Dzelzceļš. Foto no arhīva

KF Transporta ministrija negrasās subsidēt Lietuvas dzelzceļus

32
(atjaunots 10:20 10.08.2019)
Patlaban kravu pārvadājumi līdz Kaļiņingradai izmaksā dārgi augstās tranzīta maksas caur Baltkrievijas un Lietuvas teritoriju dēļ; KF Transporta ministrija grasās attīstīt prāmju satiksmi Ustjluga – Baltijska un iestājas pret dzelzceļu pārvadājumu subsidēšanu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. KF Transporta ministrija iestājas pret papildu tarifu samazinājumu no kontinentālās Krievijas uz Kaļiņingradas apgabalu un atpakaļ, par drošāku iestāde uzskata Ustjluga - Baltijska dzelzceļu un prāmju satiksmes attīstību, vēsta izdevums "Novij Kaļiņingrad".

Šī gada jūnijā Kaļiņingradas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ražotāju un uzņēmēju savienības reģionālā pārvalde, Ārzemju investoru asociācija un Baltijas Lietišķais klubs vērsās pie federālajām varasiestādēm ar lūgumu pielabot dzelzceļu pārvadājumu tarifus tā, lai kravu piegādes cena līdz Kaļiņingradas apgabalam būtu vienāda piegādes vērtībai KF teritorijā. Patlaban kravu pārvadājumi uz Krievijas eksklāvu izmaksā dārgāk – nepieciešamības dēļ īstenot tranzītu caur Baltkrievijas un Lietuvas teritoriju, savukārt kaimiņu republiku dzelzceļu operatori piestāda augstākus tarifus, nekā RŽD.

Transporta ministrija ir pret šādu ideju.

"Pēc Krievijas Transporta ministrijas domām, papildu tarifu samazinājums dzelzceļu transporta kravu pārvadājumiem var ierobežot dzelzceļu un prāmju satiksmes Ustjluga -Baltijska attīstību, kas savukārt negatīvi ietekmēs Kaļiņingradas apgabala transporta pieejamību un paaugstinās ģeopolitiskos riskus sakarā ar atkarību no ārvalstu darbībām," teikts ministra vietnieka Vladimira Tokareva vēstulē KF valdības aparātam.

Šobrīd praktiski viss Krievijas tranzīta apjoms uz Kaļiņingradu iet pa dzelzceļu caur Lietuvu. Baltijas valstij šajā jautājumā ir tieša ekonomiska interese. Lietuvas valsts kompānija Lietuvos Geležinkeliai faktiski monopoli operē maršrutā uz Kaļiņingradu, kas ļāva tai saglabāt augstas cenas par koridoru un saņemt garantētu kravu plūsmu 10 miljonu tonnu gadā apmērā. Taču Viļņa jau ir cēlusi tranzīta tarifus 2005. gadā – toreiz cenas palielinājās uzreiz par 15%. Panākt to samazināšanu izdevās vien pēc ilgstošām pārrunām.

Krievijas politiskās spriedzes attiecībās ar Lietuvu dēļ grasās nostiprināt sava eksklāva transporta drošību. Tostarp arī šo iemeslu dēļ tiks attīstīta jūras satiksme – tā kļūs par alternatīvu kravu pārvadājumiem no kontinenta uz Kaļiņingradas apgabalu pa dzelzceļu.

Patlaban prāmju satiksmi Ustjluga – Baltijska apkalpo divi prāmji "Ambal" un "Baltijsk", kuri ļauj pārvadāt līdz 1,5 miljoniem tonnu gadā.

Jūlija beigās bija plānots nolaist uz ūdens trešo prāmi šajā līnijā. Šobrīd Ņevas kuģubūves un remonta rūpnīca pabeidz noslēdzošo darbu posmu. Par jaunā prāmja īpašību kļūs iespēja pārvadāt automobiļus un dzelzceļa sastāvus – līdz 36 lieliem kravu vagoniem. Tā pasūtītājs ir "Rosmorrečflot", savukārt pats kuģis maksā aptuveni 5 miljardus rubļu. Paredzēts, ka pēcāk līnijā tiks palaists vēl viens analoģisks prāmis.

32
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kā rusofobija Baltijā palīdzēja infrastruktūras attīstībai Krievijā
Latvija ir zaudējusi: Krievijas ogles un Ķīnas tranzīts aiziet uz Somiju
Lietuva piešķīrusi Krievijai atlaidi tranzīta tarifam, tiklīdz izdzirdējusi par prāmi