Krievijas vēstnieks Jevgēņijs Lukjanovs

"Krievija sākusi atbildēt": KF vēstnieks Latvijā par pieminekļa nojaukšanas sekām

183
(atjaunots 11:27 28.06.2019)
Krievijas vēstnieks Jevgēņijs Lukjanovs uzskata, ka Krievija atbildēs, ja Latvija pieņems lēmumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu Rīgā.

RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs pastāstīja, ka lēmums par Uzvaras pieminekļa demontāžu nepaliks bez sekām. Šo viedokli viņš atklāja intervijā radio Baltkom.

Lukjanovs atgādināja stāstu par "Bronzas kareivi" Tallinā. Kad 2007. gada 25. aprīļa naktī pēc lēmuma pārnest Karavīram-Atbrīvotājam veltīto pieminekli un padomju karavīru mirstīgās atliekas no Tīnismegi pakalna uz Karavīru kapiem Igaunijas galvaspilsētā sākās masu nekārtības, kuru gaitā gāja bojā Krievijas pilsonis Dmitrijs Gaņins. Šī nakts tika iedēvēta par "Bronzas nakti".

Lukjanovs pauda uzskatu, ka tālaika notikumi spilgti demonstrē, kā rīkoties nevajag – Igaunija varēja vienoties ar krieviem, pārrunāt pieminekļa pārcelšanu, paskaidrot, ka memoriāls jāpārvieto, ņemot vērā izmaiņas infrastruktūrā, kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ. Lukjanovs uzskata, ka tādā gadījumā nekārtības nebūtu sākušās, nebūtu pat iemesla konfliktam.

Vēstnieks norādīja, ka šis piemērs ir pietiekami spilgts, un Latvija, ņemot vērā notikušo, pieņems apsvērtu, pareizu un atbildīgu lēmumu par Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa likteni.

"Es domāju, ir jābūt atbildīgiem par saviem lēmumiem. Ja Latvijas parlaments to ņems vērā, viņi visu izdarīs pareizi. Ja ne, tas būs ļoti skumji. Taču var jau tagad pavērot, kā Krievija reaģēja uz notikumiem Gruzijā. Man pat apjautājās: vai patiešām Krievija beidzot sākusi atbildēt? Es saku, - jā," teica vēstnieks.

Atgādināsim, ka iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins drošības apsvērumu dēļ ar dekrētu aizliedza Krievijas aviokompānijām no 8. jūlija veikt reisus uz Gruziju un uzdeva valdībai veikt pasākumus, lai nodrošinātu pilsoņu atgriešanos Krievijā. Gruzijā kopš 20. jūnija turpinās nekārtības. Tās stimulēja Gruzijas opozīcijas neveselīgā reakcija pēc Krievijas Valsts domes deputāta Sergeja Gavrilova vizīti, kurš Pareizticības parlamentu asamblejas ģenerālās sesijas atklāšanas pasākumā apsēdās parlamenta spīkera krēslā saskaņā ar sēdes protokolu.

Tagad Gruzija lēš zaudējumus, ko nes tūristu plūsmas zudums no Krievijas. Lukjanovs paskaidroja, ka Gruzijas piemērs liecina, cik iedarbīgs ir sankciju instruments.

"Sankcijas – tas ir nopietns instruments, kas spēj nodarīt kaitējumu. Krievija pati ir cietusi zaudējumus sankciju rezultātā. Cita lieta, ka sankcijas ir disciplinējušas valsti un stimulējušas jaunu attīstības posmu," uzsvēra Lukjanovs.

183
Pēc temata
Politologs: jautājumu par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu ir bīstami uzdot referendumā
Pieminekli – nojaukt, Krievijas armiju – atgriezt: Latvija nepaliks parādā
Bez politikas: rīdzinieki iededza sveces pie pieminekļa Atbrīvotājiem
Melbārde: ja pieminekli nojauks, problēma neizzudīs
Sergejs Lavrovs

Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

32
(atjaunots 17:14 09.04.2021)
Krievijas ārlietu ministrs skarbiem vārdiem novērtēja ASV destruktīvo politiku attiecībās ar Krieviju.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Krievija vairs neredz iemeslus, kur dēļ tai vajadzētu ASV un to sabiedrotos uzskatīt par partneriem, kam var uzticēties, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta Sputnik Meedia.

"Valsts pastāvēšanai nodrošināšanai nozīmīgās jomās mēs nevaram paļauties uz viņu noskaņojumu un uz to, kuru kāju no rīta viņi pirmo cels no gultas," diplomāta vārdus citēja RIA Novosti.

Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtonas izteikumi par gatavību veidot prognozējamas attiecības ar Krieviju izskatās nepārliecinoši.

"Mēs dzirdam, ka tagad Valsts departamenta oficiālais pārstāvis ziņoja, ka būs sankcijas, bet ASV ir vēlas prognozējamas un stabilas attiecības ar Krieviju. Vārdi izklausās nepārliecinoši, gaidīsim konkrētus darbus," paskaidroja ārlietu ministrs.

Pie tam, viņš piebilda, Maskava ir gatava jaunām sankcijām no ASV un citu rietumvalstu puses.

"Mēs atbildēsim uz jebkādiem nedraudzīgiem soļiem, tas ir pats par sevi saprotams," uzsvēra Sergejs Lavrovs.

Diplomāts kontatēja, ka ASV administrācijas darbības pret Krieviju rada aizvien asāku kritiku arī pašās Savienotajās Valstīs.

"Pat tāda Vašingtonai labvēlīga struktūra, kā Atlantijas padome, jau publicē materiālus, kuros tiek kritizēta ASV absolūtā strupceļa līnija attiecībās ar ASV," teica Lavrovs.

"Varbūt pat aprobežota (līnija – red.), kas nenes nekādus rezultātus no mērķu viedokļa, kas tika izziņoti, ieviešot sankcijas," secināja Krievijas ĀM vadītājs.

Iepriekš vēstīts, ka Krievijas un ASV attiecības nonākušas strupceļā, kad ASV prezidents Džo Baidens nosauca Krievijas valsts vadītāju par "slepkavu". Atbildot uz šo soli, Maskava atsauca no Vašingtonas savu vēstnieku Anatoliju Antonovu konsultācijām.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, ka diplomāts izsaukts konsultācijām un abu valstu attiecību pārvērtēšanai.

Nesen kļuva zināms, ka Antonova atgriešanās ASV pagaidām nav plānota. To žurnālistiem paziņoja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Tas nav tuvāko dienu jautājums. Par termiņiem pieņemsim lēmumu atbilstoši tam, kādi soļi sekos no Vašingtonas puses divpusējās attiecībās," paskaidroja Rjabkovs.

32
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
ASV atkal vēlas mācīt, kā dzīvot. Īpaši aicināta Krievija un Ķīna
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Kremlis pastāstīja par nodomu revidēt attiecības ar ASV

Jauna prognoze: Pasaules Banka pareģo Krievijas ekonomikas ātru atjaunošanu

40
(atjaunots 09:39 08.04.2021)
Krievijas ekonomika atjaunosies pēc krīzes ātrāk, nekā bija prognozēts iepriekš, norāda Pasaules Bankas eksperti.

Krievijas ekonomika pēc krīzes atgūsies ātrāk, nekā bija gaidīts janvārī. Pie šāda secinājuma nonākuši Pasaules Bankas eksperti. Kas varētu sekmēt vai bremzēt ekonomikas izaugsmi Krievijā, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Ierobežojumu atcelšana un vakcinācija

Pēc Pasaules Bankas (PB) prognozēm valsts IKP 2021. un 2022. gadā palielināsies par 2,9 un 3,2 procentiem attiecīgi. Janvārī runāja par 2,6 un 3,0 procentiem. "Atjaunošana, kā paredzams, uzņems apgriezienus, <... > izaugsme paātrinās <... >, pakāpeniski samazinoties pandēmijas sekām," uzsver ziņojuma par Eiropas un Centrālāzijas ekonomiku autori.

IKP zaudējumi 2020. gadā izrādījās mazāk nekā daudzās citās valstīs — 3,1%. Tas kļuva par pamatu jaunai prognozei.

Aktīvu izaugsmi veicina ierobežojumu mīkstināšana. Krievija nav izsludinājusi lokdaunu koronavīrusa otrā viļņa dēļ, tas arī ļāva ātrāk atgūties no krīzes. Pasaules Banka vadās no tā, ka valstij izdosies izvairīties no trešā Covid-19 viļņa.

PB eksperti uzskata Krievijas vakcīnu un vakcinācijas kampaņu par ekonomikas atjaunošanas dzinējiem. Vienlaikus norāda uz riskiem: epidēmija turpināsies, ja iedzīvotāji neatbalstīs masveida vakcināciju.

Negatīvi ietekmēs arī kārtējās Rietumu sankcijas. Banku sektors rada zināmas šaubas. Pēc ekonomistu vērtējumiem, hipotekārais tirgus ir pārkarsēts, kas var pasliktināt aktīvu kvalitāti un samazināt finanšu organizāciju ienākumus.

Nabadzības līmenis un budžets

PB uzskata, ka nabadzības līmenis valstī samazināsies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet līdz 2022. gadam turpinās pārsniegt pandēmijas rādītājus. Ziņojuma autori norāda, ka varas sociālie pasākumi palīdzēja nepieļaut nabadzības līmeņa palielināšanos.

Decembrī par to runāja arī PB pārstāvniecības Krievijā direktors Reno Seligmans, atzīmējot valdības pretkrīzes darbību efektivitāti.

Valsts ir palielinājusi izmaksas biznesa un iedzīvotāju atbalstam. Turklāt Centrālajai bankai ir lielas finanšu rezerves. Pretkrīzes finansējumu eksperti novērtēja, ka 4% no IKP (vairāk nekā četri triljoni rubļu). Tas apturēja valsts grimšanu nabadzībā.

Darba ministrijā iepriekš runāja par 13% nabadzības līmeni. Tas ir gandrīz 20 miljoni cilvēku.

PB arī sniegusi prognozi attiecībā uz budžetu. Pagājušais gads noslēdzies ar 4,1 triljonu rubļu deficītu jeb 3,8% no IKP. 2021. gadā prognozē 1,8%. Bet 2022. gadā gaidāms proficīts.

Recesija ir pabeigta

Marta vidū Nacionālās pētniecības universitātes "Ekonomikas augstskola" eksperti paziņoja, ka recesiju var uzskatīt par pabeigtu. "Pamata makrorādītāju pieaugums divu ceturkšņu laikā pēc kārtas 2020. gada beigās formāli ļauj runāt par recesijas pabeigšanu Krievijā jau 2021. gada sākumā," norādīs ekspertu ziņojumā "Komentāri par valsti un biznesu".

Kā paskaidroja ekonomisti, trešajā un ceturtajā ceturksnī IKP palielinājās par 4,2 un 1,7 procentiem, bet investīcijas pamatkapitālā par 1,2 un 0,4 procentiem.

Eksperti norādīja arī uz salīdzinoši vājo investīciju aktivitātes kritumu. Un tas ir viens no pierādījumiem tam, ka Krievija pārdzīvo krīzi mazāk sāpīgi nekā pasaule kopumā. Postpadomju vēsturē tā ir pirmā reize.

Mīkstāk nekā jebkur

Analītiķi norāda, ka 2020. gadā Krievijas IKP samazinājās vairāk nekā krīzes 2015. gadā (2%), taču ievērojami mazāk nekā 2009. gadā (7,8%).

"Šāds rezultāts ir īpaši ievērojams, ņemot vērā spēcīgāko kopš XX gadsimta vidus recesiju pasaules ekonomikā (mīnus 3,5% pēc Starptautiskā Valūtas fonda provizoriskiem vērtējumiem), turklāt globālajai krīzei klāt nāca straujš naftas cenu kritums," teikts ziņojumā.

Februāra sākumā Krievijas varas iestāžu darbības cīņā pret pandēmiju augstu novērtēja arī Starptautiskais Valūtas fonds. 2021. gadā valsts IKP palielināsies par trim procentiem, bet nākamgad – par 3,9 procentiem, kas ir vairāk nekā ASV vai eirozonā, prognozē SVF. Izaugsmes veicināšanas galveno faktoru vidū eksperti norādīja masveida vakcināciju pret koronavīrusu, valsts pasākumus iedzīvotāju un biznesa atbalstam, iespaidīgus uzkrājumus un zemo parādu.

Par perspektīvo tirgu Krieviju atzina arī aģentūras Bloomberg analītiķi, kas pētījuši 17 valstis uz 11 ekonomiskās un finansiālās stabilitātes rādītāju pamata, tostarp — IKP prognoze, ārējais parāds, valūtas rezerves, reālā procentu likme. Gala reitingā Krievija ieņēma otro vietu.

Eksperti atzīmēja drošu budžeta profilu un labu investīciju pozīciju – 30%, kā arī solīdas starptautiskās valūtas rezerves – 587,1 miljardi. Defolta varbūtība ir minimāla. Bloomberg tāpat prognozē Krievijai pietiekami labu ekonomikas izaugsmi 2021. gadā – 3%.

40
Tagi:
Pasaules banka, IKP, Krievija
Pēc temata
SVF izdomājis, kā izglābt pasauli: fonda metodes Krievijai draud ar nabadzību
Krievija atzīta par otru spēcīgāko perspektīvo ekonomiku
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Kritiskais līmenis: ASV valsts parāds pārsniedzis ekonomikas apjomu
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

0
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

0
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju