Fregate Admiral flota Kasatonov ir projekta 22350 pirmais sērijveida kuģis

Baltijas jūrā artilērijas izmēģinājumus veica jaunākā Krievijas fregate

39
(atjaunots 09:12 22.09.2019)
Jaunā fregate "Admiral flota Kasatonov", kas jau iedēvēta par "Jūru saimnieku" veica artilērijas izmēģinājumu kompleksu Baltijas jūrā.

RĪGA, 22. septembris — Sputnik. Šaušanas izmēģinājumi tika organizēti rūpnhīcas izmēģinājumu noslēguma posmā pirms sērijveida ražošanas sākuma Krievijas flotes modernizācijas programmas ietvaros. Plānots, ka fregate "Admiral flota Kasatonov" tiks nodota Ziemeļu flotei šī gada decembrī.

"Kuģu ekipāžas kopā ar rūpnīcas pārstāvjiem veica šaušanas izmēģinājumus no 130 mm artilērijas iekārtas A-192M un 30 mm zenītraķešu kompleksa "Palaš"," aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Rietumu kara apgabala Baltijas flotes preses dienesta informatīvā atbalsta nodaļas priekšnieks, pirmā ranga kapteinis Romāns Martovs.

Mazais raķešu kuģis Grad Svijažsk
© Photo РИА Новости / Денис Абрамов

Viņš aprakstīja, ka šaušana notika pa vairogu jūrā un gaisa mērķi, turklāt piebilda, ka fregates ekipaža dienu iepriekš izmēģinājusi radiotehnisko bruņojumu un PGA kompleksu radiolokācijas stacijas. Izmēģinājumos Baltijas flotes jūras aviācijas helikopteri un lidmašīnas imitēja nosacītā pretinieka gaisa uzbrukumu, vēsta Sputnik Igaunija.

Fregate "Admiral flota Kasatonov" ir projekta 22350 pirmais sērijveida kuģis. Tas paredzēts plaša spektra uzdevumiem, tostarp uzbrukumam kuģiem, konvojiem, desanta vienībām, zemūdeņu un virsūdens mērķu meklējumiem un likvidācijai, kuģu pretgaisa, pretzemūdeņu un pretraķešu aizsardzībai, kopīgā,m darbībām ar jūras desantiem, patruļas dienestu, valsts robežu sardzei, dalībai kontrteroristiskās un miernešu operācijās, civilo kuģu un ražošanas objektu aizsardzībai kuģniecībai bīstamos Pasaules okeāna rajonos.

Fregates tonnāža – 4,5 tūkstoši tonnu, tā bruņota ar pretzemūdeņu un prettorpēdu sistēmu "Paket NK". Patlaban ekipāža un kuģa nodošanas komanda pārbauda visu sistēmu, mehānismu, iekārtu, tehnisko līdzekļu un komppleksu, ieroču un bruņojuma darbu.

Fregate vēl nav iekļauta Ziemeļu flotes sastāvā, taču, pēc kuģa kapteiņa, I ranga kapteiņa Ivana Rogatina vārdiem, tā jau iedēvēta par "Jūru saimnieku".

Šī gada jūlijā fregate "Admiral flota Kasatonov" piedalījās starptautiskajā jūras kara parādē Sanktpēterburgā, ko pieņēma valsts prezidents Vladimirs Putins.

39
Pēc temata
Kurš kuru: ASV raksta NATO un Krievijas kara scenāriju Baltijas teritorijā
Zemūdeņu medības un atbalsts armijai: jauns helikopteru pulks Kaļiņingradā
Nevajag tracināt: Krievijas korvete izpildīs raķešu apšaudes Baltijas jūrā
Tā ir tikai aisberga virsotne: National Interest stāsta par KF Baltijas flotes spēku
Aligators

Maskavā miris aligators Saturns, kuru it esot mīlējis Hitlers

18
(atjaunots 12:10 24.05.2020)
Leģenda vēsta, ka aligators Saturns bijis Ādolfa Hitlera privātajā kolekcijā un bijis fīrera mīlulis: Saturns mira 84 gadu vecumā.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Maskavas zoodārzā miris aligators vārdā Saturns, kuram bija 84 gadi, vēsta RIA Novosti.

Taču tas nebija parasts aligators. Maz jau ar to, ka viņš nodzīvojis tik garu mūžu, viņš vēl arī daudz ko paguvis redzēt savā mūžā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

УМЕР САТУРН Вчера утром наш миссисипский аллигатор Сатурн умер от старости. Ему было около 84 лет – крайне почтенный возраст. В дикой природе продолжительность жизни представителей этого вида – 30-50 лет. Сатурн прожил долгую и полную событий жизнь. Родился в США примерно в 1936 году. Почти сразу же был доставлен в Берлинский зоопарк, откуда сбежал после бомбардировки 23 ноября 1943 года. Как аллигатор провел дальнейшие 3 года – загадка. Известно лишь, что британские солдаты нашли его в 1946 году и передали СССР. В июле 1946 года Сатурн прибыл в Москву. Почти сразу родился миф о том, что он якобы был в коллекции Гитлера, а не в Берлинском зоопарке. Однако даже если чисто теоретически он и принадлежал кому-то – животные не причастны к войне и политике, абсурдно обвинять их в людских грехах. Московскому зоопарку выпала честь содержать Сатурна 74 года. Мы старались ухаживать за почтенным аллигатором максимально бережно и предупредительно. Он был разборчив в еде и отлично запоминал доверенных киперов, любил массаж щеткой, а если ему что-то не нравилось – мог разгрызть стальные хваталки для подачи корма и бетонные декорации. Сатурн для нас – это целая эпоха. В этом нет ни малейшего преувеличения. Он пришел после Победы – и встретил с нами ее 75-летие. Это большое счастье, что каждый из нас мог взглянуть ему в глаза, просто тихо побыть рядом. Он видел многих из нас детьми. Надеемся, что мы его не разочаровали. Память Сатурна будет увековечена в Дарвиновском музее.

Публикация от Московский зоопарк (@moscow_zoo_official)

Aptuveni 1936. gadā ASV dzimušais Saturns sākumā nonāca Berlīnes zoodārzā. Taču pastāv leģenda, ka viņš nedzīvoja tajā, bet gan atradies Ādolfa Hitlera privātajā kolekcijā un pat bijis fīrera mīlulis.

Taču tie ir tikai minējumi. Patiesie dati par Saturna likteni liecina, ka 1946. gadā britu kareivji nodeva viņu PSRS. Kopš tā laika viņš dzīvoja Maskavas zoodārzā.

Zoodārza darbinieki saka, ka Saturns kļuva viņiem par veselu ēru. Parādoties pēc Uzvaras, viņš paspēja sagaidīt tās 75. gadadienu, un daudzi, kas par viņu rūpējās, nāca paskatīties uz aligatoru jau no mazotnes.

Zebras zoodārzā, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Лешковский

Saturns iegaumēja tos darbiniekus, kas par viņu rūpējās, mīlēja, kad viņam taisīja masāžu ar birsti, bija gardēdis un ļoti izvēlīgs attiecībā uz ēdienu.

Ja viņam kaut kas nepatika, viņš absolūti mierīgi spēja pārkost tērauda spīles barības padošanai vai betona dekorācijas.

Taču aprūpētāji par viņu nesūdzas. Viņi centās cienījamajam zoodārza iemītniekam sniegt vislabāko aprūpi.

Tagad aligatoru, kurš varēja būt vēsturisku notikumu aculiecinieks, iemūžinās Darvina muzejā.

Pēc speciālistu informācijas, vidējais aligatora mūža garums savvaļā ir 30-50 gadi.

18
Tagi:
dzīvnieki
Pēc temata
Masveida putnu bojāeja Latvijā: iedzīvotājus lūdz aizdekorēt dzīvokļu logus
Dzīvnieki skumst pēc cilvēkiem, zoodārza darbinieki – pēc apmeklētājiem
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

KF ĀM aicina Latviju sniegt iespēju krievu skolēniem mācīties krievu valodā

37
(atjaunots 14:05 23.05.2020)
Krievija turpina uzmanīgi sekot līdzi situācijai ar mācībām krievu valodā Latvijā un raksturo to kā "sašutumu raisošu".

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Krievija aicina Latviju nodrošināt krievvalodīgajiem skolēniem iespēju mācīties krievu valodā, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova ceturtdienas brīfingā.

"Mēs aicinām Rīgu stingri izpildīt savas starptautiskās saistības nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā un īsākajā termiņā nodrošināt labvēlīgu vidi krievvalodīgo skolēnu izglītības procesam," paziņoja Zaharova.

Pēc viņas sacītā, sakarā ar to, ka no šī gada 23. marta Latvijas vispārizglītojošās iestādēs mācības notiek attālināti, "no jauna saasinās jautājums par izglītības procesa organizēšanu krievvalodīgo skolēnu interesēs".

"Par spīti savām starptautiskajām saistībām, un neskatoties uz pilsoņu sabiedrības pārstāvju uzrunām, Latvijas varasiestādes nav veikušas nekādus pasākumus tālmācību nodrošināšanai krievu valodā," precizēja Zaharova.

Piemēram, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas organizētais telekanāls "Tava klase", ar kura palīdzību notiek tālmācības, paredz programmu demonstrēšanu tikai un vienīgi latviešu valodā.

Zaharova atgādināja, ka EDSO nacionālo minoritāšu lietu augstākais komisārs Lamberto Zanjērs aicināja dalībvalstis pandēmijas apstākļos "turpināt līdzsvarot mācību iespējas valsts valodā un valsts un oficiālās valodas apgūšanas iespējas ar adekvātām iespējam skolēniem mācīties savas minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā".

Aprīļa sākumā Latvijas Krievu savienība vērsās ar atklātu vēstuli pie valdības ar prasību atcelt aizliegumu izmantot krievu valodu nacionālo minoritāšu skolās tālmācību apstākļos. Vēstulē teikts, ka bērni nevar patstāvīgi izpildīt rakstiskos uzdevumus latviešu valodā, savukārt skolotāji attālinātās saskarsmes apstākļos ne vienmēr pagūst noteikt, kurš no skolēniem nav paguvis izpildīt vai saprast uzdevumu. Šī iemesla dēļ skolēni atpaliek mācībās.

Sašutumu raisoša situācija

Zaharova pievērsa uzmanību vēl vienam Latvijas valdības solim – obligāto latviešu grupu ieviešanai bērnudārzos.

"Šo jaunieviesumu īstenošana, diemžēl, paātrinās krievu valodas izstumšanu no pirmsskolas izglītības, kā arī negatīvi ietekmēs turpmāko izglītības procesu, kas savukārt novedīs pie nevienlīdzības darba tirgū un nacionālo minoritāšu dzīves līmeņa krituma," atzīmēja Krievijas ĀM pārstāve.

Pēc viņas teiktā, Krievija turpina uzmanīgi sekot līdzi situācijai un raksturo to kā "sašutumu raisošu".

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredz: visām pašvaldību pirmskolas izglītības iestādēm Latvijā no 2021. gada 1. septembra ir jānodrošina mācību programmas latviešu valodā. Iepriekš Ministru kabinets savos noteikumos paredzēja, ka latviešu valoda ir galvenā rotaļu valoda bērniem no 5 gadu vecuma visās pirmskolas izglītības iestādēs.

Maskava negatīvi vērtē izglītības reformu Latvijā un jau vairākkārt pievērsusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka aizliegums mācīties dzimtajā valodā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

37
Tagi:
krievvalodīgie, Latvija, izglītība, Zaharova
Pēc temata
Atvieglojiet bērniem tālmācības: LKS pieprasa atjaunot mācības krievu valodā
Pat latviešu grupā runā krieviski: Saeimas deputāts par Latvijas bērnudārziem
Nacionālā apvienība pasludināja latviešu valodas uzvaru pār krievu valodu bērnudārzos
NA recepte: rindas latviešu bērnudārzos var saīsināt uz krievu rēķina

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

0
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu