Krima. Pils Bezdelīgas ligzda

Krimā nosaukuši ārzemnieku skaitu, kuri apmeklējuši pussalu kopš gada sākuma

51
(atjaunots 12:20 16.06.2019)
Krimas varasiestādes atzīmē ārzemnieku interesi par pussalu ne tikai kā par atpūtas vietu, bet arī kā par drošas uzņēmējdarbības teritoriju.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Kopš šī gada sākuma Krimā paviesojušies vairāk nekā 100 tūkstoši ārvalstu tūristu. Šādus datus paziņoja Aleksejs Čerņaks, Krimas parlamenta Sanatoriju un kūrortu kompleksu un tūrisma komitejas vadītājs.

"No janvāra līdz maijam vairāk nekā 100 tūkstoši ārvalstu tūristu ieradās atpūsties Krimā. Tostarp vairāk nekā 4 tūkstoši no Eiropas Savienības un ASV. Vislielākā ārvalstu tūristu plūsma ir no Ukrainas," citē Čerņaka sacīto RIA Novosti.

Tāpat Krimas parlamentārietis pastāstīja, ka kruīzu lainera "Kņaz Vladimir" pakalpojumus šogad izmantos organizētas tūristu grupas no Vācijas, Serbijas, Ķīnas, Vjetnamas un citām valstīm.

Kā jau iepriekš stāstījām, arvien vairāk ārzemnieku ierodas Krimā ne vien atpūsties, bet arī nodarboties ar uzņēmējdarbību. Pēc Krimas Republikas Valsts padomes vadītāja Vladimira Konstantinova domām, tas liecina par to, ka reģionā bizness jūtas droši.

"Krima – tā ir investīciju un drošas uzņēmējdarbības teritorija, un, kā zināms, nekas tik ļoti nepiesaista uzņēmējus, kā ieguldītās naudas konjunktūra un apkārtējā drošība," paziņoja Konstantinovs Facebook.

"Ārzemnieku vēlmei attīstīt savu biznesu Krimā ir ļoti nozīmīga loma mums, es pat teiktu, ka tā ir laba zīme, – noteikts rādītājs tam, ka Krima attīstās, un sankciju spiediens daudziem ārvalstu kompāniju pārstāvjiem zaudē savu aktualitāti," piebilda Krimas Republikas Valsts padomes vadītājs.

51
Pēc temata
Putins vienkāršojis pilsonības saņemšanu vairāku kategoriju Ukrainas iedzīvotājiem
Svētku demonstrācijā Krimā piedalījās delegācija no Savienotajām Valstīm
"Es arī balsotu par Krieviju": amerikāņi beidzot uzklausījuši Krimas iedzīvotāju viedokli
Aleksejs Navaļnijs

Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju

6
(atjaunots 10:40 23.09.2020)
Diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu, aplūkota virkne objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls.

RĪGA, 23. septembris - Sputnik. Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs komentēja Vācijas varasiestāžu prasību izmeklēt incidentu ar Alekseju Navaļniju, - viņš atzīmēja, ka krimināllietas ierosināšanai nepieciešamas blogera analīzes, vēsta RIA Novosti.

"Vācijā apgalvo, ka Krievijas iestādēm jāveic izmeklēšana Krievijā, tur it kā esot pielietota kaujas kķīmiskā viela. Mums ir vajadzīgi paraugi, lai vispār būtu iespējams sākt kriminālizmeklēšanas procesu. Saskaņā ar likumu mēs nevaram sākt nozieguma izmeklēšanu bez pierādījumiem," Ņečajevs konstatēja intervijā avīzei Berliner Zeitung.

Pie tam diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu. "Viņi aplūkojuši virkni objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls," informēja diplomāts.

Vienlaikus vēstnieks akcentēja, ka pilnvērtīgai izmeklēšanai vajadzīgi konkrēti pierādījumi. "Tas ir likuma augstākās varas princips, tam jādarbojas visās valstīs, arī pie mums," norādīja Ņečajevs un piezimēja, ka patlaban Berlīne nevēlas sadarboties ar Maskavu situācijā ar Navaļniju.

Diplomātiskās misijas vadītājs atgādināja, ka Krievija nepieņem ultimātus un sankciju draudus, un apstiprināja, ka diplomāti pieprasījuši konsulāro piekļuvi blogerim.

Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, ĀM uzsvēra, ka Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu šajā situācijā, taču atbilde nav saņemta. Prokuratūra un policija sāka pārbaudes jau Navaļnija hospitalizācijas dienā.

6
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Navaļnijs, Vācija
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Vladimirs Putins

Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju

21
(atjaunots 08:03 23.09.2020)
Sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieminēja "Latvijas pēdas" Navaļnija lietā, raksta Le Monde.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins Sarunā ar Francijas valsts vadītāju Emanuelu Makronu septembra vidū ieteica pievērst uzmanību arī citām versijām incidentā ar blogeri Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām, kas ved uz Latviju – tur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem, portāls RIA Novosti pārpublicēja franču avīzes Monde materiālu.

Makrona un Putina tālruņa saruna notika 14. septembrī. Makrons informēja, ka, saskaņā ar Francijas veiktās analīzes datiem, Navaļnijs saindēts ar "Novičok". Par to liecināja Elizejas pils komunikē. Francijas prezidents aicināja Krieviju ieviest skaidrību incidenta izmeklēšanā.

Kremļa preses dienests pastāstīja, ka Putins sarunā ar Makronu akcentēja, ka pret Krieviju vērstās nepamatotās apsūdzības situācijā ar Navaļniju ir nepiemērotas. Patieso lietas apstākļu noskaidrošanai nepieciešama Vācijas apkopoto materiālu nodošana Krievijai, paziņoja Krievijas valsts vadītājs.

Saskaņā ar Monde sniegto informāciju, KF prezidents sarunā atgādināja, ka Navaļnijs iepriekš jau simulējis sliktu pašsajūtu.

"Viņš (Putins – red.) paskaidroja, ka oficiāla izmeklēšana nav sākta tāpēc, ka Krievijas speciālistiem nav nodoti franču un vācu analīžu dati," vēsta franču izdevums.

"Putina kungs uzskata, ka jāizpēta arī citas versijas, piemēram, versija, kas ved uz Latviju, jo "Novičok" izgudrotājs dzīvo tur," stāsta franču žurnālisti.

Saskaņā ar Monde avotu versiju, Putins pieļāvis, ka Navaļnijs varēja saindēties, un norādīja, ka "Novičok" nav tik sarežģīta viela, kā pieņemts uzskatīt. Savukārt Makrons noraidījis versiju par Latvijas pēdām un pieņēmumu par to, ka Navaļnijs varējis saindēties pats.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, ĀM uzsvēra, ka Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu šajā situācijā.

21
Tagi:
Putins, Navaļnijs, Latvija, Krievija, Francija
Pēc temata
Kopā ar Navaļniju Vācija saņēmusi "netīro bumbu": zaudējumi būs milzīgi
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
Politologs: Eiropa nevar atļauties atzīt patiesību Navaļnija lietā
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Vladimirs Putins

"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins

0
(atjaunots 11:48 23.09.2020)
Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - ANO Ģenerālās asamblejas dalībniekiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. ANO Ģenerālās asamblejas augstā līmeņa sesija strādā koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pasaules valstu līderi "sabraukuši" Ņujorkā virtuāli.  Līdz ar to viesiem no Irānas un Ziemeļkorejas nevajadzēja raizēties par ASV vīzām, bet protokola dienestiem – saskaņot prezidentu grafikus. Tomēr jebkuras pārrunas izrādījušās neiespējamas. Pie tam no ekrāna runāja par aktuālāko – pārsvarā par epidēmiju un tās sekām ekonomikā, stāsta RIA Novosti.

Virtuālās debates

"Nākotne, ko mēs vēlamies, un ANO, kas mums ir vajadzīga," tādu sesijas nosaukumu šogad ierosināja organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Diezin vai nākotnē Ģenerālajai asamblejai nāksies izmantot virtuālo formātu, bet šoreiz nebija izvēles. Ņujorka, kurā izvietota ANO galvenā mītne, ir epidēmijas centrā. Tikai retais valsts vadītājs izšķirtos ierasties un pie tam izturēt obligāto divu nedēļu karantīnu.

Tāpēc Ģenerālā asambleja ierosināja valstu vadītājiem ierakstīt uzrunas. Ierakstu demonstrēja debašu gaitā. Zālē ekrāna priekšā bija tikai nedaudzi viesi – pa vienam no valsts. Zālē esošā pārstāvja ievadvārdam un  valsts vadītāja uzrunai tika atvēlētas 15 minūtes. Lai arī runas bija ierakstītas savlaicīgi, daudzi reglamentu pārkāpa.

"Ķīnas" vīruss

ASV prezidenta uzruna bija pati īsākā no visām viņa līdzšinējām runām – tikai mazliet vairāk nekā 7 minūtes. Piemēram, pirms trim gadiem viņš runāja 41 minūti. Tiesa, to atliku likām kompensēja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Kellija Krafta. Viņa ilgi stunāja par Trampa administrācijas nopelniem starptautiskajā arēnā: pieminēja gan līgumus ar Izraēlu, gan Serbijas un Kosovas vienošanos, gan uguns pārtraukšanu Idlibā, Sīrijā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tramps sāka ar koronavīrusu, nosauca to par "Ķīnas vīrusu" un turpināja asi kritizēt Pekinu. Cita starpā – arī par "mēri, ko tā uzsūtījusi pasaulei". Viņš aicināja ANO risināt "īstas problēmas" – pēc viņa domām, to starpā ir terorisms, sieviešu apspiešana, piespiedu darbs, narkotiku trafiks, cilvēku tirdzniecība un seksa tirdzniecība, etniskās tīrīšanas, vajāšana reliģisku motīvu dēļ.

Ķīnas pārstāvis, kurš uzstājās drīz pēc Trampa, apliecināja, ka Ķīna ir gatava aktīvi piedalīties starptautiskajos zinātniskajos pētījumos, kuru mērķis ir noskaidrot koronavīrusa izcelsmi un izplatības ceļus. "Mēs arī turpmāk sniegsim partneriem informāciju par diagnostikas un ārstēšanas metodēm, sniegsim palīdzību un atbalstu valstīm, kam tas vajadzīgs," apsolīja Sji Dziņpins. Viņš atgādināja, ka jau vairākas vakcīnas Ķīnā iziet klīnisko izmēģinājumu trešo posmu.

Pandēmijas priekšā valstīm ir jāapvieno spēki, viņš uzsvēra. Pie tam, pēc viņa domām Pasaules veselības organizācijas, ko Tramps bieži kritizē, loma ir "fundamentāla un vadoša".

"Ķīna ir lielākā jaunattīstības valsts pasaulē. Mēs nekad netieksimies pēc hegemonijas, ekspansijas un ietekmes sfēru radīšanas. Mēs nevēlamies nekādus karus – ne aukstos, ne karstos," piebilda ĶTR priekšsēdētājs.

Principiāli jauns izaicinājums

Tāpat kā citi valstu vadītāji, arī Krievijas prezidents savu uzrunu ierakstīja savlaicīgi. Klātienē viņš Ģenerālajā asamblejā uzstājās pirms pieciem gadiem. Toreiz viņš atzīmēja, ka jāapvieno pūles cīņā ar teroristisko grupējumu, kura nežēlība šokēja civilizēto cilvēci. Uzruna izskanēja 2015. gada 28. septembrī. Divas dienas vēlāk Krievijas Gaisa spēki sāka pirmos uzlidojumus kaujiniekiem Sīrijas teritorijā. Krievijas aviācijai izdevās lauzt stāvokli par labu Damaskai un sekmīgi cīnīties pret teroristiem.

Tagadējās runas sākumā Vladimirs Putins atgādināja par divām jubilejām: Otrā pasaules kara beigu un Apvienoto Nāciju Organizācijas radīšanas 75. gadadienu. Neskatoties uz sarežģīto mūsdienu starptautisko politiku, ANO ar godu pilda galveno misiju – sargāt mieru, uzskata Krievijas prezidents. Jautājumā par organizācijas reformēšanu, Maskava uzskata, ka Drošības padomei lielākā mērā jāņem vērā visu valstu intereses, taču pie tam tai jābūt svarīgam posmam globālās pārvaldes sistēmā.

"Mēs visi esam saskārušies ar principiāli jaunu izaicinājumu – koronavīrusa pandēmiju, - Putins pievērsās savas uzrunas otrajai tēmai. – Karantīnas, robežu slēgšana, daudzu smagu problēmu rašanās gandrīz visu valstu pilsoņiem – tā ir mūsdienu realitāte."

Ar epidēmiju saistītā sociālo ekonomiskā šoka mērogu vēl nāksies novērtēt nākotnē. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka globālo ekonomiku nāksies atjaunot ilgi, ļoti ilgi. Pie tam ne vienmēr iedarbīgi būs agrākie krīzes pārvarēšanai paredzētie pasākumi, uzskata Krievijas prezidents. Būs vajadzīgi jauni nestandarta risinājumi. Tos valstis var izstrādāt tikai kopā. Tas ir gan ANO, gan G20 valstu svarīgākais uzdevums.

Putins no jauna piesaistīja uzmanību Krievijas ierosinājumam izveidot "zaļos koridorus", kuros nedarbotos tirdzniecības kari un sankcijas. Pārsvarā tie paredzēti pirmās nepieciešamības precēm, medikamentiem, individuālās aizsardzības līdzekļiem. Kopumā vispasaules tirdzniecības atbrīvošana no šķēršļiem un nelikumīgām sankcijām varētu kļūt par teicamu balstu globālās izaugsmes atjaunošanai un bezdarba samazināšanai. "Tā patiešām ir ārkārtīgi aktuāla globālā sociālā problēma, tāpēc politikas misija ir nobruģēt ceļu tirdzniecībai, kopīgiem projektiem un godīgai konkurencei, nevis saistīt rokas biznesam un lietišķajai iniciatīvai," uzstāja Putins.

Pandēmija ir saasinājusi arī virkni ētisko un tehnoloģisko problēmu. Piemēram, modernās digitālās tehnoloģijas ir ļāvušas ātri pārveidod izglītības sistēmu, mākslīgais intelekts palīdzēja izvēlēties optimālas ārstēšanas shēmas. Taču, tāpat kā jebkurām citām inovācijām, arī digitālajām tehnoloģijām raksturīga nekontrolējama izplatība, tās var nokļūt radikāļu un ekstrēmistu rokās. Tāpēc kiberdrošības jautājumi ir pelnījuši nopietnu sarunu ANO, akcentēja Putins.

Tāpat kā ekonomikā, arī veselības aprūpē ir maksimāli jāatbrīvojas no partnerattiecību šķēršļiem. Krievijas prezidents ieteica tuvākajā laikā sasaukt augsta līmeņa konferenci tiešsaistē valstīm, kas vēlas veidot sadarbību pret koronavīrusu paredzēto vakcīnu izstrādē.

Cerība uz tikšanos

"Godājamie kolēģi! Gribu vēlreiz uzsvērt: Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - klausītājus uzrunāja Putins. – Neskatoties uz visiem strīdiem un domstarpībām, dažkārt jūtamo dažu kolēģu neizpratni un pat neuzticību, mēs uzstājīgi piedāvāsim konstruktīvas, kopīgas iniciatīvas, it īpaši bruņojuma kontroles jomā. Tas cita starpā attiecas arī uz ķīmisko, bioloģisko un toksisko ieroču aizliegšanu."

Vienlaikus Maskava cer arī uz savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēešanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no no parneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.

Tāpat Krievija nākusi klajā ar iniciatīvu parakstīt juridiski saistošu vienošanos ar visu vadošo kosmisko lielvalstu dalību, kas paredzētu aizliegumu bruņojuma dislokācijai kosmosā, spēka vai spēka draudu pielietojumu attiecībā pret kosmiskajiem objektiem.

Noslēgumā Putins atgādināja arī par ierosinājumu sasaukt "Lielā piecnieka" valstu samitu. Līdz ar Krieviju to veido ASV, Ķīna, Francija un Lielbritānija. Tā mērķis – apstiprināt pamatprincipus starptautiskajā darbībā, izstrādāt ceļus aktuālāko mūsdienu problēmu efektīvam risinājumam. Visi dalībnieki iniciatīvu atbalstījuši. Tagad Maskava cer organizēt tikšanos augstākajā līmenī, tiklīdz to pieļaus epidemioloģiskā situācija.

0
Tagi:
ANO, Putins, Tramps
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos