Krievijas Aizsardzības ministrija

Krievijas Aizsardzības ministrija atbildējusi uz NATO paziņojumiem par raķetēm Eiropā

65
(atjaunots 09:59 13.09.2019)
Resors uzsvēra, ka ASV ir atbildīgas par Līguma INF sabrukumu un Savienoto Valstu izstāšanās no līguma nopietni apdraud starptautisko drošību.

RĪGA, 13. septembris - Sputnik. Krievijas bruņojumā nav vidēja un maza darbības rādiusa raķešu – atšķirībā no ASV, informēja Krievijas Aizsardzības ministrija.

"Atšķirībā no ASV, Krievija nav izmēģinājusi, un tās bruņojumā nav vidēja un maza darbības rādiusa raķešu," resora teikto citēja RIA Novosti.

AM uzsvēra, ka ASV ir atbildīgas par Līguma INF sabrukumu un Savienoto Valstu izstāšanās no līguma nopietni apdraud starptautisko drošību.

"Fakts, ka 2019.gada 18.augustā ASV izmēģināja raķetes, pielietojot universālo starta iekārtu Mk-41, kas tiek izmantota amerikāņu PRA sistēmā Rumānijā un Polijā, apliecināja, cik pamatoti ir Krievijas pārmetumi Baltajam namam par to, ka tās iespējams izmantot vidēja un maza sarbības rādiusa sauszemes raķešu palaišanai," atzīmēja Aizsardzības ministrija.

Resora pārstāvji piebilda, ka jau Līguma INF darbības laikā ASV aktīvi izstrādāja aizliegtā darbības rādiusa sauszemes bāzes raķeti un brīdī, kad Savienotās Valstis izstājās no līguma, aizliegtā raķete jau tika gatavota izmēģinājumu startam.

Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju tika pārtraukts 2.augustā. Šī gada sākumā Vašingtona ziņoja par vienpusēju izstāšanos no vienošanās, pārmetot Krievijai tās ilgstošus pārkāpumus. Maskava šīs apsūdzības atspēkoja. Jūlija sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu par līguma apturēšanu. Krievija vairākkārt norādīja, ka pilda INF noteikumus, pie tam valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Maskavai ir nopietni jautājumi Vašingtonai par līguma izpildi no ASV puses. Viņš uzsvēra, ka ASV pārmetumi par INF pārkāpumiem nav pamatoti ar faktiem.

65
Pēc temata
Krievijas senators komentēja ASV iniciatīvu par INF līgumu: liekulības treniņi
ASV izmēģinājušas spārnoto raķeti, ko aizliedza līgums INF
Apspēlēt Krieviju. Kādus hiperskaņas ieročus izstrādā ASV
Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV

Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm

28
(atjaunots 14:07 25.11.2020)
Jaunā vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu starpposma datu analīze rāda, ka preparāta efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Krievijā noteikuši vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V dozas cenu starptautiskajos tirgos.

Vakcīna Sputnik V, ko sadarbībā ar Krievijas Tiešo investīciju fondu izveidoja Gamaleja centrs, ietilpst desmit pasaulē izstrādājamo vakcīnu sarakstā, kuras ir vistuvāk trešās izmēģinājumu fāzes noslēgumam un masveida ražošanas uzsākšanai. Krievijas pilsoņiem pote būs bez maksas.

"Vienas Sputnik V vakcīnas dozas cena starptautiskajos tirgos būs zemāka par 10 dolāriem, vakcīna sastāv no divām dozām. Tādējādi, vakcīnas Sputnik V cena būs divas vai vairāk reižu lētāka par vakcīnām uz mRNS bāzes ar līdzīgu efektivitāti," teikts vakcīnas Twitter mikroblogā.

​Precizēts, ka vakcīnas cena būs spēkā no 2021. gada februāra.

Precizēta efektivitāte

Jaunā vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu starpposma datu analīze rāda, ka preparāta efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%, 28. dienā tā sastāda 91,4%. Tiek ziņots, ka aprēķini veikti pēc 18 794 brīvprātīgo datu izpētes, kuriem veica Sputnik V poti vai iedeva placebo.

"Ļoti svarīgi, ka otrā vakcīnas Sputnik V efektivitātes starpposma analīze apstiprināja vērtējumu, kas tika dots pirmajā posmā, tātad mēs varam runāt par preparāta efektivitāti 91-92% apmērā," paziņoja preparātu izstrādājušā Gamaleja centra direktors Aleksandrs Gincburgs.

Saskaņā ar pētījumu protokolu, preparāta starpposma efektivitāti aprēķina trijos statistiski nozīmīgos reprezentatīvajos kontroles punktos: sasniedzot 20, 39 un 78 koronavīrusa inficēšanās gadījumus izmēģinājumu dalībnieku vidū gan kontroles grupā, gan grupā, kura saņēma pašu vakcīnu.

Jauno analīzi veica uz 39 apstiprinātu gadījumu pamata abās grupās (31 saslimušais ar Covid-19 starp placebo saņēmušajiem pluss 8 – starp vakcinētajiem). Kontroles grupas attiecība pret vakcinēto sastāda viens pret trīs.

Pēc Gincburga sacītā, trešo starpposma datu analīzi plāno veikt pēc 78 Covid-19 inficēšanās gadījumu apstiprināšanas brīvprātīgo vidū.

"Un mums ir pamats uzskatīt, ka rezultāts pārsniegs mūsu sākotnējās cerības. Galīgais preparāta efektivitātes vērtējums būs pieejams pēc III klīnisko izmēģinājumu fāzes beigām," paskaidroja zinātnieks.

Savukārt Gamaleja epidemioloģijas un mikrobioloģijas nacionālā pētnieciskā centra direktora vietnieks zinātniskajā darbā Deniss Logunovs norādīja, ka vakcīnas Sputnik V otrās starpposma analīzes rezultāti atbilst cerētajam un prognozēm.

"Vakcīnas augstās efektivitātes demonstrācija ir svarīga stabilas imunitātes veidošanās pazīme pret koronavīrusa infekciju pētījuma dalībniekiem," uzsvēra Logunovs.

Pirmā pasaulē

Krievijas Veselības ministrija augustā piereģistrēja pasaulē pirmo Covid-19 profilakses vakcīnu ar nosaukumu Sputnik V. Vakcīna tika radīta uz izpētītas un pārbaudītas cilvēka adenovīrusa vektoru bāzes. Tās svarīgākās priekšrocības ir drošums, efektivitāte un ilgstošu negatīvu seku trūkums.

Vasarā preparāts veiksmīgi izgāja divas izmeklējumu stadijas uz brīvprātīgajiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuriem beigās izveidojās imūnā atbilde un antivielas pret SARS-CoV-2. Pēcreģistrācijas izmēģinājumu fāze startēja septembrī. Neskaitot Krieviju, pētījumus veic AAE, Venecuēla, Indija un Baltkrievija.

Trešajā pētījumu stadijā piedalās 40 tūkstoši brīvprātīgo, no tiem ar pirmo injekciju vakcinēja vairāk nekā 22 tūkstošus cilvēku, vēl 19 tūkstoši pētāmo saņēma pirmo un otro injekciju.

Gamaleja centrā paziņoja, ka pēc vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu trešās fāzes beigām sniegs piekļuvi pilnai atskaitei par klīniskajiem izmēģinājumiem.

Pašlaik izmēģinājumu fināla stadiju iziet arī Amerikas ražotāja Pfizer un Vācijas ražotāja BioNTech Covid-19 profilakses vakcīna (BNT162b2, efektivitāte novērtēta 95% apmērā), kā arī kompānijas Moderna vakcīna (mRNA-1273, 94,5% efektivitāte) un kompānijas AstraZeneca vakcīna (vidējā efektivitāte – 70%).

28
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Jau pēc dažiem mēnešiem: kas pirmais saņems Covid-19 vakcīnas Latvijā
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
Krievijas GS lidmašīna AN-30B, kas piedalās Atvērto debesu programmā, foto no arhīva

Vai Latvija spēs atteikt ASV: KF gaida garantijas Atvērto debesu līguma saglabāšanai

23
(atjaunots 11:26 25.11.2020)
Maskava neizslēdz iespēju izstāties no Atvērto debesu līgumu līdz ar Vašingtonas izstāšanos, paziņoja Sergejs Rjabkovs.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Krievija varētu izstāties no Atvērto debesu līguma, ja citas līguma dalībvalstis neizpildīs līgumā paredzētās saistības, paziņoja RIA Novosti Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Es neizslēdzu šo variantu. Es neizslēdzu arī nekādus citus, tai skaitā starpposma lēmumus," sacīja Rjabkovs.

Viņš atzīmēja, ka no "līgumā paliekošo valstu, pirmām kārtām ASV sabiedroto, kooperācijas spēju" pakāpes ir atkarīga Maskavas turpmākā rīcība.

"Tām ir jādara skaidrs sev: katra minstināšanās vai neskaidrību diena attiecībā uz to, ka tās nenodos novērošanas lidojumu gaitā ievākto informāciju valstij, kas nav līguma dalībniece, jeb ASV, ka viņi neliks šķēršļus mūsu lidojumiem virs Amerikas militārajiem objektiem viņu teritorijā – katra minstināšanās diena šajā jautājumā no viņu puses pastiprina to atbildību par turpmāko līguma likteni," paskaidroja Rjabkovs.

Atgādināsim, ka ASV, izstājoties no līguma, cenšas nezaudēt labumus, kurus tas sniedza, uz tajā paliekošo sabiedroto rēķina. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, Vašingtona aktīvi "apstrādā" visus partnerus un pieprasa sniegt rakstiskas garantijas par datu sniegšanu par to virs Krievijas veikto lidojumu rezultātiem. Taču pats līgums paredz informācijas nodošanu tikai tā dalībniekiem.

Turklāt ASV pieprasa, lai partneri aizliedz Krievijas lidmašīnām līguma ietvaros lidot virs to objektiem Eiropā, kur viņiem ir lielas militārās bāzes, tai skaitā ar bumbām, kas aprīkotas ar mazas jaudas kodollādiņiem. Tas, pēc Lavrova sacītā, arī pārkāpj līguma kārtību.

Krievijas uzstāj uz tā, lai līguma dalībnieki juridiski apliecina, ka viņi nenodos ASV datus par saviem lidojumiem virs KF un nepieņems amerikāņu lūgumus aizliegt Krievijas novērotāju lidojumus virs savām bāzēm.

Tāpat Sergejs Rjabkovs komentēja jautājumu par ASV iespējamo atgriešanos Atvērto debesu līgumā. Pēc Krievijas diplomāta sacītā, Vašingtonai nāksies rēķināties ar to, ka atgriešanās notiks ar mazāk labvēlīgiem nosacījumiem.

"Ja ASV nobriedīs jautājums par atgriešanos līgumā, tām nāksies to darīt uz vispārīgiem nosacījumiem, jāiziet visas procedūras, tai skaitā jāpiekrīt tiem Atvērto debesu konsultatīvās komisijas lēmumiem, kuri, kā mēs domājam, tiks pieņemti bez ASV. Savukārt ASV nāksies vienkārši tiem piekrist," sacīja Rjabkovs.

ASV prezidents Donalds Tramps maija vidū paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Taču viņš neizslēdza jaunu vienošanu izstrādi.

Krievija vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības līguma pārkāpumos. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Atvērto debesu līgumu, tikai uz savstarpēja pamata, savukārt jebkāda veida ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992. gadā Helsinkos. Šobrīd līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēšanu virs EDSO dalībvalstu teritorijām ar mērķi iegūt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt uzticības stiprināšanu starp valstīm, pilnveidojot militārās darbības un ieroču kontroles jomā spēkā esošo līgumu ievērošanas kontroles mehānismus.

23
Tagi:
Krievija, ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ
Krievija atbildēs, nešaubieties: KF ĀM par ASV mēģinājumiem gūt militāro priekšrocību
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

0
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

0
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā