Krievijas aviācijas bāzes kreiseris Admirālis Kuzņecovs

Krievija iepazīstināja ar jauna aviācijas bāzes kuģa koncepciju

76
(atjaunots 14:05 11.07.2019)
Izstrādātāji pastāstīja, ka kuģis būs piemērots modernākās militārās tehnikas izvietošanai.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Krievijjā izstrādāta jauna neatomu aviācijas bāzes kuģa koncepcija Jūras kara flotes vajadzībām, kas piemērots jūras bezpilota lidaparātiem, intervijā RIA Novosti pastāstīja Krilova valsts zinātniskā centra vadītājs Pāvels Fiļipovs.

Viņš atklāja, ka uz aviācijas bāzes kuģa būs iespējams izvietot aptuveni 40 lidmašīnas un helikopterus, informē Sputnik Lietuva.

Jāpiebilst, ka kuģis tiks pielāgots Krievijas jaunajiem jūras bezpilota lidaparātiem "Ohotņik". Pie tam uz tā var bāzēties Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57, ja konstruktoriem izdosies samazināt tā svaru un mainīt dažus konstrukcijas elementus.

Fiļipovs atgādināja, ka līdz šim Su-57 nav izvērtēts kā klāja aviācijas lidmašīna.

Plānots, ka jaunā aviācijas bāzes kuģa projekts izmaksās 200 miljardus rubļu (apmēram 2,8 miljardus eiro), tā būve ilgs piecus gadus.

76
Pēc temata
Krievijas Su-27 pārtvēris ASV un Zviedrijas lidmašīnas virs Baltijas jūras
"Sunīšu" spēle: Krievija un NATO mērojas spēkiem Baltijā
Pilna kaujas gatavība: kāpēc jūrā izgājuši Kaspijas flotes raķešu kuģi
ASV atradušas "Ķīnas un Krievijas superieroci"
Covid-19

KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli

5
(atjaunots 13:41 03.07.2020)
Testēšana sākās pirms divām nedēļām sadarbībā ar Gamaleja Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētniecisko centru.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Brīvprātīgie, kuri piedalās vakcīnas pret koronavīrusu testēšanā, kas tapusi sadarbībā ar Krievijas Aizsardzības ministriju, jūtas labi, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz militārās iestādes preses dienestu.

Neviens no pirmās grupas, kas saņēma pa vienam no diviem vakcīnas komponentiem 18. jūnijā, nav sūdzējies par veselības stāvoklī, nopietnas nevēlamas blakusparādības nav reģistrētas.

Otrās grupas sastāvs, kura saņēma pirmo vakcīnas komponenti 23. jūnijā un kurai 21 dienu vēlāk pēc rādītājiem tiks ievadīta otrā komponente, arī jūtas normāli, kontrindikāciju vai blakusefektu nav.

Testēšana sākās pirms divām nedēļām sadarbībā ar Gamaleja Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētniecisko centru. To plānots pabeigt līdz jūlija beigām.

5
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pasaulē iestājas jauna bīstama fāze: PVO vadītājs paudis viedokli par Covid-19
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
RT kanāls

Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT

21
(atjaunots 09:56 03.07.2020)
KF ĀM aicina starptautiskās organizācijas novērtēt Rīgas lēmumu par RT kanālu izplatīšanas aizliegumu sakarā ar to neatbilstību Latvijas politiskajām un tiesiskajām saistībām.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Septiņu RT telekanālu translācijas aizliegums Latvijā ir sašutumu raisošs un prettiesisks solis, KF aicina starptautiskās organizācijas novērtēt, cik lielā mērā šāds lēmums atbilst Rīgas politiskajām saistībām, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 30. jūnijā paziņoja par septiņu RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka tie it kā pieder mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas. Tika aizliegti telekanāli RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV.

Taču atvērtos avotos viegli var atrast informāciju par to, ka Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, savukārt RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot Latvijas regulatora lēmumu, nosauca šādu rīcību par sašutumu raisošu un prettiesisku. Pēc diplomātes sacītā, Rīgā, acīmredzot, pieņēma lēmumu par RT telekanālu aizliegšanu, būdami nekompetenti juridiskos jautājumos.

"Ceram, ka šo sašutumu raisošo un prettiesisko rīcību Latvijas puse ir veikusi tikai atbildīgo iestāžu nekompetences iemesla dēļ, kuras nespēja tikt skaidrībā ar to, ka Dmitrijs Kiseļovs nekādā veidā nav saistīts un nekad nav bijis saistīts ar to, par ko Rīga tagad paziņojusi. Gribētos izskaidrot mūsu kolēģiem, ka šīs struktūras juridiskais statuss ir autonoma nekomerciāla organizācija, to vada Simonjanas kundze," sacīja Zaharova.

Viņa atgādināja ka Maskava jau vairākkārt pievērsusi starptautiskās sabiedrības uzmanību informācijas telpas tīrīšanai Latvijā, krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijai un centieniem izstumt krievu valodu no valsts informācijas telpas. Zaharova kārtējo reizi aicināja profila starptautiskās organizācijas "pakļaut oficiālās Rīgas lēmumu rūpīgai juridiskai ekspertīzei attiecībā uz tās atbilstību Latvijas politiskajām un tiesiskajām saistībām vārda un viedokļu paušanas brīvības, kā arī brīvas piekļuves informācijai nodrošināšanā".

RT ir Krievijas diennakts informatīvais telekanāls, kurš tika izveidots 2005. gadā translācijai ārzemēs. Tas raida angļu, arābu, spāņu un franču valodā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, tā nav pirmā diskriminācijas izpausme attiecībā uz Krievijas medijiem Baltijas valstīs. No 1. janvāra Igaunija faktiski ir aizliegusi Sputnik redakcijas darbu Tallinā, piedraudot darbiniekiem ar kriminālvajāšanu. Latvijā Sputnik darbiniekiem tiek radīts spiediens ne tikai "sarunu" veidā ar specdienestu pārstāvjiem, bet arī ar neformālu aizliegumu atvērt bankas kontus.

21
Tagi:
vārda brīvība, mediji, Zaharova, RT
Pēc temata
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO: izbeidziet politisko cenzūru Latvijā
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

0
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

0
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā