Pussala Krima uz kartes. Foto no arhīva

Eiropā pieaug cilvēku skaits, kuri uzskata Krimu par Krievijas daļu

76
(atjaunots 12:31 13.05.2019)
Francijā mēneša laikā ievērojami pieaudzis cilvēku skaits, kuri uzskata Krimu par Krievijas daļu, liecina jaunākās socioloģiskās aptaujas rezultāti.

RĪGA, 13. maijs – Sputnik. Francūžu skaits, kuri uzskata Krimu par Krieviju, vienā mēnesī vien, no marta līdz aprīlim, pieaudzis par 11%. Par to liecina Sputnik.Viedokļi projekta ietvaros cienījamas franču socioloģiskās firmas Ifop veiktās aptaujas rezultāti, vēsta Sputnik Igaunija.

Sabiedrības viedokļa aptauja tika veikta no 9. līdz 15. aprīlim, izņemot Franciju, arī Lielbritānijā, Vācijā un ASV. Tajā piedalījās vairāk nekā četri tūkstoši respondentu vecumā no 18 gadiem. Aptaujas dalībniekiem piedāvāja izvēlēties vienu no trim atbilžu variantiem par Krimas valstisko piederību.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, aprīlī Krimu par Krievijas daļu uzskatīja 37% francūžu, 38% vāciešu, 34% britu un 27% amerikāņu. Pretējs viedoklis bija 27% ASV pilsoņu, 34% Lielbritānijas piederīgo, 34% Francijas iedzīvotāju un 43% Vācijas pilsoņu.

Aptauja liecina, ka Krievijas Krimas idejas atbalstītāji, lielākoties, ir vecākas paaudzes cilvēki ar augstāko izglītību.

Atbilstoši likumam

Iepriekš Krimas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs Georgijs Muradovs teletilta Maskava - Tallina laikā, kurš notika Sputnik Igaunija preses centrā, uzsvēra, ka pussala iestājās KF sastāvā pilnā atbilstībā ar likumdošanu.

"Krimas iedzīvotāji pieņēma lēmumu, pussalas vadība rīkojās atbilstoši Ukrainas konstitūcijai, kura sniedza iespēju rīkot referendumu. Viss tika izdarīts atbilstoši likumam," uzsvēra Muradovs.

Pēc viņa domām, pirms pieciem gadiem, kad Krima stāvēja uz kara un etniskās tīrīšanas robežas, tikai referenduma rīkošana par atkalapvienošanos ar Krieviju ļāva izvairīties no liela kara un saglabāt mieru pussalā.

Otrs teletilta dalībnieks, Krievijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Petrovs, pauda nožēlu, ka Krieviju turpina apsūdzēt Krimas anektēšanā. "Bet ne jau velti saka, ka labāk vienu reizi ieraudzīt, nekā simts reizes izdzirdēt. Tie igauņi, kas šajos gados pabijuši Krimā, atgriežas ar absolūti citiem iespaidiem, kuri kardināli atšķiras no tā, ko šeit cenšas iestāstīt oficiālā propaganda," pateica diplomāts.

Iepriekš rakstīts, ka eirodeputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs asi izteicās par eiroparlamentārieši Kosmas Zlotovska un Annas Fotigas piedāvātājiem grozījumiem "Krimas rezolūcijā", kuri aicināja apturēt kultūras objektu "nelikumīgo izvešanu" no Krimas teritorijas.  

"Uzlikt atbildību Krievijai par kultūras vērtslietu pazušanu pēckara vēsturē – tā ir ļoti vienpusēja un neglīta Eiroparlamenta rusofobu pozīcija. Par laimi, viņu nav tik daudz," pateica tolaik Mitrofanovs.

Parlamentārietis norādīja, ka Krimas un Ukrainas temats, neskatoties uz to, ka tas ir ļoti politizēts, ir ļoti slikti zināma deputātu absolūtajam vairākumam.

"No Eiropas politiskās elites puses pastāv uzstādījums attiecīgā veidā pozitīvi reaģēt attiecībā uz Ukrainu un kritizēt Krieviju par visu. Šī rezolūcija pēc sava satura ir pietiekami smieklīga, jo tā ir atrauta no realitātes. Pirmkārt, Krievija nenodarbojas ne ar kādu kultūras vērtslietu izvešanu. Otrkārt, Krima visā savā vēsturē Ukrainas sastāvā bijusi vien ap 40 gadiem," paskaidroja Mitrofanovs.

Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā.

Ukraina joprojām uzskata, ka Krima ir tās īslaicīgi okupētā teritorija. Saskaņā ar oficiālo pozīciju, Latvijas valdība vispusēji atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību un konsekventi neatzīst "Krimas nelikumīgo aneksiju". Savukārt Kremlī vairākkārt norādījuši, ka Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".

76
Pēc temata
Ukraiņu žurnāliste pastāstīja par braucienu uz Krimu
Puškovs par "mūžīgā vakardienā iestrēgušām" Latviju un Lietuvu: lai turpina sēdēt bunkuros
Pieci gadi ar Krieviju: kā mainījusies Krima
Sputnik atbildēja uz Ukrainas vēstnieka Igaunijā izteikumiem par Krimu
Krima gatavojas straujam ukraiņu tūristu pieplūdumam
KF ĀM

KF ĀM komentēja paziņojumus par radiācijas koncentrāciju virs Ziemeļeiropas

8
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Pagājušās nedēļas beigās vairākos medijos parādījās paziņojumi, ka jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas kodola un radiācijas drošības iestādes fiksēja atmosfērā virs Ziemeļeiropas teritorijas paaugstinātu radioaktīvo izotopu koncentrāciju.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Apgalvojumi, ka Krievijas perspektīvo bruņojumu "Posejdon" un "Burevestņik" izmēģinājumi varēja kļūt par radiācijas fona palielinājuma iemeslu virs Ziemeļeiropas, ir absolūti nepamatoti, sacīja RIA Novosti KF ĀM vadītāja vietniek Sergejs Rjabkovs.

"Es, protams, pievērsu uzmanību šiem materiāliem, taču vēlos teikt, ka šis nav pirmais un ne pēdējais gadījums. Turpmāk mēs vēl redzēsim ne mazumu ieganstu, kad no Amerikas puses sekos informatīvi iepludinājumi, gan anonīmi, gan atbildīgo personu vārdā. Iepludinājumi sakarā ar mūsu turpinātajiem darbiem perspektīvu kodola savaldīšanas sistēmu attīstības nozarē," sacīja Rjabkovs, komentējot dažu rietumu mediju materiālus, kuros tiek apgalvots, ka radiācijas līmenis virs Ziemeļeiropas varēja pacelties "Posejdon" un "Burevestņik" izmēģinājumu dēļ.

"Protams, es kategoriski noliedzu šāda veida sasaistes kā absolūti nepamatotas. Tas ir propagandas elements, kopējo amerikāņu pūliņu elements, kuru mērķis ir iesēt nepārliecību, sevišķi eiropiešu vidū, saistībā ar notiekošo," piebilda Rjabkovs.

Viņš uzsvēra, ka Maskava piedāvāja un turpinās piedāvāt ASV "nodarboties ar mūsu perspektīvo sistēmu tematiku plašākā daudzu faktoru kontekstā, kuri ietekmē stratēģisko stabilitāti, ar uzsvaru uz tām perspektīvajām amerikāņu sistēmām, kuras rada ārkārtīgi destabilizējošu ietekmi uz visu situāciju".

"Amerikāņi zina mūsu uzskaitījumus, viņiem ir zināms par mūsu raizēm. Atšķirībā no ASV mēs izvēlamies darīt to proporcionāli un aiz aizvērtām durvīm, bet kolēģi iet pa citu ceļu, kurš līdzinās tam, kas notika pēdējo dienu laikā ar Afganistānas sižetu. Tā ir daļa no kopējā kursa un ar ieroču kontroles lietu tam visam nav nekāda sakara," nobeigumā sacīja Rjabkovs.

Iepriekš SAEA paziņoja, ka nelielais radioaktīvo izotopu koncentrācijas kāpums atmosfērā virs Ziemeļeiropas nerada draudus cilvēka veselībai un apkārtējai videi. Vairāk nekā 40 valstis, tostarp arī Krievija, paziņoja SAEA, ka to teritorijā nav reģistrēti notikumi, kuri spētu novest pie paaugstinātas radioizotopu koncentrācijas gaisā.

Pagājušās nedēļas beigās vairākos medijos parādījās paziņojumi, ka jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas kodola un radiācijas drošības iestādes fiksēja atmosfērā virs Ziemeļeiropas teritorijas paaugstinātu radioaktīvo izotopu koncentrāciju, kuriem ir tā saucamā reaktorā izcelsme. Tāpat tika ziņots, ka, saskaņā ar Nīderlandes Nacionālā veselības un apkārtējās vides institūta (RIVM) aprēķiniem, šie izotopi it kā nāk no Krievijas puses un par notikušā iemeslu varēja kļūt degvielas elementa dehermetizācija kādas AES reaktorā.

Vēlāk Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka nekādu paziņojumu par draudiem vai avārijas situācijām, kuras varēja izraisīt paaugstināts radiācijas līmenis Krievijā, nav bijis, KF ir ideāla radiācijas drošības monitoringa sistēma.

8
Tagi:
radiācija
Pēc temata
Salaspils reaktors gadiem ilgi nesaņem pietiekamus līdzekļus. Likvidācija izmaksās vairāk
Rīdzinieki izmetuši atkritumos bīstamu radioaktīvu priekšmetu
Černobiļas mantojums: radiācijas avots, kas ir bīstamāks nekā pudelīte atkritumos
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā

7
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam; par to pieņemšanu nobalsoja gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem valsts Konstitūcijā, kurus vispārējā Krievijas balsojumā atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Krievijas vēlētāju, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Kremļa preses dienestu.

Šogad vēstījumā Federālajai sanāksmei Putins piedāvāja veikt virkni grozījumu valsts pamatlikumā. Pēcāk piedāvājumus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa, pēc kā prezidents iesniedza attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Valsts domē.

Parlamenta apakšpalāta 11. martā galīgajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu, tajā pašā dienā dokumentu atbalstīja Federācijas Padome, pēc kā to atbalstīja visu KF reģionu likumdevēju sapulces. 14. martā Putins parakstīja likumu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Taču prezidents vairākkārt uzsvēra, ka izmaiņas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiks atbalstītas vispārējā Krievijas balsojumā.

Balsojums par grozījumiem KF Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Pēc 100% protokolu apstrādes galīgā balsojuma dalībnieku aktivitāte sastādīja 67,97%. Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 77,92% (gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu), pret – 21,27% (aptuveni 16 miljoni cilvēku).

7
Tagi:
Konstitūcija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs

Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā

0
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Daļai Covid-19 izslimojušo simptomi nepāriet pat pēc dažiem mēnešiem kopš izveseļošanās brīža, paziņoja RBC Hārvarda Universitātes profesors Tobiass Kurts, vēsta RIA Novosti.

"Ir pacienti, kuriem neparādās nekādi simptomi, taču ir arī tie, kas izjūt problēmas (tostarp ar plaušām). Daži jauni cilvēki nevar nodarboties ar sportu pat pēc dažiem mēnešiem pēc slimības," paskaidroja zinātnieks.

Kurts uzsvēra, ka pagaidām vīruss nav pietiekami detalizēti izpētīts, lai pētnieki spētu ar pārliecības izjūtu pateikt, vai ar to saistītās veselības problēmas kļūs hroniskas vai ar laiku zudīs.

Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2. Tā, izveseļojušies pacienti visa mūža garumā var ciest no plaušu traucējumiem, hroniska noguruma un psihes un nervu sistēmas traucējumiem.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Profesors: 1% Latvijas iedzīvotāju jau varēja izveidoties imunitāte pret Covid-19
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Covid-19 Latvijā ir gandrīz izzudis, taču ārsti gaida otru vilni