Maskavas Valsts pedagoģijas universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs

Šapovalovs: Latvijas vēstnieka KF sacītais izskanēja praktiski sensācija

109
Šāda veida paziņojumi ir normāli jebkuram vēstniekam jebkurā valstī, taču Latvijas pārstāvji parasti runā citu, uzsvēra politologs Vladimirs Šapovalovs.

RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks KF Māris Riekstiņš atzīmēja pozitīvu dinamiku abu valstu attiecībās, raksta portāls Rubaltic.ru, atsaucoties uz diplomāta interviju Latvijas Televīzijai. Pēc Riekstiņa sacītā, divpusējās attiecības, neapšaubāmi, ietekmē vispārējais attiecību klimats starp KF un ES, NATO. "Tas ir visaptverošs konteksts, bet, protams, Krievija ir tieša Latvijas kaimiņiene, un mums ir jāsatausta tās sadarbības iespējas, kuras ir svarīgas kaimiņvalstīm. Tas attiecas gan uz pierobežas sadarbību, gan uz tirdzniecību, kultūras projektiem, tūrismu," tostarp paudis diplomāts.

No Riekstiņa šādi paziņojumi skan praktiski kā sensācija, norādīja Sputnik Latvija intervijā politologs, Maskavas Valsts pedagoģijas universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs.

"Šāda frāze ir normāla jebkuram vēstniekam jebkurā valstī – viņa uzdevums ir veidot mijiedarbību ekonomikas, politikas, kultūras un humanitārajā jomā. Cita lieta, ka šos vārdus teica Latvijas diplomāts, un tie tiek uztverti gandrīz kā sensācija," paziņoja Šapovalovs.

Pēc eksperta sacītā, Latvijas valsts pārstāvju sacītajā ierastāk ir dzirdēt absolūti citus vārdus - "vārdus balstītus uz rusofobijas, "padomju okupācijas" upuru cildināšanas, uz nacistu agresijas un tās biedru attaisnošanas, uz dažāda veida pārmetumiem attiecībā uz mūsdienu Krieviju".

"Tādēļ tik pareizi Latvijas diplomāta vārdi izraisa pat zināmu pārsteigumu un apjukumu – kā tad tā, kādēļ Latvija pēkšņi nolēmusi šādi runāt," uzsvēra Šapovalovs.

Lai gan Latvija atbalsta sankciju politiku pret Maskavu, tās ekonomiskā mijiedarbība ar KF ir pietiekami intensīva, norādīja politologs.

"Tas pirmām kārtām ir svarīgi Baltijas valstij – Krievijas eksports, imports, investīcijas, tūristi ir būtiska Latvijas ekonomikas daļa. Balstoties uz racionālām pragmatiskām interesēm, Latvijai jābūt ieinteresētai attiecību normalizēšanā un pozitīva dialoga veidošanā ar Krieviju. Gribētos ticēt, ka Latvijas vēstnieks bija domājis kaut ko vairāk nekā vienkāršu diplomātiskās pieklājības formulu," nobeigumā sacīja Šapovalovs.

109
Facebook

"Viņi sev galvu drīz izdzēsīs": Simonjana izsmēja Facebook draudus RT projektam

69
(atjaunots 13:15 02.05.2021)
Facebook lietotājiem atkal pieejama RT projekta lapa RedFish, kas tika izdzēsta antifašistisko publikāciju un vēsturisko fotoattēlu dēļ.

RĪGA, 2. maijs - Sputnik. Sociālais tīkls Facebook ar atsevišķiem ierobežojumiem atjaunoja piektdien dzēsto RT projekta lapu RedFish, norādot, ka tā atkal tiks izdzēsta pēc jaunā brīdinājuma. Aģentūras "Rossija Segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simonjana ironiski atsaucās par sociālā tīkla draudiem.

Iepriekš RT ziņoja, ka Facebook ir izdzēsis RedFish lapu antifašistisko publikāciju un vēsturisko fotoattēlu dēļ.

​"Facebook ir izdzēsis mūsu Redfish projektu ar 800 tūkstošiem sekotāju pēc publikācijām par Osvencimas atbrīvošanu un Musolīni gāšanu. Formulējums ierasts: par kopienas noteikumu pārkāpšanu. Nav skaidrs, ar ko tieši tika aizskarta šī "kopiena" – vai tās bija Musolīni fotogrāfijas, vai Holokausta pieminēšana vai pati "Redfish" eksistence, no kuras Rietumu elitei sen jau sen niez visās vietās," iepriekš rakstīja aģentūras "Rossija Segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simonjana Telegram kanālā.

Krievijas mediju pārstāvju mikrofoni, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Биятов

Viņa piebilda, ka ir cieši apņēmusies personīgi panākt Facebook slēgšanu, ja sociālais tīkls neatjaunos izdzēsto lapu.

Savukārt "Roskomnadzor" pieprasīja Facebook atcelt visus ierobežojumus no Redfish lapas un izskaidrot iemeslus, kuru dēļ bloķēts konts ar vairāk nekā 800 tūkstošiem abonentu. Resors atgādināja, ka interneta resursu īpašniekiem var tikt uzlikts naudas sods līdz miljonam rubļu, ja tie turpinās ignorēt Krievijas iedzīvotāju tiesības.

Kā vakar ziņoja RT, Facebook atjaunoja izdzēsto Redfish lapu, bet ar ierobežojumiem.

"Lappusē joprojām karājas brīdinājums, un tas netiks parādīta rekomendējumos. Turklāt uz lappusi joprojām attiecās trīs straiku nosacījums, proti, pēc nākamā brīdinājuma tā atkal tiks izdzēsta," teikts ziņojumā.

"Viņi sev galvu drīz izdzēsīs," komentēja Simonjana.

Pēdējā laikā Krievijas plašsaziņas līdzekļi arvien biežāk tiek bloķēti ārvalstu interneta platformās. Piemēram, pērn Facebook bez jebkādiem skaidrojumiem bloķējis Baltnews lapu, bet Twitter pārstājis rādīt meklēšanas rezultātos RIA Novosti kontu un nobloķējis RT un Sputnik profilus.

Krievijas Federācijas padome ir apstiprinājusi atbildes sankciju likumu par cenzūru pret Krievijas plašsaziņas līdzekļiem ārvalstu interneta platformās. Tas paredz tādus soļus, kā bloķēšana, trafika palēnināšana un administratīvie sodi.

69
Tagi:
Simoņana, Facebook, RT
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"
Latvijā darbojas "domu policija": vēstniecība par Krievijas kanālu vietņu bloķēšanu
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Represijas turpinās internetā: Latvija bloķē vietni "RT krievu valodā"
Marija Zaharova

Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu

73
(atjaunots 13:23 02.05.2021)
Marija Zaharova intervijā aģentūrai Sputnik pastāstīja, vai Krievijas Federācija tiešām diskriminē "Medūzu"* un kā Maskavā vērtē situāciju uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova sniedza interviju aģentūras Sputnik korespondentam Pjotram Lidovam.


Atbildes pasākumi

- Krievija ieviesusi sankcijas pret Eiropas Parlamenta un Berlīnes prokuratūras vadītājiem. Tāpat vēl sešiem Eiropas ierēdņiem aizliegta ieceļošana Krievijā. Kāpēc tieši šie cilvēki iekļauti melnajā sarakstā?

Tas nav vienkāršs saraksts, tas ir Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums ar skaidrojumu. Tie ir atbildes pasākumi pret absolūti nedraudzīgām, dažreiz pat naidīgām darbībām, ko mēs redzam no kolektīvo Rietumu puses.

Maskavas Kremlis, foto no arhīva.
© Sputnik / Владимир Вяткин

Daudzus gadus mēs aicinājām mūsu ES partnerus risināt radušos jautājumus un problēmas, izmantojot diplomātijas instrumentus: sarunas, konsultācijas, pastāv dažādi speciāli kanāli.

Visi mūsu mēģinājumi novirzīt to konstruktīvā dialoga gultnē, lai risinātu radušās problēmas, bloķēti no ES puses.

Tas ir atbildes pasākums apstākļos, kad Brisele ir kurla, taču ne mēma.

Mežonīga rusofobija

Kāpēc tieši šie cilvēki? Tie ir cilvēki, kas demonstrē ļoti agresīvu pozīciju attiecībā uz mūsu valsti. Nedomāju, ka no jauna jāatkārto viņu paziņojumi. Internetā viss ir fiksēts.

Šīs nav vien politisko figūru darbības, kas daudzējādā ziņā ir tapušas marginālas, kad mēs runājam par mežonīgu rusofobiju kopumā. Tajās iesaistās arī ES telpas plašsaziņas līdzekļi.

Daudzi politiskie līderi ne tikai pauž savu viedokli, - viņi iekļauti informācijas kompāniju orbītā, un mēs redzam spēcīgu informatīvu un politisku komponenti. Virkne plašsaziņas līdzekļu ne vien "dzied tiem līdzi", bet arī piedalās šīs informatīvās un politiskās kampaņas īstenošanā.

Viena lieta, ja runa ir par viedokļa paušanu, tās ir svētas tiesības demokrātijas apstākļos. Taču mēs redzam pavisam citu situāciju – tā ir saistīta ar iepriekš izstrādātas informatīvās un politiskās kampaņas realizāciju, kuras mērķis ir Krievijas Federācijas apspiešanas politika.

Parasti diplomātijas vēsturē, kad runa ir par melnajiem sarakstiem, personu saraksts netiek publicēts. Vienmēr runājām tikai par cilvēku skaitu. Taču mūsu kolēģi Rietumos sākuši publicēt vārdus. Mēs ilgi aicinājām viņus ievērot diplomātisko ētiku, beidzot šiem mēģinājumiem pienācis loģiskais fināls.

Rietumi pastāvīgi pārmet Krievijai eskalācijas kurināšanu, apgalvo, ka tieši Krievijas darbības situāciju pasliktina, pastiprina divpusējo attiecību degradāciju. Taču tā nav taisnība. Mēs neesam darījuši neko tādu, kas varētu izprovocēt šīs darbības no Rietumu partneru puses. Tagad mums ir skaidrs: tā ir mērķtiecīga, un acīmredzot, jau sen plānota politika attiecībā uz RF.

- Vai "Medūzas"* atzīšana Krievijā par ārzemju aģentu ir atbilde uz Krievijas žurnālistu apspiešanu Latvijā?

- Par šo tēmu bija daudz spekulāciju. Mūsu atbildes solis bija attiecīgā likumdošana, un, kad tā tika apstiprināta, tālāk vienkārši bija jāpiemēro kritēriji, kuriem atbilst plašsaziņas līdzekļi. Likums vienkārši sāka strādāt.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Дружинин

Jā, "Medūzu"* atzina par ārzemju aģentu. Tas bija Tieslietu ministrijas lēmums saskaņā ar Krievijas likumdošanu. Taču mēs, kā ārpolitikas resors, neuztveram to kā mazāku vai lielāku mediju, mūsu acīs tas ir medijs. Viņi uzdod mums jautājumus – mēs atbildam. Viņi zvana, mēs ņemam klausuli. Šajā ziņā mēs viņus nekādā veidā nediskriminējam. Kad pēdējo reizi RT un Sputnik ēterā parādījušās ASV oficiālās personas? Nekad. Un viņi pat neslēpj, ka to nedarīs.

Turklāt spēkā ir ne tikai aizliegums ierēdņiem sazināties ar RT, uzstāties ēterā, to visu pavada vajāšana.

Situācija uz Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas

- Kirgizstānā un Tadžikistānā sākušās sadursmes. Vai no tām nesanāks jauna Karabaha un vai Krievija varētu spēlēt aktīvāku lomu šajā strīdā?

- Mēs ar bažām sekojam līdzi notikumiem Kirgizstānā un Tadžikistānā. Runa ir par situācijas saasināšanos strīdīgajā robežas rajonā. Diemžēl bruņotu sadursmju dēļ ir upuri un ievainotie. Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo radiniekiem un novēlam drīzu atveseļošanos cietušajiem.

Protams, mēs atzinīgi novērtējām 30. aprīļa naktī parakstīto vienošanos par uguns pārtraukšanu, par situācijas pāreju sarunu stadijā. Sperts ļoti svarīgs solis uz priekšu, jo runa ir par spēku un kaujas tehnikas atvilkšanu.

Mēs atbalstījām Biškekas un Dušanbe lēmumu par sadarbības grupas izveidi. Tā būs atbildīga arī par informatīvo darbu iedzīvotāju vidū un situācijas kontroli šajā zonā.

Krievija, sekojot stratēģiskās partnerības principam, sabiedroto attiecībām ar Kirgizstānu un Tadžikistānu, ir gatava sekmēt jebkuru strīdīgo jautājumu risināšanu ar politiski diplomātiskām metodēm.

Gribu uzsvērt, ka pirms intervijas es ieraudzīju Tadžikistānas un Kirgizstānas aicinājumus savām diasporām Krievijā nekādā veidā neiesaistīties provokatīvās darbībās. Tas ir ļoti svarīgs aicinājums. Tas liecina par augstāka līmeņa pieeju briedumu, kad, apzinoties situācijas dramatiskumu, politiķi un esošā vara aicina cilvēkus nebūt iesaistītiem, nepakļauties emocijām un provokācijām.

* Plašsaziņas līdzeklis, kas Krievijā pilda ārvalstu aģenta funkcijas

73
Tagi:
Zaharova, starptautiskās attiecības, Eiropa
Pēc temata
Krievijas atbilde uz ASV sankcijām ir neatvairāma: Maskava brīdināja
Simetriska atbilde: Krievija izraida 10 ASV diplomātus un sper citus soļus

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?