Politologs: Kaļiņingradu aizstāvēs visa Krievija
(atjaunots 11:54 21.09.2019)
Krievijas eksklāvs pastāvīgi ir kā skabarga NATO acī, taču neviens neplāno uzbrukt Baltijas reģiona valstīm, un konflikta gadījumā Kaļiņingradu aizstāvēs visa Krievija, brīdināja kara politologs Aleksandrs Perendžijevs. RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pentagons izdomājis, kā uzlauzt vislabāk bruņotā Krievijas reģiona Eiropā – Kaļiņingradas apgabala aizsardzību, kur dislocētas PGA sistēmas S-300 un S-400, kompleksi "Iskander" un pretkuģu raķetes "Oniks", raksta ASV žurnāls National Interest.
Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs ieteica amerikāņu kareivjiem vairāk lasīt grāmatas un paturēt prātā: lai cik labs būtu plāns, vienmēr ir krievi un vēsturiskā pieredze.
Kaļiņingradas ģeopolitiskā stāvokļa dēļ Rietumi to pastāvīgi uzskata par riska faktoru Baltijas valstīm, radio Sputnik atzīmēja Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents, ekspertu apvienības "Krievijas oficieri" loceklis, kara politologs Aleksandrs Perendžijevs.
"Rietumos klāsta, ka no Kaļiņingradas un Baltkrievijas it kā varot aplenkt Latviju, Lietuvu un Igauniju. Patiesībā Krievija neplāno nevienu nekur ielenkt, valsts nav iecerējusi nekādus uzbrukumus. Spriedzes pastiprināšana ir tikai NATO intereses. Pēdējā laikā Rietumu politiķi un militāristi sacenšas – kurš skaļāk pasludinās, ka Krievija nes draudus. Tas ir informatīvs terorisms," norādīja Perendžijevs.
Kara politologs paskaidroja, ka militāri stratēģiskās situācijas jautājumi Kaļiņingradā tiek kontrolēti, pēc būtības, kopš Padomju Savienības sabrukuma.
"Pēdējā laikā Kaļiņingradas apgabala aizsardzībai tiek piešķirta īpaša uzmanība. Reģionā izveidota efektīva aizsardzības infrastruktūra, regulāri notiek militārās mācības. Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs kontrolē jautājumu un izstrādā dažādus notikumu attīstības scenārijus, lai atvairītu jebkādu pret Kaļiņingradas apgabalu vērstu agresiju. Kaļiņingradai nevajadzēs aizsargāties pašai, to aizsargās visa Krievija," brīdināja Perendžijevs.
Kaļiņingradas reģions ir droši pasargāts no jebkādiem uzbrukuma plāniem, ko Eiropā izstrādā "ciemos sabraukušie" amerikāņu ģenerāļi, - publikāciju komentēja KF Aizsardzības ministrija. Tās pārstāvji precizēja, ka Kaļiņingradas PGA iespējas neitralizēt gaisa mērķus ir labi zināmas NATO pilotiem, kuri tuvojas Krievijas gaisa robežām.
Maskava uzskata par draudiem absolūti bezatbildīgo paziņojumu par iespējām pārraut Kaļiņingradas PGA sistēmu, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Viņa pauda, ka tamlīdzīgi izteikumi tiek sniegti uz politisku, konjunktūras un, iespējams, elektorālu apsvērumu pamata.
©
Foto : из архива автора
No Baltijas valstu puses regulāri skan izteikumi par to, ka Krievija tās it kā apdraudot. 2016.gadā NATO samitā Varšavā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju, alianse informēja par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Starptautisko spēku bataljoni tika izvietoti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Šajās valstīs dislocētā starptautiskā kontingenta skaits pārsniedz 4,8 tūkstošus kareivju. Kopš 2015.gada NATO karavīru skaits Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā pieaudzis no 2 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, bet mācību laikā grupējums pieaug līdz 40-60 tūkstošiem karavīru, atzīmēja Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu. Būtiski pieaudzis arī militāro manevru skaits pie Krievijas robežām.
Alianses militāro spēku paplašināšanās pie Krievijas robežām turpinās, lai arī Maskava vairākkārt norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus un nevēlas vairot spriedzi Baltijas reģionā, tāpat kā jebkur citur pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, taču militāri spēki tiek nenogurstoši savilkti pie Krievijas robežām. Šoigu konstatēja, ka alianses darbības liek Krievijai spert atbildes soļus drošības stiprināšanai.
Перенджиев: Калининград не сам будет обороняться, его станет защищать вся Россия
Krievvalodīgo diskriminācija Baltijā un Ukrainā: Sergejs Lavrovs neizprot EP vienaldzību
(atjaunots 19:55 28.02.2021)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja Eiropas Padomei, ka krievu un krievvalodīgo atklātā diskriminācija Ukrainā un Baltijas valstīs nav pieļaujama.RĪGA, 1. marts — Sputnik. Krievijas Federācija iestājās Eiropas Padomē 1996. gada 28. februārī, tādējādi apstiprinot uzticību humānisma un demokrātijas principiem. Taču pati Eiropas Padome (EP) pēdējā laikā demonstrē, ka atkāpjas no nospraustajiem mērķiem.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs valsts iestāšanās EP gadadienā nosūtīja organizācijas ģenerālsekretārei Marijai Peičinovičai-Buričai vēstījumu, kurā norādīja uz organizācijas vienaldzīgo attieksmi pret krievu un krievvalodīgo atklāto diskrimināciju Ukrainā un Baltijas valstīs.
Pēc Lavrova domām, tamlīdzīga attieksme pret reālu problēmu kaitē EP – organizācijas, kas radās uz Otrā pasaules kara drupām, – autoritātei.
"Atbilstošas reakcijas trūkums uz tādiem plašiem un ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Ukrainā un Baltijas valstīs, kaitē Eiropas Padomes autoritātei. Organizācija, kas radās uz Otrā pasaules kara drupām, nedrīkst vienaldzīgi noskatīties uz vēsturiskā revizionisma izpausmēm un nacistu līdzskrējēju glorifikāciju," teikts Lavrova vēstījumā, kas publicēts Krievijas Ārlietu ministrijas vietnē.
Diplomāts atzīmēja, ka EP nākotne ir atkarīga no organizācijas spējas saglabāt patstāvību un patiesi eiropeisku raksturu, nekļūt par bloku pieejas un domāšanas ķīlnieku, strādāt bez dubultiem standartiem visu kontinenta valstu interesēs.
Klusē arī ANO Cilvēktiesību padome
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomes 46. sesijā, tāpat norādīja uz krievu un krievvalodīgo diskriminācijas problēmu minētajās valstīs. Viņš skāra jautājumu par krievvalodīgo stāvokli un izglītību krievu valodā.
Diplomāts atzīmēja: Krievijā aizvien lielākas bažas rada krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Baltijas valstīs un Ukrainā, it īpaši valodas un izglītības tiesību īstenošanas jomā.
Ārlietu ministrs pauda nožēlu par to, ka ANO Cilvēktiesību padome un tās speciālās procedūras ignorē miljoniem cilvēku tiesību skandalozos pārkāpumus. Viņš uzsvēra: nav pieļaujams, ka valsts valodas aizsardzību pavada represijas, vērstas pret mazākumtautību pārstāvjiem.
Tagi:
Krievijas diplomāti pametuši Ziemeļkoreju drezīnā
(atjaunots 21:58 27.02.2021)
Vēstniecības darbinieki bija spiesti šķērsot Ziemeļkorejas un Krievijas robežu kājām, līdzi stumjot dzelzceļa drezīnu ar čemodāniem.RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Krievijas vēstniecības KTDR darbinieki vairāk nekā kilometru stūmuši dzelzceļa drezīnu, lai atgrieztos dzimtenē, vēsta Krievijas Ārlietu ministrija.
Ziņots, ka februāra beigās Krievijā atgriezušies astoņi vēstniecības darbinieki no Ziemeļkorejas līdz ar saviem ģimenes locekļiem. Taču pandēmijas dēļ dzelzceļa satiksme ir slēgta, tāpēc daļu ceļa viņi bija spiesti pārvarēt drezīnā, ko stūma paši vēstniecības darbinieki.
"Tā kā jau vairāk nekā gadu robežas ir slēgtas, pasažieru satiksme pārtraukta, mājup doties nācās pa ilgu un grūtu ceļu. Vispirms – 32 stundas vilcienā, pēc tam vēl divas stundas autobusā līdz robežai un, visbeidzot, pats atbildīgākais maršruta posms – pāreja uz Krievijas pusi kājām. Šim nolūkam vajag savlaicīgi izgatavot ratiņus, uzlikt uz sliedēm, sakraut uz tiem mantas, sasēdināt bērnus - un ceļā," pastāstīja ministrija.
Visu konstrukciju pa sliedēm nācās stumt vairāk nekā kilometru. Vienīgais vīrietis grupā bija vēstniecības trešais sekretārs Vladislavs Sorokins. Viņš kļuva par drezīnas galveno "dzinēju". Pati jaunākā ceļotāja bija viņa trīs gadus vecā meitiņa Varja.
Krievijas teritorijā, pierobežas stacijā Hasana viņus sagaidīja kolēģi no ĀM pārstāvniecības Vladivostokā. Autobuss, ko nodrošināja Primorskas novada administrācija nogādāja mājāsbraucējus Vladivostokas lidostā. No turienes viņi jau izlidoja uz Maskavu.
Tagi:
"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.
Sputnik / twitter/JanisIesalnieks
Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.
Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.
Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.
Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.
Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.
Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.
Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".
"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt
"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.
Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.