Žestjana Gorka

Vēsturnieks: latviešu soda vienību dalībnieku noziegumus vairs neizdosies noklusēt

313
(atjaunots 13:52 28.08.2019)
Novgorodas apgabala FDD pārvaldes rīcībā ir soda vienību dalībnieku saraksts, kuri Lielā Tēvijas kara laika gados iznīcināja mierīgos iedzīvotājus Žestjana Gorka ciemā un Čornoje ciematā.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju dalības nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados temats tiek noklusēts, mūsdienu Baltijas valstu politiskajās runās tiek apgalvots, ka Latvijas piederīgie nav saistīti ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu. FDD arhīva dokumentu publiskošana apstrīd Latvijas politiķu apgalvojumus, uzskata RIA Novosti aptaujātie eksperti.

Novgorodas apgabala FDD pārvalde publiskoja soda vienību dalībnieku sarakstu, kuri Lielā Tēvijas kara gados iznīcināja mierīgos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka ciemā un Čornoje ciematā. 1967. gada dokumentā tiek minēti 19 cilvēku vārdi, kuri okupācijas gados iznīcināja mierīgos iedzīvotājus: Rūdolfs Grote, Oļegs Kļimovs, Sergejs Korži, Zāģers Cāģers, Kārlis Lācis, Ādolfs Klibus, Jānis Cīrulis, Haris Liepiņš, Artūrs Krīviņš un citi. Viņi visi ir dzimuši vai dzīvojuši Latvijas PSR. Dažiem no tiem ir norādīti militārā dienesta pakāpe, dzīvesvieta pēc kara.

Ziņu par to, vai soda vienības dalībnieki saņēmuši sodu, dokumentā nav. Ir zināms, ka Jānis Cīrulis miris Vācijā 1979. gadā. Taču citi šīs grupas locekļi joprojām var būt dzīvi.

Latvijas politiķis, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, komentējot saraksta publicēšanu, paziņoja, ka Latvijas iedzīvotāju dalības nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados temats tiek noklusēts.

"Latviešu preses un politiķu attieksme ir vienveidīga – kategoriska noklusēšana. Varētu, protams, sacīt, ka viņi sagaidīs oficiālos izmeklēšanas rezultātus un pēc tam kaut kā atsauksies uz tiem, taču arī diezin vai. Laikam arī mums ir jāsagaida oficiālās izmeklēšanas publicēšana," pateica Mitrofanovs.

Savukārt fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors, Krievijas Vēstures institūta zinātniskais darbinieks Aleksandrs Djukovs paziņoja, ka FDD publiskotie arhīva dokumenti pierāda, ka latvieši bija saistīti ar soda operācijām, savukārt Baltijas politiķi sagroza faktus.

"Tas, ka Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu sakarā ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanas faktu Novgorodas apgabalā, ko pastrādāja latviešu kolaboracionisti, – tas ir ļoti nozīmīgi. (…) Baltijas un Latvijas mūsdienu politiskajā stāstījumā tiek apgalvots, ka latviešu soda vienību dalībnieki nav saistīti ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu. Taču šodien publicētie dokumenti no lietas materiāliem, kuri glabājas Novgorodas apgabala FDD pārvaldes arhīvā, parāda, ka Žestjanajā Gorkā slepkavības īstenoja latvieši," pateica Djukovs.

Viņš piebilda, ka daļa cilvēku, kuru uzvārdi figurē FDD publiskotajā sarakstā, dienēja Latviešu leģionā SS. "Tostarp viens no galvenajiem slepkavību dalībniekiem, cilvēks ar uzvārdu Cīrulis, pēckara laikā dzīvoja Vācijā un vadīja biedrību "Daugavas vanagi", kura vieno Latviešu leģiona veterānus. Šo biedrību arī šodien atbalsta gan Latvijas ĀM, gan Aizsardzības ministrija," atzīmēja vēsturnieks.

Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot situāciju, paziņoja, ka Latvijai un Krievija ir jāsadarbojas soda vienību dalībnieku meklējumos, kuri nogalināja mierīgos iedzīvotājus Otrā pasaules kara gados.

"Cik gadu pagājis kopš kara beigām, vajag ieviest kārtību šajās lietās. Esmu par jebkāda veida sadarbību šajā jomā," pateica Jurkāns.

Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi lietu atbilstoši pantam "Genocīds" sakarā ar soda operāciju faktiem Žestjanaja Gorka ciema vietā, ko veica grupa vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadībā.

Kopumā, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, Žestjanaja Gorka ciema apkaimē apglabāti vairāk nekā 3000 cilvēku. Šobrīd atrasti aptuveni 400 mirstīgo atlieku, no zemes izvilkti ap 300. Ekshumācijas darbi turpināsies visas vasaras garumā.

Saskaņā ar arhīvu materiāliem, masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda". Tās sastāvā bija 33 soda vienības dalībnieki no Latvijas PSR.

Kurtu pēc tam notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu", un pēcāk viņš nomira Vorkutas nometnē 1948. gada maijā. Taču citi slepkavību dalībnieki aizbēga uz citām valstīm un netika sodīti.

313
Pēc temata
Uzturēt savējos tonusā un krievus – stresā: Simindejs par nacisma glorifikāciju Latvijā
Kas nacionālistiem prātā, tas Ārlietu ministrijai uz mēles
Lietuvā izcēlies skandāls pēc nacistu līdzskrējējam veltītas piemiņas plāksnes noņemšanas
Nacisms Latvijā – kā meža ugunsgrēks: žurnālists pastāstīja, kā cīnīties ar nacionālistiem
Jevgēņijs Primakovs

Pārmaiņu ceļš: kādas reformas šogad sagaida "Rossotrudņičestvo"

19
(atjaunots 18:51 12.08.2020)
Nosaukuma maiņa, kvotu palielināšana studentiem un darbs ar pazīstamiem skatuves māksliniekiem – tā ir tikai maza daļa no jaunās aģentūras stratēģijas.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik, Danara Kurmanova. Jau šī gada jūnija beigās kļuva zināms: aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītāja amatā iecelts Valsts domes deputāts un televīzijas žurnālists Jevgēņijs Primakovs.

Pirmajā amatā stāšanās dienā Primakovs apsolīja medijiem, ka tagad iestādi gaida "lielas pārmaiņas". Tomēr detaļas viņš atklāja vien 11. augustā, savas tiešsaistes lekcijas laikā.

Sputnik stāsta par vissvarīgākajām aģentūras jaunās programmas detaļām.

Nekāda maigā spēka

Pirmām kārtām jaunais "Rossotrudņičestvo" vadītājs piedāvāja aģentūras partneriem atteikties no termina "maigais spēks" – jo, kā pats atzinās, necieš to.

"Tas ir kaut kas nesaprotams un nav mūsu izdomāts," paziņoja Jevgēņijs Primakovs pašā lekcijas sākumā. Un metās skaidrojumos: "Rossotrudņičestvo" sākotnējais mērķis bija nevis spēka pielietošanā, bet gan starptautiska komforta un miera nodrošināšanā. Ar kultūras un izglītības programmu starpniecību aģentūra rada labvēlīgus attīstības nosacījumus gan pašai Krievijai, gan partnervalstīm.

Tālāk vairāk: pēc Primakova sacītā, "Rossotrudņičestvo" aiziet arī no humanitārās klātbūtnes idejas.

"Tas ir vecs koncepts," paskaidroja savu lēmumu vadītājs. "Mums ir jāpāriet no humanitārās klātbūtnes pie humanitārās ietekmes, kura palīdz saglabāt mieru."

Šādas ietekmes piemēra kārtā viņš minēja traģēdiju Beirūtā, kad aģentūra pirmo reizi piedalījās ārstu nosūtīšanā palīgā cietušajiem. Šo akciju Primakovs nosauca par simbolisku un piebilda: tieši šādi pasākumi veicina to, lai ārzemēs pret Krieviju izturas draudzīgāk. Tās parāda, ka aģentūras rīcībā nav nekāda spēka – tikai un vienīgi tiekšanās pie solidaritātes.

Darbs non-stop režīmā

Pirms atklātās lekcijas rīkošanas Jevgēņijs Primakovs aptuveni mēnesi pētīja "Rossotrudņičestvo" darbu un nonāca pie secinājuma: reformas aģentūrā ir jāsāk ar krievu klubu tīklu.

"Tiem ir jāstrādā nevis no pasākuma pie pasākuma, bet gan pastāvīgi," paziņoja Primakovs. "Tai ir jābūt tieši klubu sistēmai, lai dalībnieki varētu atnākt, kad grib, parunāt viens ar otru, palasīt grāmatas. Jo šie centri ārzemēs pastāv tieši cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama komunikācija ar Krieviju."  

Pēc Primakova domām, katram klubam jāorientējas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušo iedzīvotāju grupām, jo ārzemēs dzīvo daudzi PSRS laikos dzimušie, kuriem tuvojas pensijas vecums. Turklāt katrā vecuma kategorijā ir nepieciešamas individuālas aktivitātes formas.

"Mums nevajag pasākumu formātu ķeksīša pēc, kad viesus dzirdina ar tēju," sacīja Jevgēņijs Primakovs un aicināja aģentūras darbiniekus maksimāli aiziet no idejām "Krievu mūzikas diena" vai "Krievu pelmeņa svētki" stilā.

Tomēr krievu klubu darba režīma izmainīšanā pastāv viena problēma. Daudzi krievu centri atrodas KF vēstniecību ēkās, un tik vienkārši tajās nevar ieiet.

"Tāpēc tagad sāksim darbu ar tiem centriem, kuros jauno sistēmu izveidot ir iespējams," sacīja Primakovs.

Bez slavenībām neiztikt

"Rossotrudņičestvo" būs nepieciešama arī pareiza producēšana. Aģentūras galvenā auditorija ir jaunieši, un jaunos cilvēkus interesē popkultūra: mūsdienu mūzika, grāmatas, filmas un seriāli. Ar tā visa starpniecību topošie studenti var aizrauties ar krievu kultūru kopumā, uzskata Jevgēņijs Primakovs.

Viņaprāt, svarīgi ir iepazīstināt jauniešus ar klasiku. Taču nedrīkst nomest no svariem jaunībai raksturīgas aizraušanās un intereses.

"Maz kurš sāka mācīties angļu valodu, lai orģinālā lasītu Šekspīru, lai gan tādi cilvēki arī ir," pateica aģentūras vadītājs. "Mūsdienu jauniešiem valoda – tā pirmām kārtām ir sociālās un ekonomiskās iespējas."

Šajā sakarā "Rossotrudņičestvo" ir jāaicina vairāk slavenu skatuves mākslinieku uz ārzemju pasākumiem, paziņoja Primakovs.

"Tiem ir jābūt cilvēkiem, par kuriem runā visur," secināja viņš. "Nevis tikai maziem radošiem kolektīviem, par kuriem runās tikpat mazā kompānijā."

Viss pa jaunam

Tiesa, arī pats nosaukums "Rossotrudņičestvo" neskan īpaši stilīgi un saprotami cilvēkiem, kuri neprot tik labi krievu valodu, uzskata Jevgēņijs Primakovs. Tādēļ aģentūrai ir nepieciešams rebrendings, un jāpārdēvē ir ne tikai pati iestāde, bet arī Krievijas zinātnes un kultūras centri (KZKC).

"KZKC – tā vispār ir šausmīga abreviatūra, kā arī pats vārds "Rossotrudņičestvo". Ārzemnieks nespēj to izrunāt," spriež Primakovs.

Tomēr iestāde saglabās oficiālo nosaukumu "Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālā aģentūra". Jāmaina ir tikai ārējais zīmols nekrievvalodīgai auditorijai. Krievvalodīgos cilvēkus vārds "Rossotrudņičestvo" nenobiedēs. Savukārt jauna nosaukuma izveidošana aģentūrai vedīs pie daudziem nevajadzīgiem tēriņiem – kaut vai izkārtņu un oficiālo veidlapu nomaiņa. Galu galā, šo naudu var iztērēt kaut kam lietderīgākam, uzskata Jevgēņijs Primakovs.

Vispār, liekas, racionalitāte un taupība kļuva par noteicošajiem faktoriem Primakova stratēģijā. Arī zīmola menedžerus jaunās abreviatūras izveidošanai viņš neplāno nolīgt. Tā vietā viņš vēlas sarīkot atvērtu konkursu, lai aģentūras nosaukumu izdomā studenti, kuri reiz iestājās Krievijas universitātēs ar "Rossotrudņičestvo" starpniecību. Kā šo ideju skaidro pats Primakovs, šī lēmuma loģika ir acīmredzama – neviens neizjutīs zīmola koncepciju projektam labāk, nekā pats projekta dalībnieks.

Uzsvars uz NVS

Nodarbojoties ar jauniem projektiem, "Rossotrudņičestvo" nemet pie malas Krievijas izglītības virzīšanu, steidz iedrošināt klausītājus Jevgēņijs Primakovs lekcijas beigās.

"Pēc KF prezidenta dekrēta kvotas bezmaksas studijām ārzemju studentiem palielinās divas reizes tuvāko dažu gadu laikā. Šobrīd to apjoms sastāda 15 tūkstošus," sacīja viņš.

Turklāt aģentūra tiecas atbalstīt jebkādus izglītības projektus, kas ir saistīti ar Krieviju un krievu valodu, vai tā ir liela universitāte vai arī lauku bērnudārzs.

"Pat ja kāds ārzemēs pagalmā izveidojis grupu un māca krievu pasakas, tas jau ir lieliski," sacīja Primakovs.

Tāpat "Rossotrudņičestvo" veltīs vairāk uzmanības analītikai, lai vēl labāk izprastu, kas interesē mūsdienu jaunatni. Šim nolūkam aģentūra grasās kardināli mainīt mājaslapu.

"Cilvēkiem ir jābūt interesanti sekot līdzi Krievijas humanitārajai darbībai, savukārt mūsu mājaslapā esošajā veidā neviens pie vesela prāta izklaides pēc nelīdīs," saka Jevgēņijs Primakovs. "Tas ir jāpadara lasāmāks."

Visas šīs darbības, neapšaubāmi, prasa laiku, tā kā aģentūra strādā stingros rāmjos – katrs projekts ir jāapstiprina vismaz gadu pirms starta. Taču "Rossotrudņičestvo" sola, ka pateicoties jauninājumiem organizācija kļūs vēl atvērtāka.

"Tas palīdzēs cīnīties ar veciem stereotipiem, kuri varēja rasties ikvienam attiecībā uz mūsu aģentūru reputācijas trūkumu dēļ, kuri mums no vecajiem laikiem, protams, ir saglabājušies," nobeigumā sacīja Primakovs.

19
Pēc temata
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

42
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

42
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Школьный коридор

Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings

0
(atjaunots 11:06 13.08.2020)
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola saglabāja savas vietas reitinga augšgalā.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Ata Kronvalda fonds publicējis kārtējo Latvijas skolu reitingu pēc starptautisko olimpiāžu rezultātiem.

Pirmo vietu šogad joprojām saglabā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kura ieguva 123 punktus.

Otro vietu ieņēma Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola – 16 punkti, trešajā vietā – Cēsu Valsts ģimnāzija, kura ieguva 15 punktus. Labāko skolu pieciniekā iekļuva arī Ziemeļvalstu ģimnāzija, kuras reitings sastāda 15 punktus, un Gulbenes novada Valsts ģimnāzija – 9 punkti.

No 6. līdz 9. vietai ieņem četras skolas, kuras ieguva 6 punktus – Priekules vidusskola, Rīgas 10. vidusskola, Daugavpils Valsts ģimnāzija un Āgenskalna Valsts ģimnāzija.

No 10. līdz 13. vietai (pa 4 punktiem) ierindojās Rīgas Franču licejs, Druvas vidusskola, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija un Olaines vidusskola, 14. vieta (3 punkti) ir Ventspils 1. ģimnāzijai.

Ata Kronvalda fonds tika nodibināts 1994. gadā. Fonda uzdevums ir celt zināšanu prestižu Latvijā, stimulēt pedagogu, zinātnieku un citu personu iesaistīšanos talantīgu Latvijas jauniešu izglītošanā, popularizēt talantīgus skolēnus un viņu sasniegumus, viņu darbu vadītājus un sponsorus.

0
Tagi:
skola
Pēc temata
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla