Lidosta Pulkovo, Sanktpēterburga

Elektroniskās vīzas atbalstīja, bet ar ko braukt: Pēterburga piedāvā jaunus variantus

282
(atjaunots 11:28 24.07.2019)
Lidosta "Pulkovo" lūdz federālo centru atcelt ierobežojumus ārvalstu kompāniju lidojumiem, kas veicinās ārzemju un Krievijas tūristu plūsmas pieaugumu.

RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Elektronisko vīzu ieviešana no 1. oktobra ārvalstu tūristiem, kuri grib apmeklēt Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu, saskaņā ar ekspertu prognozēm, palielinās ieceļotāju plūsmu par 30-40% gadā, vēsta Krievijas Tūroperatoru asociācija (KTOA). Pilsētas varasiestādes lūdz federālo centru atcelt ierobežojumus arī ārvalstu kompāniju lidojumiem, kas varētu novest pie vēl lielākas tūristu plūsmas.

Elektroniskās vīzas atvērs durvis

KF prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par elektronisko vīzu ieviešanu no šī gada 1. oktobra ārvalstu tūristiem, kuri apmeklē Pēterburgu un Ļeņingradas apgabalu.

Ārzemnieki varēs noformēt vīzu, iesniedzot pieteikumu KF Ārlietu ministrijas mājaslapā ne vēlāk kā četras kalendārās dienas pirms plānotā brauciena uz 30 kalendārajām dienām ar atļauto uzturēšanās termiņu Krievijas reģionā ne ilgāk par astoņām diennaktīm. Konsulārā nodeva par elektroniskās vīzas noformēšanu netiks iekasēta.

Valstu saraksts, kuru pilsoņiem būs pieejama bezmaksas elektroniskā vīza, pagaidām nav noteikts, taču, saskaņā ar KTOA prognozi, tas būs tuvs Kaļiņingradas sarakstam. Patlaban Kaļiņingradu ar elektronisko vīzu atļauts apmeklēt vairāk nekā 50 valstu pilsoņiem, tostarp praktiski visu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem.

Pēc ekspertu domām, īstermiņa perspektīvā e-visa palielinās tūrisma plūsmu Sanktpēterburgā par 30-40% gadā. Pilsēta būs pieprasīta kā galamērķis īsiem braucieniem un citybreak braucieniem, pieaugs korporatīvo pasākumu un kongresu rīkošanas pieprasījums. Turklāt pieprasījums nāks ne vien no Eiropas tirgus, bet arī no tālākiem tirgiem – pirmkārt, no Ķīnas un Āzijas dienvidaustrumu valstīm. Pērn Sanktpēterburgu apmeklēja aptuveni 4 miljoni ārvalstu tūristu.

Kā var atbraukt

Līdz ar elektronisko vīzu ieviešanu Pēterburgas varasiestādes un lidosta "Pulkovo" lūdz Maskavu par ārvalstu kompāniju lidojumu ierobežošanas atcelšanu. Šobrīd tiešās Sanktpēterburgas aviosatiksmes ar lielāko daļu ārvalstu pilsētu trūkuma dēļ pasažieri ir spiesti lidot ar pārsēšanos, kas tikai palielina kopēja lidojuma laiku un samazina komforta līmeni.

Lidostas "Pulkovo" pārvaldošā kompānija lūdz sniegt atvērto debesu režīmu piektajā un septītajā gaisa telpas brīvībā.

Piektā gaisa telpas brīvība sniedz tiesības aviokompānijai pārvadāt pasažierus un kravas no vienas ārzemju valsts citā, lidojot no/uz pārvadātāja reģistrācijas valsti. Šāds režīms ļaus izveidot ievērojami pievilcīgākus nosacījumus Āzijas dienvidaustrumu, Tuvējo Austrumu un Ziemeļamerikas valstīm un atvērt reisus maršrutos Eiropa – Āzija vai Āzija – Ziemeļamerika, uzskata Pēterburgā. Turklāt šādu lidojumu attīstība kļūs par labu virzītāju programmas "stopover" (pieturas) īstenošanai Sanktpēterburgā.

Savukārt septītā gaisa telpas brīvība sniedz aviokompānijai tiesības pārvadāt pasažierus un kravas starp divām ārzemju valstīm bez pārsēšanās pārvadātāja reģistrācijas valstī.

Runājot par piektās un septītās gaisa telpas brīvības plusiem lidostai "Pulkovo", eksperti norāda pozitīvu šāda formāta ietekmi arī Sanktpēterburgas un visa apgabala iedzīvotājiem kopumā. Pirmkārt, pieaugs starptautisko galamērķu tīkls, parādīsies tālāki galamērķi, kas ļaus vietējiem tūristiem izvairīties no pārsēšanās tajā pašā Maskavā vai Eiropas pilsētās.

Otrkārt, pēc novērotāju sacītā, pastiprināsies konkurence pārvadātāju vidū, un tas nozīmē, ka tarifi atsevišķos maršrutos var tikt pārskatīti un samazināti.

"Šādas maršrutu un cenu tarifu daudzveidības rezultātā ieguvēji būs gan tūristi, gan tūroperatori. Organizēta tirgus dalībniekiem parādīsies vairāk iespēju pieejama tūristu produkta veidošanai," saka viens no informācijas avotiem aviācijas nozarē. Turklāt eksperts atzīmē arī jaunas iespējas čarterreisu veikšanai no Sanktpēterburgas, jo te var iesaistīt ārvalstu pārvadātāji.

282
RT un mediju grupas Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana

Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē

7
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
Aizliegums izmantota domēna zonu .lv neietekmēja Sputnik Latvija portāla darbu, tāpat aizliegums neietekmēs arī telekanāla RT darbu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Sputnik bloķēšana Latvijā netraucē tam būt efektīvam resursam – šādi RT un mediju grupas "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja telekanāla "Rossija 1" ēterā RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā.

"Latvijā mūsu Sputnik jau sen no visām pusēm ir noslēguši, kas netraucē tam būt pietiekami efektīvam resursam tur," sacīja Simoņana.

2016. gada aprīlī Latvijas varasiestādes pēc ārpolitikas iestādes rekomendācijas slēdza Sputnik Latvija portālu domēnu zonā .lv. Ministrija atsaucās uz to, ka Dmitrijs Kieseļovs – mediju grupas "Rossija segodņa", Sputnik dibinātāja, vadītājs – ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Pēc šī notikuma portāls Sputnik Latvija turpināja darbu domēnu zonā .com.

Simoņana atzīmēja, ka daudzās bijušās Padomju Savienības valstīs Sputnik ieņem pirmo vietu auditorijas ziņā.

"Tagad viņi aizliedza visus septiņus RT telekanālus. Neviens no tiem neraida viņu valodā, pat ne krievu valodā. Kā zināms RT ir starptautisks kanāls un tas raida angļu, spāņu, arābu valodā. Acīmredzot, Latvija ļoti pārdzīvo, ka tās arābu valodā runājošie iedzīvotāji paklausīsies RT un kaut ko tur sadarīs,", piebilda viņa

"Viņi to dara. Mēs to nedarām. Mēs esam pārliecināti savos spēkos," nobeigumā sacīja Simoņana.

Latvijas regulators, kurš otrdien aizliedza translēt kanālus RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV, argumentēja savu lēmumu ar to, ka tie piederot mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, savukārt RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir publiski pieejama.

Latvija jau ne pirmo reizi ierobežo gan Krievijas, gan Latvijas mediju darbu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) trīs reizes apturēja Krievijas kanāla "Rossija RTR" translāciju Latvijas teritorijā. Padomes locekļi saskatīja RTR ēterā "kara propagandu" un informēja par to Eiropas Komisiju. Pirmajā reizē, 2015. gadā, RTR aizliedza uz trīs mēnešiem, otru reizi, 2016. gadā, - uz pusgadu, un trešo reizi šogad – arī uz trīs mēnešiem.

No 2019. gada 24. jūlija Latvijā bloķēts portāls Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmumam kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā. Baltnews žurnālistiem Latvijas teritorijā tagad draud kriminālatbildība.

Krievijas ĀM komentēja translācijas aizliegumu, paziņojot, ka Latvijas virzīšanās pie totālas krievvalodīgu mediju cenzūras visos iespējamos veidos ir pretrunā ar uzticību Eiropas vērtībām un ir vārda un preses brīvības pamatprincipu noniecināšana.

Taču Latvijas varasiestādes nenoliedz, ka digitālo mediju un Interneta televīzijas laikmetā aizliegumi ir neefektīvi un pat mudina Latvijas iedzīvotājus izmantot nelegālu TV translāciju. Bet NEPLP pārstāve Aija Duļevska pauda cerību, ka "pusgada laikā daļa skatītāju pavisam aizmirsa par "Rossija RTR". Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs salīdzināja Latvijas varasiestādes, kuras aizliedza krievvalodīgos medijus, ar nacistisko Vāciju un PSRS.

Šī gada jūlijā Latvijas varasiestādes bloķēja portālu Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmuma kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā.

Viļņas apgabala administratīvā tiesa 2019. gada jūlija apstiprināja Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisijas lēmumu par portāla Sputnik Lietuva bloķēšanu.

Tiesa, 1. augustā Sputnik Lietuva portālu atbloķēja. Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisija pieņēma lēmumu par portāla atbloķēšanu, kad bija pārliecinājusies par it kā strīdīgā satura dzēšanu. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" preses dienesta paziņojumā šo Lietuvas varasiestāžu soli nosauca par "veselā saprāta cerības staru".

Savukārt neilgi pirms tam, 2019. gada maijā, Sputnik Lietuva galveno redaktoru aizturēja Viļņas lidostā, viņam tika aizliegts ieceļot republikā piecu gadu garumā.

Sputnik redakcijas vajāšana no Igaunijas varasiestāžu puses aizgāja tik tālu, ka žurnālistiem valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadības vārdā tika izsūtītas vēstules ar tiešiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas gadījumā, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim neizbeigs darba attiecības ar galveno organizāciju (Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa").

2016. gadā Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa bloķēšanu domēna zonā.lv, jo esot pārkāpts Eiropas Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Aģentūra Sputnik pavēstīja, ka nav pārkāpusi nevienu Latvijas un ES normatīvo aktu punktu. Latvijas Ārlietu ministrija ierosināja bloķēt portālu sputniknews.lv, jo uz Starptautiskās informācijas aģentūras vadītāju Dmitriju Kiseļovu attiecinātas ES sankcijas.

7
Tagi:
Sputnik, RT, Simoņana
Pēc temata
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
Jaunas raganu medības: spiediens pret Sputnik Igaunija ož pēc makārtisma
Ja VDK nepalīdz, pamēģiniet ar dustu: Simoņana par Igaunijas centieniem aizvākt Sputnik
EDSO priekšsēdētājs reaģēja uz lūgumu pievērst uzmanību Sputnik vajāšanai Igaunijā
Steņina konkurss, foto no arhīva

Steņina konkurss atver balsošanu Internetā

10
(atjaunots 16:00 01.07.2020)
Balsošana tiešsaistē sniedz Interneta auditorijai iespēju padiskutēt ar Steņina konkursa starptautiskās žūrijas ekspertiem.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Noteikt labāko darbu starp tiem, kas iekļuva Andreja Steņina konkursa 2020 labāko darbu izlasē, tradicionāli varēs arī Interneta lietotāji – viņiem ir atvērts balsojums tiešsaistē konkursa portāla krievu un angļu versijā.

Lai piedalītos tiešsaistes balsojumā, ir nepieciešams profils kādā no sociālajiem tīkliem: VK, Facebook, Twitter vai Ķīnas Weibo servisā. Balsojums ir atvērts līdz 31. jūlijam, plkst. 23:59 (pēc Latvijas un Maskavas laika). Tiešsaistes balsojuma uzvarētāju paziņos augusta sākumā, savukārt Internetā populārākās fotogrāfijas autors saņems konkursa diplomu.

Pēc Andreja Steņina konkursa kuratores, mediju grupas "Rossija segodņa" vizuālo projektu dienesta vadītājas Oksanas Oļeiņikas domām, balsošana tiešsaistē sniedz iespēju Interneta auditorijai padiskutēt ar starptautiskās žūrijas ekspertiem, izvēloties savu favorītu.

"Šodien, kad bildi var uzņemt ikviens, vienkārši nospiežot kameras pogu uz mobilās ierīces, par fotogrāfijām spriež un runā daudzi, un bieži vien – ar izpratni par lietu un labas gaumes izpausmi. Mūsu konkurss izvēlas visu labāko, kas ir mūsdienu jaunās žurnālistikas pasaulē, un mums ir gaužām interesanti, kā konkursa izvēli novērtē skatītājs, tieši kuram tiek radītas fotogrāfijas. Profesionālā žūrija atlasīja labākos darbus; uzvarētājus, ko arī noteikusi žūrija, mēs nosauksim septembrī. Savukārt kurš no darbiem kļūs par visspožāko un zīmīgāko Interneta auditorijai – parādīs balsojums tiešsaistē. Aicinām visus fotogrāfijas cienītājus piedalīties tajā un ar nepacietību gaidām tā rezultātus!" atzīmēja Oļeiņika.

Septembrī Andreja Steņina konkurss nosauks uzvarētājus portālā stenincontest.ru | stenincontest.com, tajā pašā laikā Maskavā tiks atklāta tā laureātu izstāde.

Konkursa plānos ir dot startu arī tradicionālajām izstādēm pasaules pilsētās ar laureātu darbiem līdz gada beigām.

Par konkursu

Konkursu organizē starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē.

Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē organizētais konkurss norit ar mērķi atbalstīt jaunos fotogrāfus un piesaistīt sabiedrības uzmanību mūsdienu fotožurnālistikas uzdevumiem. Tā ir platforma jaunajiem fotogrāfiem — talantīgiem, jūtīgiem un atklātiem cilvēkiem, kuri pievērš mūsu uzmanību cilvēkiem un notikumiem līdzās.

2018. gadā konkursa žūrijas sastāvā iekļuva vadošo starptautisko informācijas aģentūru pārstāvji — AFP (Francija), Anadolu Ajansi (Turcija), Notimex (Meksika), kā arī cienījami fotogrāfi un fotoredaktori ar pasaules vārdu. Žūriju vada Ahmets Sels, Aģentūras Anadolu Ajansi fotodienesta vadītājs (Turcija).

Par konkursa informācijas partneriem kļuva: informatīvais ziņu portāls Vesti.ru, viskrievijas valsts telekanāls "Rossija-Kultura", informācijas vietne ŽurDom un Russian Photo vietne.

2020. gadā par starptautiskajiem konkursa informācijas partneriem kļuva: informācijas aģentūra un radio Sputnik, informācijas aģentūra Askanews, mediju holdings Independent Media, informācijas aģentūra Notimex, ziņu aģentūra ANA, telekanāls un vietne RT, Shanghai United Media Group (SUMG), avīzes China Daily interneta vietne, interneta vietne The Paper, mediju tīkls Al Mayadeen, informācijas aģentūra Prensa Latina, informācijas aģentūra News1, interneta vietne DBW, ziņu vietne Brasil247. Nozares informācijas partneru statusā konkursu atbalsta: žurnāls "National Geographic Россия", vietne Russian Photo, vietne Photo-study.ru, foto skola "Akademija fotografii", informācijas portāls YOung JOurnalists, žurnāls Fotoargenta, Foto žurnālistikas klubs Delhi Photography Club, žurnāls Enfoque Visual, žurnāls LF Magazine, festivāls PhotON.

10
Tagi:
Krievija, Steņina konkurss
Pēc temata
Steņina konkurss: labākā fotogrāfija pēc tiešsaistes balsojuma rezultātiem
Pirmās vietas un īpašās balvas: Steņina fotožurnālistikas konkursa labākie darbi
Dzintars veikals, foto no arhīva

"Dzintara" administrators tiesā cenšas atņemt Gerčikovam preču zīmes

0
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
"Dzintars" tiesā cenšas apstrīdēt preču zīmju nodošanu savam bijušajam vadītājam Iļjam Gerčikovam, kurš nodibinājis jaunu kompāniju.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. "Dzintars" maksātnespējas procesa administrators Jānis Ozoliņš uzstājas pret bijušo uzņēmuma šefu Iļju Gerčikovu: kompānija lūdz atzīt par spēkā neesošu darījumu, kura rezultātā viņš ir saņēmis preču zīmes, un pieprasa tās atgriezt, vēsta Baltic Course.

Šīs lietas izskatīšana sākusies 26. maijā.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Iepriekš tiesa pielietoja nodrošinājumu par labu "Dzintars": aizliegumu pārreģistrēt preču zīmes. Gerčikovs palūdza šo prasības nodrošinājumu atcelt, taču tiesa noraidīja prasību.

Savukārt Jānis Ozoliņš izskaidroja šādu situācijas redzējumu: Gerčikovs piesavinājies "Dzintara" preču zīmes vēl pirms tam, kad rūpnīca kļuva maksātnespējīga, un tas noticis nepamatoti.

Jau 2019. gadā Gerčikovs nodibināja firmu "Dzintars Beauty" un kļuva par vienīgo tās īpašnieku un valdes locekli. Un kad sabiedrībā sākās kompānijas problēmu apspriešana, toreizējā "Dzintara" valdes locekle Dagnija Maike paziņoja, ka zīmols, preču zīmes un visi kompānijas patenti jau ir nomainījuši īpašnieku – pārgāja pie Iļjas Gerčikova.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, 12. novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāju AS "Dzintars" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru norīkoja Jāni Ozoliņu.

Pie šādas notikumu sakritības novedusi virkne faktoru. Uzņēmums neveica kārtējo nodokļu maksājumu, kā rezultātā parāds pieauga līdz 2,59 miljoniem eiro. Savukārt kopējā parādu un nodokļu parādu summa sastādīja 6,8 miljonus eiro.

Vienlaikus tika izbeigts tiesiskās aizsardzības process, jo "Dzintars" vairāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto pasākumu plānu tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros.

Neskaitot to, uzņēmums nesniedza sadarbības līgumus vai kaut kādus citus dokumentus, kuri apliecinātu "Dzintara" spējas izpildīt tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu. Uzņēmums neizpildīja arī virkni normatīvo aktu prasību.

Sakarā ar visiem šiem apstākļiem tiesa bija spiesta konstatēt uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance paskaidroja, ka galvenais uzņēmuma kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš nepiekrita jaunajām izmaiņām "Dzintara" tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā pērnā gada septembrī. Iesniegumu par "Dzintara" maksātnespēju tiesa saņēma 2019. gada oktobrī.

"Dzintars" piedzīvoja finanšu grūtības pēc 2008. un 2014. gada krīzēm, kad tradicionālie noieta tirgi samazinājās, kas noveda pie pārdošanas apjomu krituma un apgrozāmo līdzekļu trūkuma, kā dēļ uzņēmumam uzkrājās parādi.

Ilggadējais Latvijas kosmētikas fabrikas "Dzintars" vadītājs Iļja Gerčikovs Sputnik Latvija intervijā paziņoja, ka grasās atjaunot produkcijas ražošanu – dažas dienas pirms uzņēmuma bankrota Gerčikovs piereģistrēja firmu "Dzintars Beauty". Pēc Gerčikova sacītā, jaunais uzņēmums ražos visu to labāko, kas bija "Dzintaram".

0
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro
Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus