ĀM ēka. Foto no arhīva

Raķešu līgums vairs nav spēkā esošs: ASV atņēma pasaulei drošības garantijas

60
(atjaunots 11:09 03.08.2019)
Sākumā Vašingtona mērķtiecīgi iedragāja INF līguma dzīvotspēju, bet pēc tam radīja apstākļus tā galīgajam sabrukumam – lai atbrīvotos no raķešu līguma ierobežojumiem.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Piektdien, 2. augustā, spēku zaudēja Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līgums (INF).

"2019. gada 2. augustā pēc Amerikas iniciatīvas spēku zaudē Līgums starp Padomju Sociālistisko Republiku Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par to vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kurš tika parakstīts Vašingtonā 1987. gada 8. decembrī," teikts KF ĀM oficiālajā paziņojumā.

Nepārvaramā krīze

Savā paziņojumā ārpolitikas iestāde norāda, ka ASV apzināti radīja INF līgumam praktiski nepārvaramu krīzi, uzsākot propagandas kampaņu, kuras pamatā bija dezinformācija par to, ka Krievija it kā esot pārkāpusi līguma nosacījumus. "Iemesls ir skaidrs: ASV sagribēja atbrīvoties no līgumā noteiktiem ierobežojumiem," konstatē ĀM.

Dokumentā tiek norādīts, ka sākumā Vašingtona mērķtiecīgi iedragāja INF līguma dzīvotspēju, bet pēc tam radīja apstākļus tā galīgajam sabrukumam. Līguma denonsācija ved pie faktiskas esošās ieroču kontroles sistēmas demontāžas, uzsver KF ĀM.

Krievijas ĀM uzstāj, ka INF līguma darbības izbeigšana prasa tūlītējus pasākumus situācijas stabilizēšanai.

"Mēs jau esam ieviesuši vienpusēju moratoriju un neizvietosim vidēja un mazāka darbības rādiusa sauszemes raķetes, ja mums tādas parādīsies, reģionos, kur netiks izvietotas amerikāņu INF. Aicinām ASV atteikties no viņu veidoto norādītās klases raķešu izvietošanas, par ko, diemžēl, aktīvi sākuši runāt Pentagonā, un sekot Krievijas piemēram, veicot visus nepieciešamos soļus globālās stabilitātes un prognozēšanas iespēju nodrošināšanas nolūkos," teikts paziņojumā.

"Pretējā gadījumā visa atbildība par spriedzes izaugsmi pasaulē gulsies uz Vašingtonas pleciem," nobeigumā secināja ĀM.

Atklāts ASV cinisms

KF Valsts domē Amerikas pūliņus pārlikt atbildību uz KF par raķešu līguma laušanu nosauca par cinismu.

"Atbildība par INF līguma laušanu ir tikai un vienīgi ASV atbildība. Centieni pārlikt vainu Krievijai par vienpusēju Amerikas izstāšanos no līguma ir atklāts cinisms. Vašingtona plānoti virzījās pie INF līguma laušanas, tādējādi nodrošinot sev "roku brīvību" viņu pašu izvērstās konfrontācijas politikas apstākļos attiecībā pret Krieviju un Ķīnu," citē Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītāja Leonīda Slucka vārdus RIA Novosti.

Parlamentārietis norādīja, ka ASV, kuras gadiem ilgi neizpildīja līguma prasības, atvērta dialoga vietā izvirzīja Krievijai ultimātu.

"Par vienīgo iespējamo Maskavas atbildi kļuva līdzvērtīgi pasākumi. Taču mēs neizstājāmies no līguma, mēs apturējām savu dalību, sniedzot ASV iespēju saglabāt INF līgumu. Taču Vašingtona izvēlējās par labu savas hegemonijas līnijas noteikšanai "nojaukt" vienu no pasaules ieroču kontroles arhitektūras pamatiem," pateica Sluckis.

ES un NATO reakcija

Brisele aicināja ASV un KF turpināt strādāt ieroču skaita samazināšanā, neraugoties uz Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma darbības izbeigšanu: panākt turpmākus ieroču skaita samazinājumus, tostarp stratēģiskos un nestratēģiskos, izvietotos un neizvietotos kodolieročus.

"Eiropas Savienība apstiprina savu seno uzticību pārbaudāmai un efektīvai kodolieroču kontrolei un atbruņošanai uz līgumu pamata. Līdz ar to mēs atbalstām INF līguma sasniegumu saglabāšanu. Ņemot vērā pieaugušo spriedzi, mums ir jābūt uzmanīgiem, lai neiesaistītos jaunu bruņojumu sacensību ceļā, kuras likvidētu ievērojamu ieroču skaita samazinājumu, kas tika panākts pēc aukstā kara beigām," paziņoja ES aparāta pārstāvis.

Savukārt NATO apsūdzēja Maskavu raķešu līguma laušanā un apsolīja "koordinētu un uz aizsardzību vērstu" atbildi. Turklāt alianses ģenerālsekretārs noraidīja ideju ieviest moratoriju uz vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu izvietošanu.

"NATO nosvērti un atbildīgi reaģēs uz vērā ņemamiem riskiem, kurus rada Krievijas raķete 9M729 sabiedroto drošībai. Mēs saskaņojām sabalansētu, koordinētu un uz aizsardzību vērstu pasākumu paketi lai nodrošinātu to, lai NATO savaldīšana paliktu tikpat droša un efektīva," teikts alianses paziņojumā.

NATO norādīja, ka "sabiedrotie cieši uzticas efektīvas starptautiskas ieroču, atbruņošanās un neizplatīšanas kontroles saglabāšanai". Taču Ziemeļatlantijas alianse "turpina tiekties pēc konstruktīvām attiecībām ar Krieviju, kad Krievijas rīcība to dara iespējamu".

Raķešu paritātes beigas

Līgumu par vidēja (no 1000 līdz 5500 kilometriem) un mazāka (no 500 līdz 1000 kilometriem) darbības attāluma raķešu likvidāciju PSRS un ASV parakstīja 1987. gadā. Līgumslēdzēji vienojās pilnībā iznīcināt savas vidēja un maza darbības diapazona raķetes un to objektus, kā arī neražot, neizmēģināt un neizvietot tos nākotnē.

Pagājušā gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps informēja par nodomu izstāties no INF. 2018. gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona lauzīs INF, jo Maskava nepildot savas saistības, kā arī apsolīja, ka Amerika palielinās kodola potenciālu līdz brīdim, kamēr pārējiem "nenāks pie saprāta", un tad Vašingtona būs gatava apturēt šo procesu.

Februāra sākumā Vašingtona uzsāka izstāšanās procedūru no Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma (INF). Pie tam ASV nav uzrādījušas nekādus pierādījumus tam, ka Krievija būtu pārkāpusi līgumu. Krievija norāda, ka stingri ievērojusi līgumā paredzētās saistības. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievijai ir nopietnas pretenzijas pret ASV jautājumā par Līguma INF noteikumu izpildi.

Pēc diplomāta sacītā, ASV apsūdzības par Krievijas pieļautajiem INF pārkāpumiem nav pamatotas, turklāt raķete 9M729, kas radījusi Vašingtonas aizdomas, izmēģināta līgumā atļautajā attālumā. ASV atteicās piedalīties brīfingā, kurā tika demonstrēta raķete.

KF prezidents Vladimirs Putins jūlijā parakstīja likumu par līguma apturēšanu.

60
Pēc temata
Uzbrukumi ANO sistēmai: Krievijas aizsardzības ministrs par bruņošanās sacensībām
ANO institūts izsludinājis augstāko kodolkara draudu līmeni
Putins iesniedza Valsts domē likumprojektu par INF līgumu: Eiropai piedāvā aizdomāties
ASV armijas bāzi Polijā gatavo karadarbībai
Krievijas Melnās jūras flotes mācības pie Krimas krastiem

"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO

16
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pārmet Krievijai militārā spēka audzēšanu Krimā. Krievija devusi aliansei stingru atbildi.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. NATO nolēmusi, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, bet maskēts uzbrukums ir vēl labāks, tāpēc apsūdzēja Krieviju par militārā spēka audzēšanu Krimā, vēsta RIA Novosti.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses sēdē paziņoja, ka Krievija "joprojām pārkāpj Gruzijas un Ukrainas teritoriālo vienotību" un "aktīvi izvērš spēkus Melnās jūras reģionā".

Izrādās, pašas alianses agresīvās provokācijas un augošā klātbūtne uz sauszemes, jūrā un gaisā pie Krievijas pussalas – tā vienkārši esot atbilde uz Krievijas darbībām, kura, starp citu, jau informējusi, ka neplāno neko militārā plānā, kā vien aizsargāt savu teritoriju.

Aiz maskas slēpta nekaunība un agresija

Krievija asi atbildēja uz NATO ģenerālsekretāra nepamatotajiem pārmetumiem. Senators no Krimas Sergejs Cekovs norādīja, ka NATO vienkārši aizbildinās ar pārmetumiem Krievijai, lai pati varētu paplašināt savu klātbūtni Melnajā jūrā.

Savukārt Krievija Krimas rajonā un Melnās jūras reģionā rīkojas ar mērķi parūpēties par savu drošību, uzsvēra Cekovs.

"Alianse paplašina bruņojumu, izturas ārkārtīgi nekaunīgi un agresīvi. Krievija sper soļus tikai atbildei uz NATO agresīvo politiku," paziņoja senators.

Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins tāpat komentēja Stoltenberga izteikumus. Viņš norādīja, ka NATO vajadzīgs pamats, lai palielinātu izdevumus aizsardzībai. Viņi vienkārši uzskata Krieviju par pietiekami ērtu, lai ieceltu to ienaidnieka lomā un nesodīti apsūdzētu.

Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs NATO ģenerālsekretāra vārdus nosauca par demagoģiju. Pēc viņa domām, tamlīdzīgu izteikumu galvenais mērķis ir attaisnot alianses spēku klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā.

Aksjonovs uzsvēra, ka Krievijas Bruņoto spēku grupējuma spēks Krimā atbilst esošajiem draudiem. Tas ir pietiekams, lai droši un pilnā apjomā nodrošinātu Krimas reģiona un tā iedzīvotāju drošību.

Neveiksmīgs pārsteigums

ASV un Rumānijas karavīri organizējuši raķešu šaušanas mācības netālu no Krimas. Mācību starti notika kopīgo mācību Rapid Falcon ("Straujais vanags") ietvaros Melnās jūras krastā. Karavīri izmantoja divas tālā darbības rādiusa zalves uguns reaktīvās sistēmas M142 HIMARS. Īpaši šiem nolūkiem tās uz dažām stundām nogādātas Rumānijas poligonā no Vācijas.

© Sputnik / Алексей Куденко

Rietumu mediji manevrus dēvēja par "raķešu pārsteigumu" Krievijas kareivjiem, tomēr Maskava šādam formulējumam nepiekrīt. Eksperti uzskata, ka nav ne runas ne par kādu pārsteigumu – militārās tehnikas pārdislokācijai vienmēr seko. Pie tam Melnās jūras reģionā Krievijas rīcībā ir radiotehniskās izlūkošanas stacija. Organizētie manevri ir tikai amerikāņu kārtējā provokācija, un faktiski tā apdraud nevis Krieviju, bet gan pašas ASV un to sabiedrotos.

Krimas Sabiedriskās palātas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Formančuks uzsvēra, ka Krima spēj ne tikai atvairīt raķešu triecienus – tās arsenālā ir mūsdienīgi pretraķešu kompleksi, un pussalas teritorija ir droši aizsargāta.

Krievijas Krima

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā rezultāti parādīja, ka 96,77% plebiscīta dalībnieku Krimas Republikā un 95,6% - Sevastopolē atbalsta reģiona iekļaušanos Krievijas Federācijā.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievijas valdība jau vairākkārt atgādinājusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins atgādināja, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas nonākušas pie vienprātīga slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu, balstoties uz tautas gribas likumīgas izpausmes, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

16
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, aizsardzība, Krima, Krievija, NATO
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā

35
(atjaunots 11:14 04.12.2020)
Sputnik un Baltnews žurnālistiem izvirzītas apsūdzības par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas varasiestāžu darbības pret portālu Baltnews un Sputnik Latvija krievvalodīgajiem žurnālistiem, pie kuriem notikušas kratīšanas, pavēstīja RIA Novosti.

Iepriekš vēstīts, ka minēto mediju darbiniekiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai.

Facebook
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Latvijas Valsts drošības dienesta agresīvās darbības 3. decembrī pret Sputnik biroja darbiniekiem Rīgā un krievvalodīgajiem žurnālistiem uzskatām par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju brīvības un viedokļa paušanas brīvības – pārkāpumu kliedzošu piemēru. Atgādināsim, ka žurnālisti tika aizturēti, nopratināti, pārmeklēti, viņiem izvirzītas kriminālas apsūdzības," teikts ĀM paziņojumā resora vietnē.

Resors atzīmēja, ka apsūdzības par ES sankciju režīma pārkāpšanu no Sputnik Latvija kolektīva puses ir kategoriski nepieļaujamas.

"Minētās restrikcijas ir individuālas, attiecas personīgi uz starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu," uzsvēra ministrijā.

ĀM konstatēja, ka vienlaikus sākusies izrēķināšanās ar ziņu aģentūras Baltnews krievvalodīgajiem žurnālistiem un vairākiem sabiedriskajiem darbiniekiem Latvijā.

"Tā ir īsta soda akcija, kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu. Jautājums tiks izskatīts EDSO Ārlietu ministru padomē," norādīja resors.

ĀM pauda cerību, ka EDSO jaunais pārstāvis mediju brīvības jautājumos pievērsīs uzmanību notiekošajam un norādīs Latvijai, ka tamlīdzīgi uzbrukumi plašsaziņas līdzekļiem ir nepieņemami, turklāt ir jāpilda starptautiskās saistības vārda brīvības nodrošināšanas jomā.

"Ceram uz adekvātu vērtējumu arī no ES puses,"  piezīmēja Krievijas ĀM. Savukārt ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana savā Telegram kanālā pauda cerību, ka Krievija atbildēs uz Baltnews un Sputnik Lavija darbinieku vajāšanu.

Līdzīga situācija veidojās pērn Igaunijā – valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadība piedraudēja Sputnik Igaunija darbiniekiem ierosināt pret viņiem krimināllietas, ja viņi nepārtrauks darba attiecības ar organizāciju. Savus soļus viņi skaidroja ar ES sankcijām no 2014. gada 17. marta pret vairākām fiziskām un juridiskām personām. ES restrikcijas tomēr nav vērstas pret aģentūru "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā Sputnik, bet gan pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.

EDSO pārstāvis mediju brīvības jautājumos Arlems Dezīrs iepriekš uzsvēra, ka Tallinas centieni attiecināt ES individuālās sankcijas pret Sputnik Igaunija kolektīvu rada problēmas mediju brīvības jomā.

Komentējot situāciju ap Sputnik Igaunija, Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka valdība darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Sputnik darbu citās valstīs.

35
Tagi:
Drošības dienests, Ārlietu ministrija, Krievija, Latvija
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
EDSO apsolīja tikt skaidrībā, uz kāda pamata Latvija bloķēja Baltnews portālu
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā