EPPA ziemas sesija. Foto no arhīva

EPPA aicina Krieviju atgriezties sēdēs

52
(atjaunots 13:57 04.06.2019)
EPPA Reglamenta komiteja aicinājusi Maskavu piedalījies jūnija sesijā.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Reglamenta komiteja ierosinājusi piešķirt pilnvaras Krievijas delegācijai darbam jūnija sesijā.

Atbilstošais rezolūcijas projekts pieņemts vakar, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz organizācijas preses dienesta paziņojumu.

"Ņemot vērā ministru komitejas lēmumu, kas pieņemts Helsinkos 17.maijā un izņēmuma kontekstu, kas pie tā novedis, komiteja ierosina atkāpties no EPPA noteikumiem, lai uzaicinātu dalībvalstu parlamentus, kuri nav pārstāvēti Asamblejā – Bosniju un Hercegovinu un Krievijas Federāciju, lai pārstāvētu savas pilnvaras nepilnā sesijā 2019.gada jūnijā," norādīts dokumentā.

Rezolūcijas projekts ierosina mainīt EPPA statūtus jautājumā par valstu parlamentāro delegāciju tiesību īstenošanu. "Pilnvaru apstrīdēšanas vai pārskatīšanas gadījumā locekļiem nevar tikt anulētas balsstiesības, tiesības uzstāties, būt pārstāvētiem Asamblejā un tās struktūrās," cita starpā teikts dokumentā.

Maskavas reakcija

Krievijas Valsts domes vicespīkers Pjotrs Tolstojs norādīja, ka EPPA Reglamenta komitejas rezolūcija, pēc būtības, atzīst, ka organizācijas sankciju politika pret Maskavu bija kļūdaina.

"Protams, mēs sveicam EPPA Reglamenta komitejas lēmumu par Krievijas delegācijas uzaicināšanu uz vasaras sesiju, tas ir kārtējais solis konstruktīva dialoga atjaunošanas turpināšanā, kura visiem jau sen trūkst," paziņoja Tolstojs.

Politiķis atzīmēja, ka tagad "ir asamblejas kārta, kurai tāpat jāatbalsta ierosinātie grozījumi, pārvarot rusofobā mazākuma destruktīvo ietekmi".

"Tādējādi pēc būtības, tiek atzīts, ka sankciju politika pret Krieviju EPPA bija kļūda. Mēs vērojam noskaņojuma izmaiņas eiropiešu vidū, daudzi ir noguruši no liekulības un meliem, un sākuši saprast, ka mūsu valsts nekad nav bijusi un nebūs Eiropas ienaidnieks, taču vienlaikus bez Krievijas dalības nav iespējams iedomāties tās nākotni," norādīja Tolstojs.

Aizvadītās nedēļas nogalē Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis paziņoja, ka Krievija piedalīsies EPPA sēdēs, ja organizācija paziņos, ka sankcijas pret nacionālajām delegācijām nav pieļaujamas. Jūnija sesijas dienas kārtībā – Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vēlēšanas un ECT tiesnešu vēlēšanas.

Krievija un EPPA

2014. gadā Krievijas delegācijai atņēma balsstiesības un virkni pilnvaru Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā (EPPA) sakarā ar situāciju Ukrainā un Krimas atpakaļpievienošanos Krievijai. Jautājums par pilnvaru atgriešanu Maskavai tika apspriests divas reizes, taču gala lēmums pieņemt netiks, savukārt sankcijas tika pastiprinātas.

2017. gadā KF, viens no lielākajiem Eiropas Padomes finansētājiem, atteicās maksāt dalības maksu līdz brīdim, kamēr Krievijas delegācijas tiesības netiks pilnībā atjaunotas. Balsstiesību atņemšana Krievijai noveda pie finansiālas krīzes pašā Eiropas Padomē. Piemēram, EP ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands paziņoja, ka EP nevar arī turpmāk samazināt darbinieku skaitu finansiālās krīzes rezultātā.

Iepriekš EP vadība norādīja, ka Maskavai jāsedz maksājumu parāds aptuveni 60 milj. eiro apmērā, taču Maskava uzskata, ka EP prasība nav izpildāma līdz brīdim, kad tiks atceltas pret Krievijas delegāciju vērstās politiskās sankcijas.

Maijā Eiropas Padome sēdē Helsinkos apstiprināja Krievijas Federācijas tiesības balsot šīs organizācijas sēdēs. Deklarāciju atbalstīja lielākā daļa EP dalībvalstu, pie tam iebilda Ukraina, Gruzija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Formāli deklarācijas pieņemšana nozīmē, ka Krievija var atkal balsot EP sēdēs, taču galīgais lēmums šajā jautājumā jāpieņem EPPA.


52
Pēc temata
Čehu politiķis: Eiropas Padomē Krieviju nemīl, bet krievu naudu vēlas
Bijušais Lietuvas premjers pārdomāja "izdzīt" Krieviju no Eiropas Padomes
Eiropas Padome paziņoja, ka ir ļoti svarīgi saglabāt Krievijas dalību organizācijā
Ukrainas parlamentā informē par vācu un ukraiņu deputātu konfliktu EPPA Krievijas dēļ
Laiks atkal braukt uz Maskavu: Kaljulaida noskaņo pret Krieviju Igaunijas delegātus EPPA
Eiropas Padome apstiprinājusi Krievijas delegācijas tiesības, tagad EPPA kārta
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

1
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

1
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara
Sukhoi Superjet 100

"Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt reisus uz Rīgu

13
(atjaunots 07:21 14.07.2020)
"Aeroflot" cer no 1. augusta atsākt regulāru satiksmi ar Rīgu, Tallinu un Viļņu. Sākusies biļešu pārdošana.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Krievijas aviokompānija "Aeroflot" sākusi biļešu pārdošanu reisiem uz Rīgu no 1. augusta, liecina informācija pārvadātāja vietnē.

Plānots veikt trīs reisus dienā – no rīta un vakarā ar "Aeroflot" lidmašīnām un vēl vienu no rīta sadarbībā ar Latvijas aviokompāniju airBaltic. Līdzīga shēma paredzēta arī atpakaļceļa maršrutiem.

Tāpat "Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt regulārus reisus maršrutā Maskava-Tallina-Maskava. Atbilstošos plānus apstiprinājusi arī Tallinas lidosta.

"Mēs neesam pārliecināti, vai lidojumi uz Maskavu sāksies jau 1. augustā, jo koronavīrusa infekcijas līmenis Krievijā vēl ir visai augsts. Tā patlaban ir galvenā problēma," ziņu portālam ERR pastāstīja Tallinas lidostas komercdirektors Ēro Pērgmaje.

Regulārus reisus plānots atjaunot arī ar Viļņu. Biļešu pārdošana jau sākusies.

Iepriekš Krievijas vicepremjere Tatjana Goļikova paziņoja, ka no 15. jūlija sāksies starptautisko lidojumu ierobežojumu atcelšanas process. Pirmajā posmā tiks atklāti reisi uz valstīm ar labvēlīgākajiem sanitāri epidemioloģiskajiem apstākļiem. Darbs starptautisko aviopārvadājumu atjaunošanai veidosies uz sadarbības pamatiem, informēja "Rosaviacija".

Savukārt Eiropas Savienības valstu padome ieteica pakāpeniski atcelt ierobežojumus braucieniem uz ES, saskaņojot valstu sarakstu, kam robežas var sākt atvērt no 1. jūlija. Piedāvāts atcelt ierobežojumus braucieniem uz 14 valstīm: Alžīru, Austrāliju, Kanādu, Gruziju, Japānu, Melnkalni, Maroku, Jaunzēlandi, Ruandu, Serbiju, Dienvidkoreju, Taizemi, Tunisiju, Urugvaju. Ķīna var iekļūt šajā sarakstā, apstiprinot sadarbību robežu atvēršanas jautājumā.

Pie tam Andoras, Monako, Sanmarino un Vatikāna iedzīvotāji tiek uzskatīti par ES rezidentiem šīs rekomendācijas izpratnē.

Ar Šengenu asociētās valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice pievienojušas ES rekomendācijām par robežu atvēršanu no 1. jūlija.

13
Tagi:
Baltija
Pēc temata
Lietuvā atsāksies reisi no Viļņas uz Rīgu un Frankfurti
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Uz Londonu caur Minsku: Latvijas iedzīvotājus nekavē slēgtās robežas