Sarkanais laukums

Maskava salutēja Viļņai no Lielā Tēvijas kara laiku lielgabaliem

66
(atjaunots 17:46 14.07.2019)
Par godu Viļņas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebruxējiem 75.gadadienai Maskavā notika salūts, kurā tika izmantoti Lielā Tēvijas kara laiku lielgabali.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Salūts par godu Lietuvas galvaspilsētas atbrīvošanai notika 13.jūlija vakarā. To izpildīja Artilērijas maršala Vladimira Mihalkina vārdā nosauktais speciālais divizions, vēsta Rietumu kara apgabala preses dienests.

Atzīmēts, ka 24 salūta zalvēs piedalījās lielgabali ZIS-3 – Lielā Tēvijas kara laiku bruņojums.

Salūta laikā debesīs virs Maskavas pacēlās vairāk nekā divi tūkstoši svētku lādiņu, salūts tika palaists no Poklonnij kalna.

RKA preses dienests atgādināja: salūts par godu Viļņas atbrīvošanai 1944.gada 13.jūlijā ar 24 artilērijas zalvēm no 324 lielgabaliem izskanēja kā sākums Lietuvas zemes atbrīvošanai no vācu fašistiskajiem iebrucējiem.

Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja savā lapā arhīva dokumentus, kuros atainoti 1944.gada jūlija notikumi, saistīti ar Lietuvas atbrīvošanu no fašistiem. Vēsturniekus īpaši var ieinteresēt dokumenti par vērmahta nesekmīgo mēģinājumu 1944.gada 9.jūlijā izsēdināt Viļņā masveida desantu no gaisa.

Lēmumu par salūtiem, kas veltīti Eiropas valstu galvaspilsētu un vairāku citu apdzīvoto vietu atbrīvošanai no fašistiem, Krievijas vadība pieņēma Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75.gadskārtas svētku pasākumu ietvaros.

2019.gadā Maskava salutēs Brestai (28.jūlijā), Kauņai (1.augustā), Kišiņevai (24.augustā), Bukarestei (31.augustā), Tallinai (22.septembrī), Rīgai (13.oktobrī) un Belgradai (20.oktobrī).

Iniciatīva radījusi negatīvu reakciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – šīs valstis nosaukušas salūtu par "provokāciju" un pauda oficiālus protestus Krievijas diplomātiskajām pārstāvniecībām.

Baltijas valstu reakcija Krieviju pārsteidza. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova pastāstīja, ka sākumā nespējusi noticēt mediju paziņojumiem. Pārliecinājusies, ka tie ir patiesi, diplomāte norādīja, ka Baltijas valstu kolēģu izteikumi ir zaimojoši un mežonīgi.

"Lieta tāda, ka salūti notiek to cilvēku piemiņai, kuru gandrīz vairs nav starp mums – daudzi gājuši bojā jau kara gados, atdevuši savas dzīvības par cilvēku brīvību. Ne jau par politiskajām vērtībām viņi karoja, ne jau par lozungiem. Viņi karoja, lai pasaulei, lai Eiropai būtu izredzes uz mierīgu dzīvi," teica Zaharova brīfingā medijiem.

Viņa piebilda, ka tā ir absurda situācija: kāds no ārienes cenšas protestēt pret svētku pasākumiem, ko Krievija organizē savā teritorijā.

66
Pēc temata
Rīgas mērs 9. maijā ir gatavs atgādināt, ka Hitlers nebija iecerējis brīvu Latviju
Rīga atceras: 22. jūnijā simtiem cilvēku sapulcējās pie pieminekļa Atbrīvotājiem
Mūsu pienākums ir godināt padomju karavīru varoņdarbu: vēstniecība atbildēja Latvijas ĀM
Marija Zaharova stingri atbildēja Baltijas valstīm par pretenzijām pret salūtu
Aligators

Maskavā miris aligators Saturns, kuru it esot mīlējis Hitlers

19
(atjaunots 12:10 24.05.2020)
Leģenda vēsta, ka aligators Saturns bijis Ādolfa Hitlera privātajā kolekcijā un bijis fīrera mīlulis: Saturns mira 84 gadu vecumā.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Maskavas zoodārzā miris aligators vārdā Saturns, kuram bija 84 gadi, vēsta RIA Novosti.

Taču tas nebija parasts aligators. Maz jau ar to, ka viņš nodzīvojis tik garu mūžu, viņš vēl arī daudz ko paguvis redzēt savā mūžā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

УМЕР САТУРН Вчера утром наш миссисипский аллигатор Сатурн умер от старости. Ему было около 84 лет – крайне почтенный возраст. В дикой природе продолжительность жизни представителей этого вида – 30-50 лет. Сатурн прожил долгую и полную событий жизнь. Родился в США примерно в 1936 году. Почти сразу же был доставлен в Берлинский зоопарк, откуда сбежал после бомбардировки 23 ноября 1943 года. Как аллигатор провел дальнейшие 3 года – загадка. Известно лишь, что британские солдаты нашли его в 1946 году и передали СССР. В июле 1946 года Сатурн прибыл в Москву. Почти сразу родился миф о том, что он якобы был в коллекции Гитлера, а не в Берлинском зоопарке. Однако даже если чисто теоретически он и принадлежал кому-то – животные не причастны к войне и политике, абсурдно обвинять их в людских грехах. Московскому зоопарку выпала честь содержать Сатурна 74 года. Мы старались ухаживать за почтенным аллигатором максимально бережно и предупредительно. Он был разборчив в еде и отлично запоминал доверенных киперов, любил массаж щеткой, а если ему что-то не нравилось – мог разгрызть стальные хваталки для подачи корма и бетонные декорации. Сатурн для нас – это целая эпоха. В этом нет ни малейшего преувеличения. Он пришел после Победы – и встретил с нами ее 75-летие. Это большое счастье, что каждый из нас мог взглянуть ему в глаза, просто тихо побыть рядом. Он видел многих из нас детьми. Надеемся, что мы его не разочаровали. Память Сатурна будет увековечена в Дарвиновском музее.

Публикация от Московский зоопарк (@moscow_zoo_official)

Aptuveni 1936. gadā ASV dzimušais Saturns sākumā nonāca Berlīnes zoodārzā. Taču pastāv leģenda, ka viņš nedzīvoja tajā, bet gan atradies Ādolfa Hitlera privātajā kolekcijā un pat bijis fīrera mīlulis.

Taču tie ir tikai minējumi. Patiesie dati par Saturna likteni liecina, ka 1946. gadā britu kareivji nodeva viņu PSRS. Kopš tā laika viņš dzīvoja Maskavas zoodārzā.

Zoodārza darbinieki saka, ka Saturns kļuva viņiem par veselu ēru. Parādoties pēc Uzvaras, viņš paspēja sagaidīt tās 75. gadadienu, un daudzi, kas par viņu rūpējās, nāca paskatīties uz aligatoru jau no mazotnes.

Zebras zoodārzā, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Лешковский

Saturns iegaumēja tos darbiniekus, kas par viņu rūpējās, mīlēja, kad viņam taisīja masāžu ar birsti, bija gardēdis un ļoti izvēlīgs attiecībā uz ēdienu.

Ja viņam kaut kas nepatika, viņš absolūti mierīgi spēja pārkost tērauda spīles barības padošanai vai betona dekorācijas.

Taču aprūpētāji par viņu nesūdzas. Viņi centās cienījamajam zoodārza iemītniekam sniegt vislabāko aprūpi.

Tagad aligatoru, kurš varēja būt vēsturisku notikumu aculiecinieks, iemūžinās Darvina muzejā.

Pēc speciālistu informācijas, vidējais aligatora mūža garums savvaļā ir 30-50 gadi.

19
Tagi:
dzīvnieki
Pēc temata
Masveida putnu bojāeja Latvijā: iedzīvotājus lūdz aizdekorēt dzīvokļu logus
Dzīvnieki skumst pēc cilvēkiem, zoodārza darbinieki – pēc apmeklētājiem
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

KF ĀM aicina Latviju sniegt iespēju krievu skolēniem mācīties krievu valodā

37
(atjaunots 14:05 23.05.2020)
Krievija turpina uzmanīgi sekot līdzi situācijai ar mācībām krievu valodā Latvijā un raksturo to kā "sašutumu raisošu".

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Krievija aicina Latviju nodrošināt krievvalodīgajiem skolēniem iespēju mācīties krievu valodā, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova ceturtdienas brīfingā.

"Mēs aicinām Rīgu stingri izpildīt savas starptautiskās saistības nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā un īsākajā termiņā nodrošināt labvēlīgu vidi krievvalodīgo skolēnu izglītības procesam," paziņoja Zaharova.

Pēc viņas sacītā, sakarā ar to, ka no šī gada 23. marta Latvijas vispārizglītojošās iestādēs mācības notiek attālināti, "no jauna saasinās jautājums par izglītības procesa organizēšanu krievvalodīgo skolēnu interesēs".

"Par spīti savām starptautiskajām saistībām, un neskatoties uz pilsoņu sabiedrības pārstāvju uzrunām, Latvijas varasiestādes nav veikušas nekādus pasākumus tālmācību nodrošināšanai krievu valodā," precizēja Zaharova.

Piemēram, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas organizētais telekanāls "Tava klase", ar kura palīdzību notiek tālmācības, paredz programmu demonstrēšanu tikai un vienīgi latviešu valodā.

Zaharova atgādināja, ka EDSO nacionālo minoritāšu lietu augstākais komisārs Lamberto Zanjērs aicināja dalībvalstis pandēmijas apstākļos "turpināt līdzsvarot mācību iespējas valsts valodā un valsts un oficiālās valodas apgūšanas iespējas ar adekvātām iespējam skolēniem mācīties savas minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā".

Aprīļa sākumā Latvijas Krievu savienība vērsās ar atklātu vēstuli pie valdības ar prasību atcelt aizliegumu izmantot krievu valodu nacionālo minoritāšu skolās tālmācību apstākļos. Vēstulē teikts, ka bērni nevar patstāvīgi izpildīt rakstiskos uzdevumus latviešu valodā, savukārt skolotāji attālinātās saskarsmes apstākļos ne vienmēr pagūst noteikt, kurš no skolēniem nav paguvis izpildīt vai saprast uzdevumu. Šī iemesla dēļ skolēni atpaliek mācībās.

Sašutumu raisoša situācija

Zaharova pievērsa uzmanību vēl vienam Latvijas valdības solim – obligāto latviešu grupu ieviešanai bērnudārzos.

"Šo jaunieviesumu īstenošana, diemžēl, paātrinās krievu valodas izstumšanu no pirmsskolas izglītības, kā arī negatīvi ietekmēs turpmāko izglītības procesu, kas savukārt novedīs pie nevienlīdzības darba tirgū un nacionālo minoritāšu dzīves līmeņa krituma," atzīmēja Krievijas ĀM pārstāve.

Pēc viņas teiktā, Krievija turpina uzmanīgi sekot līdzi situācijai un raksturo to kā "sašutumu raisošu".

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredz: visām pašvaldību pirmskolas izglītības iestādēm Latvijā no 2021. gada 1. septembra ir jānodrošina mācību programmas latviešu valodā. Iepriekš Ministru kabinets savos noteikumos paredzēja, ka latviešu valoda ir galvenā rotaļu valoda bērniem no 5 gadu vecuma visās pirmskolas izglītības iestādēs.

Maskava negatīvi vērtē izglītības reformu Latvijā un jau vairākkārt pievērsusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka aizliegums mācīties dzimtajā valodā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

37
Tagi:
krievvalodīgie, Latvija, izglītība, Zaharova
Pēc temata
Atvieglojiet bērniem tālmācības: LKS pieprasa atjaunot mācības krievu valodā
Pat latviešu grupā runā krieviski: Saeimas deputāts par Latvijas bērnudārziem
Nacionālā apvienība pasludināja latviešu valodas uzvaru pār krievu valodu bērnudārzos
NA recepte: rindas latviešu bērnudārzos var saīsināt uz krievu rēķina

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

0
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus