Tālāk no NATO: KF un Baltkrievija rīkos liela mēroga mācības "Savienības vairogs 2019"
(atjaunots 18:03 12.09.2019)
Militārajām mācībām "Savienības vairogs 2019" ir tikai un vienīgi aizsardzības nozīme un tās notiks tālu no NATO valstu robežām – netālu no apdzīvotās vietas Muļino, Ņižņijnovgorodas apgabalā.RĪGA, 12. septembris – Sputnik. Krievijas Ģenerālštābā paziņoja, ka lēmums par manevru rīkošanu valsts vidienē tika pieņemts apzināti: Krievijas un Baltkrievijas karavīri nevēlas uztraukt rietumu partnerus un saasināt jau tā sarežģīto situāciju Austrumeiropā. Atšķirībā no NATO valstīm, kuras pēdējo gadu laikā rīko lielu skaitu militāro mācību tiešā tuvumā pie Krievijas robežām, vēsta Sputnik Igaunija.
Mācību "Savienības vairogs 2019" oficiālajā mājaslapā atzīmēts, ka manevru laikā "tiks risināts plašs uzdevumu spektrs: sākot ar valsts robežas piesegšanu un cīņu ar nelikumīgiem bruņotiem grupējumiem līdz aizsardzības darbību veikšanai un situācijas stabilizēšanai".
Plānots, ka kopumā manevros, kuri norisināsies no 13. līdz 19. septembrim, piedalīsies aptuveni 12 tūkstoši militārpersonu, tostarp līdz 8 tūkstošiem no Krievijas un vairāk nekā 4 tūkstoši no Baltkrievijas.
Mācību gaitā tiks iesaistīts līdz 950 kaujas tehnikas vienībām, tostarp vairāk nekā 230 tanku, 240 artilērijas sistēmu, kā arī līdz 70 lidmašīnām, turklāt Krievija piešķirs aptuveni 200 tanku, 360 bruņumašīnu, līdz 190 raķešu sistēmām, ieročiem un mīnmetējiem un 55 kaujas lidmašīnām un helikopteriem.
Mācības "Savienības vairogs" tiek rīkotas reizi divos gados pēc kārtas Baltkrievijas un Krievijas teritorijā.
Visiem Krievijas un Baltkrievijas manevriem ir plānveida raksturs un tās notiek pilnā atbilstībā esošajam mācību grafikam un starptautisko tiesību normām.
Par to rīkošanu tiek informētas ārvalstu aizsardzības iestādes, savukārt to vadību un darbiniekus regulāri aicina novērot manevrus, tostarp arī NATO dalībvalstu pārstāvjus.
©
Sputnik / Алексей Дружинин
Iepriekšējās savienības valsts mācības ar nosaukumu "Rietumi 2017", notika Mogiļevas apgabalā 2017. gada septembrī un kļuva par iemeslu papildu NATO kontingenta izvietošanai Baltijas valstīs.
Pēdējo gadu laikā alianses karavīru klātbūtne ir daudzkārt pieaugusi, savukārt militārās mācības reģionā notiek praktiski pastāvīgi. Alianses armija trenējas karot gan uz zemes, gan gaisā, gan jūrā, turklāt bieži vien neslēpj, ka ienaidnieka kārtā viņi izskata Krieviju.
Pēc Krievijas ekspertu domām, NATO apakšvienību izvietošana Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā notiek tieši mācību aizsegā, kuras ļauj ātri pārmest karaspēkus un militāro tehniku.
Krievvalodīgo diskriminācija Baltijā un Ukrainā: Sergejs Lavrovs neizprot EP vienaldzību
(atjaunots 19:55 28.02.2021)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja Eiropas Padomei, ka krievu un krievvalodīgo atklātā diskriminācija Ukrainā un Baltijas valstīs nav pieļaujama.RĪGA, 1. marts — Sputnik. Krievijas Federācija iestājās Eiropas Padomē 1996. gada 28. februārī, tādējādi apstiprinot uzticību humānisma un demokrātijas principiem. Taču pati Eiropas Padome (EP) pēdējā laikā demonstrē, ka atkāpjas no nospraustajiem mērķiem.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs valsts iestāšanās EP gadadienā nosūtīja organizācijas ģenerālsekretārei Marijai Peičinovičai-Buričai vēstījumu, kurā norādīja uz organizācijas vienaldzīgo attieksmi pret krievu un krievvalodīgo atklāto diskrimināciju Ukrainā un Baltijas valstīs.
Pēc Lavrova domām, tamlīdzīga attieksme pret reālu problēmu kaitē EP – organizācijas, kas radās uz Otrā pasaules kara drupām, – autoritātei.
"Atbilstošas reakcijas trūkums uz tādiem plašiem un ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Ukrainā un Baltijas valstīs, kaitē Eiropas Padomes autoritātei. Organizācija, kas radās uz Otrā pasaules kara drupām, nedrīkst vienaldzīgi noskatīties uz vēsturiskā revizionisma izpausmēm un nacistu līdzskrējēju glorifikāciju," teikts Lavrova vēstījumā, kas publicēts Krievijas Ārlietu ministrijas vietnē.
Diplomāts atzīmēja, ka EP nākotne ir atkarīga no organizācijas spējas saglabāt patstāvību un patiesi eiropeisku raksturu, nekļūt par bloku pieejas un domāšanas ķīlnieku, strādāt bez dubultiem standartiem visu kontinenta valstu interesēs.
Klusē arī ANO Cilvēktiesību padome
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomes 46. sesijā, tāpat norādīja uz krievu un krievvalodīgo diskriminācijas problēmu minētajās valstīs. Viņš skāra jautājumu par krievvalodīgo stāvokli un izglītību krievu valodā.
Diplomāts atzīmēja: Krievijā aizvien lielākas bažas rada krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Baltijas valstīs un Ukrainā, it īpaši valodas un izglītības tiesību īstenošanas jomā.
Ārlietu ministrs pauda nožēlu par to, ka ANO Cilvēktiesību padome un tās speciālās procedūras ignorē miljoniem cilvēku tiesību skandalozos pārkāpumus. Viņš uzsvēra: nav pieļaujams, ka valsts valodas aizsardzību pavada represijas, vērstas pret mazākumtautību pārstāvjiem.
Tagi:
Krievijas diplomāti pametuši Ziemeļkoreju drezīnā
(atjaunots 21:58 27.02.2021)
Vēstniecības darbinieki bija spiesti šķērsot Ziemeļkorejas un Krievijas robežu kājām, līdzi stumjot dzelzceļa drezīnu ar čemodāniem.RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Krievijas vēstniecības KTDR darbinieki vairāk nekā kilometru stūmuši dzelzceļa drezīnu, lai atgrieztos dzimtenē, vēsta Krievijas Ārlietu ministrija.
Ziņots, ka februāra beigās Krievijā atgriezušies astoņi vēstniecības darbinieki no Ziemeļkorejas līdz ar saviem ģimenes locekļiem. Taču pandēmijas dēļ dzelzceļa satiksme ir slēgta, tāpēc daļu ceļa viņi bija spiesti pārvarēt drezīnā, ko stūma paši vēstniecības darbinieki.
"Tā kā jau vairāk nekā gadu robežas ir slēgtas, pasažieru satiksme pārtraukta, mājup doties nācās pa ilgu un grūtu ceļu. Vispirms – 32 stundas vilcienā, pēc tam vēl divas stundas autobusā līdz robežai un, visbeidzot, pats atbildīgākais maršruta posms – pāreja uz Krievijas pusi kājām. Šim nolūkam vajag savlaicīgi izgatavot ratiņus, uzlikt uz sliedēm, sakraut uz tiem mantas, sasēdināt bērnus - un ceļā," pastāstīja ministrija.
Visu konstrukciju pa sliedēm nācās stumt vairāk nekā kilometru. Vienīgais vīrietis grupā bija vēstniecības trešais sekretārs Vladislavs Sorokins. Viņš kļuva par drezīnas galveno "dzinēju". Pati jaunākā ceļotāja bija viņa trīs gadus vecā meitiņa Varja.
Krievijas teritorijā, pierobežas stacijā Hasana viņus sagaidīja kolēģi no ĀM pārstāvniecības Vladivostokā. Autobuss, ko nodrošināja Primorskas novada administrācija nogādāja mājāsbraucējus Vladivostokas lidostā. No turienes viņi jau izlidoja uz Maskavu.
Tagi:
"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu
(atjaunots 19:58 28.02.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apsprieda vandālismu Jēkabpilī un krievvalodīgo mediju vajāšanu Latvijā, kā arī spriedumu Ventspils mēram Aivaram Lembergam.Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apsprieda skaļākos un aktuālākos notikumus valstī.
Tagi: