Aleksandrs Perendžijevs

Politologs: Kaļiņingradu aizstāvēs visa Krievija

98
(atjaunots 11:54 21.09.2019)
Krievijas eksklāvs pastāvīgi ir kā skabarga NATO acī, taču neviens neplāno uzbrukt Baltijas reģiona valstīm, un konflikta gadījumā Kaļiņingradu aizstāvēs visa Krievija, brīdināja kara politologs Aleksandrs Perendžijevs.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pentagons izdomājis, kā uzlauzt vislabāk bruņotā Krievijas reģiona Eiropā – Kaļiņingradas apgabala aizsardzību, kur dislocētas PGA sistēmas S-300 un S-400, kompleksi "Iskander" un pretkuģu raķetes "Oniks", raksta ASV žurnāls National Interest. 

Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs ieteica amerikāņu kareivjiem vairāk lasīt grāmatas un paturēt prātā: lai cik labs būtu plāns, vienmēr ir krievi un vēsturiskā pieredze.

Kaļiņingradas ģeopolitiskā stāvokļa dēļ Rietumi to pastāvīgi uzskata par riska faktoru Baltijas valstīm, radio Sputnik atzīmēja Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents, ekspertu apvienības "Krievijas oficieri" loceklis, kara politologs Aleksandrs Perendžijevs.

"Rietumos klāsta, ka no Kaļiņingradas un Baltkrievijas it kā varot aplenkt Latviju, Lietuvu un Igauniju. Patiesībā Krievija neplāno nevienu nekur ielenkt, valsts nav iecerējusi nekādus uzbrukumus. Spriedzes pastiprināšana ir tikai NATO intereses. Pēdējā laikā Rietumu politiķi un militāristi sacenšas – kurš skaļāk pasludinās, ka Krievija nes draudus. Tas ir informatīvs terorisms," norādīja Perendžijevs.

Kara politologs paskaidroja, ka militāri stratēģiskās situācijas jautājumi Kaļiņingradā tiek kontrolēti, pēc būtības, kopš Padomju Savienības sabrukuma.

"Pēdējā laikā Kaļiņingradas apgabala aizsardzībai tiek piešķirta īpaša uzmanība. Reģionā izveidota efektīva aizsardzības infrastruktūra, regulāri notiek militārās mācības. Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs kontrolē jautājumu un izstrādā dažādus notikumu attīstības scenārijus, lai atvairītu jebkādu pret Kaļiņingradas apgabalu vērstu agresiju. Kaļiņingradai nevajadzēs aizsargāties pašai, to aizsargās visa Krievija," brīdināja Perendžijevs.

Kaļiņingradas reģions ir droši pasargāts no jebkādiem uzbrukuma plāniem, ko Eiropā izstrādā "ciemos sabraukušie" amerikāņu ģenerāļi, - publikāciju komentēja KF Aizsardzības ministrija. Tās pārstāvji precizēja, ka Kaļiņingradas PGA iespējas neitralizēt gaisa mērķus ir labi zināmas NATO pilotiem, kuri tuvojas Krievijas gaisa robežām.

Maskava uzskata par draudiem absolūti bezatbildīgo paziņojumu par iespējām pārraut Kaļiņingradas PGA sistēmu, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Viņa pauda, ka tamlīdzīgi izteikumi tiek sniegti uz politisku, konjunktūras un, iespējams, elektorālu apsvērumu pamata.

No Baltijas valstu puses regulāri skan izteikumi par to, ka Krievija tās it kā apdraudot. 2016.gadā NATO samitā Varšavā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju, alianse informēja par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Starptautisko spēku bataljoni tika izvietoti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Šajās valstīs dislocētā starptautiskā kontingenta skaits pārsniedz 4,8 tūkstošus kareivju. Kopš 2015.gada NATO karavīru skaits Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā pieaudzis no 2 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, bet mācību laikā grupējums pieaug līdz 40-60 tūkstošiem karavīru, atzīmēja Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu. Būtiski pieaudzis arī militāro manevru skaits pie Krievijas robežām.

Alianses militāro spēku paplašināšanās pie Krievijas robežām turpinās, lai arī Maskava vairākkārt norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus un nevēlas vairot spriedzi Baltijas reģionā, tāpat kā jebkur citur pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, taču militāri spēki tiek nenogurstoši savilkti pie Krievijas robežām. Šoigu konstatēja, ka alianses darbības liek Krievijai spert atbildes soļus drošības stiprināšanai.

Перенджиев: Калининград не сам будет обороняться, его станет защищать вся Россия
98
Pēc temata
Krievija komentēja ASV veiktos INF aizliegtās raķetes izmēģinājumus
Apspēlēt Krieviju. Kādus hiperskaņas ieročus izstrādā ASV
Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV
Pentagons uzskata, ka zaudējis militāro pārākumu pār Krieviju
B-1B Lancer

Eksperts: amerikāņu bumbvedēji viegls mērķis Krievijas S-400

5
(atjaunots 09:51 04.06.2020)
Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji ir viegls mērķis Krievijas PGA sistēmām, norādīja militārais eksperts Igors Korotčenko.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer, kas aprīkoti ar pretkuģu raķetēm, ir viegls mērķis Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas līdzekļiem, RIA Novosti paziņoja žurnāla "Nacionaļnaja oborona" galvenais redaktors Igors Korotčenko.

Iepriekš izdevums The Drive pavēstīja, ka stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer nesenajā lidojumā Melnās jūras gaisa telpā izspēlējuši pretkuģu raķešu AGM-158C Long Range Anti-Ship Missile palaišanu potenciālā pretinieka mērķu likvidācijai. Raksta autors stāsta, ka ASV demonstrētās iespējas "var sagādāt īpaši nopietnu problēmu Krievijas flotei".

Igors Korotčenko, komentējot rakstu, atzīmēja, ka "problēmas ir nevis Krievijas flotei, bet gan amerikāņu žurnālistu prātos".

Viņš atgādināja, ka Krimā izvērstas zenītraķešu sistēmas S-400 ar raķetēm 40H6, kas spēj trāpīt mērķī līdz 400 kilometru attālumā, un tām bumbvedēji B-1B Lancer ir viegls mērķis. "Ja amerikāņu lidmašīnas radītu reālus militāros draudus, tās būtu identificētas jau šajā attālumā un likvidētas," teica Korotčenko.

Pie tam aizsardzība ir arī pašiem Krievijas kuģiem, kam amerikaņu bumbvedēji teorētiski varēja uzbrukt. Korotčenko konstatēja, ka Krievijas jaunie kuģi aprīkoti ar zenītraķešu kompleksiem "Poliment-redut", kuru taktiski tehniskās īpašības ir tādas pašas ka sauszemes S-350 "Vitjaz", un tie spēj pārtvert jebkādus uzbrūkošos objektus, ieskaitot pretkuģu raķetes.

Nopelniem bagātais Krievijas pilots, organizācijas "Krievijas oficieri" loceklis Jurijs Sitņiks ASV darbības nosauca par ieroču žvadzināšanu, no kā vajadzētu atturēties, kā arī piezīmēja, ka amerikāņu lidmašīnas Krievijas karavīriem nebūt nav neredzamas.

"Mēs parādījām visai pasaulei, ka spējam ieraudzīt stealth lidmašīnas. Vai to centās panākt amerikāņi? Viņi pat nepietuvojās mūsu robežām, kad mēs viņus jau ieraudzījām, un mūsu lidmašīnas viņus pavadīja. Kas tad tie par neredzamajiem?" secināja Sitņiks.

Savukārt KF Valsts domes deputāts Ruslans Bālbeks uzskata par profanāciju centienus demonstrēt draudus Krievijai ar bumbvedēju B-1B Lancer lidojumu virs Melnās jūras, kad gaisā pacēlās Krievijas iznīcinātāji.

Politiķis atzīmēja, ka Krievijas karavīri ir labi informēti par amrikāņu ieroču potenciālu arī bez tādiem demonstrācijas lidojumiem. Tomēr gadījumā, ja Krievijas objekti patiešām būs apdraudēti, amerikāņu bumbvedējiem "nepalīdzēs ne eskorta iznīcinātāji, ne pretkuģu raķetes", jo tiem netiks dota iespēja pietuvoties raķetes palaišanas attālumā.

"Mūs nepiespiedīs drebēt bailēs ar tādiem nekaunīgiem izlēcieniem. Un paskatīsimies patiesībai acīs: bumbvedējs, kam pietuvojušies mūsu iznīcinātāji, var uzskatīt sevi par zaudētu kaujas vienību. Tātad draudu demonstrācijas vietā iznākusi profanācija," ir pārliecinats Bālbeks.

Iepriekš vēstīts. ka 29.maijā divi amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer pacēlās gaisā no Elsvortas bāzes Dienviddakotas štatā, šķērsoja Atlantijas okeānu, un pēc tam pārvietojās Eiropas un Melnās jūras gaisa telpā.

Lidojumā virs Melnās jūras bumbvedējus pavadīja Ukrainas iznīcinātāji Su-27 un MiG-29, kā arī Turcijas degvielas uzpildes lidmašīnas КС-135. Atsevišķos iecirkņos lidmašīnas pavadīja arī Polijas iznīcinātāji F-16 un MiG-29, kā arī rumāņu F-16 un MiG-21.

Bez tam bumbvedēji B-1B kopā ar Grieķijas iznīcinātājiem F-16 lidoja virs Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētas Skopjes.

29.maija Krievijas PGA spēki konstatēja ASV Gaisa spēku stratēģiskos bumbvedējus B-1B virs Melnās un Baltijas jūras. To pārtveršanai gaisā pacēlās iznīcinātāji Su-27P un Su-30SM no Dienvidu kara apgabala dežurējošo pretgaisa spēku sastāva.

5
Tagi:
PGA, Krievija, ASV
Pēc temata
Kā Krievija sagrāvusi NATO militāro pārākumu Baltijā
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju

saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma

30
(atjaunots 13:56 03.06.2020)
Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas ļaus ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi Krievijas teritorijā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Ārvalstu pilsoņi var saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām - nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros, investīcijas Krievijas kompānijās, vai sava uzņēmuma dibināšana valsts teritorijā. Atbilstošo likumprojektu izstrādājusi Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija, vēsta RBK.

Maija beigās EAM normatīvi tiesisko aktu portālā publicēja informāciju par to, ka apstiprināti kritēriji, saskaņā ar kuriem ārvalstu pilsonis tiek iekļauts investoru kategorijā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju. No 1. jūnija sākās sabiedriskā diskusija par iniciatīvu.

Starp iespējamiem kritērijiem uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir investīcijas Krievijā reģistrētās organizācijās, uzņēmējdarbība Krievijā, valsts vērtspapīru vai nekustamā īpašuma iegāde valstī.

Cita starpā EAM izvērtē iespējas piešķirt uzturēšanās atļauju citu valstu pilsoņiem, kuri apstiprinājuši naudas līdzekļu esamību kontos un plāno uzsākt uzņēmējdarbību Krievijā ar noteikumu, ka tiks radītas jaunas darba vietas un darbā tiks pieņemti Krievijas pilsoņi.

Jautājumā par nekustamo īpašumu iegādi valdība vēl nav izlēmusi, kāds būs īpašuma vērtības slieksnis un minimālais īpašuma termiņš. Tomēr jau spēkā esošie likumi paredz, ka ārvalstniekiem aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu pierobežā, lauksaimniecības vai mežu zemes, un šie ierobežojumi saglabāsies.

Lēmuma projektu plānots iesniegt valdībā ne vēlāk kā 2021.gada janvārī.

Eksperti uzskata, ka programma uzturēšanās atļauju saņemšanai par investīcijām būs ierobežots efekts, un tā pārsvarā var ieinteresēt investorus no bijušājām PSRS republikām.

ES prakse

Līdzīga uzturēšanās atļaujas saņemšanas programma darbojas vairākās ES valstīs. Patlaban šādu shēmu izmanto 20 ES valstis: Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Spānija.

Paštrizējā uzturēšanās atļauja dāvā trešās valsts pilsonim ne tikai rezidentūras tiesības vienā ES valstī, bet arī iespēu brīvi pārvietoties Šengenas līguma teritorijā. Pie tam uzturēšanās atļauju izsniegšana investoriem netiek regulēta ES līmenī – tā paliek dalībvalstu nacionālajā komptenecē.

Pērn EK pauda bažas sakarā ar riskiem, ko tāda prakse vkar nest drošības jomā un cīņā pret naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un korupciju.

EK iesaka ieviest stingrāku kontroli jautajumā par pašreizējās prakses atbilstību ES likumiem, sistemātiski kontrolējot drošību, tostarp arī pie robežām un pārbaudot ES direktīvu pielietošanu jautājumā par ilgtermiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ģimeņu atkalapvienošanos, pārbaudot fondu likumību, kas tiek izmantoti investīcijām apmaiņā pret pilsonības vai rezidentūras saņemšanu saskaņā ar kapitālu atmazgāšanas apkarošanas noteikumiem, informācijas apmaiņu jautājumā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

30
Tagi:
uzturēšanās atļauja, Krievija
Pēc temata
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji
Mainījušies Krievijas pilsonības saņemšanas noteikumi Latvijas iedzīvotājiem
Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

0
(atjaunots 10:12 04.06.2020)
Atvērti poligoni, kodolsprādzienu "sēnes" un jaunas bruņošanās sacīkstes – Vašingtona pavisam nopietni domā atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc gandrīz 30 gadus ilga pārtraukuma.

Kopš 1992. gada kaujas galviņu detonācija tika modelēta tikai datorā. Par to, kādus draudus pasaule nes amerikāņu kārtējā iniciatīva, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Vecā shēma

ASV administrācija un Pentagona ierēdņi uzskata kodolizmēģinājumus par spiediena līdzekli pret Krieviju un Ķīnu pārrunās par bruņojuma kontroli. Kā jau tas gadījies agrāk, par ieganstu izmantotas Savienoto Valstu nekādi nepierādītās apsūdzības pret citām valstīm par starptautisko līgumu pārkāpumiem.

Piemēram, aprīlī Valsts departaments iesniedza Kongresā ikgadējo pārskatu, kurā teikts, ka Krievija it kā ne vienmēr ziņojot Vašingtonai par kodoleksperimentiem, lai arī saskaņā ar PSRS un ASV līgumu par pazemes izmēģinājumu ierobežošanu tās pienākums ir sniegt atbilstoši informāciju. Vienlaikus Valsts departaments apsūdzēja Ķīnu par slepeniem kodolizmēģinājumiem. Amerikāņu analītiķi ir noraizējušies par ĶTR aktīvo darbu Lobnora poligonā.

Krievijas ĀM pieļāva, ka ASV plāno atteikties no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (VLKA).

"Shēma ir skaidra: vispirms skan izdomātas apsūdzības, pēc tam tiek gatavota augsne kaut kādiem acīmredzamiem administrācijas soļiem," paziņojumu komentēja ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču, domājams, diskusija turpināsies. Iniciatīvu jau negatīvi novērtējuši eksperti, turklāt ne tikai Krievijā, bet arī ASV. Piemēram, nekomerciālās Bruņojuma kontroles asociācijas izpilddirektors Derils Kimbals nosauca šo soli par aicinājumu citām kodolvalstīm sekot ASV piemēram un prognozēja nebijušas stratēģiskā bruņojuma sacīkstes. Pēc analītiskā centra "Valdai" militārā eksperta Artjoma Kurejeva domām, ASV kodolizmēģinājumi ne tikai saasinās Krievijas un ASV attiecības, bet arī saskarsies ar ļoti negatīvu attieksmi Eiropā.

"Diezin vai pat uzticamākie ASV partneri – Lielbritānija un Vācija – to atbalstīs, - teica Kurejevs sarunā ar RIA Novosti. – No otras puses tamlīdzīgi izmēģinājumi ļautu Krievijai un Ķīnai mazliet uzlabot savu imidžu pasaules arēnā, labprātīgi atsakoties no jebkādu kodolsprādzienu atsākšanas."

Pakāpeniska sagraušana

Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka šodien neviens nekavē ASV vienpusējā kārtībā izstāties no VLKA.

"Jebkādas starptautiskas vienošanās un organizācijas, kas, pēc Vašingtonas domām, kavē ASV attīstību, tagad tām vienkārši nav vajadzīgas, - viņš norādīja. – ASV izstājās no INF, praktiski lauza NEW START – nevēlas to pagarināt. Pēc tam sekoja Atvērto debesu līgums. Krievija būs spiesta uzskatīt par pašsaprotamu ASV izstāšanos no VLKA. Rietumos ļoti labi saprot, ka pasaule tagad ir iekārtota citādi un var rīkoties patstāvīgi. Domāju, nākamais līgums, no kā izstāsies amerikāņi, būs vienošanās par bruņojuma izvešanu kosmosā."

Sudakovs atzīmēja, ka iespējams ļoti ātri sagatavoties kodolizmēģinājumiem.

"ASV kartē ir divas vietas, kur Krievija nekad netika ielaista Atvērto debesu līguma ietvaros: Aleutu salas un Havajas, - konstatēja eksperts. – Diezin vai ASV spridzinās Havaju salās, bet Aleutu salās viņi to itin labi var darīt. Poligoni nekur nav pazuduši. Nevadā tā vispār nav problēma – to pat nevajag atkonservēt, tas slēgts tīri formāli."

Atgādināsim, ka pēdējos gados ASV nopietni ķērušās pie saviem kodolspēkiem. Viens no šīs programmas posmiem ir raķetes ar tikai piecas kilotonnas spēcīgām kodolgalviņām uz stratēģisko zemūdeņu "Ohio" borta. 14 zemūdenēs amerikāņi plāno izvietot vienu vai divas ballistiskās raķetes ar taktiskajiem lādiņiem. Jaunais ierocis paredzēts, lai izlīdzinātu potenciālu ar Krieviju, kam, saskaņā ar Pentagona vērtējumu, ir liels skaits maza gabarīta kodollādiņu. ASV militārpersonas ir pārliecinātas, ka Maskava var pielietot taktiskos kodolieročus, ja saskarsies ar konvencionālā bruņojuma neveiksmi. Turklāt, pec ekspertu domām, mazās kaujas galviņas paredzētas triecieniem pa valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav.

Eksperti norāda: amerikāņi vēlas paši savām acīm pārliecināties, ka mazāki lādiņi dos lielāku efektu. Jaunās paaudzes aviācijas kodolbumbas B61-12 ar samazinātu jaudu parādīsies arī ASV bāzēs Eiropā. B61-12 galvenā īpatnība salīdzinājumā ar agrākajām modifikācijām – speciāla tēmēšanas sistēma. Tas ir, no nevadāma "bluķa" bumba pārvērtusies par precīzu un koriģējamu lādiņu.

"ASV gatavojas nodemonstrēt pasaulei modificētu aviobumbu, kas pārvērtusies par vadāmu ieroci, - atzīmēja Kurejevs. – Amerikāņi to izmēģināja jau pērn, taču bez kodolgalviņas. Pieņemu, ka runa varētu būt arī par tās pielietošanu mācībās kā ieroci pret bunkuriem vai arī pat par dziļa ieguluma objektu likvidācijai paredzēta bruņojuma atsevišķiem izmēģinājumiem."

Politisks gājiens

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu darbojas no 1996. gada. To parakstījušas vairāk nekā 180 valstis. Tomēr visas tās nav to ratificējušas, arī ASV. Tāpēc faktiski Vašingtonai ir brīva vaļa.

"Pats par sevi līgums ir gluži kā dzemdībās miris bērns, - uzskata Kurejevs. – Izraēla un ASV nav to ratificējušas, bet trīs jaunie kodolkluba dalībnieki – Indija, Pakistāna un KTDR – vienkārši neko nav parakstījuši. Tātad drīzāk tas nemaz nav līgums, tikai nodomu deklarācija, labas gribas žests."

RIA Novosti aptaujātie eksperti ir pārliecināti: prezidenta Donalda Trampa komanda var izmantot diskusijas par kodolsprādzieniem priekšvēlēšanu kampaņā.

"Trampa tradicionālais konservatīvais elektorāts "Baltā nama saimnieka apņēmīgo viedokli" uztvers ļoti labi, - uzsvēra Kurejevs. – Tiem, kuri gatavi nobalsot par Trampu, Baltais nams nodemonstrēs, ka rīkojas, neskatoties uz starptautisko spiedienu un par galveno uzskata valsts aizsardzības spēju."

Vēl tikai nav zināms, ko īsti grib izmēģināt Pentagons, lai vienlaikus iespaidotu elektorātu un gūtu praktiskus rezultātus, ko nav iespējams aprēķināt datorā. Acīmredzams, ka kodolsprādzieni Nevadā vai Aļaskā radīs protestu vilni. Savukārt sprādziens Aleutu salās Krievijas robežu tuvumā radīs kārtējo plaisu Krievijas un ASV attiecībās, kas jau tāpat ir pietiekami sarežģītas.

0
Tagi:
kodolieroči, Pentagons, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Politologs: aug kodolkara draudi
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu