Žestjana Gorka

Vēsturnieks: latviešu soda vienību dalībnieku noziegumus vairs neizdosies noklusēt

317
(atjaunots 13:52 28.08.2019)
Novgorodas apgabala FDD pārvaldes rīcībā ir soda vienību dalībnieku saraksts, kuri Lielā Tēvijas kara laika gados iznīcināja mierīgos iedzīvotājus Žestjana Gorka ciemā un Čornoje ciematā.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju dalības nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados temats tiek noklusēts, mūsdienu Baltijas valstu politiskajās runās tiek apgalvots, ka Latvijas piederīgie nav saistīti ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu. FDD arhīva dokumentu publiskošana apstrīd Latvijas politiķu apgalvojumus, uzskata RIA Novosti aptaujātie eksperti.

Novgorodas apgabala FDD pārvalde publiskoja soda vienību dalībnieku sarakstu, kuri Lielā Tēvijas kara gados iznīcināja mierīgos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka ciemā un Čornoje ciematā. 1967. gada dokumentā tiek minēti 19 cilvēku vārdi, kuri okupācijas gados iznīcināja mierīgos iedzīvotājus: Rūdolfs Grote, Oļegs Kļimovs, Sergejs Korži, Zāģers Cāģers, Kārlis Lācis, Ādolfs Klibus, Jānis Cīrulis, Haris Liepiņš, Artūrs Krīviņš un citi. Viņi visi ir dzimuši vai dzīvojuši Latvijas PSR. Dažiem no tiem ir norādīti militārā dienesta pakāpe, dzīvesvieta pēc kara.

Ziņu par to, vai soda vienības dalībnieki saņēmuši sodu, dokumentā nav. Ir zināms, ka Jānis Cīrulis miris Vācijā 1979. gadā. Taču citi šīs grupas locekļi joprojām var būt dzīvi.

Latvijas politiķis, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, komentējot saraksta publicēšanu, paziņoja, ka Latvijas iedzīvotāju dalības nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados temats tiek noklusēts.

"Latviešu preses un politiķu attieksme ir vienveidīga – kategoriska noklusēšana. Varētu, protams, sacīt, ka viņi sagaidīs oficiālos izmeklēšanas rezultātus un pēc tam kaut kā atsauksies uz tiem, taču arī diezin vai. Laikam arī mums ir jāsagaida oficiālās izmeklēšanas publicēšana," pateica Mitrofanovs.

Savukārt fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors, Krievijas Vēstures institūta zinātniskais darbinieks Aleksandrs Djukovs paziņoja, ka FDD publiskotie arhīva dokumenti pierāda, ka latvieši bija saistīti ar soda operācijām, savukārt Baltijas politiķi sagroza faktus.

"Tas, ka Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu sakarā ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanas faktu Novgorodas apgabalā, ko pastrādāja latviešu kolaboracionisti, – tas ir ļoti nozīmīgi. (…) Baltijas un Latvijas mūsdienu politiskajā stāstījumā tiek apgalvots, ka latviešu soda vienību dalībnieki nav saistīti ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu. Taču šodien publicētie dokumenti no lietas materiāliem, kuri glabājas Novgorodas apgabala FDD pārvaldes arhīvā, parāda, ka Žestjanajā Gorkā slepkavības īstenoja latvieši," pateica Djukovs.

Viņš piebilda, ka daļa cilvēku, kuru uzvārdi figurē FDD publiskotajā sarakstā, dienēja Latviešu leģionā SS. "Tostarp viens no galvenajiem slepkavību dalībniekiem, cilvēks ar uzvārdu Cīrulis, pēckara laikā dzīvoja Vācijā un vadīja biedrību "Daugavas vanagi", kura vieno Latviešu leģiona veterānus. Šo biedrību arī šodien atbalsta gan Latvijas ĀM, gan Aizsardzības ministrija," atzīmēja vēsturnieks.

Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot situāciju, paziņoja, ka Latvijai un Krievija ir jāsadarbojas soda vienību dalībnieku meklējumos, kuri nogalināja mierīgos iedzīvotājus Otrā pasaules kara gados.

"Cik gadu pagājis kopš kara beigām, vajag ieviest kārtību šajās lietās. Esmu par jebkāda veida sadarbību šajā jomā," pateica Jurkāns.

Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi lietu atbilstoši pantam "Genocīds" sakarā ar soda operāciju faktiem Žestjanaja Gorka ciema vietā, ko veica grupa vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadībā.

Kopumā, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, Žestjanaja Gorka ciema apkaimē apglabāti vairāk nekā 3000 cilvēku. Šobrīd atrasti aptuveni 400 mirstīgo atlieku, no zemes izvilkti ap 300. Ekshumācijas darbi turpināsies visas vasaras garumā.

Saskaņā ar arhīvu materiāliem, masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda". Tās sastāvā bija 33 soda vienības dalībnieki no Latvijas PSR.

Kurtu pēc tam notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu", un pēcāk viņš nomira Vorkutas nometnē 1948. gada maijā. Taču citi slepkavību dalībnieki aizbēga uz citām valstīm un netika sodīti.

317
Pēc temata
Uzturēt savējos tonusā un krievus – stresā: Simindejs par nacisma glorifikāciju Latvijā
Kas nacionālistiem prātā, tas Ārlietu ministrijai uz mēles
Lietuvā izcēlies skandāls pēc nacistu līdzskrējējam veltītas piemiņas plāksnes noņemšanas
Nacisms Latvijā – kā meža ugunsgrēks: žurnālists pastāstīja, kā cīnīties ar nacionālistiem
John McCain

Daily Express: trešā pasaules kara risku radījis ASV eskadras kuģis

25
(atjaunots 11:53 26.11.2020)
Britu preses izdevums konstatēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Amerkāņu kara kuģu darbības pie Krievijas krastiem draud ar bīstamām sekām, pat ar pasaules karu, uzskata britu preses izdevuma Daily Express žurnālists Pols Viterss, vēsta RIA Novosti.

Raksta autors atzīmēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki. 23. novembrī Melnās jūras akvatorijā iegāja eskadras kuģis "Donald Cook" NATO operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros ar mērķi nodrošināt "drošību jūrā". Savukārt dienu vēlāk eskadras mīnu kuģis "John McCain" pārkāpa Krievijas valsts robežu Primorskas novada dienvidos, Pētera Lielā līcī.

"Trešā pasaules kara draudi no jauna saasinājušies pēc tam, kad Krievijas kara kuģis padzina amerikaņu eskadras kuģi, kas, pēc Maskavas apgalvojuma, pārkāpis Krievijas robežu Pētera Lielā līcī," teikts rakstā.

24. novembrī eskadras kuģis pārkāpa Krievijas valsts robežas un par diviem kilometriem iedziļinājās tās teritoriālajos ūdeņos. "John McCain" tos pameta tikai pēc tam, kad lielais pretzemūdeņu kuģis "Admiral Vinogradov" brīdināja ārvalstniekus, tostarp – arī par tarāna risku.

Savienoto Valstu 7. flotes vadība apgalvoja, ka kuģis esot piedalījies "brīvas kuģošanas nodrošināšanas" operācijā.

Amerikāņi apgalvoja, ka ūdeņi, kuros iegājis viņu kuģis "nav Krievijas teritoriālā jūra, un ASV nepiekrīt paziņojumam, ka Pētera Lielā līcis ir "vēsturisks" saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina novērtēja ASV rīcību. Pēc viņas domām, tas ir Krievijas un ASV attiecību eskalācijas mēģinājums. Līdzīgu viedokli pauda arī Klusā okeāna flotes bijušais komandieris admirālis Viktors Fjodorovs. Savukārt Melnās jūras bijušais komandieris admirālis Vladimirs Komojedovs radiostacijas НСН ēterā nosauca amerikāņu militārpersonu operāciju par nekaunību un aicināja Krievijas vadību rūpīgāk pārdomāt valsts robežu aizsardzību.

25
Tagi:
Krievija, ASV
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievijas iznīcinātāju uzbrukums ASV eskadras kuģim: feļetons no kuģa klāja
ASV rada Melnajā jūrā vēl vienu spriedzes zonu
Krievijas AM

Krievijā izskanēja atbilde uz ASV plāniem ieviest sankcijas pret Aizsardzības ministriju

25
(atjaunots 07:48 26.11.2020)
Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem. Pēc viņu pārliecības, Vašingtona cenšas "nožņaugt" Maskavu, taču nav domājams, ka iespējamie ierobežojumi atspoguļosies Krievijas ekonomikā. Nozīmīgākos komentārus publicēja RIA Novosti.  

Krievijas Federācijas Padomes Valsts suverenitātes aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Kļimovs amerikāņu plānos saskatīja vēlmi cīnīties ar konkurentiem.

Krievijas AM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"ASV kārtējo reizi mēģina mūs maksimāli nožņaugt. Pie tam runa ir tieši par nozarēm, kas viņiem ir jutīgākās, kas amerikāņiem rada lielāko spriedzi konkurences cīņā," konstatēja senators.

Ja minētie ierobežojumi tiks ieviesti, Krievija noteikti atbildēs ASV, ir pārliecināts politiķis.

Savukārt Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina uzskata, ka Vašingtona cenšas nobremzēt Maskavas un Pekinas sadarbību stratēģiskā bruņojuma jomā, kaitēt Krievijas militārās rūpniecības kompleksa sadarbībai ar ārvalstu partneriem un bloķēt piekļuvi ārzemēs ražotiem komplektējošajiem elementiem.

Vienlaikus amerikāņi cer apdraudēt Krievijas uzņēmumu sadarbību civilās aviobūves nozarē, piebilda politiķe.

Viņa norādīja, ka ASV plāno kavēt Ķīnas piekļuvi Krievijas tehnoloģijām – tā nepieciešama, lai nepieļautu Pekinas atpalicību no Vašingtonas militārajā sfērā.

Savukārt starptautiskā diskusiju kluba "Valdai" programmu direktors Ivans Timofejevs, komentējot ASV plānus, paziņoja, ka Krievijas ekonomiku jaunās sankcijas neietekmēs gandrīz nemaz.

"Aizsardzības ministrijai no tām nebūs ne silts, ne auksts. Resors strādā Krievijā un neveic gandrīz nekādas ekonomiskās transakcijas aiz valsts robežām," eksperta viedokli citēja avīze "Vzgļad".

Timofejevs uzsvēra, ka Vašingtona, pieņemot minētos ierobežojumus, kaitēs tikai starpresoru dialogam ar Maskavu.

Viņš atgādināja, ka līdz šim ASV ir izvairījušās no sankcijām pret Krievijas aviokosmiskajiem uzņēmumiem un kodolenerģetisko sfēru, taču tagad ierobežojumu sarakstā var nokļūt "Roskosmos" un "Rosatom".

"Šīs kompānijas neko daudz necietīs, ja tām tiks liegta piekļuve tirgum ASV. Daudz smagākas sankciju sekas izjutīs Ķīnas uzņēmumi," secināja Timofejevs.

Iepriekš kļuva zināms, ka Donalda Trampa administrācija plāno sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.  

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

25
Tagi:
sankcijas, Aizsardzības ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

0
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

0
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk