NATO militāro mācību Breeze-2019 laikā

Krievijas karavīri sākuši mācības Melnajā jūrā, kur rit NATO manevri

83
(atjaunots 12:33 01.08.2019)
Krievijas Melnās jūras flote īsteno manevrus jūras poligonos. Mācību noslēguma posmā ekipāžas veiks raķešu un artilērijas mācības.

RĪGA, 5. jūlijs – Sputnik. Krievijas kareivji sākuši plānveida mācības Melnās jūras akvatorijā, kur patlaban norit NATO jūras kara manevri Sea Breeze, informēja Dienvidu kara apgabala preses dienesta Melnās jūras flotes informācijas nodaļa.

Krievijas bruņoto spēku mācībās iesaistīti aptuveni desmit kuģi. To starpā ir lielie desanta kuģi "Azov" un "Cezarj Kuņikov", mazie raķešu kuģi "Orehovo-Zujevo" un "Miraž", kā arī raķešu kuteri "Ivanovec", "Naberežnije Čelni" un "R60".

Kuģi īsteno manevrus jūras poligonos. Mācību noslēguma posmā to ekipāžas veiks raķešu un artilērijas mācības.

"Melnās jūras flotes kuģu grupa turpina jūras kara mācībās "Sea Breeze 2019" iesaistīto NATO kuģu darbības kontroli Melnās jūras ziemeļrietumu daļā," preses relīzi citēja portāls RIA Novosti.

Patlaban Melnajā jūrā notiek Ukrainas un ASV mācības "Sea Breeze 2019". Tajās iesaistīta NATO valstu aviācija un kuģi no ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Itālijas, Turcijas, Polijas, Bulgārijas, Grieķijas, Rumānijas, Dānijas, Latvijas, Igaunijas, kā arī no alianses sabiedrotajiem – AAE, Zviedrijas, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas.

Manevros piedalās aptuveni 30 kuģi, 30 lidaparāti un vairāk nekā 900 karavīri. Krievijas Ārlietu ministrija pauda uzskatu, ka mācību mērķis ir centieni destabilizēt situāciju reģionā.

83
Pēc temata
Melnajā jūrā ienācis ASV Jūras kara spēku kuģis
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ

10
(atjaunots 13:12 09.07.2020)
RT vadības lēmums aizstāvēt savas tiesības tiesā būs absolūti likumsakarīgs un pamatots, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents Timurs Šafirs.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija, sekojot Latvijas piemēram, vakar aizliedza vairāku RT telekanālu brīvu retranslāciju un izplatību Internetā. Par ieganstu aizliegumam Lietuvā nosauca to pašu, ko Latvijā – RT it kā atrodas mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektora Dmitrija Kiseļova kontrolē, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Krievijas Žurnālistu savienības (KŽS) vērtējums Baltijas demaršam attiecībā pret RT nav mainījies, atzīmēja KŽS viceprezidents, Starptautiskās Žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis Timurs Šafirs.

"Latvijas un Lietuvas varasiestāžu rīcība nekādā veidā neatbilst žurnālistikas un vārda brīvības aizsardzības principiem, kuri tiek deklarēti Eiropā. Pamatojumi šādam lēmumam – ka RT it kā kontrolē Dmitrijs Kiseļovs – izraisa neizpratni: acīmredzot, cilvēki jauc RT un mediju grupu "Rossija segodņa". Taču tas pat nav svarīgi, jebkurā gadījumā šāda rīcība nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam, tas ir tieša spiediena un tiešas cenzūras akts," paziņoja Šafirs Sputnik Latvija.

Pēc viņa sacītā, būs absolūti likumsakarīgi, ja RT vadība nolems aizstāvēt savas tiesības tiesā.

"Veikt kaut kādus līdzvērtīgus atbildes pasākumus šeit ir neefektīvi, un Lietuvas mediji arī neraida tādā apjomā Krievijā. Nekādu līdzvērtīgu pasākumu nevar būt, šajā gadījumā tajos nav nepieciešamības. Ir pārkāptas žurnālistu un telekanāla intereses un tiesības, tās ir jāaizstāv likumdošanas lauciņā," paskaidroja Šafirs.

Viņš atzīmēja, ka RT lēmums vērsties tiesā būs absolūti normāla prakse, turklāt tāpēc, ka paziņojumos par retranslācijas aizliegumu bija nevīžīgi aicinājumi Eiropas valstīm rīkoties tādā pašā veidā.

 RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

10
Tagi:
vārda brīvība, tiesa, aizliegums, Lietuva, Latvija, RT
Pēc temata
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

42
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

42
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu
Latvijā audzētās ogas, foto no arhīva

Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz

0
(atjaunots 17:13 09.07.2020)
Jaunā zemnieku saimniecību un tirdzniecības tīklu sadarbības memoranda mērķis ir palīdzēt vietējiem dārzeņiem un augļiem paaugstināt piedāvāto preču apjomu vietējos veikalos, taču patērētājs vienalga beigu beigās vadās pēc cenas; risinājums ir.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Latvijas fermeri un tirdzniecības tīkli vienojās veltīt vairāk uzmanības tam, lai veikalu plauktos būtu vairāk vietējo ogu, dārzeņu un augļu. Šāda iecere ir nosprausta speciālā memorandā, kuru pirmdien, 6. jūlijā, parakstīja nozares pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrija, vēsta TV3

Labumu no šādas pieejas ir jāgūst gan zemniekiem, gan gala patērētājiem.

"(Cilvēki varēs) saņemt kvalitatīvu Latvijas produktu ikdienā savām vajadzībām, kvalitatīvu, atbilstošu visām prasībām. Un, no otras puses, lai arī stiprinātu Latvijas vietējo ražotāju pārliecību un iespējas ražot kvalitatīvu produkciju, piegādāt viņu Latvijas tirgos," pastāstīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

"Lauksaimniekiem būs stabilitātes sajūta, viņi zinās, ka viņu produkciju ņems. Jo tas jau tomēr ir ilgtermiņa process, zemniekam ir jārēķinās ar to, cik viņam ir jāražo, cik varēs pārdot. Un arī patērētājiem būs garantija, ka viņi pirks kvalitatīvu produkciju," piebilda Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.

Iniciatīvu atbalstīja arī tirdzniecības tīkli. Jau šobrīd tie ir pamanījuši, ka liela daļa iedzīvotāju vēlas pirkt vietējo produkciju, taču ne visi veikali spēj to nodrošināt, jo ir nepietiekama sadarbība ar ražotājiem.

"Šis memorands ir tieši laikā un vietā. Tas ir nepārprotams signāls, ka sezonas laikā prioritāte ir Latvijas dārzeņi, ogas un augļi. Un tam būtu jādominē gandrīz visos mazumtirdzniecības veikalos. To arī vēlas pircējs," uzskata Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš uzskata, ka, lai arī sezonā Latvijas lauksaimnieki spēs saražot pietiekami daudz vietējās produkcijas, lai nodrošinātu veikalus, lielāka pieprasījuma gadījumā tiem nāksies tikt galā ar veselu virkni izaicinājumu – tie ir gan kvalitātes nodrošināšana, gan spēja piegādāt produkciju ar konkrētu biežumu.

"Un trešais arī cena. Jo šobrīd, kā rāda pēdējie pētījumi, ka cilvēki arvien vairāk orientējas uz cenu un mazāk ir nacionālpatriotiski.

Pēdējos gados mazāk izvēlas Latvijas produktu neatkarīgi no cenas. Savukārt cenas princips joprojām ir ļoti spēcīgs un ir pat pieaudzis," atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Tādēļ tirgotāji vēlētos PVN samazinājumu ne tikai Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, bet arī citiem pārtikas produktiem. Tad iedzīvotāji spētu atļauties iegādāties kvalitatīvus produktus un palīdzētu vietējiem ražotājiem pārdot savu produkciju lielākā apjomā.

0
Tagi:
Zemkopības ministrija, veikals, Latvijas prece
Pēc temata
Dārzeņi ar atlaidi un stikla taras pieņemšana: kā tauta spējusi ietekmēt varu Latvijā
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Dārzeņi Latvijā kļūs dārgāki, bet augļi Latvijas iedzīvotājiem jau sen nav pa kabatai
Latvijā var atkal palielināt PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem