KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs pastāstīja, kad elektroniskās vīzas sāks darboties visā KF teritorijā

61
(atjaunots 22:48 17.08.2019)
Elektronisko vīzu ieviešana visā Krievijas teritorijā stimulēs tūrismu, tostarp ekoloģisko tūrismu, paziņoja Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Elektroniskās vīzas ieceļošanai visā Krievijas teritorijā var tikt ieviestas pusotra gada garumā, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs. Patlaban šāda kārtība darbojas tikai Vladivostokā un Kaļiņingradā, no 1. oktobra – Pēterburgā, vēsta RIA Novosti.

"Mēs virzāmies pie tā, lai pēc pusotra gada visi mūsu partneri varētu izmantot elektroniskās vīzas ieceļošanai Krievijas Federācijā, kas, protams, stimulēs tūrismu, tostarp ekoloģisko," pateica Lavrovs, uzstājoties Viskrievijas jauniešu izglītības forumā "Jēgu teritorija".

Pēc ārpolitikas iestādes vadītāja teiktā, jau 95 valstīm ir vienošanās ar Krieviju par bezvīzu režīmu.

"Gandrīz visa Latīņamerika kļuvusi par bezvīzu teritoriju. Es saprotu, ka tas ir patālu. Bezvīzu režīms darbojas arī ar lielāko daļu mūsu kaimiņvalstu," piebilda Lavrovs.

Atgādināsim, ka kopš 2017. gada ar elektronisko vīzu Krievijas Tālo Austrumu federālā apgabala teritorijā drīkst ieceļot 18 valstu pilsoņi. To vidū Japāna, Ķīna, KTDR, Indija, Irāna, AAE, Turcija, Meksika, Singapūra. Nesen sarakstā iekļāva Taivānu.

Kopš 2019. gada 1. jūlija Krievija sākusi izsniegt bezmaksas elektroniskās vīzas uz Kaļiņingradas apgabalu 52 valstu, tostarp arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, pilsoņiem. Šāda vīza ir derīga 30 dienas un atļauj uzturēties Kaļiņingradas apgabalā ne ilgāk par astoņām diennaktīm kopš ieceļošanas brīža. Lai saņemtu elektronisko vīzu, jāaizpilda pieteikuma veidlapa specializētā Krievijas ĀM portālā.

Analoģisks režīms tiks ieviests no 1. oktobra Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala teritorijā. Attiecīgu dekrētu parakstīja KF prezidents Vladimirs Putins. Valstu saraksts, kuru pilsoņiem būs pieejama bezmaksas elektronisko vīzu noformēšana uz Sanktpēterburgu, pagaidām nav apstiprināta. Taču KF vēstniecības Igaunijā padomnieks Dmitrijs Lickajs paziņoja, ka Igaunija (tātad, iespējams, arī Latvija) ar lielu varbūtības daļu tiks iekļauta šajā sarakstā.

61
Pēc temata
Kaļiņingradas apgabals ievieš bezmaksas elektroniskās vīzas
Sanktpēterburga ieviesīs elektroniskās vīzas ārvalstu tūristiem no 1.oktobra
Nosaukta galvenā problēma elektronisko vīzu noformēšanā Kaļiņingradas apmeklēšanai
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

2
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

2
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara
Sukhoi Superjet 100

"Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt reisus uz Rīgu

13
(atjaunots 07:21 14.07.2020)
"Aeroflot" cer no 1. augusta atsākt regulāru satiksmi ar Rīgu, Tallinu un Viļņu. Sākusies biļešu pārdošana.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Krievijas aviokompānija "Aeroflot" sākusi biļešu pārdošanu reisiem uz Rīgu no 1. augusta, liecina informācija pārvadātāja vietnē.

Plānots veikt trīs reisus dienā – no rīta un vakarā ar "Aeroflot" lidmašīnām un vēl vienu no rīta sadarbībā ar Latvijas aviokompāniju airBaltic. Līdzīga shēma paredzēta arī atpakaļceļa maršrutiem.

Tāpat "Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt regulārus reisus maršrutā Maskava-Tallina-Maskava. Atbilstošos plānus apstiprinājusi arī Tallinas lidosta.

"Mēs neesam pārliecināti, vai lidojumi uz Maskavu sāksies jau 1. augustā, jo koronavīrusa infekcijas līmenis Krievijā vēl ir visai augsts. Tā patlaban ir galvenā problēma," ziņu portālam ERR pastāstīja Tallinas lidostas komercdirektors Ēro Pērgmaje.

Regulārus reisus plānots atjaunot arī ar Viļņu. Biļešu pārdošana jau sākusies.

Iepriekš Krievijas vicepremjere Tatjana Goļikova paziņoja, ka no 15. jūlija sāksies starptautisko lidojumu ierobežojumu atcelšanas process. Pirmajā posmā tiks atklāti reisi uz valstīm ar labvēlīgākajiem sanitāri epidemioloģiskajiem apstākļiem. Darbs starptautisko aviopārvadājumu atjaunošanai veidosies uz sadarbības pamatiem, informēja "Rosaviacija".

Savukārt Eiropas Savienības valstu padome ieteica pakāpeniski atcelt ierobežojumus braucieniem uz ES, saskaņojot valstu sarakstu, kam robežas var sākt atvērt no 1. jūlija. Piedāvāts atcelt ierobežojumus braucieniem uz 14 valstīm: Alžīru, Austrāliju, Kanādu, Gruziju, Japānu, Melnkalni, Maroku, Jaunzēlandi, Ruandu, Serbiju, Dienvidkoreju, Taizemi, Tunisiju, Urugvaju. Ķīna var iekļūt šajā sarakstā, apstiprinot sadarbību robežu atvēršanas jautājumā.

Pie tam Andoras, Monako, Sanmarino un Vatikāna iedzīvotāji tiek uzskatīti par ES rezidentiem šīs rekomendācijas izpratnē.

Ar Šengenu asociētās valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice pievienojušas ES rekomendācijām par robežu atvēršanu no 1. jūlija.

13
Tagi:
Baltija
Pēc temata
Lietuvā atsāksies reisi no Viļņas uz Rīgu un Frankfurti
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Uz Londonu caur Minsku: Latvijas iedzīvotājus nekavē slēgtās robežas
Lidosta Rīga

Robežu slēgt? Latvijas valdība vēlas atjaunot karantīnu

0
(atjaunots 17:46 14.07.2020)
Valdošās partija apsprieda pasākumus, ka, iespējams, tiks ieviesti Covid-19 atkārtotas izplatības gadījumā. Pārsvarā tie skars robežu šķērsošanas jautājumus.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Koalīcijas sadarbības padome apsprieda jautājumus par Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, ko jau tuvākajā laikā varētu pieņemt valdība. Cita starpā padome atbalstīja ierosinājumu ieviest stingrāku iebraucēju kontroli, pēc sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Valdība uzskata, ka atbraucēji un viņu nepietiekoši atbildīgā attieksme pret karantīnas pasākumiem var kļūt par vienu no iespējamās koronavīrusa atkārtotas izplatības galvenajiem iemesliem. Inficēto skaita jauns pieaugums var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, tātad būs nepieciešami stingrāki soļi infekcijas atkārtotas izplatības gadījumā.

Valdības vadītājs pastāstīja, ka valdību veidojošo partiju pārstāvji bija vienisprātis: jāpastiprina Latvijas ārējo robežu kontrole, lai identificētu visus atbraucējus. Turklāt tuvākajā laikā tiks apspriests jautājums par informācijas apmaiņu Baltijas valstu starpā par personām, kas šķērso ārējās robežas.

Pagaidām nav zināms, kādus pasākumus valdība plāno ar mērķi kontrolēt atbraucējus. Viens no iespējamajiem soļiem – obligātās anketēšanas atkārtota ieviešana robežas šķērsošanas punktos.

Patlaban nav skaidrs arī tas, pret kādu valstu pilsoņiem varētu ieviest stingrākus noteikumus robežu šķērsošanai, tomēr informācija par Covid-19 valstīs, kur infekcija izplatās īpaši aktīvi, ir piejama Slimību profilakses un kontroles centra vietnē, norādīja premjers. Koalīcijas padome vēl nav apspriedusi iespējamās sankcijas personām, kas neievēro karantīnas noteikumus pēc iebraukšanas valstī, tomēr Kariņš atzīmēja, ka, acīmredzot, nāksies noteikt sodu tādiem "Latvijā vēlamiem viesiem", kuri ignorē noteikumus.

Arī citu partiju pārstāvji padomes sēdē norādīja, ka lielāko risku saslimt ar Covid-19 rada personas, kas ierodas no ārzemēm, tāpēc atbalstīja stingrāku pasākumu ieviešanu. Piemēram, Nacionālās apvienības parstāvis Jānis Dombrava pauda pārliecību, ka Latvijas robežas atvērtas pāragri, tāpēc valstī iebraucis liels skaits personu, kuras par sevi nav sniegušas patiesu un pilnīgu informāciju, un atkal ievazāts Covid-19. Politiķis uzskata, ka ārvalstniekiem, kuri pēc ierašanās Latvijā neievēros 14 dienu pašizolācijas režīmu, ir jāatņem termiņuzturēšanās atļauja.

Konkrētāk par iebraucējiem izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa konstatēja, ka jaunie studenti no trešajām valstīm studijas Latvijas augstskolās var sākt attālināti. Pēc viņas domām, prasība var skart studentus, kam radušās grūtības, saņemot Latvijas vīzu Covid-19 radīto ierobežojumu rezultātā. Detalizētāku informāciju par to, kā gads sāksies ārvalstu stundentiem, ministre solīja sniegt vēlāk, kad sadarbībā ar augstskolām tiks izstrādāta studiju kārtība gan Latvijā jau esošajiem ārvalstu studentiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno ierasties.

Pie tam, pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, pagaidām valdība neplāno no 1. septembra atkārtot tālmācību režīmu skolās. Viņa norādīja, ka situācija, protams, vēl var mainīties, un infekcijas straujas izplatības gadījumā skolas atkal ieviesīs tālmācības režīmu, tomēr šobrīd tāda lēmuma nav. Līdz šī mēneša beigām IZM plāno sagatavot detalizētu mācību procesa organizācijas plānu jaunajā mācību gadā.

0
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
VID aprēķinājis pirmos krīzes radītos zaudējumus valsts budžetā
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi