Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova

Zaharova atbildēja uz Latvijas ĀM vārdiem attiecībā uz salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai

146
(atjaunots 16:51 12.10.2019)
Padomju karaspēki atbrīvoja Rīgu no vācu iekarotājiem 1944. gada 13. oktobrī. Tā bija daļa no lielās Baltijas valstu atbrīvošanas operācijas.

RĪGA, 12. oktobris – Sputnik. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova komentēja Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumu par salūta nepieļaujamību, kas būtu veltīts Rīgas atbrīvošanai no vācu fašistu iekarotājiem, vēsta RIA Novosti.

Diplomāte norādīja, ka, izvietojot pie sevis ASV un NATO karaspēkus, Latvija ir zaudējusi ekonomisko, militāro un humanitāro suverenitāti.

"Ja Latvijas ĀM vērtētu brīvību, tad neatbalstītu ārvalstu militāro kontingentu izvietošanu savas valsts teritorijā," paziņoja viņa RBK.

Šim nolūkam Latvija tērē 2% no IKP, turpināja Zaharova. "Ņemot vērā, ka Rīga NATO neizlemj absolūti neko, to var nosaukt par maksu par okupāciju," uzskata viņa.

Padomju karaspēki atbrīvoja Rīgu no vācu iekarotājiem 1944. gada 13. oktobrī. Tā bija daļa no lielās Baltijas valstu atbrīvošanas operācijas, kurā piedalījās vairākas frontes: trīs Baltijas frontes, daļa trešās Baltkrievijas un Ļeņingradas frontes, kā arī Baltijas jūras flotes. Uzbrukuma rezultātā tika atbrīvota Igaunija, Latvija un Lietuva. No 59 vācu divīzijām 29 tika sakautas, pārējās aizgāja uz Kurzemi.

Krievijas aizsardzības ministrija Uzvaras 75. gadadienas gaidās ar svētku salūtiem atzīmē PSRS un Austrumeiropas pilsētu atbrīvošanu. Šogad jau ir notikuši salūti par godu Odesas, Sevastopoles, Minskas, Viļņas, Brestas, Kauņas, Kišiņevas, Bukarestes un Tallinas atbrīvošanai. Salūts par godu Rīgas atbrīvošanai ieplānots 13. oktobrī, pēc nedēļas tiks atzīmēta Belgradas atbrīvošana.

2020. gadā salūti notiks 17. janvārī – Varšavas atbrīvošanas dienā, 13. februārī – Budapeštas, 4. aprīlī – Bratislavas, 13. aprīlī – Vīnes, 9. maijā – Prāgas atbrīvošanas dienā, kā arī 2. maijā – par godu Berlīnes ieņemšanai.

146
Pēc temata
Krievijas AM publicējusi dokumentus par godu Tallinas atbrīvošanas 75.gadadienai
Ko teiks latviešu leģionāri? Krievija ved uz Latviju izstādi par Eiropas atbrīvošanu
Krievijas ĀM sniegtā vēsturiskā informācija radījusi "dziļu sašutumu" Igaunijā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā

2
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam; par to pieņemšanu nobalsoja gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem valsts Konstitūcijā, kurus vispārējā Krievijas balsojumā atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Krievijas vēlētāju, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Kremļa preses dienestu.

Šogad vēstījumā Federālajai sanāksmei Putins piedāvāja veikt virkni grozījumu valsts pamatlikumā. Pēcāk piedāvājumus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa, pēc kā prezidents iesniedza attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Valsts domē.

Parlamenta apakšpalāta 11. martā galīgajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu, tajā pašā dienā dokumentu atbalstīja Federācijas Padome, pēc kā to atbalstīja visu KF reģionu likumdevēju sapulces. 14. martā Putins parakstīja likumu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Taču prezidents vairākkārt uzsvēra, ka izmaiņas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiks atbalstītas vispārējā Krievijas balsojumā.

Balsojums par grozījumiem KF Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Pēc 100% protokolu apstrādes galīgā balsojuma dalībnieku aktivitāte sastādīja 67,97%. Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 77,92% (gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu), pret – 21,27% (aptuveni 16 miljoni cilvēku).

2
Tagi:
Konstitūcija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs
Covid-19

KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli

14
(atjaunots 13:41 03.07.2020)
Testēšana sākās pirms divām nedēļām sadarbībā ar Gamaleja Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētniecisko centru.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Brīvprātīgie, kuri piedalās vakcīnas pret koronavīrusu testēšanā, kas tapusi sadarbībā ar Krievijas Aizsardzības ministriju, jūtas labi, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz militārās iestādes preses dienestu.

Neviens no pirmās grupas, kas saņēma pa vienam no diviem vakcīnas komponentiem 18. jūnijā, nav sūdzējies par veselības stāvoklī, nopietnas nevēlamas blakusparādības nav reģistrētas.

Otrās grupas sastāvs, kura saņēma pirmo vakcīnas komponenti 23. jūnijā un kurai 21 dienu vēlāk pēc rādītājiem tiks ievadīta otrā komponente, arī jūtas normāli, kontrindikāciju vai blakusefektu nav.

Testēšana sākās pirms divām nedēļām sadarbībā ar Gamaleja Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētniecisko centru. To plānots pabeigt līdz jūlija beigām.

14
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pasaulē iestājas jauna bīstama fāze: PVO vadītājs paudis viedokli par Covid-19
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā