Krievijas, Krimas Republikas un Krimas tatāru karogi

"atgūt" Krimu? Ukrainu aicina stāties Krievijas sastāvā

73
(atjaunots 18:07 14.09.2019)
Krima pavisam noteikti nevēlēsies atgriezties Ukrainas sastāvā, lai ko izdomātu jaunais prezidents Vladimirs Zeļenskis, taču ir cita iespēja "atgūt" pussalu – Ukraina var pievienoties Krimai.

RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Krima pavisam noteikti nevēlēsies atgriezties Ukrainas sastāvā, taču ir cita iespēja "atgūt" pussalu – Ukraina var pievienoties Krimai, ieteica Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Sergejs Cekovs, vēsta RIA Novosti.

Šo ierosinājumu viņš izteica, atbildot uz Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska pretenzijām, kurš iepriekš pieminēja – viņam ir jaunas idejas, kā "atgūt" Krimu.

Zeļenskis atklāja, ka runa ir par vairākiem formātiem, par kuriem runāt vēl būtu priekšlaicīgi, un solīja cīnīties "ne tikai vārdiem".

Taču Cekovs paskaidroja, ka Krima pievienojusies Krievija atbilstoši iedzīvotāju vēlmei, kas tika pausta referendumā 2014.gadā.

"Tāpēc Ukrainai nav nekādu izredžu atgūt Krimu," uzsvēra Cekovs.

Viņš atzīmēja, ka viss pārējais ir pasakas vēlētājiem, ko Ukrainas vadība, šķiet, uzskata par muļķiem, ja jau demontrē tādu necieņu, jo Ukrainas pilsoņi jau sen visu ir sapratuši.

Vēl vairāk, Cekovs uzskata, ka Ukraina pati agri vai vēlu paudīs vēlmi integrēties ar Krieviju un dzēst robežas. Senators piezīmēja, ka, pēc viņa domām, tā ir pati reālistiskākā izeja.

Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc referenduma 2014.gadā pussalas teritorijā, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014.gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Krimiešu izvēle

Interesanti, ka 2018.gadā Krimu apmeklēja delegācija no ASV. Pēc vizītes advokāte Silvija Demaresta, delegācijas locekle, paziņoja, ka Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu saskaņā ar likumīgu tautas gribas izpausmi, un notikušo referendumu nosauca par pašnoteikšanās tiesību izpausmi.

Advokāte uzskata, ka Ukrainas valdības darbības, kas pēc pussalas atgriešanās Krievijā organizēja vairākas blokādes, ir cilvēktiesību pārkāpums. Demaresta apsolīja, ka pēc atgriešanās ASV pastāstīs saviem līdzpilsoņiem par patieso stāvokli Krimā.

2019.gadā uz Krimu devās vēl viena delegācija – aptuveni 20 cilvēki no ASV, Lielbritānijas, Zviedrijas, Izraēlas un Nepālas.

Pēc piecām dienām Krimā delegāti atzina, ka ir sapratuši: pussala pilnībā integrējusies Krievijas sastāvā kā pilntiesīgs subjekts. Organizācijas "Globālais tīkls pret ieročiem un kodolspēkiem kosmosā" loceklis Džo Makintairs pēc vizītes pussalā paziņoja, ka krimiešu izvēli pievienoties Krievijai 2014.gada referendumā diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

73
Pēc temata
Krimas ukraiņu kopiena lūdza Lielbritānijas pārstāvi ANO nestāstīt pasakas
Eiropā pieaug cilvēku skaits, kuri uzskata Krimu par Krievijas daļu
"Es arī balsotu par Krieviju": amerikāņi beidzot uzklausījuši Krimas iedzīvotāju viedokli
Krievijas politiķi komentējuši ES atteikšanos atzīt referendumu Krimā
Marija Zaharova

Krievijas mediju autoru vajāšana: Latvija atklāti pārsniedz starptautiskās tiesības

1
(atjaunots 09:54 16.04.2021)
Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Latvijas pasākumi pret Krievijas mediju žurnālistiem ir starptautisko tiesību pārkāpums, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri sadarbojās ar portāliem Sputnik Latvija un Baltnews. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpumu.

"Žurnālistu kriminālvajāšanu šajā valstī (Latvijā – red.) mēs uzskatām par starptautisko tiesību atklātu pārkāpumu daļā, kas attiecas uz sava viedokļa izpausmes brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālisma principu," teica Zaharova brīfingā.

Diplomāte uzsvēra, ka Latvija turpina vajāt krievvalodīgos žurnālistus, taču tas nerada nosodījumu pasaulē.

"Par šiem piemēriem mēs runājam oficiālā līmenī, šie dati ir apstiprinati. Kāpēc par tiem neinteresējas tie paši amerikāņu žurnālisti, tās pašas amerikāņu tiesībsargājošās organizācijas, tās pašas amerikāņu specializētās struktūras, kas nodarbojas ar vārda brīvības un žurnālistu tiesību aizsardzības jautājumiem? Viņus tas neinteresē? Tā nevar būt," sprieda Zaharova. 

Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas ĀM pārstāve.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

1
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, žurnālistu vajāšana, Latvija
Pēc temata
"Tas ir kā cilvēku nogalināt": IMHOtube kanāls par politiskajām represijām Latvijā
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Valdība nav sasniegusi mērķi: žurnālisti pārrunāja kratīšanas un pratināšanas
 Carney

KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām

8
(atjaunots 08:53 16.04.2021)
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka līdzās Krievijas teritorijai būs dislocēti 40 tūkstoši karavīru un 15 tūkstoši bruņojuma un militārās tehnikas vienību, ieskaitot stratēģisko aviāciju.

RĪGA, 16. aprīlisSputnik. ASV un NATO pārvieto bruņotos spēkus no Ziemeļamerikas uz rajoniem Krievijas robežu tuvumā, informēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, vēsta RIA Novosti.

"Galvenie spēki koncentrējas Melnās jūras un Baltijas reģionos," atzīmēja aizsardzības resora vadītājs sapulcē Severomorskā.

Viņš piebilda, ka līdzās Krievijas teritorijai būs dislocēti 40 tūkstoši karavīru un 15 tūkstoši bruņojuma un militārās tehnikas vienību, ieskaitot stratēģisko aviāciju.

Ministrs atgādināja, ka Ziemeļatlantijas alianse ik gadus organizē līdz 40 nepārprotami Krievijai nedraudzīgus manevrus, tuvākajā laikā sāksies plašākie bloka manevri pēdējo 30 gadu laikā "Defender Europe 2021".

Tāpat armijas ģenerālis informēja arī par sarežģīto stāvokli Arktikā.

"Starp pasaules lielvalstīm aug konkurence par piekļuvi Ziemeļu Ledus okeāna resursiem un transporta ceļiem. ASV un to sabiedrotie NATO audzē jūras un sauszemes grupējumus Arktikā, palielina militāro apmācību intensitāti, paplašina un modernizē militāro infrastruktūru," viņš paziņoja.

Vienlaikus, armijas ģenerālis paskaidroja, Krievijas bruņotie spēki pārvietojuši rietumu robežu virzienā divas armijas un trīs gaisa desanta vienības. Tās piedalās mācībās un pavadīs jaunajā dislokācijas vietā vēl divas nedēļas.

Iepriekš Vašingtona nāca klajā ar ziņām par "Krievijas agresijas" eskalāciju Donbasā un ieteica Maskavai pamatot bruņoto spēku pārvietošanos pie Ukrainas robežām un Krimā. Atbildei uz šo ieteikumu KF ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs atgādināja, ka ASV jau saņēmušas visus nepieciešamos komentārus. Diplomāts norādīja, ka ASV tonis ir nepieņemams, un piebilda: Vašingtonai nāksies apmierināties ar jau saņemto informāciju. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka Kremlim nav nevienam jāskaidro savu bruņoto spēku pārvietošanās savas valsts teritorijā.

8
Tagi:
Sergejs Šoigu, aizsardzība, bruņotie spēki, Krievija, NATO, ASV
Pēc temata
NATO uzveļ Krievijai atbildību par konfrontāciju
Iespaidīgi kadri: Krievijas armijas kaujas gatavības pārbaude
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV bruņotie spēki Eiropā pārgājuši maksimālā cīņas gatavībā Krievijas dēļ