Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

"Viņš nezina, kas ir okupācija": Puškovs par Rinkēviča paziņojumu

100
"Ir muļķība, ir liela muļķība un ir viņa paziņojumi," uzrakstīja KF Federācijas Padomes loceklis Aleksejs Puškovs, komentējot Latvijas ĀM vadītāja Edgara Rinkēviča paziņojumu.

RĪGA, 2. septembris – Sputnik. KF Federācijas Padomes loceklis Aleksejs Puškovs savā Twitter mikroblogā kritizēja Latvijas ĀM vadītāju Edgaru Rinkēviču, kurš nolēma izsvītrot Baltijas valstis no PSRS vēstures.

Iepriekš Rinkēvičs savā Twitter lapā uzsācis diskusiju ar Krievijas Ārlietu ministriju. Toreiz Latvijas ministra dusmas izraisījis Krievijas ĀM tvīts par Baltijas valstu neatkarību: 90.gadu sākumā Baltijas valstis ieguva neatkarību. Notikums dāvāja cerību, ka Padomju Savienības Baltijas republikas kļūs par mūsdienīgām un demokrātiskām tiesiskām valstīm, taču tas diemžēl nav noticis.

Atbildei Latvijas ārlietu ministrs publicēja savā lapā Twitter sašutuma pilnu tvītu, kurā paziņoja, ka Latvija esot gan mūsdienīga, gan demokrātiska, gan tiesiska. "Ir meli, lieli meli un Krievijas ĀM tvīti," noslēgumā uzrakstīja Rinkēvičs un pats savu "patiesīgo" tvītu papildināja ar Baltijas valstu karogiem un smaidīgu ģīmīti.

Puškovs atbildēja Latvijas ĀM vadītājam ne mazāk smalki. Viņš atgādināja aizmāršīgajam ministram, ka viņš dzimis, ārstējies un mācījies PSRS un zināt nezina, kas patiesībā ir okupācija.

"Latvijas ĀM vadītājs Rinkēvičs piedzimis padomju dzemdību namā, gājis uz padomju bērnudārzu, ārstējies padomju slimnīcās, mācījies padomju skolā. Viņš to dēvē par dzīvi okupācijā. Viņš nezina, kas ir okupācija. Ir muļķība, ir liela muļķība un ir viņa paziņojumi," uzrakstīja Puškovs.

Baltijas valstīs regulāri izskan frāzes par "padomju okupāciju". Maskava šādai interpretācijai kategoriski nepiekrīt.

Krievijas vadība vairākkārt norādījusi, ka par Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas pievienošana PSRS atbilda tālaika starptautiskajām normām.

Resors norādīja, ka termins "okupācija" nav piemērots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbība, karaspēks tika ievests saskaņā ar līgumu un Baltijas republiku vadības spilgti izteiktu piekrišanu.

Pie tam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atrodoties Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara gados), darbojās nacionālās varas iestādes.

100
Pēc temata
Krievijas vēstniecība Latvijā atbildējusi "tiltu sadedzinātājam" Rinkēvičam
Krievijas vēstniecība uzskata, ka Latvijas ārlietu ministram trūkst loģikas
"Latvijas meli" un sliktākais PSRS mantojums: Gasparjans atklāj Latvijas "kodu"

Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu

10
(atjaunots 10:42 04.08.2020)
Beidzamā brīvprātīgo izmeklēšana, kuri testē vakcīnu pret koronavīrusu Burdenko slimnīcā, parādījusi acīmredzamas imūnās atbildes klātbūtni visiem dalībniekiem.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Brīvprātīgajiem, kuri piedalījās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumā, izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde, pie tam nekādas blaknes organisma darbā nav atklātas, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijā, vēsta RIA Novosti.

Burdenko slimnīcā notika beidzamā brīvprātīgo medicīniskā apskate, kuri piedalījās vakcīnas pret koronavīrusu klīniskajos pētījumos, kurus Aizsardzības ministrija veica sadarbībā ar Gamaleja vārdā nosaukto Nacionālo epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētniecisko centru. Viņiem visiem pirms 42 dienām tika veikta pirmā vakcinācija.

"Pētījumu rezultāti skaidri parādīja acīmredzamas imūnās atbildes klātbūtni visiem brīvprātīgajiem, kura tika saņemta vakcinācijas rezultātā. Nekādi blakusefekti vai novirzes brīvprātīgo organismā nav atklātas," paziņoja militārajā institūcijā.

Tādējādi, veikto pētījumu dati ļauj runāt par vakcīnas drošumu un labo pārnesamību, kuru izveidoja Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskais centrs sadarbībā ar Krievijas Aizsardzības ministriju.

Eksperimenta gaitā, kurš ilga no 3. jūnija līdz 20. jūlijam, brīvprātīgie atradās nepārtrauktā Burdenko slimnīcas ārstu uzraudzībā.

Pasaules Veselības organizācija 11. marta pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 18,4 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 697 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 11,6 miljoni izveseļojās.

Iepriekš, sapulcē par sanitāri epidemioloģisko situāciju Krievijā vicepremjere Tatjana Goļikova paziņoja, ka vislielākās perspektīvas Krievijā šobrīd ir divām vakcīnām pret koronavīrusu – Gamaleja centra un Novosibirskas zinātniskā centra "Vektor" izstrādās vakcīnas. Pirmās vakcīnas reģistrācija ir plānota augustā, savukārt ražošana – septembrī, "Vektor" vakcīnu, pēc viņas sacītā, paredzēts piereģistrēt septembrī ar ražošanu oktobrī.

Vakar, 3. augustā, Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka KTIF sagaida Krievijā pirmās vakcīnas pret koronavīrusu Covid-19 reģistrāciju 10 dienu laikā.

10
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi
Jaunu Covid-19 gadījumu skaits nav galvenais: kādos apstākļos atgriezīs ierobežojumus
Šeremetjevo

Ardievas papīriem un rindām: Krievija ievieš elektroniskās vīzas

13
(atjaunots 09:09 04.08.2020)
No 2021. gada 1. janvāra Krieviju varēs apmeklēt ar elektronisko īstermiņa vīzu, kuras noformēšana aizņems ne vairāk par četrām dienām. Sputnik noskaidroja, kurš varēs izmantot jauno kārtību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Aleksejs Stefanovs. Pēc pilotprojekta – elektronisko vīzu izsniegšana 53 valstu pilsoņiem braucieniem uz Vladivostoku un Tālo Austrumu federālo apriņķi, Kaļiņingradas apgabalu, Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu – Krievija ievieš iespēju saņemt elektroniskās īstermiņa vīzas ar tiesībām apmeklēt jebkuru valsts reģionu.

Aizritējušajā piektdienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja federālo likumu, saskaņā ar kuru īstermiņa braucieniem uz Krieviju tiks ieviesta universāla vienotā elektroniskā vīza ar 60 dienu derīguma termiņu. Šai vīzai būs atsevišķa kategorija līdztekus diplomātiskajai, darba, privātajai, tranzīta un īslaicīgās uzturēšanās vīzai.

Taču paša brauciena garums nedrīkst pārsniegt 16 dienas. Tomēr Krievijas Tūrisma operatoru asociācijā (KTOA) aģentūrai Sputnik paskaidroja, ka, saskaņā ar statistiku, ārzemnieku braucieni uz Krieviju aizņem vidēji nedēļu, tādēļ ar šādu dienu skaitu būtu jāpietiek īstermiņa braucienam uz valsti.

113 valstu pilsoņi: Krievija maksimāli vienkāršo iebraukšanu

Noformēt jauno vīzu varēs, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Krievijas ĀM pievērš uzmanību tam, ka eksperimenta ietvaros ar elektroniskajām vīzām uz Tālo Austrumu federālo apriņķi, Kaļiņingradas apgabalu, Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu viņi saskārās ar problēmu – pretendenti pie iesnieguma aizpildīšanas bieži pieļauj kļūdas, kas kļūst par atteikuma iemeslu vīzas izsniegšanai. Lai nekas tāds nenotiktu jauno vīzu gadījumā, portāls tika pilnveidots un vienkāršots.

Kādu tieši valstu pilsoņi varēs izmantot jauno iespēju, pagaidām nav zināms. "Ārzemju valstu sarakstu Krievijas Federācijas valdība apstiprinās atsevišķi," paskaidroja aģentūrai Sputnik Valsts domes Fiziskās kultūras, sporta, tūrisma un jauniešu lietu komitejas locekle Nataļja Kuvšinova.

"Domāju, ka elektroniskā īstermiņa vīza būs pieprasīta. Jaunieviesuma mērķis ir attīstīt ieceļošanas tūrismu Krievijā, jo prioritātes šodien ir tieši iekšējais un ieceļošanas tūrisms. Es domāju, šis ir viens no tiem mehānismiem, kurš ļaus ārzemju pilsoņiem no valstu virknes ceļojumiem apturēt savu izvēli uz Krievijas Federācijas," uzskata Valsts domes deputāte.

Visticamāk, valstu sarakstā, kuru pilsoņi varēs izmantot elektronisko vīzu, iekļaus 53 valstis, kuras izmantoja šo pilotprojektu. Starp tām ir Eiropas Savienības valstis, Ķīna, Japāna, Turcija, Indija. Taču šajā sarakstā nebija ASV, Kanādas un Lielbritānijas pilsoņu. Un, visticamāk, elektronisko īstermiņa vīzu viņi joprojām nevarēs saņemt. ĀM atzīmē, ka atšķirībā no eksperimenta, kad elektroniskās vīzas uz atsevišķiem reģioniem bija bez maksas, jaunā vīza no 2021. gada janvāra jau būs par maksu. Cena, visticamāk, nepārsniegs 50 ASV dolārus (40-45 eiro).

"Nākamgad skatīsimies, cik populāra būs jaunā elektroniskā vīza salīdzinājumā ar tām vīzām, kuras darbojas šodien," atzīmēja Valsts domes deputāte Nataļja Kuvšinova.

Papildus 53 valstīm, kurām ir ieviesta iespēja saņemt elektroniskās vīzas uz KF, vēl 60 valstu pilsoņiem ir iespēja ieceļot Krievijā bez vīzām uz divpusēju starptautisku līgumu pamata. Tādējādi, ĀM uzsvēra, no 2021. gada maksimāli liberāls iebraukšanas režīms Krievijas teritorijā, kurš neprasa papīra vīzas saņemšanu, būs piemērots attiecībā uz ārzemju valstu pilsoņiem, kuri veido puse pasaules iedzīvotāju skaita – aptuveni 4 miljardus.

Tūrisma plūsma palielināsies vismaz par 30%

"Tā ir būtiska iebraukšanas vienkāršošana, par kuru daudzus gadus sapņoja viss iebraukšanas tūrisms. Galvenais, lai pēc fakta patiešām būtu vienkārši saņemt elektronisko vīzu," komentēja jaunieviesumu Krievijas Tūrisma operatoru asociācijas (KTOA) izpilddirektore Maija Lomidze.

Pēc viņas domām, elektroniskā īstermiņa vīza, pat pēc pesimistiskākajām prognozēm, sniegs tūristu plūsmas pieaugumu vismaz 30% apmērā. Tādēļ Lomidze ir pārliecināta, ka jaunieviesums nesīs tikai plusus, savukārt "mīnuss var būt tikai viens – ja pieteiktā vienkāršošana faktiski neizrādīsies tāda".

Savukārt KTOA viceprezidents Aleksandrs Kurnosovs uzskata, ka šis valdības lēmums var palielināt tūristu plūsmu pat par 40% vai 50%, "vai pat vairāk, jo citu valstu pieredze, kuras atceļ vīzas vai ievieš ievērojamus vienkāršojumus, parāda, ka efekts var būt arī lielāks".

"Ļoti pozitīvi, ka šis lēmums ir pieņemts, turklāt tūrisma tirgum tik sarežģītā brīdī," atzīmēja viņš.

Aleksandrs Kurnosovs cer uz tālāku vīzu režīma liberalizāciju - "termiņa pagarināšana, kura laikā ir spēkā vīza no esošajiem diviem mēnešiem, vismaz, līdz pusgadam vai gadu, un, iespējams, dienu skaita pagarinājumam no 16 līdz 30".

Tāpat Krievijas Tūrisma operatoru asociācijas viceprezidents cer, ka tiks paplašināts valstu skaits, kurām tiks ieviesta elektroniskā vīza, "jo sarakstā neiekļuva valstis, kuras sūtīja uz Krieviju visnotaļ lielu tūristu skaitu – tās ir gan ASV, gan Lielbritānija, piemēram".

"Tas būtu pozitīvi. Taču skaidrs, ka šajā jautājumā viss atduras pret politisko situāciju," nobeigumā sacīja Aleksandrs Kurnosovs.

13
Tagi:
vīzas
Pēc temata
Vīza – atmaksa par patiesību: Krievijas ĀM raksturoja Baltijas valstu jauno taktiku
Latvija var pārskatīt vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
KF ĀM pastāstīja, cik valstis tiks iekļautas elektronisko vīzu sistēmā
Первый заместитель декана факультета мировой экономики и мировой политики ВШЭ Игорь Ковалев

Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības

0
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.

Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.

Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики

"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.

Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.

"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.

0
Tagi:
koronavīruss, tūristi, robeža, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi