Veterāni pie pieminekļa Atbrīvotājiem Rīgā 9. maijā

"Karo" ar veterāniem un sapņo par "bastiona" krišanu: KF vēstniecība par Latvijas Saeimu

68
(atjaunots 08:19 16.06.2019)
Par "zaimojošu iniciatīvu konveijeru" Krievijas vēstniecībā Latvijā nosauca Saeimas lēmumu par petīcijas par pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanas izskatīšanu un par PSRS formastērpa aizliegšanu.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Krievijas vēstniecība Latvijā reaģēja uz nesenajiem Saeimas lēmumiem par pieminekli Atbrīvotājiem Rīgā un Sarkanās armijas formastērpa un PSRS simbolikas aizliegšanu sapulču, gājienu un piketu laikā.

"Zaimojošu iniciatīvu konveijers" Latvijas Saeimā turpina "karot" ar sirmgalvjiem-veterāniem, aizliedzot viņiem valkāt padomju formastērpu publiskos pasākumos LR, un sapņo par "bastiona" – pieminekļa Latvijas un Rīgas Atbrīvotājiem no vācu fašistu iekarotājiem – krišanu!" teikts paziņojumā, kurš publicēts vēstniecības Facebook lapā.

Ceturtdien, 14. jūnijā, Latvijas Saeima atbalstīja portālā Manabalss.lv publicēto petīciju par pieminekļa Atbrīvotājiem uzspridzināšanu/demontāžu Rīgā. Šis lēmums izraisīja sašutuma vilni gan sabiedrībā, gan politiķu vidū. Uz skandalozo izlēcienu reaģēja arī Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Maskava aicina Latvijas Saeimu ieklausīties ievērojamas valsts iedzīvotāju daļas viedoklī. Pieminekļa jautājumu dēvē par "jūtīgu" un, pieņemot galīgo lēmumu, lūdz Saeimu atcerēties, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji iestājas pret tā nojaukšanu.

Turklāt KF ĀM atgādināja, ka likumdošanas iniciatīva par pieminekļa nojaukšanu ir pretrunā ar Rīgas saistībām vienošanās ietvaros starp Krievijas un Latvijas valdību Latvijas teritorijā dzīvojošo KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālās aizsardzības jautājumos. Dokumentā ir minēts punkts, kurš nosaka Latvijas atbildību "nodrošināt memoriālo kompleksu aprūpi, labiekārtošanu un saglabāšanu" Latvijā.

Saeimas nolūks izskatīt jautājumu par pieminekļa nojaukšanu pārsteidza nesagatavotu Rīgas mēru Daini Turlo. Viņš pateica, ka šī situācija viņam atgādinot grāmatu dedzināšanu Viduslaikos, un nosauca petīciju atbalstījušos cilvēkus par mežoņiem.

Tāpat Turlais pauda nesaprašanu sakarā ar Latvijas varasiestāžu nolūku pārkāpt starpvaldību vienošanos ar Krieviju par memoriālo kompleksu aizsardzību, kas secināms no lēmuma par iniciatīvu par pieminekli Atbrīvotājiem. Mērs norādīja, ka, ja pieminekli nojauks, atbildēt par šo diplomātijas pārkāpumu nāksies Latvijas ĀM.

Formastērpa aizliegums

Izņemot petīcijas atbalstīšanu par pieminekļa nojaukšanu, kurš simbolizē uzvaru pār fašismu, Saeima izdomāja vēl vienu vēstures zaimošanas veidu. Trīspadsmitajā jūnijā Latvijas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja trešajā lasījumā grozījumus, kuri paredz aizlieguma ieviešanu publiskos pasākumos valkāt  PSRS un nacistiskās Vācijas formastērpu.

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" paredz, ka šo pasākumu laikā tiks aizliegts izmantot bijušās PSRS, tās bijušo republiku, nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus, tostarp stilizētā veidā. Par šī aizlieguma pārkāpšanu plānots piemērot naudas sodu līdz 70 soda vienībām privātpersonām, un līdz 580 – juridiskajām.

Tāpat gājienu, piketu un sapulču laikā nedrīkstēs izmantot arī "šī apģērba elementus, kuru vizuālais saturs (aksesuāri, atšķirības zīmes, nozīmītes, uzpleči, aprīkojums) ļaus viennozīmīgi identificēt norādītos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes". Aizliegums iekļauj bijušās PSRS un tās republiku karogu, ģerboņu un himnu izmantošanu sabiedriskos pasākumos, kā arī nacistiskās Vācijas, svastikas, SS zīmju un padomju simbolu – sirpja un āmura ar piecstaru zvaigzni izmantošanu.

KF Sabiedriskās palātas Sabiedriskās diplomātijas attīstības, humanitārās sadarbības un tradicionālo vērtību saglabāšanas komisijas priekšsēdētāja Jeļena Sutormina paziņoja, ka vērsīsies ANO Ģenerālajā Asamblejā sakarā Sarkanās armijas formastērpa valkāšanas aizliegumu sabiedrisko pasākumos Latvijā, pielīdzinot to nacistiskās Vācijas formastērpam.

Sabiedriskā aktīviste atgādināja, ka 2015. gadā Ņujorkā ANO Ģenerālās Asamblejas 70. sesijas plenārsēdē tika pieņemta rezolūcija "Cīņa ar nacisma, neonacisma un citu prakses veidu slavēšanu, kuri veicina mūsdienu rasisma formu, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītas neiecietības eskalāciju".

Krievija cer saņemt attiecīgu principiālu Latvijas Eiropas Savienības partneru un starptautisko profila struktūru vērtējumu, kuras ir tik rūpīgas attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem un vēstures tematiem, galvenokārt, kad lieta neskar rietumvalstis.

Krievijas ĀM, komentējot likumprojektu par padomju formastērpa aizliegumu, uzsvēra, ka tā ir zaimojoša iniciatīva un ņirgāšanās par padomju karavīru piemiņu, kuri atdeva dzīvības par Latvijas atbrīvošanu.

Eiropas Parlaments vai pretošanās

Taču nav skaidrs, vai Rietumi reaģēs uz situāciju kā to pienāktos darīt. Un, galvenais, vai Latvija paklausīs, ja Eiropas augstākās struktūras centīsies ietekmēt to. Jo, neskatoties uz Eiropas Parlamenta rezolūciju un Eiropas Rasisma un neiecietības apkarošanas komisijas rekomendācijā, šogad, 16. martā, Rīgā notika ikgadējais SS leģionāru maršs.

Turklāt Latvija parlamentārieši, aizverot acis uz Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa aicinājumiem neiet gājienā, apmeklēja pasākumu.

Savukārt Latvijas Antinacistiskās komitejas pārstāvjus, kuri ieradās gājienā, lai izteiktu protestu, tieši pretēji, nelaida klāt Brīvības piemineklim.

Publicists un sabiedriskais aktīvists Vladimirs Lindermans daudzkārt paziņojis, ka krieviem Latvijā ir kaut kādā veidā jācīnās pret Latvijas varasiestāžu diskriminējošajiem lēmumiem, kuru mērķis ir visa krieviskā iznīcināšana valstī. Lindermans norādīja, ka, neraugoties uz sodu, ir jāvalkā Georga lentītes un nav jābaidās izmantot padomju simboliku 9. maijā.

Publicists apgalvoja, ka Latvijas varasiestādes bīstas krievu dumpja, kurš patiesībā nav bezjēdzīgs un nežēlīgs, taču apzināts un žēlsirdīgs.

68
Pēc temata
Sods 350 eiro: Latvijā aizliegs Sarkanās armijas formastērpu un pat uzplečus un nozīmītes
Pieminekli Atbrīvotājiem ir svarīgi pasargāt: LKS sarīkoja piketu pie Saeimas
Mitrofanovs: pieminekļa Atbrīvotājiem aizstāvju noskaņojums ir visnotaļ apņēmīgs
"Kā Latvijas varasiestādes spēs to apspiest?": Lindermans par krievu emocionālo kāpumu
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

21
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

21
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Amūra austriešu fotogrāfa Georga Valnera acīm

Ceļojums pa Transsibīrijas maģistrāli

17
(atjaunots 11:47 06.06.2020)
Kā austriešu fotogrāfs un dizainers Georgs Valners šķērsoja visu Krieviju un ko ieraudzīja savā ceļojumā.

Austriešu fotogrāfs un dizainers Georgs Valners ar vilcienu ieradās no Zalcburgas un devās garā ceļojumā pa Transsibīrijas maģistrāli. Intervijā RIA Novosti viņš pastāstīja, kā pārvarējis gandrīz desmit tūkstošus kilometru, kāpēc vietkarte ir drošāka nekā kupeja, kā sabrukuši viņa stereotipi par Krieviju, kā arī par ceļabiedriem – "teju vai slepenajiem aģentiem".

Jau no bērnības mīlu ceļot vilcienā. 

Man patīk lēnais temps, kādā tu ierodies pie mērķa, nevis vienkārši nokļūsti tur, izkāpjot no lidmašīnas. Man patīk gulēt vagonā – tās ir ļoti neparastas izjūtas. Tāpēc pērnvasar kopā ar žurnālisti Marinu Dmuhovski un Aņutu Prohorovu izvēlējāmies tādu ceļošanas veidu.

Georgs Valners uz perona

Marina bija Starptautiskās biatlona savienības sabiedrisko sakaru menedžere Zalcburgā. Tur arī iepazināmies. Aņuta, viņas draudzene, ilgu laiku dzīvojusi un strādājusi Dubaijā, aizrāvusies ar psiholoģiju.

Pašiņš vietkartē

Mans bērnības sapnis – kļūt par mašīnistu.

To īstenot neizdevās, toties brauciens pa Transsibīrijas maģistrāli tuvināja to, turklāt deva iespēju "iekarot Krieviju" – tā pajokoja mans draugs. 

Suņi uz perona

No Austrijas Vladivostokā var nokļūt ar vienu pārsēšanos.

Vajag tikai iesēsties vilcienā Nica-Maskava, bet pēc tam – pa taisno. Tomēr man gribējās vairāk apskatīt, tāpēc galu galā nomainīju 13 sastāvus: vispirms devos uz Poliju, pēc tam Poznaņā sēdos vilcienā Berlīne-Maskava, no Krievijas galvaspilsētas jau braucām no vienas pilsētas uz otru – līdz Transsiba galam.

Kristus Glābēja katedrāle austriešu fotogrāfa Georga Valnera acīm

Ceļojumi ar vilcienu un attieksme pret tiem Austrijā un Krievijā ir ļoti atšķirīgi. 

Pie mums uzskata, ka braukt četras stundas vilcienā – tas ir ļoti daudz. Cilvēkiem ir grūti iedomāties, kā tas ir – pavadīt vagonā vairāk nekā diennakti! Vēl Eiropā ceļā gandrīz vienmēr darbojas mobilais internets, bet Krievijā, kad nav sakaru, tu vienkārši liec telefonu pie malas. Vari papļāpāt ar ceļabiedriem vai paskatīties pa logu.

Saule vilciena logā

Dažkārt mēs divas diennaktis pavadījām vilcienā, un par to man bija liels prieks. 

No rīta nevajag agri celties, vari visu dienu skatīties pa logu, palaikam kaut ko uzkost. Man ļoti iepatikās saulrieti pār lielajām upēm – Volgu un Amūru. Neiedomājami skaisti! Mani pārsteidza arī tas, cik patīkamas ir ilgas pieturas. Izkāp no vilciena, nopērc ko ēdamu, pastaigājies.

Pusdienas vilcienā

Ceļā mēs desmit reizes nakšņojām vilcienā. 

Viesnīcās apmetāmies Ņižņij Novgorodā, Kazaņā, Jekaterinburgā, Krasnojarskā, Irkutskā, Olhona salā, Ulanudē, Blagoveščenskā, Habarovskā un Vladivostokā. Visur mums bija interesanti piedzīvojumi, trāpījās interesantas tikšanās. Piemēram, esmu aizrāvies ar alpīnismu, tāpēc viens no spilgtākajiem iespaidiem bija ceļš pretī virsotnēm netālu no Krasnojarskas. 

Pa ceļam uz Olhona salu

Man ļoti iepatikās alpīniste Irina, ko satikām vietējā rezervātā "Stolbi". 

Neskatoties uz cienījamo vecumu – 60 gadi – viņa mani uz klints apsteidza. Angļu valodā viņa īsti labi nerunāja, bet es ne vārda nevaru pateikt krieviski. Taču mēs abi zinām alpīnistu terminoloģiju un varējām aprunāties. Toties mani krievu draugi mūs nesaprata.

Nacionālais parks "Krasnojarskije Stolbi"

Mani pat iesvētīja par "stolbistu". 

Tā ir brīva klinšu kāpēju apvienība Krasnojarskā ar savu subkultūru. Mājās ar alpīnismu nodarbojos ar drošības jostu. Reizēm dodos īsos, taču tehniski sarežģītos maršrutos. Rezervātā "Stolbi" maršruti ir daudz augstāki un bīstamāki.

Baikāls

Tur mēs uzkāpām augstā klintī – Vectēvā. Bija grūti un riskanti.

Nedomāju, ka kādreiz gadīsies doties tādā pārgājienā bez drošības jostas! Atpakaļceļā Irina veda mūs gar sienu, kurā iegravēti bojāgājušo stolbistu vārdi. Tas bija atskurbinoši.

Georgs Valners Olhona salā

Krievijā man ļoti gribējās iznomāt "Ņivu" un pavizināties pēc sirds patikas. 

Reiz kādā nelielā ciemā mani draugi pamanīja mašīnu, piegāja pie saimnieces un apjautājās, vai nevarētu to aizlienēt. Viņa piekrita! Tas bija neticami! Nedomāju, ka Austrijā kāds cilvēks vienkārši ļaus svešiniekam pavizināties savā mašīnā.

Uz perona

Vladivostokā pēc priekšnesuma mūsdienu mākslas centrā "Zarja" pie mums pienāca kāds jauns vīrietis un pastāstīja par saviem draugiem un nelegālām autosacīkstēm. Tajā pašā naktī apciemojām dragreiseru tikšanās vietu. Es pat piedalījos braucienā! Tas bija ļoti izraujoši, bija arī bīstamas virāžas. 

Austriešu fotogrāfa Georga Valnera ceļojums pa Transsibīrijas maģistrāli

Reiz mūsu kupejā brauca divi pasažieri. 

Viņi neko negribēja stāstīt par savu darbu un nenosauca vārdus diktofonā. Gluži vai kā slepenie aģenti. Viens bija izmeklētājs, specialitāte – aviokatastrofas. Otrs kādreiz armijā strādājis pie raķetēm "Kosmos". Neko vairāk viņš nepastāstīja! Vēl tagad moka ziņkāre, - ko īsti viņš tur darīja?

Vilciena pavadone

Pirms brauciena uz Krieviju man stāstīja, ka tā ir lieliska valsts, taču, jo tālāk uz austrumiem, jo mazāk civilizācijas.

Jābaidās esot gan no dabas, gan cilvēkiem. Muļķības! Var jau būt, ka gadījusies cita pieredze, it īpaši, ja cilvēks ceļojis vienatnē un neprot krievu valodu. Bet mēs bijām trijatā, turklāt vēl divas krievietes, tāpēc valodas barjeras nebija.

Cilvēki Vladivostokā

Interesanti, ka dažkārt cilvēki šķita drusku nelaipni.

Taču, uzzinājuši, ka esmu ārzemnieks, visi sāka smaidīt, kļuva ļoti mīļi. Man šķiet, tieši tāpēc Krievija ir ļoti interesanta ceļojumam. Šeit neizturas vienaldzīgi pret ārzemju viesiem, atšķirībā no valstīm, kas cieš no pārlieka tūristu pieplūduma.

Sarkanais laukums austriešu fotogrāfa Georga Valnera acīm

Stereotips par to, ka krievs dzer vodku, šķiet, atkāpies pagātnē. 

Mēs redzējām, kā vienu pasažieri izdzina no vilciena, jo viņš bija piedzēries. Ceļot pa Krieviju var droši. It īpaši trešajā klasē (vietkarte – red.), kur daudzi brauc kopā ar ģimenēm un katrs redz visus ceļabiedrus.

Pavadoņi un pasažieri stacijā

Projekts Mesto47 ir pārvērties par cilvēkstāstu sēriju, kas atklājas gan kalnu virsotnē, gan mazā ciemā, gan pie tējas naksnīgā vilciena.

"Tas ir godīgs stāsts par Krieviju, par parastiem cilvēkiem: ceļabiedriem vilcienā un nejaušiem garāmgājējiem, ko sastapām pilsētās pa ceļam. Ideja dzima krogā Zalcburgā. Mesto47 – tas ir nejaušs skaitlis, kas simbolizē liktenīgu tikšanos nejaušību, paskaidroja Marina Dmuhovska. – Kupejā bijām trijatā: es – žurnālista lomā, Georgs – radošais līderis un fotogrāfs, mana draudzene Anna – psiholoģes lomā."

1 / 20
Biļešu pārbaude
"Kad koronavīrusa pandēmija beigsies, ceru atgriezties, - piebilda Georgs. – Es ļoti gribu apskatīt Jaroslavļu un Novosibirsku."
17
Tagi:
tūrisms, Krievija
Pēc temata
Britu žurnāliste pastāstījusi par jauko ceļojumu pa Krieviju.
Caur Eiropu un Āziju: Transsibam 115 gadi
Eiropieša sibiriāde: tikai pāris soļi līdz Šambalai
Vienatnē uz velosipēda, neskaitot suni. Anna Bolta apceļojusi visu Krieviju
Eiropieša sibiriāde: kā koki gar Baikāla krastiem klaiņo
Eiropieša sibiriāde: vilki taigā un 40 metrus augsts elks
Eiropieša sibiriāde: nobiedēt amaju un sagaidīt helikopteru