Krimas pussala. Foto no arhīva

Krimu apmeklēs liela rietumvalstu delegācija

57
(atjaunots 21:33 30.09.2019)
Nedēļu ilgā vizīte, kurā piedalās Vācija, ASV un Beļģija, paredzēta diplomātisko sakaru nostiprināšanai.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Krimā iepazīšanās vizītē ieradīsies liela delegācija no rietumvalstīm, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Krimas parlamenta Starpnacionālo attiecību un tautas diplomātijas komitejas vadītājs Jurijs Gempels pastāstīja aģentūrai, ka delegāciju veidos 22 cilvēki no Norvēģijas, Beļģijas, Holandes, ASV un Vācijas. Vizītes deklarētais mērķis – tautas diplomātijas sakaru nostiprināšana. Atzīmēts, ka vizīte ilgs līdz 6.oktobrim.

Krievijas, Krimas Republikas un Krimas tatāru karogi
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Gempels aprakstīja, ka vizītes oficiālā daļa sāksies ar Sevastopoles apmeklējumu, pēc tam notiks virkne publisko pasākumu Simferopolē. Delegāti vēlas apmeklēt arī Vernardska Krimas federālo universitāti un starptautisko bērnu centru "Artek".

Politiķis piezīmēja, ka ieplānota arī tikšanās Krimas parlamentā, vizītes Eipatorijā un Jaltā.

Iepriekš vairāku Vācijas parlamenta frakciju pārstāvji bundestāgā secināja, ka nepieciešams vājināt pret Krieviju vērstās sankcijas. Viņi atzīmēja, ka pēc piecus gadus ilgām sankcijām pienācis laiks "spert pirmo soli".

Maskavas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā un Krimā, kas atgriezās Krievijas sastāā pēc referenduma pussalā. Rietumvalstis apsūdzēja Krieviju par "iejaukšanos" kaimiņvalsts lietās un vērsa pret to sankcijas. Maskava bija spiesta spert atbildes soļus.

Pie tam Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi, ka ir neproduktīvi runāt ar to sankciju valodā, kā arī norādījusi, ka nav iesaistīta konfliktā Ukrainā un uz to nav attiecināmi Minskas protokoli, kas parasktīti situācijas noregulēšanai.

57
Pēc temata
Eiropā pieaug cilvēku skaits, kuri uzskata Krimu par Krievijas daļu
Krimā nosaukuši ārzemnieku skaitu, kuri apmeklējuši pussalu kopš gada sākuma
Populārs amerikāņu izdevums ieteicis atpūsties Krimā
NATO ģenerālsekretārs paskaidrojis, kāpēc Krima iekļāvusies Krievijas sastāvā
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, foto no arhīva

Peskovs par ožas zudumu Covid-19 laikā: zemenes no vistas jūs neatšķirsiet

22
(atjaunots 15:22 31.05.2020)
KF prezidenta preses sekretārs pastāstīja, ka sajūtas koronavīrusa saslimšanas laikā līdzinās tām, kuras rodas gripas saslimšanas laikā, turklāt sākumā simptomi nešķiet nopietni.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, kurš nesen izslimoja koronavīrusu, pastāstīja par savas slimības gaitu, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Peskovs atzīmēja, ka sajūtas līdzinās tām, kuras parādās gripas saslimšanas gadījumā, turklāt sākumā simptomi nešķiet nopietni. Tā, dienā, kad, spriežot pēc visa, preses sekretārs inficējās ar Covid-19, pēc viņa sacītā, viņš "nodarbojās ar sportu sporta zālē un noskrēja 7 kilometrus, izjuta spēku pieplūdumu un izbaudīja fizisko un morālo stāvokli". Par to Dmitrijs Peskovs pastāstīja raidījumā "Maskava, Kremlis. Putins".

Nākamajā dienā viņam pacēlās temperatūra.

"Absolūti neparastas sajūtas, kad tu zaudē ožu un garšas sajūtu… Zemenes no vistas jūs nespēsiet atšķirt," piebilda viņš.

Atgādināsim, ka par to, ka KF prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs inficējās ar koronavīrusu, kļuva zināms 12. maijā, savukārt 25. maijā viņš tika izrakstīts no slimnīcas, kur izgāja ārstēšanos.

Tuvākajā laikā Dmitrijs Peskovs plāno palikt karantīnā, un pēc tam pakāpeniski atgriezties pie darba mājas režīmā.

22
Tagi:
koronavīruss, Peskovs
Pēc temata
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Atklāta koronavīrusa spēja skart visus orgānus
"Plaušas krakšķ": pacienti ar Covid-19 pastāstīja par pirmajiem simptomiem
Bioloģe aprakstīja, kā Covid-19 iespaido pacientu smadzenes un plaušas
PVO galvenā mītne Ženēvā, foto no arhīva

Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO

15
(atjaunots 12:53 31.05.2020)
ASV attiecību izbeigšana ar Pasaules Veselības organizāciju ir neveikls Trampa solis vēlētāju acu novēršanai, uzskata KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Piektdien, 29. maijā, ASV prezidents Donalds Tramps informēja pasauli, ka Amerika izbeidz sadarbību ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), savukārt līdzekļi, kuri iepriekš tika piešķirti PVO darbam, tiks novirzīti citiem "lieliem darbiem", jeb, precīzāk sakot, "steidzamām veselības aprūpes vajadzībām visai pasaulei".

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis nosauca šo Trampa gājienu par "neveiklu soli", kurš tika sperts, lai iepatiktos vēlētājiem priekšvēlēšanu cīņas ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Sluckis atzīmēja, ka Amerikas administrācijas problēmas, kura nespēja veiksmīgi tikt galā ar Covid-19, Trampam nākas tagad novelt uz Pasaules Veselības organizācijas pleciem, lai vēlētāji neskrien prom pie citiem kandidātiem.

Tostarp KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs uzskata, ka PVO, paliekot bez ASV atbalsta, neizbeigs savu pastāvēšanu. Pēc Slucka domām, veidu, kā atbalstīt organizāciju atradīs citi tās dalībnieki.

Iepriekš ASV prezidents paziņoja par PVO finansēšanas izbeigšanu, jo organizācija it kā neesot savlaicīgi sniegusi Amerikai informāciju par koronavīrusu, kā arī nepaziņoja patiesību par vīrusu pasaules sabiedrībai. Tāpat viņš apsūdzēja organizāciju par to, ka tā neizmeklēja ticamību raisošas ziņas no Uhaņas, kuras bija pretrunā ar Ķīnas varasiestāžu oficiālo informāciju.

PVO uz to atbildēja, ka neko neslēpa no ASV vai citām valstīm. Savukārt ASV Slimību profilakses un kontroles centru (CDC) speciālisti strādāja ar PVO kopš pirmās pandēmijas dienas.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot situāciju, atzīmēja, ka, laužot attiecības ar PVO, ASV iedragā mijiedarbības starptautiski tiesiskos pamatus veselības aprūpes jomā. Un tas tiek darīts visnepiemērotākajā laikā, kad visai pasaulei, tieši pretēji, ir jāapvienojas efektīvai cīņai ar Covid-19 izplatību.

15
Tagi:
ASV, Pasaules Veselības organizācija
Pēc temata
PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV
Ārsts: dīvaini pieprasīt no PVO ārstēšanas recepti pandēmijas karstumā
Donalds Tramps izvirzījis ultimātu PVO
PVO izsludinājusi jaunā koronavīrusa pandēmiju
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir

0
(atjaunots 08:40 02.06.2020)
Jo bagātāka valsts, jo mazāka tajā ir īpašumu noslāņošanās, jo nabadzīgāka tā ir, jo sliktākā un šaurākā mājoklī dzīvo trūcīgie cilvēki.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības tiecas samazināt nevienlīdzību, nabadzības un sociālās nošķirtības risku, neraugoties uz to, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām stipri atšķiras gan starp ES valstīm, gan arī pašās valstīs, raksta Eurostat.

2018. gadā gandrīz viens no pieciem Bulgārijas iedzīvotājiem izjuta nopietnus materiālus trūkumus. Starp Luksemburgas iedzīvotājiem ar šādām problēmām saskārās tikai 1%. Īrijā 36% vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji valstī šāds risks pastāv tikai 15%.

Vidēji nabadzības risks ir Dienvideiropā un Austrumeiropā ir augstāks, nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, savukārt īpašumu nevienlīdzība mazāk manāma ir Skandināvijā un Beniluksa valstīs, nekā Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Baltijas valstīs. Tomēr izņēmumi pastāv: ne tik bagātajā Čehijā nabadzības risks ir zemāks, nekā Luksemburgā.

Tāpat pārāk šaurā mājoklī biežāk dzīvo Austrumeiropas iedzīvotāji (izņemot Čehiju, Igauniju un Slovēniju), taču arī ES rietumos daudzi trūcīgi cilvēki dzīvo sliktā mājoklī. Piemēram, katrs ceturtais vientuļais vecāks Beļģijā dzīvo ēkā ar strukturāliem trūkumiem.

Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vienlīdzīgāki

2018. gadā vidējie gada ienākumi ES sastādīja 16 938 pirktspējas standartus (PPE), taču Rumānijā tie bija nedaudz virs 6 tūkstošiem PPE, savukārt Luksemburgā pārsniedza 31 tūkstoti. Vidējie ienākumi virs 16 tūkstošiem PPE ir sastopami Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Itālijā, Kiprā un Maltā. Ienākumi zem šī skaitļa – valstīs, kuras iestājās ES pēc 2004. gada, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

Taču šie vidējie ienākumi pašās valstīs bija ļoti nevienveidīgi. Par visegalitārākājam ES valstīm kļuva Čehija, Somija, Slovākija, Slovēnija un Beļģija savukārt visvairāk īpašumu nevienlīdzība ir izplatīta Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā. Jo augstāks ir vidējais ienākumu līmeni, jo, parasti, zemāka ir nevienlīdzība.

Kopumā 16,8% ES iedzīvotāju riskē kļūt nabagi, turklāt septiņās valstīs, tai skaitā visās Baltijas valstīs, tas draud piektajai daļai iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības risks ir atzīmēts Čehijā, labi klājas arī Somijai, Slovākijai, Ungārijai un Dānijai.

Statistika ļauj izcelt visnestabilākās grupas: piemēram, vientuļajiem vecākiem ES nabadzības risks sastādīja 34,2%, tātad divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju. Tas pats notiek visās ES valstīs, pat tajās, kur nabadzības risks nav augsts.

Tāpat nabadzības riskam ir pakļautas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (24,5%). Tiesa, Dānijā, Ungārijā, Latvijā un Igaunijā šis risks ir mazāk izteikts, nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā un Bulgārijā tas pārsniedz 50%.

Šauri dzīvokļi pensionāriem

Stipri izteikta ES ir arī mājokļa nevienlīdzība. Mazāk nekā 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pārāk šauros mājokļos, turklāt Īrijā, Maltā u Kiprā šis skaitlis sastāda mazāk par 4%, toties Bulgārijā un Latvijā tādi ir 40%, savukārt Rumānijā – 46,3%.

Parasti tie ir sliktas kvalitātes mājokļi. Vairāk nekā 30% Kipras iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos vai mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai fundamentu, pūstošiem logu rāmjiem vai grīdām. Portugālē, Ungārijā, Latvijā un Slovēnijā tādu ir vairāk nekā 20%.

Vidēji ES ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur vismaz viens no viņiem ir vecāks par 65 gadiem, visretāk dzīvo sliktā mājoklī. Tomēr sešās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, šādi cilvēki biežāk dzīvo šaurā vai nekvalitatīvā mājoklī.

0
Tagi:
nabadzība, Eurostat
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Latvija ir viena no "šaurākajām" Eiropas valstīm: nepietiek dzīvojamās platības
Baltijas valstis ir ES antilīderu pieciniekā tuberkulozes mirstības ziņā
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai