Gāzesvada caurules, foto no arhīva

Polija nobijusies no "Gazprom": ES ierobežoja tranzītu gāzesvadā Opal

55
(atjaunots 13:41 15.09.2019)
Krievijas kompānija "Gazprom" samazinājusi gāzes piegādes caur Opal, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesas noteikto ierobežojumu.

RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Sestdien, 14.septembrī vācu uzņēmums Opal Gastransport ierobežoja Krievijas koncerna "Gazprom" piekļuvi gāzesvada Opal tranzīta jaudām, vēsta RIA Novosti. Piegādes sarukušas aptuveni par 0,6 miljoniem kubikmetru stundā.

Vācijas Federālās tīkla aģentūra no 14.septembra noteikusi ierobežojumus papildu jaudas izmantošanai, lai saņemtu gāzi no "Ziemeļu straumes" 15,86 milj. KW/h apjomā.

Gāzesvada NEL tranzīta jauda pieaugusi par 0,3 miljoniem kubikmetru stundā.

Eiropas Savienības tiesa otrdien, 10.septembrī atcēla 2016.gadā pieņemto Eiropas Komisijas lēmumu par piekļuves paplašināšanu "Gazprom" OPAL jaudai, apmierinot Polijas valdības sūdzību. Lēmums pamatots ar enerģētiskās solidaritātes principa pārkāpumu.

Iepriekš EK lēmums dāvāja "Gazprom" iespēju papildus transportēt līdz 10,2 miljardus kubikmetru gāzes gadā, piedaloties atbilstošajās izsolēs. Spēkā esošās ES normas paredz, ka "Gazprom" var rēķināties tikai ar 50% šī cauruļvada tranzīta jaudas, jeb 12,8 miljardiem kubikmetru

Enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks informēja, ka "Gazprom" un Krievijas valdība izstrādā oficiālu atbildi uz tiesas lēmumu. Viņš uzsvēra, ka tamlīdzīgi ierobežojumi no ES tiesas puses ietekmēs pārrunas gāzes tranzīta jautājumā ar Ukrainu un EK, kā arī skars energoresursu piegādi Eiropas valstīm.

Vicepremjers Dmitrijs Kozaks pieļāva, ka spriedums tiks pārsūdzēts.

Opal savieno "Ziemeļu straumi" ar Eiropas gāzes transporta tīkliem, tostarp – ar cauruļvadiem "Jamala – Eiropa" un Centrāleiropas tranzīta sistēmu STEGAL.

Gāzesvads būvēts 2011.gadā. Divus gadus vēlāk uz to tika attiecināti tā saucamās ES trešās enerģētiskās paketes ierobežojumi, un "Gazprom" varēja izmantot tikai 50% tā jaudas. Cauruļvads palika nepilnīgi noslogots.

2016.gada oktobrī Eiropas Komisija atļāva organizēt izsoles par 40% Opal tranzīta jaudas. Tajās regulāri uzvarēja vienīgais pretendents – "Gazprom" un palielināja gāzesvada slodzi līdz 80-90% no projektētās (un būtiski papildnāja ar izsoļu maksājumiem Eiropas budžetus).

Taču "Gazprom" iespēju paplašināšanos asi kritizēja tradicionālie Krievijas gāzes tranzīta organizētāji – Ukraina un Polija, kas bažījās par ienākumu krišanos, ņemot vērā degvielas apjomu pārvešanu uz "Ziemeļu straumēm". "Gazprom" vairākkārt apliecināja, ka vēlas negrozāmi pildīt līgumsaistības gazes tranzīta jautājumā cauri Polijai, tomēr Varšava vērsās Eiropas tiesā ar prasību atkal ierobežot Krievijas kompānijas piekļuvi gāzesvadam Opal.

55
Pēc temata
Bundestāga deputāts: Rietumi vēlas padzīt Krieviju no gāzes tirgus
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

26
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

26
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, foto no arhīva

Latvijas vēstnieks Krievijā iesaistījis Krievijas Federāciju Otrajā pasaules karā

27
(atjaunots 15:05 08.07.2020)
Valdošā elite Latvijā tā iedziļinājusies vēstures grozīšanā, ka Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš sācis domāt, kāda bijusi Krievijas Federācijas loma Otrajā pasaules karā.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš radio "Eho Moskvi" atbildēja uz raidījuma vadītāja Sergeja Butmana provokatīvajiem jautājumiem. Pie tam nevar apgalvot, ka diplomāta atbildes sagādāja pārsteigumu.

Par KF lomu Otrajā pasaules karā

Interviju ar vēstnieku Butmans sāka ar jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu par Inkorporācijas muzeju.

Lieta tāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kas nācis klajā par godu Uzvaras 75. gadadienai, teikts, ka 1939. gada rudenī, risinot savus militāri stratēģiskos aizsardzības uzdevumus, Padomju Savienība sāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporācijas procesu. To iestāšanās PSRS notika uz līgumu pamata, ar ievēlēto valdību piekrišanu. Tas atbilda tā laika starptautisko un valsts tiesību normām.

Latvijas ĀM jau reaģēja uz rakstu un noliedza visus rakstā minētos faktus. Tikai atspēkot nevarēja neko.

Riekstiņš vēlreiz pierādīja, ka Latvija ir galīgi sapinusies, nepārtraukti sagrozot vēsturi.

"Es saprotu jūsu mājienu. Protams, cilvēki Latvijā, kuri nodarbojas ar vēstures jautājumiem, kuri nodarbojas ar ārpolitiku, uzmanīgi izlasīja Krievijas Federācijas prezidenta rakstu par Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem, iemesliem, kuru dēļ, pēc viņa domām, šis karš sākās, un kāda tajā bija Krievijas Federācijas loma," uz jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu atbildēja diplomāts.

Raidījuma vadītājs vēstnieku palaboja, atgādinot, ka Krievijas Federācijai karā nevarēja būt nekāda loma, jo tās vienkārši nebija. Bija Padomju Savienība. Tomēr vēstnieku tas nesamulsināja. "Padomju Savienības, jā," viņš izlaboja ar profesionālu mieru.

"Kaut kādi netieši izteikumi"

Tālāk Riekstiņš turpināja par "inkorporāciju" – pēc viņa domām, tas ir kaut kas jauns. Tāds formulējums Latvijā līdz šim nav izskatīts. Tūlīt pat vēstnieks lika saprast, ka, lai arī nav izskatīts, taču par to noteikti interesējušies, tiesa, citi cilvēki, "speciāli".

Riekstiņš ironiski piezīmēja, ka dažas dienas pēc Putina raksta publikācijas Krievijas ĀM vietnē tika publicēta fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītāja vēsturnieka Aleksandra Djukova intervija.

Vēstnieks norādīja, ka Djukovs "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu".

Te Riekstiņš norādīja, ka vēsturnieka teiktais neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta rakstā. Tikai vēstnieka vārdi par "kaut kādiem netiešiem slēdzieniem" liecina: viņš pats šo jautājumu nav pētījis, bet uzticējies kādiem Latvijas "ekspertiem", kuri nodarbojas ar "vēstures jautājumiem".

Kāpēc Krievijā visu laiku pieprasa faktus?

Tūlīt pat Riekstiņš "kaut kādiem netiešiem izteikumiem" pasūdzējās, ka sapratne Krievijas un Latvijas starpā vēl nav panākta. Protams, lai no sasniegtu, jānonāk pie kopsaucēja vēstures pētījumu jautājumos. Vienkaršāk sakot, vajag, lai Krievija pieņemtu Latvijas viedokli kā savējo.

Raidījuma vadītājs Butmans atgādināja, ka Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisijas darbs ir pārtraukts, un tā bija spējīga risināt sarežģītus vēsturiskos jautājumus. Riekstiņš attrauca, ka visu sabojājusi Krima un Ukraina.

Pēc ilgas spriedelēšanas par to, kā Staļins un Hitlers dalījuši ietekmes sfēru Baltijas valstīs, par Molotova-Ribentropa paktu, Minhenes sazvērestību un tā tālāk, kurā Riekstiņš, protams, ne soli neatkāpās no Latvijas oficiālās politikas, vēstnieks konstatēja vienu interesantu lietu.

Riekstiņš piezīmēja, ka bieži vien Krievijā, kad uzdod kādu jautājumu un izsaki kādu tēzi, tev saka: "Bet kur ir fakti? Kur ir pierādījumi?"

Acīmredzot Latvija cenšas tādiem "sīkumiem" nepievērst uzmanību, ja vien tie neapstiprina oficiālo direktīvu.

Taču no vēstures konteksta var izraut jebkuru pierādījumu un pagriezt tā, kā būs ērti. Latvija to dara ar apskaužamu pašaizliedzību. Piemēram, tas paveikts par latviešu leģionāriem.

16. marts – sēru diena

"Sakiet, lūdzu, Latvijai pārmet vēl divas ar to saistītas lietas – nacisma glorifikaciju latviešu leģionāru izpildījumā, kuri karoja nacistu pusē, un nacisma un komunisma pielīdzināšanu," Butmans lūdza Riekstiņu komentēt šīs apsūdzības.

Riekstiņš atbildēja: "Vispirms latviešu leģionāri ir jāuztver kā upuri. Upuri, jo lielākā daļa no viņiem negāja pēc savas gribas, lai arī pēc dokumentiem, pēc papīriem... Vācieši, protams, saprot, ka, iesaucot cilvēkus no okupētajām teritorijām, viņi pārkāpa starptautiskās tiesības. Pēc papīriem viņi to formulēja, ka cilvēki pēc pašu gribas gāja dienēt. Absolūtais vairākums – ne pēc pašu gribas. Vienkārši viņiem nebija citas izejas."

Tāpēc, Riekstiņš paskaidroja, 16. marts Latvijā ir nevis lieli svētki – latviešu leģionāra diena, bet sēru diena.

Šajā brīdī atmiņā ataust, kā leģionāru gājienā netika pielaisti antifašisti, kam dienā, kad sērās piemin latviešu leģionārus, acīmredzot ir aizliegts skumt par viņu rokām noslepkavotajiem upuriem.

Pie tam vēstnieks apgalvoja, ka gājienos neesot un nekad nav bijusi nacisma, atribūtikas un lozungu glorifikācijas. Lai arī ir cilvēku fotogrāfijas ar nacistu karogiem un uzšuvēm, taču tas, acīmredzot, ir tīrais sīkums.

"Ja kāds vēlas to atspoguļot tādā veidā, tā vienkārši ir falsifikācija. Nekā tāda nav. Patiešām, cilvēki atnāk ar ziediem, noliek tos un viss," teica Riekstiņš. Tiesa, viņš nepiemin svinīgo gājienu, kas 16. martā iet cauri Rīgas centrālajai daļai uz Brīvības pieminekli un kurā piedalās pazīstami politiķi.

Piemiņas ceremonija vai divkosība?

Atgādināsim, ka piektdien, 3. jūlijā Latvijas prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš pieminēja nacistu upurus – baismīgo nakti, kad nacisti Rīgā sadedzināja Lielo Horālo sinagogu. Amatpersonas nolika ziedus pie memoriāla Gogoļa ielā.

Toties jau sestdien politiķi no Nacionālās apvienības kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku ar tikpat lielu godu pēdējā ceļā aizvadīja leģionāru Visvaldi Lāci, pret kuru Krievijas Izmeklēšanas komisija iepriekš sāka pārbaudi jautājumā par saikni ar noziegumiem pret cilvēci.

Atgādināsim, ka saskaņā ar Holokausta muzeja datiem, nacistu okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam no 93 tūkstošiem republikā dzīvojušo ebreju vairāk nekā 75 tūkstoši tika noslepkavoti. Vairāk nekā 20 tūkstošus ebreju, kas Rīgā nogādāti no okupētās Eiropas valstīm, piemēram, Čehijas, Austrijas un Ungārijas, nogalināja vācieši no Valtera Štālekera Einsatzgruppe "A" un vietējie bendes no Sonderkommando Arajs – Arāja komandas.

27
Tagi:
Otrais pasaules karš, Krievija, Latvija, vēstnieks
Pēc temata
Riekstiņš: Latvijas bizness nenomirs arī bez Krievijas tirgus
Riekstiņš: Latvija pilda savas saistības pret krievvalodīgajiem
Māris Riekstiņš: Latvijai nepieciešams tiešs dialogs ar Krieviju
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Tiek meklēti brīvprātīgie: Latvijā veiks ikgadējo Baltijas jūras piesārņojuma monitoringu

3
(atjaunots 09:04 09.07.2020)
Nevienaldzīgi cilvēki katru gadu Latvijā rīko kampaņu "Mana jūra", kuras mērķis ir pasargāt valsts piekrasti un ūdeni mestajiem atkritumiem un saglabāt Baltijas jūras dabīgo tīrumu.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. No 15. jūlija līdz 14. augustam Latvijā devīto reizi kampaņas "Mana jūra" ietvaros tiks veikts Baltijas jūru piesārņojoši atkritumu monitorings, raksta jauns.lv ar atsauci uz kampaņas pārstāvi Ilzi Mori.

Akcijā aicina piedalīties visus gribētājus. Kampaņas mērķis ir apvienot visas sabiedrības pūles Baltijas jūras piekrastes glābšanā un aizsargāšanā.

Šis pasākums tiek rīkots katru gadu jau deviņus gadus pēc kārtas. Akcijai "Mana jūra" pievienojas ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī pašvaldības, uzņēmēji un biznesmeņi.

Ik gadus pēc kampaņas norises dati par situāciju ar Latvijas piekrastes piesārņojumu tiek publicēti un tos izskata speciālisti. Rīkotāji veic saņemto datu analīzi un izstrādā piedāvājumus turpmākai jūras piesārņojuma mazināšanai.

Lai piedalītos akcijā, jāiesniedz pieteikums. Papildu informāciju iespējams atrast mājaslapā manajura.lv vai arī Facebook lapā Mana jūra.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka četrās Jūrmalas pludmalēs atklāts mikrobioloģisks piesārņojums.

Peldēšanās šajās pludmalēs ir stingri neieteicams līdz brīdim, kamēr ūdens kvalitātes rādītāji neuzlabosies. Proves šajās vietās tika paņemtas 2020. gada 1. jūlijā, kad bija karsts laiks un vairums cilvēku pavadīja laiku pludmalēs.

Tiek atzīmēts, ka runa ir par peldvietām pie Lielupes: šodien nav ieteicams peldēties Slokā, Raiņa ielas rajonā, kā arī Valteros, pretī Vasarnīcu ielai. Nav droši līst ūdenī Buļļuciemā, pretī Tīklu ielai, un Lielupē, Vikingu ielā 12/14.

3
Tagi:
Latvija, Baltijas jūra
Pēc temata
Baltijas jūrā atrasti radioaktīvi izotopi
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Kas notiks ar Latviju? Ūdens līmenis Baltijas jūrā strauji ceļas