Vladimirs Putins batiskafā nolaidies Somu līča dzīlēs

Vladimirs Putins batiskafā nolaidies Somu līča dzīlēs

46
(atjaunots 16:54 28.07.2019)
Jūras kara flotes dienas priekšvakarā Krievijas prezidents Vladimirs Putins batiskafā nolaidies Somu līča dzīlēs – kara laikā bojā gājušās padomju zemūdenes katastrofas vietā.

RĪGA, 28. jūlijs — Sputnik. Zemūdenes Š-308 "Semga" atliekas tika atrastas ekspedīcijas "Slava Lielās Uzvaras kuģiem" laikā pagājušā gada maijā, kad ar hidrolokatoriem tika skenētas jūras dzīles uz ziemeļiem no Lielās Titersa salas, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

© Ruptly
Vladimirs Putins batiskafā nolaidies Somu līča dzīlēs

Kara vēsturniekiem izdevies noskaidrot, ka zemūdene gājusi bojā 1942. gadā, laikā no 24.-26. oktobrim no mīnas sprādziena vācu mīnu aizsprostojuma līnijā "Seeigel" ("Jūras ezis").

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nolaidās zem ūdens autonomā dziļūdens aparātā "C-Explorer 3.11", pietuvojās zemūdenei un piedalījās memoriālās plāksnes uzstādīšanā pie zemūdenes korpusa ar tās komandiera un ekipāžas locekļu vārdiem.

Pirms nolaišanās jūras dibenā ekspedīcijas "Slava Lielās Uzvaras kuģiem" vadītājs Konstantins Bogdanovs valsts vadītājam, aizsardzības ministram Sergejam Šoigu un Jūras kara flotes komandierim Nikolajam Jevmenovam pastāstīja par padomju zemūdeņu jūrnieku cīņu ar fašistiskajiem iebrucējiem Baltijas jūrā un Š-308 likteni. Prezidentam parādīja Baltijas jūras karti ar citu zemūdeņu bojāejas vietām un Š-308 atrašanās vietas un stāvokļa shēmu.

Zemūdene Starij Oskol mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā
© Sputnik / Виталий Тимкив

Ieniršana ilga aptuveni 30 minūtes. Pēc tam valsts vadītājs pastāstīja žurnālistiem par iespaidiem, īsumā aprunājās ar ekspedīcijas dalībniekiem un akvalangistiem, kuri uzstādīja piemiņas plāksni. Viņš pateicās par darbu, apsveica gaidāmajā Jūras kara flotes dienā un nofotografējās kopā ar viņiem.

Zemūdene Š-308 "Semga" tika nolaista ūdenī 1933. gada aprīlī. Lielā Tēvijas kara gados tā piedalījās Ar Sarkano Karogu apbalvotās Baltijas flotes operācijās. 1942. gada rudenī zemūdene pazuda. Tajā bija 40 ekipāžas locekļi, arī trešā ranga kapteinis Ļevs Kostiļovs.

Iepriekš vēstīts, ka starptautiskā ekspedīcija "Slava Lielās Uzvaras kuģiem" jau vairāk nekā desmit gadus nodarbojas ar bojāgājušo padomju kuģu meklējumiem.

Šajā laikā ekspedīcijas dalībniekiem izdevies Krievijas, Bulgārijas, Igaunijas un Somijas teritorijā atrast 17 zemūdeņu un vairāk nekā 20 kuģu bojāejas vietas no Lielā Tēvijas kara un Pirmā pasaules kara laikiem.

Nesen, šī gada maijā Somu līcī, 67 metru dziļumā, netālu no Lielās Titersa salas tika atrasta padomju zemūdene Š-302 "Okuņ", kas gājusi bojā Lielajā Tēvijas karā.

46
Pēc temata
Karoja ar vāciešiem 40 dienas pēc pazušanas: Baltijas jūrā meklē mīklainu zemūdeni
Somu avīze: Krievija sūta uz Baltijas jūru lielāko zemūdeni pasaulē
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, foto no arhīva

Krievijas ĀM komentēja ASV izteikumus par līgumu NEW START

2
(atjaunots 20:51 27.10.2020)
Maskava ir vīlusies par ASV soļiem jautājumā par līguma NEW START pagarināšanu, pauž valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

RĪGA, 28. oktobris - Sputnik. Maskava ir vīlusies par ASV soļiem jautājumā par līguma NEW START pagarināšanu, intervijā RIA Novosti pastāstīja valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.  

"Mēs uzturam ļoti intensīvu dialogu ar ASV šajos jautājumos. Signāli, ko saņemam no turienes, rada vilšanos," konstatēja Rjabkovs.

"Amerikāņi nekādi nespēj aptvert, ka mums nav iespējams īstenot piedāvāto shēmu, kuras ietvaros ASV turpina sarežģīt visu šo situāciju ar savām daudzajām prasībām, pat ne vēlmēm, bet prasībām pret mums. Ne jau tāpēc mēs turpinām dialogu, lai vienpusējā kārtībā ietu pretī ASV," uzsvēra ārlietu ministra vietnieks.

Iepriekš ASV prezidenta speciālais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Bilingslijs paziņoja, ka Krievijas un ASV kodolarsenālu iesaldēšanai jāietver verifikācijas mehānisms, turklāt ASV nepiekrīt pagarināt NEW START bez jebkādiem noteikumiem.

ASV apzināti velk garumā laiku, lai izjauktu vienošanās, ko paredz līgums, cenšoties atlikušajā līguma darbības termiņā izdomāt kaut kādus līguma verifikācijas papildu paņēmienus un vājināt vienošanās būtību. Konstruktīvu dialogu būs iespējams atsākt tikai pēc prezidenta vēlēšanām, uzskata KF Valsts domes deputāti.

"ASV apzināti velk garumā laiku, lai izjauktu vienošanās, ko paredz NEW START, cenšoties atlikušajā līguma darbības termiņā izdomāt kaut kādus līguma verifikācijas papildu paņēmienus un vājināt vienošanās būtību. Mūsu oponentiem ASV pārsvarā traucē kāre ieņemt līdera vietu pasaules arēnā un, protams, kodolieroču jomā. Vašingtonā ir pieraduši runāt ar visiem draudu un ultimātu valodā. Krievija ir valsts, kas nepieļauj dialogu tādā tonī," konstatēja VD Starptautisko lietu komitejas loceklis Sergejs Žeļezņaks.

Deputāts uzsvēra, ka jebkāda starptautiska vienošanās, it īpaši kodolarsenālu savstarpējas ierobežošanas jomā, ietver šī procesa ievērošanas kontroles paņēmienus. Ar mūsdienu tehniskajām iespējām, ieskaitot novērošanu no kosmosa, ir gandrīz neiespējami slēpt no izlūkošanas satelītiem tamlīdzīga bruņojuma ražošanas vai izmēģināšanas faktu, atzīmēja politiķis.

Pie tam, viņš piebilda, Krievija nekad nav pārkāpusi savas saistības un ierosina partneriem ievērot līgumus miera un stabilitātes vārdā.

"Pie tam Vašingtonas vanagi vēl joprojām lolo idejas atraisīt sev rokas un, slēpjoties aiz skaistiem vārdiem par tā saucamo jauno efektīvo verifikācijas sistēmu, likvidēt vienošanos un sākt plašu kodolieroču ražošanu. Mūsu valsts sper visus iespējamos diplomātiskos soļus, lai pārliecinātu amerikāņu oponentus, ka NEW START ir jāpagarina, bet pēc tam var detalizēti un rūpīgi apspriest tālākos kopīgos soļus ar mērķi saglabāt kodolparitāti. Tāpat mums ir skaidrs, ka līdz ASV prezidenta vēlēšanām nekādas pārmaiņas līguma NEW START aspektā nav gaidāmas. Visas runas par to amerikāņu publikas priekšā ir tikai kandidātu priekšvēlēšanu gājiens," konstatēja deputāts.

2
Tagi:
NEW START līgums, Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Milzīgs konfrontācijas līmenis pasaulē: KF politiķis pastāstīja par savaldīšanas faktoru
Putins ierosinājis pasākumus spriedzes mazināšanai Eiropā
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Studentu apmācība, foto no arhīva

Latvijas profesori varētu saņemt tiesības uz KF pilsonību vienkāršotā kārtībā

31
(atjaunots 14:50 27.10.2020)
Ja Krievijā tiks apstiprināts Darba ministrijas iesniegtais likumprojekts, ārvalstu pilsoņi ar docenta vai profesora zinātniskajām pakāpēm varēs pretendēt uz Krievijas pilsonību vienkāršotā kārtībā.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Krievijas Darba ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas paredz tiesības uz Krievijas pilsonību vienkāršotā kārtībā ārvalstu docentiem un profesoriem. Dokuments publicēts normatīvo tiesisko aktu projektu portālā sabiedriskai diskusijai.

Darba ministrija likumprojekta anotācijā norādīts, ka resors izstrādājis Tatarstānas prezidenta Rustama Minnihanova ierosinājumus jautājumā par ārvalstu pilsoņu un personu bez pilsonības profesiju sarakstu, kam ir tiesības uz pāriešanu Krievijas pilsonībā vienkāršotā kārtībā.

Ierosinājumu atbalstīja Izglītības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Šajā kontekstā ar darba un sociālās aizsardzības ministra Anktona Kotjakova pavēli ierosināts papildināt ar punktiem "docents" un "profesors" sarakstu, kurā iekļautas ārvalstu pilsoņu un personu bez pilsonības profesijas (specialitātes, amati), - kvalificēti speciālisti, kam ir tiesības uz pāriešanu Krievijas pilsonībā vienkāršotā kārtībā.

Profesiju saraksts bija apstiprināts 2019. gada novembrī. Tajā iekļautas 135 specialitātes, kuru vidū ir agronomi, veterināri, audzinātāji, dažādu specialitāšu ārsti, inženieri, metalurgi, žurnālisti, matemātiķi, mehanizatori, montāžnieki, metinātāji, virpotāji, traktoristi, elektromontieri utt.

31
Tagi:
Krievija, pilsonība
Pēc temata
Krievijas pilsonības saņemšanas procedūras izmaksas varētu samazināties
Mainījušies Krievijas pilsonības saņemšanas noteikumi Latvijas iedzīvotājiem
Latvijas iedzīvotājiem atvieglos Krievijas pilsonības iegūšanas procesu
Tik un tā uzzināsim: Latvijā brīdina visus, kuri vēlas slēpt Krievijas pilsonību
Covid-19 testi, foto no arhīva

pirms apokalipses: kas biedē ārstu

0
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Covid-19 uzliesmojums Latvijā patlaban ir spēcīgāks nekā Itālijā pavasarī, taču veselības aprūpes sistēma Latvijā ir sliktāka.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, kāds ir viņa redzējums par situāciju telekanāla Rīga TV24 programmā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".

"Realitātē ir tāda sajūta, kā pirms apokalipses," viņš teica.

Biedējošās izjūtas pamatā ir konkrēti fakti.

"Es domāju, ir jāpaskatās vienkārši uz cipariem. Ja mēs redzam, ka ikdienā mums ir 200 līdz 250 jauni diagnosticētie pacienti, tad, sarēķinot uz vienu miljonu, pieņemot, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, kas patiesībā tā pat nav, sanāk, ka mums ir 100 jaunie gadījumi uz miljonu iedzīvotāju. Ja paskatītos pavasarī, Itālijā šajā laikā, tajā karstākajā periodā bija 80 uz miljonu iedzīvotāju. Iznāk, ka mēs atrodamies tajā stāvoklī, kurā atradās itāļi pavasarī. Līdzīgi mēs varam salīdzināt ar Vāciju un citām valstīm," teica Rācenis.

Taču, viņš atgādināja, Latvijai ir būtiska atšķirība no Rietumeiropas bagātajām valstīm – ne tuvu nav tik attīstīta veselības aprūpes sistēma.

"Līdz ar to, ja mēs skatāmies, ka šie pacienti, kuri ir šodien diagnosticēti, 5-7 dienu laikā, 10-20% no tiem būs nepieciešama hospitalizēšana, jeb ārstēšana slimnīcās. Tas nozīmē, ka šīs nedēļas laikā slimnīcām būs jāuzņem 20-60, pat 70 pacienti dienā, no kuriem 3-10% būs ar smagu gaitu. Tas nozīmē, ka 3-10 pacientiem vai pat vairāk būs jānonāk intensīvās terapijas nodaļā, daļai būs nepieciešami ventilatori plaušu nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka mūsu veselības aprūpes sistēma tiks noslogota šausmīgi ātri," teica Rācenis.

Ārsts piezīmēja, ka slimnīcām un medicīnas personālam būs grūti tikt galā ar tādu pacientu pieplūdumu.

"Mani biedē. Pilnīgi tāda sajūta, kā pirms kaut kādas milzu zemestrīces vai pirms kraha, ka šie pacienti nokļūst slimnīcā un slimnīcas būs pārpildītas, jo ir jau šobrīd sasniegti griesti atsevišķās slimnīcās, cik pacientus var stacionēt. Piemēram, iepriekš mēs Stradiņa slimnīcā tādus pacientus ikdienā ļoti maz redzējām, jo viņi tika uzreiz pārvesti projām, tad šobrīd tā ir ikdiena. Un mēs visu laiku redzam jaunus un jaunus. Viņi nonāk nodaļās izolācijas režīmos, bet tās izolācijas vietas nav bezgalīgas. Protams, ka no tā cieš arī citi pacienti, kuriem nepieciešama cita veida palīdzība," viņš paskaidroja.

Mediķis norādīja, ka personāls ir spiests pielāgoties situācijai, taču ir arī citi smagi slimi pacienti, kam vajadzīga uzmanība. Rezultātā mediķu vidū aizvien biežāk vērojams spēku izsīkums.

"Man ir jādomā visu laiku: kur es varu šo pacientu pielikt, jo man vēl nav šī Covid-19 analīze, man ir jāpārbīda uzreiz visa loģistika, man ir jātaisa izolācijas režīms, mēs nevaram nekur staigāt, mums ir jābūt šeit uz vietas. Nedod Dievs, mazāk uzturēties uzņemšanas nodaļā vai, nedod Dievs, mēs esam bijuši pie kāda pozitīva pacienta – tam cilvēkam uzreiz ir jāiet izolācijā. Šādā veidā izkrīt arī medicīnas darbinieki. Un tas notiek minūšu, stundu laikā – kad viņus aizsūta mājās, viņiem pašiem sākas veselības problēmas. Tajā brīdī mums vairs nav, kas sniedz palīdzību. Līdz ar to visa tā akūtā palīdzība – insulti, infarkti, ķirurģiskas patoloģijas – visa šī palīdzība tiek novēlota, jo tas viss algoritms, kam mēs ejam cauri, šausmīgi visu pagarina," pastāstīja Rācenis.

Mediķis norādīja: ja tagad neizdosies ierobežot slimības izplatību, problēmas radīsies pēc pusgada vai pēc gada.

"Es saprotu, ka no paša Covid-19 šobrīd tā lielākā mirstība nav, salīdzinot ar kardiovaskulārajām slimībām, bet tas tikai pastiprinās to citu slimību mortalitāti. Un pats vīruss, pats par sevi, viņš arī rada diezgan lielas sekas. Ja mēs nespēsim ar to tikt galā, diemžēl tā bedre būs daudz, daudz dziļāka pēc pusgada vai pēc gada," programmas ēterā brīdināja ārsts.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ