SS leģionāru gājiens Rīgā, foto no arhīva

Ko teiks latviešu leģionāri? Krievija ved uz Latviju izstādi par Eiropas atbrīvošanu

112
(atjaunots 11:12 09.09.2019)
Bulgārija jau ir apvainojusies uz Krievijas izstādi, kas veltīta Austrumeiropas atbrīvošanas no nacisma 75. gadadienai. Kā reaģēs Latvija?

RĪGA, 9. septembris – Sputnik. "Ceļš pie uzvaras: vēstures avoti liecina" – tā nedivdomīgi saucās pārvietojamā ekspozīcija, kas veltīta Austrumeiropas atbrīvošanas 75. gadadienai, ko veica Sarkanā armija. Devītajā septembrī ekspozīciju prezentēs Bulgārijas galvaspilsētā – Sofijā, tālāk tā dosies vēl uz 20 valstīm.

Saskaņā ar informāciju, kas izvietota Krievijas Valsts centrālā mūsdienu vēstures muzeja portālā, ekspozīcijā tiks prezentēti materiāli no Krievijas Valsts centrālā mūsdienu vēstures muzeja, Krievijas Valsts sociāli-politiskās vēstures arhīva, KF Aizsardzības ministrijas Centrālā arhīva un KF Ārpolitikas arhīva fonda.

Izstādes apmeklētāji uzzinās par to, kādus zaudējumus cieta Sarkanā armija, atbrīvojot Austrumeiropas valstis no nacistiem, kā padomju vadība sniedza humanitāro palīdzību iedzīvotājiem un daudz ko citu.

Pēc Bulgārijas pārvietojamā ekspozīcija viesosies, Šveicē, Francijā, ASV, Izraēlā, Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Moldovā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Serbijā, Slovēnijā, Norvēģijā, Austrijā un Latvijā.

Tiek atzīmēts, ka izstāde iztulkota 12 valodās un ir adaptēta izstādīšanai Eiropas valstīs, kurās notika padomju karaspēku atbrīvošanas operācijas.

Tikai, kā jau iepriekš ziņots, Bulgārija jau ir izteikusi savu neapmierinātību par ekspozīciju. Bulgārijas ĀM aicināja Krieviju neatbalstīt "šaubīgo vēstures tēzi" par to, ka Padomju Savienības karš pret Hitlera Vāciju bija Eiropas atbrīvošana.

Tāpat, pēc ĀM domām, tēzi par PSRS Eiropas atbrīvošanu nostāda privilēģijā tikai dažas politiskās aprindas, kas ir iejaukšanās Bulgārijas iekšlietās.

Taču tiek norādīts, ka Bulgārijas ĀM nenoliedz PSRS pienesumu nacisma sagraušanā.

Krievijas vēstniecība Bulgārijā pauda neizpratni sakarā ar Bulgārijas ārpolitikas iestādes paziņojumu. "Izstāde par godu Austrumeiropas atbrīvošanas no nacisma 75. gadadienai, kuru mēs prezentēsim 9. septembrī mūsu kultūras un informācijas centra telpās, tika sagatavota ar Krievijas Vēstures biedrības līdzdalību un tās vienīgais mērķis ir iepazīstināt Bulgārijas sabiedrību ar Krievijas krātuvju arhīvu materiāliem. Daudzi no dokumentiem iepriekš nav bijuši zināmi vai arī atslepināti nesen un runā par Sarkanās armijas izšķirošo lomu cilvēces atbrīvošanā no fašisma mēra.

Šai izstādei nav nekā kopīga ar mūsdienu Bulgārijas politisko diskursu vai atsevišķiem politiskiem spēkiem, tādēļ mēs esam zināmā mērā nepatīkami pārsteigti par to, ka tiek pieļauts izteikt kaut kādus oficiālus paziņojumus pirms pašas ekspozīcijas apskatīšanas," teikts vēstniecības Facebook lapā.

Ko teiks leģionāri?

Interesanti, ko teiks Latvijas ĀM, kad izstāde atbrauks valstī, kur 16. martā tradicionāli notiek Waffen SS leģionāru gājiens, kurā nekaunas piedalīties pat ievērojamas valsts politiskās personas, un kur valdība lolo sapni nojaukt pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, savukārt Latvijas atrašanos PSRS sastāvā dēvē par "okupācijas" periodu.

Baltijas valstīs regulāri izskan frāzes par "padomju okupāciju". Maskava šādai interpretācijai kategoriski nepiekrīt.

Krievijas vadība vairākkārt norādījusi, ka par Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas pievienošana PSRS atbilda tālaika starptautiskajām normām.

Resors norādīja, ka termins "okupācija" nav piemērots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbība, karaspēks tika ievests saskaņā ar līgumu un Baltijas republiku vadības spilgti izteiktu piekrišanu.

Pie tam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atrodoties Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara gados), darbojās nacionālās varas iestādes.

112
Pēc temata
Juriste: Baltijas valstīm ir nepilnvērtības komplekss par atrašanos PSRS sastāvā
"Viņš nezina, kas ir okupācija": Puškovs par Rinkēviča paziņojumu
"Latvijas meli" un sliktākais PSRS mantojums: Gasparjans atklāj Latvijas "kodu"
Bulgārija piedāvā pārvērtēt PSRS lomu Eiropas atbrīvošanā
B-1B Lancer

Eksperts: amerikāņu bumbvedēji viegls mērķis Krievijas S-400

5
(atjaunots 09:51 04.06.2020)
Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji ir viegls mērķis Krievijas PGA sistēmām, norādīja militārais eksperts Igors Korotčenko.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer, kas aprīkoti ar pretkuģu raķetēm, ir viegls mērķis Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas līdzekļiem, RIA Novosti paziņoja žurnāla "Nacionaļnaja oborona" galvenais redaktors Igors Korotčenko.

Iepriekš izdevums The Drive pavēstīja, ka stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer nesenajā lidojumā Melnās jūras gaisa telpā izspēlējuši pretkuģu raķešu AGM-158C Long Range Anti-Ship Missile palaišanu potenciālā pretinieka mērķu likvidācijai. Raksta autors stāsta, ka ASV demonstrētās iespējas "var sagādāt īpaši nopietnu problēmu Krievijas flotei".

Igors Korotčenko, komentējot rakstu, atzīmēja, ka "problēmas ir nevis Krievijas flotei, bet gan amerikāņu žurnālistu prātos".

Viņš atgādināja, ka Krimā izvērstas zenītraķešu sistēmas S-400 ar raķetēm 40H6, kas spēj trāpīt mērķī līdz 400 kilometru attālumā, un tām bumbvedēji B-1B Lancer ir viegls mērķis. "Ja amerikāņu lidmašīnas radītu reālus militāros draudus, tās būtu identificētas jau šajā attālumā un likvidētas," teica Korotčenko.

Pie tam aizsardzība ir arī pašiem Krievijas kuģiem, kam amerikaņu bumbvedēji teorētiski varēja uzbrukt. Korotčenko konstatēja, ka Krievijas jaunie kuģi aprīkoti ar zenītraķešu kompleksiem "Poliment-redut", kuru taktiski tehniskās īpašības ir tādas pašas ka sauszemes S-350 "Vitjaz", un tie spēj pārtvert jebkādus uzbrūkošos objektus, ieskaitot pretkuģu raķetes.

Nopelniem bagātais Krievijas pilots, organizācijas "Krievijas oficieri" loceklis Jurijs Sitņiks ASV darbības nosauca par ieroču žvadzināšanu, no kā vajadzētu atturēties, kā arī piezīmēja, ka amerikāņu lidmašīnas Krievijas karavīriem nebūt nav neredzamas.

"Mēs parādījām visai pasaulei, ka spējam ieraudzīt stealth lidmašīnas. Vai to centās panākt amerikāņi? Viņi pat nepietuvojās mūsu robežām, kad mēs viņus jau ieraudzījām, un mūsu lidmašīnas viņus pavadīja. Kas tad tie par neredzamajiem?" secināja Sitņiks.

Savukārt KF Valsts domes deputāts Ruslans Bālbeks uzskata par profanāciju centienus demonstrēt draudus Krievijai ar bumbvedēju B-1B Lancer lidojumu virs Melnās jūras, kad gaisā pacēlās Krievijas iznīcinātāji.

Politiķis atzīmēja, ka Krievijas karavīri ir labi informēti par amrikāņu ieroču potenciālu arī bez tādiem demonstrācijas lidojumiem. Tomēr gadījumā, ja Krievijas objekti patiešām būs apdraudēti, amerikāņu bumbvedējiem "nepalīdzēs ne eskorta iznīcinātāji, ne pretkuģu raķetes", jo tiem netiks dota iespēja pietuvoties raķetes palaišanas attālumā.

"Mūs nepiespiedīs drebēt bailēs ar tādiem nekaunīgiem izlēcieniem. Un paskatīsimies patiesībai acīs: bumbvedējs, kam pietuvojušies mūsu iznīcinātāji, var uzskatīt sevi par zaudētu kaujas vienību. Tātad draudu demonstrācijas vietā iznākusi profanācija," ir pārliecinats Bālbeks.

Iepriekš vēstīts. ka 29.maijā divi amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer pacēlās gaisā no Elsvortas bāzes Dienviddakotas štatā, šķērsoja Atlantijas okeānu, un pēc tam pārvietojās Eiropas un Melnās jūras gaisa telpā.

Lidojumā virs Melnās jūras bumbvedējus pavadīja Ukrainas iznīcinātāji Su-27 un MiG-29, kā arī Turcijas degvielas uzpildes lidmašīnas КС-135. Atsevišķos iecirkņos lidmašīnas pavadīja arī Polijas iznīcinātāji F-16 un MiG-29, kā arī rumāņu F-16 un MiG-21.

Bez tam bumbvedēji B-1B kopā ar Grieķijas iznīcinātājiem F-16 lidoja virs Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētas Skopjes.

29.maija Krievijas PGA spēki konstatēja ASV Gaisa spēku stratēģiskos bumbvedējus B-1B virs Melnās un Baltijas jūras. To pārtveršanai gaisā pacēlās iznīcinātāji Su-27P un Su-30SM no Dienvidu kara apgabala dežurējošo pretgaisa spēku sastāva.

5
Tagi:
PGA, Krievija, ASV
Pēc temata
Kā Krievija sagrāvusi NATO militāro pārākumu Baltijā
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju

saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma

30
(atjaunots 13:56 03.06.2020)
Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas ļaus ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi Krievijas teritorijā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Ārvalstu pilsoņi var saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām - nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros, investīcijas Krievijas kompānijās, vai sava uzņēmuma dibināšana valsts teritorijā. Atbilstošo likumprojektu izstrādājusi Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija, vēsta RBK.

Maija beigās EAM normatīvi tiesisko aktu portālā publicēja informāciju par to, ka apstiprināti kritēriji, saskaņā ar kuriem ārvalstu pilsonis tiek iekļauts investoru kategorijā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju. No 1. jūnija sākās sabiedriskā diskusija par iniciatīvu.

Starp iespējamiem kritērijiem uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir investīcijas Krievijā reģistrētās organizācijās, uzņēmējdarbība Krievijā, valsts vērtspapīru vai nekustamā īpašuma iegāde valstī.

Cita starpā EAM izvērtē iespējas piešķirt uzturēšanās atļauju citu valstu pilsoņiem, kuri apstiprinājuši naudas līdzekļu esamību kontos un plāno uzsākt uzņēmējdarbību Krievijā ar noteikumu, ka tiks radītas jaunas darba vietas un darbā tiks pieņemti Krievijas pilsoņi.

Jautājumā par nekustamo īpašumu iegādi valdība vēl nav izlēmusi, kāds būs īpašuma vērtības slieksnis un minimālais īpašuma termiņš. Tomēr jau spēkā esošie likumi paredz, ka ārvalstniekiem aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu pierobežā, lauksaimniecības vai mežu zemes, un šie ierobežojumi saglabāsies.

Lēmuma projektu plānots iesniegt valdībā ne vēlāk kā 2021.gada janvārī.

Eksperti uzskata, ka programma uzturēšanās atļauju saņemšanai par investīcijām būs ierobežots efekts, un tā pārsvarā var ieinteresēt investorus no bijušājām PSRS republikām.

ES prakse

Līdzīga uzturēšanās atļaujas saņemšanas programma darbojas vairākās ES valstīs. Patlaban šādu shēmu izmanto 20 ES valstis: Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Spānija.

Paštrizējā uzturēšanās atļauja dāvā trešās valsts pilsonim ne tikai rezidentūras tiesības vienā ES valstī, bet arī iespēu brīvi pārvietoties Šengenas līguma teritorijā. Pie tam uzturēšanās atļauju izsniegšana investoriem netiek regulēta ES līmenī – tā paliek dalībvalstu nacionālajā komptenecē.

Pērn EK pauda bažas sakarā ar riskiem, ko tāda prakse vkar nest drošības jomā un cīņā pret naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un korupciju.

EK iesaka ieviest stingrāku kontroli jautajumā par pašreizējās prakses atbilstību ES likumiem, sistemātiski kontrolējot drošību, tostarp arī pie robežām un pārbaudot ES direktīvu pielietošanu jautājumā par ilgtermiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ģimeņu atkalapvienošanos, pārbaudot fondu likumību, kas tiek izmantoti investīcijām apmaiņā pret pilsonības vai rezidentūras saņemšanu saskaņā ar kapitālu atmazgāšanas apkarošanas noteikumiem, informācijas apmaiņu jautājumā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

30
Tagi:
uzturēšanās atļauja, Krievija
Pēc temata
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji
Mainījušies Krievijas pilsonības saņemšanas noteikumi Latvijas iedzīvotājiem