RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pentagons izdomājis, kā uzlauzt vislabāk bruņotā Krievijas reģiona Eiropā – Kaļiņingradas apgabala aizsardzību, kur dislocētas PGA sistēmas S-300 un S-400, kompleksi "Iskander" un pretkuģu raķetes "Oniks", raksta ASV žurnāls National Interest. 

Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs ieteica amerikāņu kareivjiem vairāk lasīt grāmatas un paturēt prātā: lai cik labs būtu plāns, vienmēr ir krievi un vēsturiskā pieredze.

Kaļiņingradas ģeopolitiskā stāvokļa dēļ Rietumi to pastāvīgi uzskata par riska faktoru Baltijas valstīm, radio Sputnik atzīmēja Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents, ekspertu apvienības "Krievijas oficieri" loceklis, kara politologs Aleksandrs Perendžijevs.

"Rietumos klāsta, ka no Kaļiņingradas un Baltkrievijas it kā varot aplenkt Latviju, Lietuvu un Igauniju. Patiesībā Krievija neplāno nevienu nekur ielenkt, valsts nav iecerējusi nekādus uzbrukumus. Spriedzes pastiprināšana ir tikai NATO intereses. Pēdējā laikā Rietumu politiķi un militāristi sacenšas – kurš skaļāk pasludinās, ka Krievija nes draudus. Tas ir informatīvs terorisms," norādīja Perendžijevs.

Kara politologs paskaidroja, ka militāri stratēģiskās situācijas jautājumi Kaļiņingradā tiek kontrolēti, pēc būtības, kopš Padomju Savienības sabrukuma.

"Pēdējā laikā Kaļiņingradas apgabala aizsardzībai tiek piešķirta īpaša uzmanība. Reģionā izveidota efektīva aizsardzības infrastruktūra, regulāri notiek militārās mācības. Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs kontrolē jautājumu un izstrādā dažādus notikumu attīstības scenārijus, lai atvairītu jebkādu pret Kaļiņingradas apgabalu vērstu agresiju. Kaļiņingradai nevajadzēs aizsargāties pašai, to aizsargās visa Krievija," brīdināja Perendžijevs.

Kaļiņingradas reģions ir droši pasargāts no jebkādiem uzbrukuma plāniem, ko Eiropā izstrādā "ciemos sabraukušie" amerikāņu ģenerāļi, - publikāciju komentēja KF Aizsardzības ministrija. Tās pārstāvji precizēja, ka Kaļiņingradas PGA iespējas neitralizēt gaisa mērķus ir labi zināmas NATO pilotiem, kuri tuvojas Krievijas gaisa robežām.

Maskava uzskata par draudiem absolūti bezatbildīgo paziņojumu par iespējām pārraut Kaļiņingradas PGA sistēmu, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Viņa pauda, ka tamlīdzīgi izteikumi tiek sniegti uz politisku, konjunktūras un, iespējams, elektorālu apsvērumu pamata.

© Foto : из архива автора

Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā

No Baltijas valstu puses regulāri skan izteikumi par to, ka Krievija tās it kā apdraudot. 2016.gadā NATO samitā Varšavā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju, alianse informēja par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Starptautisko spēku bataljoni tika izvietoti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Šajās valstīs dislocētā starptautiskā kontingenta skaits pārsniedz 4,8 tūkstošus kareivju. Kopš 2015.gada NATO karavīru skaits Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā pieaudzis no 2 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, bet mācību laikā grupējums pieaug līdz 40-60 tūkstošiem karavīru, atzīmēja Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu. Būtiski pieaudzis arī militāro manevru skaits pie Krievijas robežām.

Alianses militāro spēku paplašināšanās pie Krievijas robežām turpinās, lai arī Maskava vairākkārt norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus un nevēlas vairot spriedzi Baltijas reģionā, tāpat kā jebkur citur pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, taču militāri spēki tiek nenogurstoši savilkti pie Krievijas robežām. Šoigu konstatēja, ka alianses darbības liek Krievijai spert atbildes soļus drošības stiprināšanai.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Nodokļu palielināšana izrādījās MK "reveranss": budžetu sagaidīs ar "Nesaprašanas sienu"

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.