Pēterhofa, pils un parka ansamblis

Sanktpēterburga ieviesīs elektroniskās vīzas ārvalstu tūristiem no 1.oktobra

519
(atjaunots 11:54 20.07.2019)
Pagaidām nav prezicēts valstu saraksts, kuru pilsoņi varēs apmeklēt Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu ar bezmaksas elektronisko vīzu.

RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. Krievijas presidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu, kas paredz elektronisko vīzu ieviešanu ārvalstu tūristiem braucieniem uz Pēterburgu un Ļeņingradas apgabalu no šī gada 1.oktobra. dokuments publicēts tiesiskās informācijas oficiālajā portālā.

Dekrēts paredz iebraukšanu KF teritorijā caur robežas šķērsošanas punktiem Pēterburgā un Ļeņingradas apgabalā uz parasto vienreizējo biznesa, tūrisma, un humāno vīzu pamata elektronisko dokumentu formā.

Citu valstu pilsoņi var noformēt vīzu KF Ārlietu ministrijas vietnē ne vēlāk kā četras kalendārās dienas pirms plānotā brauciena ar atļauju uzturēties Krievijā ne vairāk kā astoņas diennaktis.

Konsulārā nodeva par elektroniskās vīzas noformēšanu netiks iekasēta.

Pagaidām nav prezicēts valstu saraksts, kuru pilsoņi varēs apmeklēt Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu ar bezmaksas elektronisko vīzu. Valdībai uzdots sastādīt sarakstu līdz 1.oktobrim, tāpat kā caurlaides punktu sarakstu, caur kuriem būs iespējams ierasties reģionā ar elektroinisko vīzu.

No 2019.gada 1.jūlija elektronisko vīzu režīms jau darbojas Kaļiņingradas apgabalā – to var apmeklēt 52 valstu pilsoņi.

No 2017.gada ar elektronisko vīzu Tālo Austrumu federālajā apgabalā var iebraukt 18 valstu pilsoņi.

Saskaņā ar prezidenta Vladimira Putina rīkojumu jau no 2021.gada līdzīga iebraukšanas kārtība tiks izveidota visā Krievijas teritorijā. Elektronisko vīzu saņemšanas kārtība no 2021.gada 1.janvāra visā Krievijas teritorijā atšķirsies no kārtības, kas noteikta Tālajiem Austrumiem, Kaļiņingradai un Pēterbrgai. Valsts elektroniskajai vīzai tiks noteikta nodeva. Tās apjoms vēl nav zināms, taču nav domājams, ka tas būs augstāks par pašreizējo konsulāro nodevu parastās vīzas saņemšanai. Patlaban vienreizējās vīzas cena iebraukšanai Krievijā, atbilstoši pilsonībai un konsulārajai nodevai standarta termiņos svārstās no 35 līdz 125 eiro. Valstu saraksts, uz kurām tiks attiecināta iebraukšanas vīzu kārtība no 2021.gada, tiks apstiprināts papildus.

519
Pēc temata
Londonas vietā par 80 eiro brauks pie mums: Pleskava pacīnīsies par Latvijas tūristiem
Kaļiņingradas apgabals ievieš bezmaksas elektroniskās vīzas
Ārzemnieki aktīvi piesakās e-vīzām uz Kaļiņingradas apgabalu
Latvija – viena no līderēm starp valstīm, kas izsniedz multivīzas Krievijas pilsoņiem
Steņina konkurss, foto no arhīva

Steņina konkurss atver balsošanu Internetā

10
(atjaunots 16:00 01.07.2020)
Balsošana tiešsaistē sniedz Interneta auditorijai iespēju padiskutēt ar Steņina konkursa starptautiskās žūrijas ekspertiem.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Noteikt labāko darbu starp tiem, kas iekļuva Andreja Steņina konkursa 2020 labāko darbu izlasē, tradicionāli varēs arī Interneta lietotāji – viņiem ir atvērts balsojums tiešsaistē konkursa portāla krievu un angļu versijā.

Lai piedalītos tiešsaistes balsojumā, ir nepieciešams profils kādā no sociālajiem tīkliem: VK, Facebook, Twitter vai Ķīnas Weibo servisā. Balsojums ir atvērts līdz 31. jūlijam, plkst. 23:59 (pēc Latvijas un Maskavas laika). Tiešsaistes balsojuma uzvarētāju paziņos augusta sākumā, savukārt Internetā populārākās fotogrāfijas autors saņems konkursa diplomu.

Pēc Andreja Steņina konkursa kuratores, mediju grupas "Rossija segodņa" vizuālo projektu dienesta vadītājas Oksanas Oļeiņikas domām, balsošana tiešsaistē sniedz iespēju Interneta auditorijai padiskutēt ar starptautiskās žūrijas ekspertiem, izvēloties savu favorītu.

"Šodien, kad bildi var uzņemt ikviens, vienkārši nospiežot kameras pogu uz mobilās ierīces, par fotogrāfijām spriež un runā daudzi, un bieži vien – ar izpratni par lietu un labas gaumes izpausmi. Mūsu konkurss izvēlas visu labāko, kas ir mūsdienu jaunās žurnālistikas pasaulē, un mums ir gaužām interesanti, kā konkursa izvēli novērtē skatītājs, tieši kuram tiek radītas fotogrāfijas. Profesionālā žūrija atlasīja labākos darbus; uzvarētājus, ko arī noteikusi žūrija, mēs nosauksim septembrī. Savukārt kurš no darbiem kļūs par visspožāko un zīmīgāko Interneta auditorijai – parādīs balsojums tiešsaistē. Aicinām visus fotogrāfijas cienītājus piedalīties tajā un ar nepacietību gaidām tā rezultātus!" atzīmēja Oļeiņika.

Septembrī Andreja Steņina konkurss nosauks uzvarētājus portālā stenincontest.ru | stenincontest.com, tajā pašā laikā Maskavā tiks atklāta tā laureātu izstāde.

Konkursa plānos ir dot startu arī tradicionālajām izstādēm pasaules pilsētās ar laureātu darbiem līdz gada beigām.

Par konkursu

Konkursu organizē starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē.

Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē organizētais konkurss norit ar mērķi atbalstīt jaunos fotogrāfus un piesaistīt sabiedrības uzmanību mūsdienu fotožurnālistikas uzdevumiem. Tā ir platforma jaunajiem fotogrāfiem — talantīgiem, jūtīgiem un atklātiem cilvēkiem, kuri pievērš mūsu uzmanību cilvēkiem un notikumiem līdzās.

2018. gadā konkursa žūrijas sastāvā iekļuva vadošo starptautisko informācijas aģentūru pārstāvji — AFP (Francija), Anadolu Ajansi (Turcija), Notimex (Meksika), kā arī cienījami fotogrāfi un fotoredaktori ar pasaules vārdu. Žūriju vada Ahmets Sels, Aģentūras Anadolu Ajansi fotodienesta vadītājs (Turcija).

Par konkursa informācijas partneriem kļuva: informatīvais ziņu portāls Vesti.ru, viskrievijas valsts telekanāls "Rossija-Kultura", informācijas vietne ŽurDom un Russian Photo vietne.

2020. gadā par starptautiskajiem konkursa informācijas partneriem kļuva: informācijas aģentūra un radio Sputnik, informācijas aģentūra Askanews, mediju holdings Independent Media, informācijas aģentūra Notimex, ziņu aģentūra ANA, telekanāls un vietne RT, Shanghai United Media Group (SUMG), avīzes China Daily interneta vietne, interneta vietne The Paper, mediju tīkls Al Mayadeen, informācijas aģentūra Prensa Latina, informācijas aģentūra News1, interneta vietne DBW, ziņu vietne Brasil247. Nozares informācijas partneru statusā konkursu atbalsta: žurnāls "National Geographic Россия", vietne Russian Photo, vietne Photo-study.ru, foto skola "Akademija fotografii", informācijas portāls YOung JOurnalists, žurnāls Fotoargenta, Foto žurnālistikas klubs Delhi Photography Club, žurnāls Enfoque Visual, žurnāls LF Magazine, festivāls PhotON.

10
Tagi:
Krievija, Steņina konkurss
Pēc temata
Steņina konkurss: labākā fotogrāfija pēc tiešsaistes balsojuma rezultātiem
Pirmās vietas un īpašās balvas: Steņina fotožurnālistikas konkursa labākie darbi
Mediju grupas Rossija segodņa ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs

"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi

96
(atjaunots 09:35 01.07.2020)
Lēmums aizliegt RT Latvijā uz viltus ziņojumu pamata ir ar rusofobiju aptumšoto Latvijas varasiestāžu muļķīguma rādītājs, uzskata mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Latvijas varasiestādēm bez vilcināšanās ir jāatjauno RT apraide Latvijā, jo tā aizliegšana valstās uz viltus informācijas par Dmitrija Kiseļova saikni ar šo telekanālu, uzsvēra pats Kiseļovs, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) paziņoja par septiņu RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā. Pamatojot šo aizliegumu, NEPLP atsaucās uz to, ka RT atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas.

Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Kiseļovs ir Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, un viņam nav nekāda sakara ar RT. "Rossija segodņa" un RT ir divas atsevišķas juridiskas personas, un informācija par to ir brīvi pieejama.

Tādēļ Dmitrijs Kiseļovs uzskata Latvijas mediju regulatora lēmumu par smieklīgu un spilgti demonstrē to cilvēku neinformētību, kas to pieņēma.

"Mēs no sirds pasmējāmies par šo paziņojumu, Latvijas varasiestādes elementāri nonāca neveiklā situācijā. Taču, ja runājam nopietni, tad viņu izteiktajam aizlieguma pamatam nav nekādas juridiskas jēgas, tādēļ Latvijai nekavējoties jāatgriež RT apraide ēterā un jāatvainojas mūsu kolēģiem," uzsvēra Dmitrijs Kiseļovs.

Kārtējais gadījums

RT aizliegumu Latvijā komentēja arī Krievijas Žurnālistu savienībā – organizācija vērsīsies Starptautiskajā Žurnālistu federācijā sakarā ar šo situāciju, vēsta RIA Novosti.

Krievijas Žurnālistu savienības vadītājs Vladimirs Solovjovs atzīmēja, ka šāds NEPLP lēmums ir nožēlas vērts.

"Šis ir kārtējais vārda brīvības un informācijas izplatīšanas brīvības pārkāpuma gadījums," uzskata Solovjovs.

Viņš atgādināja, ka diskriminējošie pasākumi attiecībā pret Krievijas medijiem Baltijas valstīs tiek rosināti sen un regulāri, un šiem gadījumiem ir jāpievērš žurnālistu tiesībsargājošo struktūru uzmanība starptautiskā līmenī.

Par neapšaubāmu Krievijas mediju diskrimināciju RT aizliegumu Latvijā nosauca arī Krievijas Žurnālistu savienības sekretārs Timurs Šafirs.

"Oficiālais pamatojums šādam lēmumam, tieši tāpat kā aicinājumi citiem ES valstu mediju regulatoriem rīkoties līdzīgā vaidā izraisa tikai un vienīgi neizpratni un jautājumus par to, cik stipri atšķiras vārdi par uzticību žurnālistikas brīvības principiem un to praktiskais pielietojums Latvijā," atzīmēja Šafirs.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, tā nav pirmā diskriminācijas izpausme attiecībā uz Krievijas medijiem Baltijas valstīs. No 1. janvāra Igaunija faktiski ir aizliegusi Sputnik redakcijas darbu Tallinā, piedraudot darbiniekiem ar kriminālvajāšanu. Latvijā Sputnik darbiniekiem tiek radīts spiediens ne tikai "sarunu" veidā ar specdienestu pārstāvjiem, bet arī ar neformālu aizliegumu atvērt bankas kontus.

96
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, Krievija, NEPLP, RT
Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva

Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties

3
(atjaunots 10:32 02.07.2020)
Vācija, būdama Eiropas Savienības politiskais un ekonomiskais līderis, atvērti aicina aizdomāties par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas izbeigšanu pasaulē pirmām kārtām ir adresēts Baltijas valstīm, paziņoja portālam Baltnews Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra galvenais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Pagājušajā nedēļā Merkele sniedza lielu interviju sešām Eiropas avīzēm: britu The Guardian, vācu Süddeutsche Zeitung, franču Le Monde, spāņu La Vanguardia, itāļu La Stampa un poļu avīzei Polityka. Pilns šīs intervijas tulkojums krievu valodā ir publicēts portālā InoSMI.

Par iemeslu intervijas sniegšanai kalpojis tas, ka 1. jūlijā Vācija uzņēmās prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Merkele pastāstīja žurnālistiem par Eiropas ekonomisko reakciju uz koronavīrusa pandēmiju, par savu pozīciju attiecībā uz Brexit pārrunām un par globāliem izaicinājumiem no Savienoto Valstu, Krievijas un Ķīnas puses.

Uz jautājumu par to, vai nav pienācis laiks tam, lai Eiropas Savienība iegūtu stratēģisku autonomiju un patiesu suverenitāti, Merkele atbildēja sekojoši:

"Paskatieties uz pasauli. Paskatieties uz Ķīnu un Indiju. Šodien ir pārliecinoši iemesli tam, lai paliktu uzticīgiem Transatlantiskajai aizsardzības sabiedrībai un mūsu kopējam "kodola lietussargam". Protams, Eiropai šajā kontekstā jānes nozīmīgāks slogs, nekā tā to darījusi "aukstā kara" periodā. Mēs esam izauguši ar pārliecību par to, ka ASV vēlas būt pirmā pasaules lielvalsts. Ja Amerika šobrīd vēlēsies pēc savas gribas atvadīties no šīs lomas, mums vajadzēs dziļi aizdomāties par šādu situāciju," sacīja viņa.

Pēc Oļenčenko domām, Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas beigām pirmām kārtām ir vērsts uz Eiropas Savienības "jauniņajiem", tai skaitā Baltijas valstīm.

"Visticamāk, viņas aicinājums ir adresēts kolēģiem Eiropas Savienībā, vērsts uz to, lai viņi pārkārtojas un sāk aizdomāties par to, ka ir nepieciešams pieradināt sevi pie daudzpolārās dzīves. Un te ir jāsaprot, ka visi viņas vārdi ir adresēti laikam pirmkārt tām valstīm, kuras attiecīgi nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Tā ir Austrumeiropa (Bulgārija, Rumānija), Balkānu valstis (Horvātija, Slovēnija), tās ir Baltijas valstis," sacīja Oļenčenko.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Eksperts uzsvēra, ka Merkele nav pirmais politiķis, kurš runā par nepieciešamību pārskatīt pasaules kārtību un ASV lomu tajā.

"Francijas prezidents Makrons arī ir izteicis šo ideju, tiesa, netiešā veidā. Viņš runāja par to, ka NATO ir mirusi, taču ir jāsaprot, kas stāv aiz šī formulējuma. Lieta tajā, ka NATO amerikāņu komponente sastāda vairāk nekā 60%, tātad pilnībā iespējams uztvert Makrona vārdus kā ASV vājuma konstatāciju," atgādināja Oļenčenko.

Politologs atzīmēja tā fakta svarīgumu, ka Vācija, būdama ES flagmanis, kā arī tās politiskais un ekonomiskais līderis, atklāti aicina aizdomātie par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā. Viņaprāt, par pēdējo pilienu, kurš pārpildīja Berlīnes pacietības mēru, kļuva sankciju ieviešana pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" 2019. gadā.

3
Tagi:
Merkele, Vācija, ASV
Pēc temata
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju