Baltijas strēle

Baltijas strēlei var piešķirt nacionālā parka statusu

33
(atjaunots 14:08 06.10.2019)
Iepriekš kļuva zināms, ka Polija noslēgusi līgumu ar kuģošanas kanāla būvniecības darba veicēju cauri strēlei, kura simboliskā būvniecība sākās pirms gada.

RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Kaļiņingradas apgabala varasiestādes plāno līdz 2024. gadam piešķirt Baltijas strēlei nacionālā parka statusu, kura atrodas Krievijas tālākais rietumu punkts, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz reģiona valdības preses dienestu un gubernatora Antona Aļihanova paziņojumu.

Šobrīd ierēdņi gatavo pieteikumu Krievijas Dabas ministrijai.

Šāds nolūks tika izteikts Aļihanova tikšanās laikā ar Valsts domes ekoloģijas un apkārtējās vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Vladimiru Burmatovu. Reģiona vadītājs palūdza deputātam atbalstīt iniciatīvu.

Šo un citus Kaļiņingradas apgabala piedāvājumus Valsts dome izlems kopā ar federālajām iestādēm.

Iepriekš kļuva zināms, ka Polijas varasiestādes neatkāpjas no plāniem uzbūvēt kuģošanas kanālu cauri strēlei. Piektdien Polija paziņoja, ka parakstījusi līgumu ar darbu izpildītāju. Par to kļuvis Polija un Beļģijas konsorcijs NDI i Besix.

Kanāla simboliskā būvniecība sākās jau pērnā gada oktobrī. Aļihanovs toreiz norādīja, ka Krievijas ekologi vairākkārt nosūtījuši Polijai rakstiskus iesniegumus ar lūgumu paskaidrot būvniecības plānus, taču Polija ilgu laiku klusējusi.

Koku ciršana. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) ietvaros Polijai ir pienākums informēt Krieviju par plānojamā kanāla negatīvo ietekmi, kā arī garantēt darbību veikšanu ar mērķi mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi un saglabāt Kaļiņingradas līča rajona bioloģisko daudzveidību.

Baltijas (Vislas) strēle ir šaura sauszemes josla, kura atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča pamatdaļas. Tās garums ir 65 kilometri – 35 no tiem ziemeļaustrumos ir Krievijas teritorija, pārējie – Polija. Strēli klāj pludmales un kāpas.

33
Pēc temata
Eiropas Komisija aizliegusi Polijai būvēt kanālu cauri Baltijas strēlei
Polija plāno būvēt kanālu pāri Baltijas strēlei pretēji EK viedoklim
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Putins vērsies pie ASV sakarā ar stāvokli informatīvās drošības jomā

0
(atjaunots 13:46 26.09.2020)
Krievijas prezidents aicinājis visas valstis uzņemties saistības neuzbrukt pirmajiem ar informācijas tehnoloģiju starpniecību.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicinājis visas valstis, arī Amerikas Savienotās Valstis uzņemties saistības neuzbrukt pirmajiem ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, vēsta RIA Novosti.

"Viens no mūsdienu galvenajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem ir plašas konfrontācijas rašanās risks digitālajā vidē. Īpaša atbildība par tās novēršanu gulstas uz galvenajiem spēlētājiem starptautiskās informatīvās drošības (SIB) sfērā," teikts prezidenta paziņojumā, kas veltīts kompleksajai pasākumu programma ar mērķi atjaunot Krievijas un ASV sadarbību starptautiskās informatīvās drošības jomā. Tas publicēts Kremļa vietnē.

Pēc valsts vadītāja domām, Maskavai un Vašingtonai ir jāizstrādā un jāpieņem starpvaldību dokuments par incidentu novēršanu informatīvajā telpā – tāds pats kā noslēgtā Vienošanās par incidentu novēršanu atklātā jūrā un tās gaisa telpā, ko ASV un PSRS parakstīja 1972. gadā.

Līdztekus pusēm ir jāvienojas par to, ka tās neiejauksies viena otras iekšējās lietās, ieskaitot vēlēšanas, tostarp – arī ar informācijas tehnoloģiju palīdzību, piebilda Putins.

"Aicinām ASV iniciēt Krievijas un ASV profesionālo ekspertu dialogu SIB jautājumos, nepadarīt to par mūsu politisko domstarpību ķīlnieku. Minēto pasākumu mērķis ir celt uzticības līmeni mūsu valstu starpā, nodrošināt mūsu tautu drošību un uzplaukumu. Tie būs vērā ņemams ieguldījums globālā miera nodibināšanai informācijas telpā," atzīmēja Krievijas valsts vadītājs.

0
Tagi:
Kiberdrošība, ASV, Vladimirs Putins
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Kaļiņingradas panorāma, foto no arhīva

Kaļiņingrada ir gatava pieņemt kravas no Baltkrievijas un sagaida Lietuvas šantāžu

42
(atjaunots 14:49 25.09.2020)
Kaļiņingrada ir gatava pieņemt pārkraušanai kravas no Baltkrievijas, taču Lietuva uz to rēķina nopelnīs tik un tā, tikai ne par apkalpošanu Klaipēdas ostā, bet gan ar tarifiem par dzelzceļa pārvadājumiem līdz Krievijas eksklāvam.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Kaļiņingradas jūras ostas uzņēmumi ir gatavi pieņemt pārkraušanai kravas no Baltkrievijas, ja to īpašnieki izlems mainīt eksporta plūsmas no Baltijas ostām uz Krieviju, pastāstīja uzņēmumu pārstāvji. Pie tam Lietuva varēs kompensēt vismaz daļu zaudējumu pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas no Klaipēdas – peļņu nesīs tarifi par tranzītu līdz Kaļiņingradai.

Kaļiņingradas jūras tirdzniecības osta un Kaļiņingradas jūras zivju osta ir gatavas pārkraut Baltkrievijas kravas eksportam, aģentūru "Interfaks" informēja uzņēmumu pārstāvji.

Šis jautājums tiek diskutēts jau ilgus gadus, ne tikai pēc Viļņas un Minskas attiecību nesenās saasināšanās.

AS "Kaļiņingradas jūras tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētājs Andrejs Koļesņiks konstatēja, ka runa pārsvarā bija par kālija minerālmēslu eksportu. Osta bija gatava ieguldīt lielus līdzekļus specializētā termināļa attīstībā, tomēr projekti netika īstenoti.

"Tomēr arī šodien jautājums ir atrisināms. Pat ņemot vērā faktu, ka baltkrievu kravas ies tranzītā caur Lietuvu uz Kaļiņingradu, nevis uz Klaipēdas ostu. Partneri var pacelt dzelzceļa tarifu, atbildot uz Baltkrievijas lēmumu. Taču tad Lietuva zaudēs ne tikai ieņēmumus no dzelzceļa tranzīta, bet arī ieņēmumus no kravu apstrādes Klaipēdā, ja brālīgā republika atteiksies no eksporta caur šo ostu," norādīja Koļesņiks.

Arī "Kaļiņingradas jūras zivju osta" ir gatava nodarboties ar Baltkrievijas minerālmēslu, naftas produktu, saldētu zivju kravām, informēja ostas direktors Aleksandrs Gromovs.

"Jautājums par Baltkrievijas kravu pārkraušanu caur Kaļiņingradas ostu lielā mērā ir atkarīgs no loģistikas, kurā ir daudz politikas. Ja Baltkrievija atteiksies no kravu pārkraušanas Klaipēdā, diezin vai Lietuva piekritīs to tranzītam uz Kaļiņingradu. Taču šajā gadījumā ienākumus zaudēs ne tikai Klaipēdas osta, bet arī dzelzceļš. Ja tranzīts uz Kaļiņingradu tiks atļauts, Lietuvas dzelzceļknieki varēs kompensēt valsts finansiālos zaudējumus," atzīmēja Gromovs.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas pret viņu un virkni amatpersonu, norādīja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, arī kravu tranzīta pārorientāciju uz Krieviju.

Naftas plūsmu pārorientēšanu uz Krievijas ostām, piemēram, Ustjlugu 3. septembrī apsprieda Krievijas un Baltkrievijas premjerministri Mihails Mišustins un Romāns Golovčenko. Vēlāk KF enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks norādīja, ka Baltkrievija var pārorientēt 3-4 milj. tonnu naftas produktu no Baltijas ostām uz Krieviju. Savstarpēji izdevīgi sadarbības noteikti tiks izstrādāti septembrī.

Pērn aptuveni pietā daļa Latvijas dzelzceļa pārvadāto kravu nāca no Baltkrievijas vai devās uz Baltkrieviju – kopā apmēram 7 milj. tonnu, bet šī gada astoņu mēnešu laikā – gandrīz 3 milj. tonnu. Pārsvarā tiek pārvadāti naftas produkti.

Neoficiāli dati liecina, ka no 40 milj. tonnu lielā kravu gada apgrozījuma Klaipēdas ostā aptuveni 8 milj. tonnu veido kālija minerālmēsli, ko Baltkrievija piegādā pa dzelzceļu, aptuveni 4-5 milj. tonnu – naftas produkti.

42
Tagi:
Lietuva, Baltkrievija, kravas, tranzīts, Kaļiņingrada
Pēc temata
Miljardiem dolāru: eksperts novērtēja Viļņas zaudējumus pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas
"Tā būs vienkāršāk": eksperts pastāstīja par Krievijas tarifiem Baltkrievijas tranzītam
Baltkrievu robežsargi stāsta, kas notiks ar kravas automašīnām pēc robežu slēgšanas
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta