Pussala Krima uz kartes. Foto no arhīva

Eiropā pieaug cilvēku skaits, kuri uzskata Krimu par Krievijas daļu

62
(atjaunots 12:31 13.05.2019)
Francijā mēneša laikā ievērojami pieaudzis cilvēku skaits, kuri uzskata Krimu par Krievijas daļu, liecina jaunākās socioloģiskās aptaujas rezultāti.

RĪGA, 13. maijs – Sputnik. Francūžu skaits, kuri uzskata Krimu par Krieviju, vienā mēnesī vien, no marta līdz aprīlim, pieaudzis par 11%. Par to liecina Sputnik.Viedokļi projekta ietvaros cienījamas franču socioloģiskās firmas Ifop veiktās aptaujas rezultāti, vēsta Sputnik Igaunija.

Sabiedrības viedokļa aptauja tika veikta no 9. līdz 15. aprīlim, izņemot Franciju, arī Lielbritānijā, Vācijā un ASV. Tajā piedalījās vairāk nekā četri tūkstoši respondentu vecumā no 18 gadiem. Aptaujas dalībniekiem piedāvāja izvēlēties vienu no trim atbilžu variantiem par Krimas valstisko piederību.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, aprīlī Krimu par Krievijas daļu uzskatīja 37% francūžu, 38% vāciešu, 34% britu un 27% amerikāņu. Pretējs viedoklis bija 27% ASV pilsoņu, 34% Lielbritānijas piederīgo, 34% Francijas iedzīvotāju un 43% Vācijas pilsoņu.

Aptauja liecina, ka Krievijas Krimas idejas atbalstītāji, lielākoties, ir vecākas paaudzes cilvēki ar augstāko izglītību.

Atbilstoši likumam

Iepriekš Krimas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs Georgijs Muradovs teletilta Maskava - Tallina laikā, kurš notika Sputnik Igaunija preses centrā, uzsvēra, ka pussala iestājās KF sastāvā pilnā atbilstībā ar likumdošanu.

"Krimas iedzīvotāji pieņēma lēmumu, pussalas vadība rīkojās atbilstoši Ukrainas konstitūcijai, kura sniedza iespēju rīkot referendumu. Viss tika izdarīts atbilstoši likumam," uzsvēra Muradovs.

Pēc viņa domām, pirms pieciem gadiem, kad Krima stāvēja uz kara un etniskās tīrīšanas robežas, tikai referenduma rīkošana par atkalapvienošanos ar Krieviju ļāva izvairīties no liela kara un saglabāt mieru pussalā.

Otrs teletilta dalībnieks, Krievijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Petrovs, pauda nožēlu, ka Krieviju turpina apsūdzēt Krimas anektēšanā. "Bet ne jau velti saka, ka labāk vienu reizi ieraudzīt, nekā simts reizes izdzirdēt. Tie igauņi, kas šajos gados pabijuši Krimā, atgriežas ar absolūti citiem iespaidiem, kuri kardināli atšķiras no tā, ko šeit cenšas iestāstīt oficiālā propaganda," pateica diplomāts.

Iepriekš rakstīts, ka eirodeputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs asi izteicās par eiroparlamentārieši Kosmas Zlotovska un Annas Fotigas piedāvātājiem grozījumiem "Krimas rezolūcijā", kuri aicināja apturēt kultūras objektu "nelikumīgo izvešanu" no Krimas teritorijas.  

"Uzlikt atbildību Krievijai par kultūras vērtslietu pazušanu pēckara vēsturē – tā ir ļoti vienpusēja un neglīta Eiroparlamenta rusofobu pozīcija. Par laimi, viņu nav tik daudz," pateica tolaik Mitrofanovs.

Parlamentārietis norādīja, ka Krimas un Ukrainas temats, neskatoties uz to, ka tas ir ļoti politizēts, ir ļoti slikti zināma deputātu absolūtajam vairākumam.

"No Eiropas politiskās elites puses pastāv uzstādījums attiecīgā veidā pozitīvi reaģēt attiecībā uz Ukrainu un kritizēt Krieviju par visu. Šī rezolūcija pēc sava satura ir pietiekami smieklīga, jo tā ir atrauta no realitātes. Pirmkārt, Krievija nenodarbojas ne ar kādu kultūras vērtslietu izvešanu. Otrkārt, Krima visā savā vēsturē Ukrainas sastāvā bijusi vien ap 40 gadiem," paskaidroja Mitrofanovs.

Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā.

Ukraina joprojām uzskata, ka Krima ir tās īslaicīgi okupētā teritorija. Saskaņā ar oficiālo pozīciju, Latvijas valdība vispusēji atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību un konsekventi neatzīst "Krimas nelikumīgo aneksiju". Savukārt Kremlī vairākkārt norādījuši, ka Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".

62
Pēc temata
Ukraiņu žurnāliste pastāstīja par braucienu uz Krimu
Puškovs par "mūžīgā vakardienā iestrēgušām" Latviju un Lietuvu: lai turpina sēdēt bunkuros
Pieci gadi ar Krieviju: kā mainījusies Krima
Sputnik atbildēja uz Ukrainas vēstnieka Igaunijā izteikumiem par Krimu
Krima gatavojas straujam ukraiņu tūristu pieplūdumam