KF IK iesāka lietu pret sodītājiem no Latvijas par genocīdu 1942.-1943. gadā

CC BY-SA 4.0 / Egorova-av-82 / Братская могила советских воинов, партизан и жертв фашизма в окрестностях деревни Жестяная Горка
Братская могила советских воинов, партизан и жертв фашизма в окрестностях деревни Жестяная Горка - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ciema Žestjanaja Gorka vietā okupanti nošāva vairāk nekā 2600 mierīgo iedzīvotāju, soda operācijās piedalījās sodītāju grupa no Latvijas vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadībā.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja iesāka lietu saskaņā ar pantu "Genocīds" pēc soda operāciju konstatācijas fakta, kuras īstenoja vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadīta grupa. Tās sastāvā bija 33 Latvijas PSR padotie, vēsta IK mājaslapa. Mierīgo iedzīvotāju slepkavības notika Novgorodas apgabalā apdzīvotajā vietā Žestjanaja Gorka.

Šī gada maijā brīvprātīgie no organizācijas "Krievijas meklētāju kustība" atklāja Lielā Tēvijas kara laika apbedījumu vietu Novgorodas apgabala, Bateckijas rajona Žestjanaja Gorka ciemā – 42 cilvēku mirstīgās atliekas, tostarp bērni un grūtniece. Apbedīšanas vietā atrasto bojāgājušo cilvēku vizuālā apskate ļauj viennozīmīgi secināt - bedrē nošauti civiliedzīvotāji: pie viņiem netika atrasta nekāda amunīcija, pakausī - ložu caurumi. Apbedījuma vietā atrastas šautas čaulītes no vācu šautenēm.

Памятный камень у мемориала Большой хоральной синагоги - Sputnik Latvija
Latvijas ebreji lūdz Ģenerālprokuratūru atsākt izmeklēšanu Cukura lietā

"Konstatēts, ka šie cilvēki kļuvuši par soda operāciju upuriem, kuras tika veiktas Ļeņingradas (kopš 05.07.1944 – Novgorodas) apgabala ciema Žestjanaja Gorka okupācijas laikā 1942. gadā," teikts Izmeklēšanas komitejas paziņojumā.

Saskaņā ar arhīvu materiāliem, masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda". Tās sastāvā bija 33 sodītāji no Latvijas PSR. Šo grupu vadīja vācu ģenerālis Hercogs Kurts, kuru pēc tam notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu" un kurš nomira Vorkutas nometnē 1948. gada maijā.

1942.-1943. gadā šīs grupas locekļi sistemātiski nošāva un ar nažiem nodūra mierīgos iedzīvotājus, tostarp sievietes un bērnus, – sakarā ar aizdomām par sakariem ar partizāniem, par nelojalitātes izrādīšanu vācu varai.

Saskaņā ar rīcībā esošajiem datiem, ciema Žestjanaja Gorka vietā tika nošauti vairāk nekā 2600 cilvēku, lielākoties tie bija Ļeņingradas (pašreizējās Novgorodas) un Pleskavas apgabala iedzīvotāji, vairumā krievu tautības pārstāvji, kā arī ebreji un čigāni.

Чрезвычайный и Полномочный Посол РФ в Латвии Александр Вешняков - Sputnik Latvija
Aleksandrs Vešņakovs: nevajag izkropļot vēsturi

Nirnbergas tribunāla spriedums nosaka, ka PSRS teritorijā šādi noziegumi bija daļa no ģenerālplāna "Ost" ("Austrumi"), kurš paredzēja masveida slāvu, ebreju un citu tautību cilvēku iznīcināšanu.

"Krievijas IK Galvenā izmeklēšanas pārvalde un Krievijas Ģenerālprokuratūra veica šo faktu tiesisko izvērtēšanu un iesāka krimināllietu pēc nozieguma pazīmēm, kuras noteiktas KF KK 357. pantā – genocīds," teikts paziņojumā.

Tiek ziņots, ka KF IK šīs lietas izmeklēšanas ietvaros izveidos DNS datubāzi ar mērķi identificēt pilsoņus. Tāpat KF IK vērsīsies Aizsardzības ministrijā ar lūgumu palīdzēt pilna bojāgājušo mirstīgo atlieku meklēšanas un izpētes darbu veikšanā.

Šobrīd ciema rajonā turpinās apbedījumu meklēšana.  

Ziņu lente
0