Krievijas, Krimas Republikas un Krimas tatāru karogi

"atgūt" Krimu? Ukrainu aicina stāties Krievijas sastāvā

71
(atjaunots 18:07 14.09.2019)
Krima pavisam noteikti nevēlēsies atgriezties Ukrainas sastāvā, lai ko izdomātu jaunais prezidents Vladimirs Zeļenskis, taču ir cita iespēja "atgūt" pussalu – Ukraina var pievienoties Krimai.

RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Krima pavisam noteikti nevēlēsies atgriezties Ukrainas sastāvā, taču ir cita iespēja "atgūt" pussalu – Ukraina var pievienoties Krimai, ieteica Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Sergejs Cekovs, vēsta RIA Novosti.

Šo ierosinājumu viņš izteica, atbildot uz Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska pretenzijām, kurš iepriekš pieminēja – viņam ir jaunas idejas, kā "atgūt" Krimu.

Zeļenskis atklāja, ka runa ir par vairākiem formātiem, par kuriem runāt vēl būtu priekšlaicīgi, un solīja cīnīties "ne tikai vārdiem".

Taču Cekovs paskaidroja, ka Krima pievienojusies Krievija atbilstoši iedzīvotāju vēlmei, kas tika pausta referendumā 2014.gadā.

"Tāpēc Ukrainai nav nekādu izredžu atgūt Krimu," uzsvēra Cekovs.

Viņš atzīmēja, ka viss pārējais ir pasakas vēlētājiem, ko Ukrainas vadība, šķiet, uzskata par muļķiem, ja jau demontrē tādu necieņu, jo Ukrainas pilsoņi jau sen visu ir sapratuši.

Vēl vairāk, Cekovs uzskata, ka Ukraina pati agri vai vēlu paudīs vēlmi integrēties ar Krieviju un dzēst robežas. Senators piezīmēja, ka, pēc viņa domām, tā ir pati reālistiskākā izeja.

Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc referenduma 2014.gadā pussalas teritorijā, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014.gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Krimiešu izvēle

Interesanti, ka 2018.gadā Krimu apmeklēja delegācija no ASV. Pēc vizītes advokāte Silvija Demaresta, delegācijas locekle, paziņoja, ka Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu saskaņā ar likumīgu tautas gribas izpausmi, un notikušo referendumu nosauca par pašnoteikšanās tiesību izpausmi.

Advokāte uzskata, ka Ukrainas valdības darbības, kas pēc pussalas atgriešanās Krievijā organizēja vairākas blokādes, ir cilvēktiesību pārkāpums. Demaresta apsolīja, ka pēc atgriešanās ASV pastāstīs saviem līdzpilsoņiem par patieso stāvokli Krimā.

2019.gadā uz Krimu devās vēl viena delegācija – aptuveni 20 cilvēki no ASV, Lielbritānijas, Zviedrijas, Izraēlas un Nepālas.

Pēc piecām dienām Krimā delegāti atzina, ka ir sapratuši: pussala pilnībā integrējusies Krievijas sastāvā kā pilntiesīgs subjekts. Organizācijas "Globālais tīkls pret ieročiem un kodolspēkiem kosmosā" loceklis Džo Makintairs pēc vizītes pussalā paziņoja, ka krimiešu izvēli pievienoties Krievijai 2014.gada referendumā diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

71
Pēc temata
Krimas ukraiņu kopiena lūdza Lielbritānijas pārstāvi ANO nestāstīt pasakas
Eiropā pieaug cilvēku skaits, kuri uzskata Krimu par Krievijas daļu
"Es arī balsotu par Krieviju": amerikāņi beidzot uzklausījuši Krimas iedzīvotāju viedokli
Krievijas politiķi komentējuši ES atteikšanos atzīt referendumu Krimā
Ziemeļu jūras ceļš

"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā

6
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas atzīt Krievijas monopolu – valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

RĪGA, 26. oktobris - Sputnik. Rietumvalstis ir sašutušas par Krievijas politiku Ziemeļu jūras ceļa jautājumā, taču neko nevar izdarīt, stāsta žurnālists Fēlikss Aiks rakstā vācu avīzei Die Welt.

Autors atgādināja, ka martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis jauno Arktisko stratēģiju laika periodam līdz 2035.gadam, kas paredz reģiona aktīvu ekonomisko apgūšanu, vēsta RIA Novosti.

"Pie tam Kremlis vēlas apdzīvot sniegotos un ekonomiskajai darbībai tik tikko pielāgotos Galējos Ziemeļus un rūpēties par militāro aizsardzību savām robežām, kas paplašinās, pateicoties globālajai sasilšanai," apgalvoja Aiks.

Žurnālists stāsta: kaut arī Krievijai nevarot pretendēt uz Arktiku, tā izmanto "vietu manevram" – pieprasa maksu par Ziemeļu ledus ceļa izmantošanu un plāno nākotnē dot atļauju braukt pa to tikai "pašmāju flotes" kuģiem, tas ir, Krievijas kuģubūvētavās būvētiem kuģiem, kas reģistrēti Krievijā.

"Rietumi ir sašutuši, taču neko nevar padarīt. Maskava kontrolē šo tirdzniecības ceļu. Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas tikai atzīt tās faktisko monopolu, tostarp arī tāpēc, ka reģionā dislocēti Krievijas bruņotie spēki," raksta autors. Viņš atgādināja, ka Krievijas ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tirdznieciskās kuģošanas kodeksa grozījumi, kas paredz: Krievijā reģistrētiem kuģiem tiek piešķirtas eksluzīvas tiesības veikt Krievijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu pārvadājumus, kas iekrauti kuģos Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, līdz pirmajam izkraušanas vai pārkraušanas punktam. Tas pats attiecas arī uz naftas, dabasgāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes, gāzes kondensāta un ogļu pārvadājumiem.

Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu, ko prezidents parakstīja 2018. gadā, kravu pārvadājumiem pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 2024. gadam jāsasniedz 50 milj. tonnu gadā. Ar mērķi nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija aktīvi attīsta atomledlaužu floti, kam nav analogu visā pasaulē. 21. oktobrī darbu sāka atomledlauzis "Arktika". Vēl divi šī projekta kuģi sāks darbu 2021. un 2022. gadā.

Pērn ASV Aizsardzības ministrija iesniedza Kongresā "Arktisko doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu. Dokumentā teikts, ka Arktika "ir tieši saistīta ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabililāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurētspēju šajā nozīmīgajā reģionā".

2020. gada maijā pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā ieradās ASV Jūras kara spēku 6. flotes karakuģu grupējums. Pentagons oficiāli ziņoja, ka šāds solis sperts "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un sabiedroto navigācijas brīvības un nepārtrauktas mijiedarbības atbalstam".

Iepriekš Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO dalībvalstis, aizbildinoties ar pārmetumiem Krievijai par Arktikas "militarizāciju", turpināja audzēt tur militāro potenciālu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO tieksme demonstrēt spēku, audzējot izlūkošanas darbības intensitāti pie Krievijas robežām, rada bažas Maskavā.

6
Tagi:
Rietumvalstis, Ziemeļu jūras ceļš, Arktika
Pēc temata
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu
ASV "Arktikas doktrīna: Ziemeļu jūras ceļš tiks bloķēts
Džila Baidena

Pēc Igaunijas prezidentes sarīkotās modes provokācijas "iekritusi" Baidena dzīvesbiedre

11
(atjaunots 16:01 26.10.2020)
ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre priekšvēlēšanu pēdējās debatēs izvēlējās tādu pašu kleitu, ko nēsāja ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras un radio Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana savā lapā

Facebook pastāstīja, ko interesantu pamanījusi.

Fināla debates pirms ASV prezidenta vēlēšanām kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre Džila Baidena izvēlējusies tādu pašu kleitu, ko Simoņana nēsāja, intervējot Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

"Es jau varu arī turpmāk muļķīgi noliegt mūsu iejaukšanos vēlēšanās ASV. Tomēr tagad, kad Džila Baidena ieradās fināla debates tajā pašā kleitā, kādā es intervēju Lavrovu, tam vairs nav nekādas jēgas," Simoņana komentēja publicēto kolāžu ar Džilas fotogrāfiju un viņas pašas attēlu vienā un tajā pašā kleitā.

Interesanti, ka oktobra sākumā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pārrunās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Berlīnē izraudzījās dzeltenu kleitu ar melnu trijstūra formas iešuvi uz jostasvietas, kas ļoti atgādināja Sputnik logotipu. Toreiz ziņu aģentūras "Rossija segodņa" preses dienests "pielaikoja" šo kleitu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, bijušajai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei un ASV prezidenta dzīvesbiedrei Melānijai Trampai.

Šķiet, kleita teicami piestāv visām šīm lēdijām.

11
Tagi:
Simoņana, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins
Simoņana ierosinājusi akciju #VaiKaunaNav Polijas politiķiem
Kā būtu ar BBC Russian? Simoņana atbildēja uz Lielbritānijas uzbrukumiem RT
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā