Zāles. Foto no arhīva

Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas

59
(atjaunots 12:38 02.08.2019)
Robežkontroles punktā Pleskavas apgabalā tika aizturēts Latvijas pilsonis, kurš mašīnas slēptuvēs centās nelikumīgi izvest vērā ņemamu ārstniecisku preparātu kravu no Krievijas uz Latviju.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Uz Krievijas un Latvijas robežas robežkontroles punktā "Burački" aizturēts Latvijas pilsonis, kurš izbrauca ar privātu auto no Eirāzijas Ekonomiskās savienības muitas teritorijas ar nedeklarēto un muitas kontrolei neuzrādītu preci, vēsta Pleskavas ziņu lente.

Veicot viņa automobiļa Audi 100 Avant kratīšanu, tika atrasti 77 zāļu iepakojumi tabletēs un kapsulās, kuru kopējais svars sastādīja aptuveni 1,5 kg. Medikamenti tika paslēpti automobiļa slēptuvēs.

Zāļu vidū muitnieki atrada Analgīnu, Citramonu, Ftalazolu, Amoksicilīnu un baldriānu uzlējumu.

Produkcijas kvalitātes kontrole
© Sputnik / Алексей Даничев

Sakarā ar preču slēpšanu no muitas kontroles pret Latvijas pilsoni tika iesākta administratīvā pārkāpuma lieta.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, spriežot pēc Veselības ministrijas pētījuma, Latvijā ir augstākie uzcenojumi medikamentiem Baltijas valstīs – gan kompensējamiem, gan nekompensējamiem, kā arī augstākie uzcenojumi aptiekās.

Piemēram, nosacīti kompensējamam medikamentam, kura cena ir 10 eiro, uzcenojums Lietuvā ir 0,51 eiro, Igaunijā – 0,50 eiro, Latvijā – 0,70. Situācija nekompensējamo medikamentu jomā ir vēl sliktāka - medikamentam, kura cena ir 10 eiro, uzcenojums Igaunijā — 0,50 eiro, Lietuvā – 0,70 eiro, Latvijā — 1,63 eiro.

Dārgākām zālēm uzcenojums ir vēl lielāks: kompensējamam medikamentam, kura cena ir 20 eiro, uzcenojums Lietuvā ir 0,51, Igaunijā – 0,75, Latvijā – 1,25 eiro. Nekompensējamam medikamentam par 20 eiro, uzcenojums Lietuvā ir 1,00, Igaunijā – 0,60, Latvijā – 2,84 eiro. Tātad uzcenojums dažām zālēm Latvijā ir 3-4 reizes lielāks nekā kaimiņvalstīs.

Latvija ieņēmusi līdera vietu arī aptieku uzcenojumu ziņā: piemēram, par 5 eiro vērtām zālēm uzcenojums Lietuvā veido 1,10 eiro, Igaunijā — 1 eiro, bet Latvijā — 1,68 eiro.

59
Pēc temata
Zāles kredītā: Latvijas pensionāru ikdiena
Pļaviņš paskaidroja, kā Latvijā padarīt zāles pieejamākas
Aptieku uzcenojumu līderis: kāpēc zāles Latvijā ir dārgas
Kozlovska: kompensējamās zāles arī jāpārdod pa daļām
Dmitrijs Medvedevs

Medvedevs: bijušās PSRS valstu vidū ir "neizdevušās valstis"

19
(atjaunots 18:22 24.10.2020)
Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Dmitrijs Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. KF Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka pēcpadomju telpā ir "neizdevušos valstu" piemēri, kuras nespēj uzbūvēt stabilu politisko sistēmu un nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu, vēsta RIA Novosti.

Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

"Pats Veimāras republikas dramatiskās pārdzimšanas Trešajā reihā piemērs skaidri parādīja, ka plašāku demokrātisko brīvību sniegšana, kas nav nodrošināta ar ekonomisko izaugsmi, rūpēm par pilsoņiem, valsts spēju reāli pretoties ekstrēmistiskām izpausmēm, neizbēgami ved pie politiskās dienas kārtība marginalizācijas, noziedzības viļņa, demokrātisko institūtu ievainojamības un, rezultātā, pie valsts izjukšanas draudiem vai ieslīkšanas diktatūrā. Diemžēl, arī Krievija divas reizes pagājušajā gadsimtā (1917. un 1991. gadā) stāvēja uz anarhijas un valsts izjukšanas sliekšņa. Un abas reizes valsts izjukšanu pavadīja lozungi par vispārēju brīvību un demokrātiju," atzīmēja viņš.

"Un šodien mēs redzam "neizdevušos valstu" (failed states) piemērus, kuras nespēj uzbūvēt stabile politisku sistēmu, nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu (tostarp arī pēcpadomju telpā)," uzrakstīja Medvedevs.

19
Tagi:
Dmitrijs Medvedevs
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši": Putins par konfliktu Karabahā
Putins vērsies pie ASV sakarā ar stāvokli informatīvās drošības jomā
Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc
KF prezidents Vladimirs Putins

Par pandēmiju, ekonomiku, sankcijām. Putins uzstājās kluba "Valdai" sēdē

32
(atjaunots 18:01 23.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka interešu kopīgums izsitīs ceļu pie attiecību atdzimšanas ar bijušās PSRS valstīm, lai cik sarežģītas tās šobrīd nebūtu.

 

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Krievijas valsts vadītājs ar video sakaru starpniecību uzstājās diskusiju kluba "Valdai" sēdē, kā arī aktīvi piedalījās diskusijā. "Valdai" sēdes norisinājās no 20. līdz 22. oktobrim Maskavā. Šī gada temats - "Pandēmijas mācība un jauna dienas kārtība: kā pārvērst pasaules krīzi pasaules iespējā". Pirmo reizi kluba vēsturē medijiem un plašai publikai tika atvērta visa sēdes programma, vēsta RIA Novosti.

Par tiem, kas gaida "Krievijas pagrimumu"

KF prezidents Vladimirs Putins skarbi atbildēja valstīm, kuras gaida "Krievijas pagrimumu", un aicināja nenoliegt valstu interešu kopīgumu pēcpadomju telpā.

"Stiprinot mūsu valsti, skatoties uz to, kas notiek pasaulē, citās valstīs, vēlos pateikt tiem, kas vēl gaida pakāpenisku Krievijas pagrimumu: mūs šajā gadījumā uztrauc tikai viens – kā lai nesaaukstējas jūsu bērēs," sacīja Putins.

Krievijas līderis uzsvēra, ka valsts tiks galā ar pret to ieviestajām sankcijām.

"Mēs taču esam vērsušies arī no ANO platformas vismaz humanitāros apsvērumu dēļ, vismaz uz laiku atcelt visus ierobežojumus ekonomikā un humanitārajā vidē. Es šobrīd pavisam nedomāju ar to sankcijas attiecībā pret Krieviju – dievs ar viņām, mēs tiksim galā ar to," atzīmēja Putins.

Viņš aicināja citas valstis sakarā ar Covid-19 pandēmiju būt godīgākām starpvalstu attiecībās un atteikties no dubulto standartu politikas. Kādas interešu grupas nepastāvētu un neparādītos nākotnē, pasaules sabiedrībai neiztikt bez kopīga, universāla starptautiskas dzīves karkasa, norādīja KF prezidents.

Savukārt attiecībās ar bijušās PSRS valstīm pārsvars ir jāgūst interešu kopīgumam, pārliecināts Putins.

"Mēs dzīvojām vienas valsts ietvaros nevis vienkārši daudzus gadus, gadsimtiem dzīvojām kopīgas valsts ietvaros. Mums ir kolosāli sakari, mums ir ļoti dziļa kooperācija ekonomikā, humanitārie sakari, mēs visi runājam vienā valodā… Mēs, pēc būtības, visi esam vienas kultūras telpas cilvēki, es jau nerunāju par vēsturi – mums ir kopīga vēsture, kopīga uzvara pār nacismu. Mūsu senči, mūsu tēvi, mūsu vectēvi ar savām asinīm nostiprināja mūsu īpašās attiecības," uzsvēra Krievijas līderis.

"Lai vai kas šodien nenotiktu, lai vai kā neveidotos politiskā konjunktūra, dotajā brīdī, esmu pārliecināts, ka šis interešu kopīgums – tas izsitīs ceļu pie mūsu attiecību atdzimšanas ar visām valstīm, lai cik grūtas nebūtu attiecības ar tām," paziņoja Putins.

Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši: Putins par konfliktu Karabahā
Ruptly / Sputnik / TV Artsakh / Минобороны Армении

Viņaprāt, kaimiņiem vienmēr ir ne tikai sakrītošas intereses, bet arī interešu atšķirības.

"Kurš nav ieinteresēts tajā, lai mēs ekonomiski integrētos? Tikai mūsu konkurenti. Bet visas pēcpadomju telpas valstis nevar nesaprast, visādā gadījumā, gudri cilvēki nevar nesaprast, ka spēku apvienošana, izmantojot gudru infrastruktūru, kopīgu transportu, enerģētikas sistēmu, kopīgu valodu un tā tālāk – tās ir spilgti izteiktas konkurences priekšrocības, par kuru iegūšanu atsevišķās ekonomiskās apvienībās un struktūrās cīnās desmitgadēm, bet mums to visu ir devuši mūsu senči," konstatēja Putins.

Par pandēmiju

Runājot par Covid-19 pandēmiju, Putins atzīmēja, ka koronavīruss nav atkāpies, un pasaule stāv uz "tektonisku kustību" robežas visās dzīves jomās.

"Pandēmija atgādināja par cilvēka dzīves trauslumu. Bija grūti iedomāties, ka mūsu tehnoloģiski attīstītajā XXI gadsimtā, pat vislabklājīgākajās, turīgākajās valstīs cilvēks var palikt neaizsargāts, kā likās, ne tik fatālas infekcijas, ne tik baisa drauda priekšā," sacīja Putins.

Prezidents konstatēja, ka starptautiskā sabiedrība cīņā ar koronavīrusu izdarījusi nebūt ne visu, ir garām palaistas iespējas.

Par valstu patstāvību

Runājot par valsts iekārtu, prezidents atzīmēja, ka censties akli kādu kopēt – tas ir nepareizi.

"Mēs redzam, kā funkcionē šādi ievestie demokrātijas modeļi. Tā ir vienkārši čaula, fikcija, vairumā gadījumu. Fikcija, kurai nav nekāda iekšējā satura, pat līdzīga suverenitātei.  Tautai, kur tiek īstenotas šādas shēmas, reāli neko neprasa, bet vadītāji ir attiecīgi – viņi nav nekas vairāk, kā vien vasaļi. Savukārt vasaļa vietā, kā zināms, visu lemj kungs," teic Krievijas līderis.

Pēc viņa sacītā, nav nozīmes, kā tiek dēvēta politiskā iekārta, kura katrā valstī ir sava, sava politiskā kultūra, tradīcijas, savs skatījums uz attīstību.

"Rodas jautājums: kas tad ir stipra valsts? Kur slēpjas tās spēks? Protams, ne totālā kontrolē vai tiesībsargājošo iestāžu nežēlīgumā, ne privātas iniciatīvas izstumšanā vai pilsoņu aktivitātes apspiešanā, pat ne bruņoto spēku un aizsardzības potenciāla varenumā. Lai gan, domāju, jūs saprotas, cik šī sastāvdaļa ir svarīga Krievijai no ģeogrāfijas, vesela ģeopolitisko izaicinājumu kompleksa viedokļa. Un, protams, mūsu kā pastāvīgā ANO Drošības Padomes locekļa vēsturiskās atbildības viedokļa globālās stabilitātes uzturēšanai. Taču esmu pārliecināts, ka valsts spēks ir pirmām kārtām uzticībā no tās pilsoņu puses. Lūk, kur slēpjas valsts spēks," sacīja prezidents.

Putins uzsvēra, ka varas avots ir cilvēki, tas izpaužas viņu "gatavībā deleģēt ievēlētajai varai plašas pilnvaras", redzot valstī savus pārstāvjus,  no kuriem ir jāpieprasa stingra atskaite par viņu darbu.

Par ieroču kontroli

Runājot par ieroču kontroli, Putins norādīja, ka bez ierobežojumiem šajā jomā pasaulei nav nākotnes. Viņš atgādināja, ka Vašingtona pakāpeniski izstājās no šādām vienošanām.

"Visiem ir labi zināms – iziešana no Pretraķešu aizsardzības, pēc tam no Līguma par vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetēm, pēc tam "Atvērto debesu", nu, iziešanas vēl nav, taču Amerikā paziņoja, ka viņi uzsākuši izstāšanās procedūru no šī līguma. Kāpēc? Uz kāda pamata? Pat nepaskaidro kāpēc, vienkārši nepaskaidro kāpēc," paziņoja Putins.

Prezidents atzīmēja, ka Maskava neiebilst pret Ķīnas piesaisti START līgumam, taču uzsvēra, ka Vašingtonai pašai ir jārosina dialogs ar Pekinu, nevis jāuzveļ tas Krievijai.

Tāpat Putins uzstājās par visu kodola lielvalstu iekļaušanu šajā vienošanā.

"Mums eiropieši saka, lai viņi (ASV – red. piez.) izstājas, bet jūs neizstājieties. Es saku: labrīt, tas gan ir labs kino. Jūs taču visi esat NATO locekļi, tātad, jūs lidosiet, nodosiet amerikāņiem informāciju, bet mēs nespēsim to darīt, jo mēs paliekam šajā līgumā. Tādēļ netēlosim muļķus, runāsim godīgi viens ar otru. (…) Taču patiesībā, es tā saprotu, ka arī ASV partneri Eiropā vēlētos, lai ASV paliktu šajā līgumā un lai tur nekas nesabruktu," teic Krievijas līderis.

Par situāciju ar Navaļniju

Atbildot uz kāda diskusijas dalībnieka jautājumu par situāciju ar Alekseju Navaļniju, Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava veikt notikušā izmeklēšanu, taču tam ir nepieciešams apstiprinājums, ka viņu saindēja, bet šāda informācija netiek sniegta.

Prezidents atzīmēja, ka uzdeva Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt pacienta izbraukšanas iespēju ārstēšanās nolūkos ārzemēs, ar to domājot ierobežojumus krimināllietā, uzreiz pēc viņa sievas iesnieguma saņemšanas.

"Turklāt vienā no sarunām ar kādu Eiropas līderi es piedāvāju, lai mūsu speciālisti atbrauc uz Vāciju kopā ar franču, zviedru speciālistiem, pastrādā uz vietas, saņem kaut kādus materiālus. Un šos materiālus varētu ielikt krimināllietas ierosināšanas pamatos, ja tas patiešām ir krimināls notikums, izmeklēt to. Bet neko taču nesniedz," sacīja Putins.

Tāpat Putins piebilda, ka pastāv šaubas par paziņojumiem, ka Navaļnija organismā tika atklātas "Novičok" pēdas.

"Pateica, ka tur atrada "Novičok" pēdas. Pēc tam tas viss tika nodots ĶIAO (…), un pēkšņi mums saka: tas nav "Novičok", tas ir kaut kas cits. (…) Tad vai tas ir "Novičok" vai nav "Novičok"? Jau rodas šaubas par to, kas bija pateikts sākumā," piebilda prezidents.

Par apkārtējo vidi

Prezidents atzīmēja, ka šodien ir jāapspriež atteikšanās no neierobežotas patērēšanas par labu saprātīgai pietiekamībai.

"Ja mēs vēlamies saglabāt mūsu kopīgās mājas nākošajām paaudzēm, ir jāsakopj sava planēta. Apkārtējās vides aizsardzības temats – tas jau sen un stabili ir iegājis pasaules dienas kārtībā," nobeigumā sacīja Putins.

 

32
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Lockheed Martin F-35 Lightning II

ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju

0
(atjaunots 20:25 24.10.2020)
Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Amerikas piektās paaudzes iznīcinātājs F-35 ir vienīgā lidmašīna, kura spēs pretoties Krievijai iespējamā konflikta gadījumā Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Par to teikts stratēģiskās analītikas centra RAND ziņojumā.

"NATO iespējas intensīva konflikta apstākļos ar Krieviju uzlabosies līdz ar simtiem piektās paaudzes iznīcinātāju parādīšanos 2020. gados," pārliecināti amerikāņu eksperti.

Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

Tādējādi, alianses valstīm, kuras parakstījušas F-35 piegādes līgumus, būs jāpilnveido sava gaisa flote, lai nākotnē rīkotu savstarpējas operācijas ar jaunā iznīcinātāja dalību, uzskata organizācijā.

F-35 ir piektās paaudzes iznīcinātājs-bumbvedējs, kurš, izņemot ASV, atrodas vairāku to sabiedroto bruņojumā (nelielā skaitā). Lockheed Martin F-35 Lightning II radīšanas programma jau ir izmaksājusi aptuveni 1,5 triljonus dolāru – tā ir dārgākā ieroču ražošanas programma vēsturē.

Pērnā gada novembrī ASV Valsts kontrole paziņoja, ka Pentagons saskāries ar problēmām jaunā iznīcinātāja apkalpošanā rezerves daļu trūkuma dēļ un nepilnībām autonomās loģistikas informācijas sistēmas darbā.

0
Tagi:
ieroči, NATO, ASV
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā