Pircēji lielveikalā. Foto no arhīva

Krievijas mazumtirgotāji apkopojuši pārtikas embargo piecu gadu rezultātus

69
(atjaunots 18:18 07.08.2019)
Vietējo produktu daļa tirdzniecības tīklos Krievijā arī iepriekš bija augsta, bet piecus gadus ilgā pārtikas embargo laikā Krievijas preču sortiments pieaudzis vēl vairāk.

RĪGA, 7. augusts - Sputnik. Lielākie mazumtirdzniecības tīkli pastāstīja portālam RIA Novosti, kā aizvietojuši sietu un augļu importu un attīstījuši savas tirdzniecības markas un ražotnes.

Pirms pieciem gadiem, 2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku veidu lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un pārtikas importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret KF: ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Aizliegts ievest gaļu, desas, zivis un jūras produktus, dārzeņus, augļus, piena produktus. Saglabājoties sankcijām, KF pagarināja arī savus atbildes pasākumus – patlaban importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

Tirdzniecības tīkla "Magņit" preses dienests atklāja, ka importa preču daļa tīkla sortimentā vienmēr bijusi neliela. 2018. gada 31. decembrī tā nepārsniedza 7%. Veikalu tīkls importē produkciju, kuras nav Krievijas tirgū. Tas organizē piegādes no ražotājiem, ignorējot starpniekus.

Savukārt lielajā tīklā "Lenta" Krievijā ražotu produktu daļa jau pirms embargo ieviešanas pārsniegusi 90%. "Mēs ik gadus paplašinām partneru sarakstu no Krievijas, kuri piegādā preces no svaigu produktu kategorijas pārsvarā uz reģionālo piegādātāju rēķina," – pastāstīja tīkla pārstāvji.

Neatpaliek arī X5 Retail Group (uzņēmums pārvalda tirdzniecības tīklus "Pjateročka", "Perekrestok" un "Karuseļ"). Kompānija atklāja, ka jau gadu vēlāk pēc embargo ieviešanas vietējo preču daļa tirdzniecības tīklos pārsniegusi 90% sortimenta, vairākās kategorijās, piemēram, piena, olu, svaigas gaļas produktu klāstā pietuvojusies 100%.

Sieri un dārzeņi

Tradicionāli valda uzskats, ka viens no galvenajiem priekšrocību guvējiem pārtikas embargo rezultātā ir siera ražotāji. Nacionālās piena ražotāju savienības dati liecina, ka 2018. gadā siera ražošana Krievijā sasniegusi 473 tūkst. tonnu – salīdzinājumā ar 2013.gadu tā pieaugusi par 37%.

"Siera importa daļa 2013. gadā sastādīja 37%, 2019. gadā – 16%. Sieru kategorijā tika sperts sekmīgs solis importa aizvietošanai – privāto siera darītavu izveide Krievijas teritorijā, kuri specializējas amatnieku produkcijas nozarē," pastāstīja tīkla "Magņit" pārstāvji. Taujāti par zivīm, viņi atklāja, ka pirms embargo zivju importa daļa bija neliela, bet tagad kompānija vairs nenodarbojas ar zivju importu vispār.

Tāpat pārtikas embargo labvēlīgi ietekmējis dārzeņu un augļu ražošanu Krievijā. Valsts statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018. gadā valstī novākti 13 685 miljoni tonnu dārzeņu – raža par 8% pārsniedz 2013. gada rādītāju. Augļu un ogu ražošana pieaugusi par 21,9% - līdz 3,337 milj. tonnu.

Pārpildīti plaukti pašu spēkiem

Līdztekus sadarbības paplašināšanai ar piegādātājiem no Krievijas tīkli spēra arī citus soļus, lai nodrošinātu sortimentu veikalos. Piemēram, kompānijas izveido savas tirdzniecības markas un attīsta savas ražotnes.

Sankcijas produkcijas iznīcināšana. Foto no arhīva
Управление Россельхознадзора по Брянской области

"Savu tirdzniecības marku attīstība, vietējo ražotāju atbalsta programmas (tostarp jaunu lokālo piegādātāju meklējumi) un tirdzniecības tīklu regulāras tirdzniecības un iepirkumu sesijas ļāvušas 2-3 reizes palielināt Krievijas preču daļu dažās grupās," aģentūrai RIA Novosti pastāstīja X5 pārstāvis.

Daži tīkli ne tikai strādā ar piegādātājiem, bet arī veido savas ražotnes. Piemēram, savu produkciju ražo tirdzniecības tīkls "Magņit": vairākos valsts reģionos strādā vairāk nekā 10 uzņēmuma ražotnes, kas nodarbojas ar dārzeņu, zaļumu un šampinjonu, citu pārtikas produktu ražošanu. "Vidēji "Magņit" uzņēmumi sedz tīkla pieprasījumu: gurķi – par 60%, tomāti – par 10%, šampinjoni – par 85%," uzsvēra kompānija.

69
Pēc temata
National Interest: Krievija uzvarējusi sankciju karā
Maskava apkopojusi bilanci: noskaidroti sankciju nodarītie zaudējumi
Francijas Finanšu ministrijas vadītājs piedāvā Krievijai "manevru" sankciju mehānisma ietvaros
Eirodeputāte: sankciju nodarītie zaudējumi uztrauc visus, izņemot Eiropas ierēdņus
RT

KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām

17
(atjaunots 08:44 11.07.2020)
Šādām ārzemju valstu darbībām nevajadzētu palikt bez atbildes, uzsvēra KF Federācijas padomes Konstitucionālās likumdošanas komitejas vadītājs Andrejs Klišass.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Federācijas Padomē aicināja KF ĀM un citas izpildvaras iestādes ieviest sankcijas attiecībā pret Baltijas valstīm situācijas ar RT un Sputnik dēļ.

"Federācijas Padomes Informācijas politikas un mijiedarbības ar medijiem pagaidu komisija aicina KF Ārlietu ministriju un citas KF izpildvaras iestādes savas kompetences ietvaros izpētīt iespējas ieviest atbildes politiskos un citus pasākumus attiecībā pret Lietuvas, Latvijas un Igaunijas varasiestādēm, kuras rupji pārkāpj vārda un informācijas izplatīšanas brīvības principus, kā arī savas saistības starptautiskajās organizācijās," citē komisijas paziņojumu RIA Novosti.

Latvija un Lietuva aizliedza brīvu virkni RT televīzijas tīkla kanālu retranslāciju savā teritorijā. Iepriekš Igaunijā tika aizliegta aģentūras Sputnik darbība, tiek atzīmēts komisijas paziņojumā.

Federācijas Padomē uzsvēra, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas darbības pārkāpj vārda un neierobežotas informācijas izplatīšanas brīvības principus, kuri ir EDSO un Eiropas Padomes fundamentālās normas.

"Pagaidu komisija konstatē, ka Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pieņemtie aizliedzošie pasākumi, tieši tāpat kā arī agrīnais aģentūras Sputnik darbības aizliegums Igaunijā, ir politiskās cenzūras akti un izskatās pēc vienotas koordinētas kampaņas pret Krievijas masu medijiem, kas pārkāpj augstākminēto starptautiski tiesisko dokumentu normas," tiek atzīmēts tekstā.

Komisijas locekļi ir pārliecināti, ka EDSO un Eiropas Padomes principiem un normām attiecībā uz masu medijiem ir konsekventi jābūt ievērotiem neatkarīgi no dalībvalstu valdību politiskajām simpātijām vai antipātijām.

Komisija atsaucas uz 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu, kurš ir EDSO bāziskais dokuments, kā arī uz Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kura garantē brīvību pieturēties pie sava viedokļa un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez jebkādas iejaukšanās no publisko varasiestāžu puses un neatkarīgi no valsts robežām.

FP Konstitucionālās likumdošanas komitejas vadītājs Andrejs Klišass paziņoja, ka viņa komiteja komisijas paziņojumu sēdē atbalstīs.

"Šādas ārzemju valstu darbības nedrīkst palikt bez atbildes. Pret ierēdņiem, kuri pārkāpj Krievijas mediju tiesības, ir jāievieš sankcijas no Krievijas puses," sacīja viņš.

Iepriekš Lietuvas Radio un televīzijas komisija aizliedza piecu RT telekanālu retranslāciju valstī. Pēc komisijas priekšsēdētāja sacītā, aizliegums tiek piemērots pret RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, tas stājās spēkā ceturtdien, 9. jūlijā. Iepriekšējā nedēļā kanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV retranslāciju aizliedza Latvija.

Baltijas republikas argumentēja savus lēmumus ar to, ka RT telekanāli it kā piederot Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas. Taču Kiseļovs ir amatpersona mediju grupā "Rossija segodņa" un viņam nav nekāda sakara ar RT. Organizācijas ir divas absolūti dažādas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir pieejama atvērtā piekļuvē.

KF ĀM uzsvēra, ka RT telekanālu retranslācijas aizliegums Latvijā un Lietuvā ir tiešs saistību pārkāpums, kuras Baltijas valstis brīvprātīgi uzņēmās. Iestādē uzsvēra koordinēto uzbrukuma raksturu, kuru Baltijas valstu varasiestādes pasākušas pret Krievijas mediju.

17
Tagi:
Sputnik, RT, vārda brīvība, propaganda, Krievija, Baltija
Pēc temata
"Gaidu, kad Latvijā aizliegs Krievijas karogu": Lindermans par valdības absurdu
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

Zaharova novērtēja Venēcijas komisijas pozīciju attiecībā uz valodas reformu Latvijā

37
(atjaunots 08:58 10.07.2020)
ES Pamattiesību harta paredz visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm, atgādināja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēc KF ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas sacītā, Maskava uzmanīgi izpētījusi Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām, plašāk pazīstamās kā Venēcijas komisija, slēdzienu attiecībā uz grozījumiem, kuri tika veikti Latvijas likumdošana attiecībā uz izglītību nacionālo minoritāšu valodās.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Vienlīdzības un nediskriminācijas komiteja decembrī palūdza Venēcijas komisijai sniegt vērtējumu Latvijas likumdošanai jautājumā par izglītību nacionālo minoritāšu valodās.

"Diemžēl, Venēcijas komisijas eksperti, kuri pārsvarā pārstāv ES dalībvalstis, nodemonstrēja angažētu pozīciju un faktiski atbalstīja Latvijas politiku, kas tiek virzīta uz piespiedu valsts derusifikāciju, tur dzīvojošās krievvalodīgo kopienas valodas un izglītības tiesību pārkāpumiem," paziņoja Zaharova brīfingā.

Pēc viņas sacītā, īpašu neizpratni izraisa Venēcijas komisijas locekļu centieni attaisnot krievu valodas diskrimināciju Latvijā attiecībā pret citām minoritātēm, kuras runā ES valstu valodās.

"Mēs esam pārliecināti, ka vienas vai otras valsts dalība ES neattaisno tā saucamā elitārā kluba izveidošanu, kurā tiek garantētas noteiktas personu grupas tiesības uz citu apspiešanas rēķina," uzsvēra Zaharova.

Maskava uzstājīgi aicina Rīgu pieturēties pie universālām un reģionālām normām un mehānismiem nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā, kuras ir pieņemtas ANO, Eiropas Padomes un EDSO ietvaros.

"ES Pamattiesību harta deklarē visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm," atgādināja diplomāte.

Latvijas varasiestādes konsekventi izstumj krievu valodu no izglītības jomas. Reforma paredz pilnu vidējās izglītības pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tāpat ir ieviesta prasība par obligātu latviešu grupu organizēšanu visās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs. KF ĀM jau atzīmēja, ka iespējams mācīties dzimtajā valodā likvidēšana ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

37
Tagi:
Latvija, krievu skolas, Zaharova
Pēc temata
Kāpēc Latvijai kārtējais izlēciens attiecībās ar Krieviju? Lindermans par ideoloģisko indi
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
KF ĀM aicina Latviju sniegt iespēju krievu skolēniem mācīties krievu valodā
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā

Kārtējais iegruvums Latvijā: glābējiem nācies vilkt ārā no bedres zirgu

0
(atjaunots 13:45 11.07.2020)
Ja Rīgā zemē ielūzt mašīnas, tad Daugavpils apkaimē zemē iebrūk zirgi! Dzīvnieks iekrita bedrē, kura izveidojās vietā, kur iepriekš atradās ēka.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Pēdējā laikā Rīgā arvien biežāk tiek saņemtas ziņas par to, ka kārtējā mašīna ielūzusi bruģī vai asfaltā. Taču šoreiz līdzīga nelaime piedzīvota Daugavpils apkaimē. Un nevis mašīnai, bet zirgam.

Ar zāli apaugusī vieta, likās, neslēpa sevī nekādas briesmas. Taču iekāpjot tajā, dzīvnieks iebruka zemē, turklāt tā, ka zirga izpestīšanai nācies saukt palīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).

Atbrauca glābēji un ar virvju palīdzību pacēla zirgu no divus metrus dziļās šaurās pagraba bedres.

Izrādījās, ka agrāk šajā vietā, kur ganījās zirgs, bijusi ēka. Taču laiks pārvērta zemesgabalu, uz kura atradās šī ēka, ar zāli apaugušā kvadrātā. Savukārt pagrabtelpas nekur nepazuda. Un tajās zirgs arī iegāzās.

Glābēji aicina ievērot piesardzību vietās, kur agrāk atradās ēkas. Jo lamatās, kas līdzinās tām, kurās iekrita zirgs, var iekrist arī cilvēks.

0
Tagi:
ugunsdzēsēji
Pēc temata
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Pieci sarunas temati ar bērniem par vasaras brīvlaiku
Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem