Padomes Parlamenta Asambleja. Foto no arhīva

Krievijas politiķi paskaidroja, ar kādiem noteikumiem valsts atsāks darbu EPPA

55
(atjaunots 17:42 01.06.2019)
Krievijas Valsts domes deputāts Leonīds Sluckis pauda pārsliecību, ka siruācija lielā mērā ir atkarīga no EPPA reglamenta komitejas lēmuma, kuras sēde notiks jūnija sākumā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis norādīja, ar kādu noteikumu Krievijas delegācija varētu piedalīties Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā jūnijā, vēsta Sputnik Lietuva.

Sluckis pauda viedokli, ka Krievijas pārstāvji varētu pieņemt pozitīvu lēmumu, ja EPPA reglamenta komiteja un pati asambleja sesijas pirmajā dienā pieņems lēmumu par to, ka sankcijas pret nacionālajām delegācijām ir nepieļaujamas. Reglamenta komitejas sēde ieplānota 3.jūnijā.

"Būs nepieciešami arī tehniski grozījumi pilnvaru apstiprināšanai ne tikai janvārī, bet arī visa gada garumā," deputāta teikto citēja aģentūra RIA Novosti.

Sluckis pastāstīja, ka patlaban rit pārrunas ar politisko grupu pārstāvjiem, piemēram, nesen notikusi saruna ar apvienoto kreiso līderi Tini Koksu.

Deputāts uzskata, ka vēlāk Krievijas parlamentārieši varētu tikties ar Parlamentārās asamblejas vadību, taču tas noskaidrosies vēlāk, kad būs zināmi EPPA Reglamenta komitejas sēdes rezultāti.

Sluckis novērtēja, ka vairāki faktori liecina par "konstruktīva lēmuma pieņemšanas augošo ticamību".

"Tas vajadzīgs ne tikai Krievijai, tas vispirms vajadzīgs Eiropas Padomei, lai saglabātu tās lomu XXI gadsimta jaunajā arhitektūrā," viņš uzskata.

EPPA sesija notiks 24.-28.jūnijā, tās ietvaros ieplānots EP ģenerālsekretāra vēlēšanas. Sluckis atzīmēja, ka piedalīšanos tajās Maskava uzskata par nozīmīgu leģitīmas sadarbības turpināšanai.

2014. gadā Krievijas delegācijai atņēma balsstiesības un virkni pilnvaru Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā (EPPA) sakarā ar situāciju Ukrainā un Krimas atpakaļpievienošanos Krievijai. Jautājums par pilnvaru atgriešanu Maskavai tika apspriests divas reizes, taču gala lēmums pieņemt netiks, savukārt sankcijas tika pastiprinātas.

2017. gadā KF, viens no lielākajiem Eiropas Padomes finansētājiem, atteicās maksāt dalības maksu līdz brīdim, kamēr Krievijas delegācijas tiesības netiks pilnībā atjaunotas. Balsstiesību atņemšana Krievijai noveda pie finansiālas krīzes pašā Eiropas Padomē. Piemēram, EP ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands paziņoja, ka EP nevar arī turpmāk samazināt darbinieku skaitu finansiālās krīzes rezultātā.

Iepriekš EP vadība norādīja, ka Maskavai jāsedz maksājumu parāds aptuveni 60 milj. eiro apmērā, taču Maskava uzskata, ka EP prasība nav izpildāma līdz brīdim, kad tiks atceltas pret Krievijas delegāciju vērstās politiskās sankcijas.

Krievija uzsver, ka pie tādas situācijas novedušas EPPA nelikumīgā rīcība pret Krievijas delegāciju un cer, ka organizācijas vadība to atzīs un pilnībā atjaunos Maskavas tiesības.

55
Pēc temata
Nekā nav žēl! Kijevā izdomāts, kā EPPA izdzīvot bez Krievijas
Negaidīt izslēgšanu: Žirinovskis aicina Krieviju izstāties no Eiropas Padomes
Krievija atteicās maksāt iemaksu Eiropas Padomē, kamēr netiks izpildīti tās nosacījumi
Bijušais Lietuvas premjers pārdomāja "izdzīt" Krieviju no Eiropas Padomes
RT kanāls

Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT

15
(atjaunots 09:56 03.07.2020)
KF ĀM aicina starptautiskās organizācijas novērtēt Rīgas lēmumu par RT kanālu izplatīšanas aizliegumu sakarā ar to neatbilstību Latvijas politiskajām un tiesiskajām saistībām.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Septiņu RT telekanālu translācijas aizliegums Latvijā ir sašutumu raisošs un prettiesisks solis, KF aicina starptautiskās organizācijas novērtēt, cik lielā mērā šāds lēmums atbilst Rīgas politiskajām saistībām, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 30. jūnijā paziņoja par septiņu RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka tie it kā pieder mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas. Tika aizliegti telekanāli RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV.

Taču atvērtos avotos viegli var atrast informāciju par to, ka Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, savukārt RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot Latvijas regulatora lēmumu, nosauca šādu rīcību par sašutumu raisošu un prettiesisku. Pēc diplomātes sacītā, Rīgā, acīmredzot, pieņēma lēmumu par RT telekanālu aizliegšanu, būdami nekompetenti juridiskos jautājumos.

"Ceram, ka šo sašutumu raisošo un prettiesisko rīcību Latvijas puse ir veikusi tikai atbildīgo iestāžu nekompetences iemesla dēļ, kuras nespēja tikt skaidrībā ar to, ka Dmitrijs Kiseļovs nekādā veidā nav saistīts un nekad nav bijis saistīts ar to, par ko Rīga tagad paziņojusi. Gribētos izskaidrot mūsu kolēģiem, ka šīs struktūras juridiskais statuss ir autonoma nekomerciāla organizācija, to vada Simonjanas kundze," sacīja Zaharova.

Viņa atgādināja ka Maskava jau vairākkārt pievērsusi starptautiskās sabiedrības uzmanību informācijas telpas tīrīšanai Latvijā, krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijai un centieniem izstumt krievu valodu no valsts informācijas telpas. Zaharova kārtējo reizi aicināja profila starptautiskās organizācijas "pakļaut oficiālās Rīgas lēmumu rūpīgai juridiskai ekspertīzei attiecībā uz tās atbilstību Latvijas politiskajām un tiesiskajām saistībām vārda un viedokļu paušanas brīvības, kā arī brīvas piekļuves informācijai nodrošināšanā".

RT ir Krievijas diennakts informatīvais telekanāls, kurš tika izveidots 2005. gadā translācijai ārzemēs. Tas raida angļu, arābu, spāņu un franču valodā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, tā nav pirmā diskriminācijas izpausme attiecībā uz Krievijas medijiem Baltijas valstīs. No 1. janvāra Igaunija faktiski ir aizliegusi Sputnik redakcijas darbu Tallinā, piedraudot darbiniekiem ar kriminālvajāšanu. Latvijā Sputnik darbiniekiem tiek radīts spiediens ne tikai "sarunu" veidā ar specdienestu pārstāvjiem, bet arī ar neformālu aizliegumu atvērt bankas kontus.

15
Tagi:
vārda brīvība, mediji, Zaharova, RT
Pēc temata
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO: izbeidziet politisko cenzūru Latvijā
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Krievijas Ārlietu ministrija, foto no arhīva

"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu

42
(atjaunots 16:31 02.07.2020)
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis atzīmēja, ka, izlasot NYT publikāciju, rodas vairāk jautājumu, nekā atbilžu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievijas ĀM komentēja it kā esošos pierādījumus Krievijas "sazvērestībai" ar talibiem. Pēc KF prezidenta speciālā pārstāvja Afganistānas lietās, Krievijas ĀM Otrā Āzijas departamenta direktora Zamira Kabulova sacītā, rakstā izskanēja tikai un vienīgi nepamatoti apgalvojumi.

"Mums ir nepieciešami pierādījumi, bet to nav. Tie ir nepamatoti apgalvojumi," paziņoja RIA Novosti Kabulovs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka nekad nav dzirdējis par narkotiku kontrabandistu Rahmatu Azizi, kurš figurēja rakstā. Pēc izdevuma sniegtajām ziņām, viņš it kā bijis galvenais abu pušu starpnieks.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Pēc viņa teiktā, pēc publikācijas izlasīšanas rodas vairāk jautājumu, nekā atbilžu. "Viltus ziņas arī ir jāgatavo rūpīgi," piebilda Kabulovs.

Iepriekš izdevums NYT publicēja rakstu, kurā nosauca "starpnieku" Krievijas un "Taliban" sazvērestības starpnieku Afganistānā. Pēc raksta autoru sacītā, tas ir narkotiku kontrabandists Rahmats Azizi.

Iepriekš izdevums NYT ar atsauci uz nenosauktiem specdienestu pārstāvjiem publicēja rakstu, kurā tika apgalvots, ka Krievijas militārais izlūkdienests esot piedāvājis atlīdzību ar talibiem saistītiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu kareivjiem Afganistānā. Pierādījumi rakstā sniegti netika. Amerikāņu izdevuma apgalvojumus oficiāli noraidīja kustības "Taliban" pārstāvis Zabiuls Mudžahids.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Baltajā namā apšaubīja NYT rakstu par KF "sadarbību" ar "Taliban".

42
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
Krievijas vēstniecībai izteikti draudi pēc publikācijas ASV preses izdevumā
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

0
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

0
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic