Pussala Krima uz kartes. Foto no arhīva

Eiropā pieaug cilvēku skaits, kuri uzskata Krimu par Krievijas daļu

79
(atjaunots 12:31 13.05.2019)
Francijā mēneša laikā ievērojami pieaudzis cilvēku skaits, kuri uzskata Krimu par Krievijas daļu, liecina jaunākās socioloģiskās aptaujas rezultāti.

RĪGA, 13. maijs – Sputnik. Francūžu skaits, kuri uzskata Krimu par Krieviju, vienā mēnesī vien, no marta līdz aprīlim, pieaudzis par 11%. Par to liecina Sputnik.Viedokļi projekta ietvaros cienījamas franču socioloģiskās firmas Ifop veiktās aptaujas rezultāti, vēsta Sputnik Igaunija.

Sabiedrības viedokļa aptauja tika veikta no 9. līdz 15. aprīlim, izņemot Franciju, arī Lielbritānijā, Vācijā un ASV. Tajā piedalījās vairāk nekā četri tūkstoši respondentu vecumā no 18 gadiem. Aptaujas dalībniekiem piedāvāja izvēlēties vienu no trim atbilžu variantiem par Krimas valstisko piederību.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, aprīlī Krimu par Krievijas daļu uzskatīja 37% francūžu, 38% vāciešu, 34% britu un 27% amerikāņu. Pretējs viedoklis bija 27% ASV pilsoņu, 34% Lielbritānijas piederīgo, 34% Francijas iedzīvotāju un 43% Vācijas pilsoņu.

Aptauja liecina, ka Krievijas Krimas idejas atbalstītāji, lielākoties, ir vecākas paaudzes cilvēki ar augstāko izglītību.

Atbilstoši likumam

Iepriekš Krimas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs Georgijs Muradovs teletilta Maskava - Tallina laikā, kurš notika Sputnik Igaunija preses centrā, uzsvēra, ka pussala iestājās KF sastāvā pilnā atbilstībā ar likumdošanu.

"Krimas iedzīvotāji pieņēma lēmumu, pussalas vadība rīkojās atbilstoši Ukrainas konstitūcijai, kura sniedza iespēju rīkot referendumu. Viss tika izdarīts atbilstoši likumam," uzsvēra Muradovs.

Pēc viņa domām, pirms pieciem gadiem, kad Krima stāvēja uz kara un etniskās tīrīšanas robežas, tikai referenduma rīkošana par atkalapvienošanos ar Krieviju ļāva izvairīties no liela kara un saglabāt mieru pussalā.

Otrs teletilta dalībnieks, Krievijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Petrovs, pauda nožēlu, ka Krieviju turpina apsūdzēt Krimas anektēšanā. "Bet ne jau velti saka, ka labāk vienu reizi ieraudzīt, nekā simts reizes izdzirdēt. Tie igauņi, kas šajos gados pabijuši Krimā, atgriežas ar absolūti citiem iespaidiem, kuri kardināli atšķiras no tā, ko šeit cenšas iestāstīt oficiālā propaganda," pateica diplomāts.

Iepriekš rakstīts, ka eirodeputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs asi izteicās par eiroparlamentārieši Kosmas Zlotovska un Annas Fotigas piedāvātājiem grozījumiem "Krimas rezolūcijā", kuri aicināja apturēt kultūras objektu "nelikumīgo izvešanu" no Krimas teritorijas.  

"Uzlikt atbildību Krievijai par kultūras vērtslietu pazušanu pēckara vēsturē – tā ir ļoti vienpusēja un neglīta Eiroparlamenta rusofobu pozīcija. Par laimi, viņu nav tik daudz," pateica tolaik Mitrofanovs.

Parlamentārietis norādīja, ka Krimas un Ukrainas temats, neskatoties uz to, ka tas ir ļoti politizēts, ir ļoti slikti zināma deputātu absolūtajam vairākumam.

"No Eiropas politiskās elites puses pastāv uzstādījums attiecīgā veidā pozitīvi reaģēt attiecībā uz Ukrainu un kritizēt Krieviju par visu. Šī rezolūcija pēc sava satura ir pietiekami smieklīga, jo tā ir atrauta no realitātes. Pirmkārt, Krievija nenodarbojas ne ar kādu kultūras vērtslietu izvešanu. Otrkārt, Krima visā savā vēsturē Ukrainas sastāvā bijusi vien ap 40 gadiem," paskaidroja Mitrofanovs.

Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā.

Ukraina joprojām uzskata, ka Krima ir tās īslaicīgi okupētā teritorija. Saskaņā ar oficiālo pozīciju, Latvijas valdība vispusēji atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību un konsekventi neatzīst "Krimas nelikumīgo aneksiju". Savukārt Kremlī vairākkārt norādījuši, ka Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".

79
Pēc temata
Ukraiņu žurnāliste pastāstīja par braucienu uz Krimu
Puškovs par "mūžīgā vakardienā iestrēgušām" Latviju un Lietuvu: lai turpina sēdēt bunkuros
Pieci gadi ar Krieviju: kā mainījusies Krima
Sputnik atbildēja uz Ukrainas vēstnieka Igaunijā izteikumiem par Krimu
Krima gatavojas straujam ukraiņu tūristu pieplūdumam
Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs, foto no arhīva

Ir iedarbīga metode: KF politiķis paskaidroja, aizsargāt žurnālistu tiesības Latvijā

25
(atjaunots 00:14 17.04.2021)
Vēršanās starptautiskajās organizācijās par žurnālistu vajāšanu nav efektīva, jo to bloķē rusofobais vairākums. Pavisam citāti ir ekonomiskie instrumenti, uzskata Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Krievijai vajadzētu ierobežot ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, uzskata Krievijas Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs

Leonīds Kalašņikovs. Šo viedokli viņš pauda Baltnews, komentējot Sputnik un Baltnews ārštata autoru vajāšanu Latvijā.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu vēl piecus norādīto portālu ārštata autorus lietā par ES sankciju iespējamu pārkāpumu. KF uzskata aizdomas par izdomātām.

Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Krievijai vajag aktīvāk atbalstīt tautiešus.

"Mēs esam sākuši ierobežotu ekonomiskās attiecības (ar Baltijas valstīm – red.) tikai pēdējos gados, kad vairs nebija citas izejas. Man šķiet, tas ir viens no ceļiem, kas vislabāk ietekmējis un ietekmē šīs valstis," uzskata deputāts.

Pēc viņa domām, aicinājumi dažādās starptautiskās struktūrās bieži nav efektīvi, jo saskaras ar rusofobā vairākuma pretdarbību. Kalašņikovam pašam ir ilggadēja darba pieredze EPPA, un ne vienu vien reizi gadījies redzēt, kā Krievijas aicinājumus bloķē, turklāt "pirmā vijole" bija tieši Baltijas valstīm.

"Aicinājumi ir vajadzīgi? Jā. Vajag vērsties? Jā. Taču pie tam pats labākais ir vienkārši pārtraukt jebkādas ekonomiskas attiecības ar viņiem," piebilda deputāts.

Komentējot situāciju Latvijā un citās Baltijas valstīs, viņš atsauca atmiņā vācu priestera Martina Nīmellera vārdus par fašistisko Vāciju: "Kad atnāca pēc komunistiem, mēs klusējām. Kad atnāca pēc ebrejiem, mēs arī klusējām. Kad atnāca pēc mums, vairs nebija, kam klusēt." Ilustrējot šo situāciju, viņš pieminēja Lietuvas opozicionāra Aļģirda Palecka lietu, ko tiesāja par izteikumiem par uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim 1991. gada 13. janvārī – viņa viedoklis nesakrita ar valdības oficiālo traktējumu.

"Tad valdība neizdomāja neko labāk, ka iesēdināt viņu cietumā par viņa vārdiem, jo viņi izdomāja staļinisma, komunisma noliegšanu un tā tālāk. Ar tādiem pantiem viņi kuru katru varētu saukt pie atbildības. Turklāt iepriekš viņi vispirms aizliedza komunistisko, pēc tam – arī padomju simboliku," teica Kalašņikovs un piebilda, – tagad pa šo pašu ceļu iet Ukraina.

"Atgriežoties pie vācu priestera vārdiem: tagad nonākuši pie žurnālistiem. Patiešām, to dara, lai nebūtu neviena, kam runāt. Ja kāds, vismaz piesedzoties ar žurnālista profesiju, vēl kaut ko varēja teikt, tad rīt tas vairs nebūs iespējams," uzskata deputāts.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

25
Tagi:
Latvija, žurnālistu vajāšana, žurnālists
Pēc temata
Represijas pret žurnālistiem Latvijā: VDD tur aizdomās vēl piecus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Ģenerālprokuratūra atteicās slēgt krimināllietu pret Latvijas žurnālisti
Tālvadības pults, foto no arhīva

Nabadzīgi veikali, atpalicība, drūma TV: Krievijas žurnāliste novērtēja Latviju

91
(atjaunots 14:45 16.04.2021)
Krievijas žurnāliste Anastasija Mironova, kurai jau agrāk izdevās ar saviem Baltijas valstīm veltītajiem aprakstiem iekustināt vietējās varasiestādes un radīt sašutuma vētru, tagad atkal aprakstījusi baltiešus rakstā par to, kāpēc viņiem tik ļoti nepatīk Krievija.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Nav gan tik briesmīgi, kā izskatās no pirmā acu uzmetiena. Rakstā, ko publicēja portāls Gazeta.ru, Krievijas žurnāliste Anastasija Mironova pat žēlo Baltijas valstis, kas spiestas dzīvot un visu laiku atskatīties uz "vecāko brāli, kas visus tracina" – uz Krieviju.

Kāpēc "vecākais brālis" tracina? Žurnāliste paskaidroja, ka visas traģēdijas pamatā ir fakts, ka pēc PSRS sabrukuma Krievija dzīvoja un attīstījās, bet ilgoto neatkarību saņēmušās valstis nespēja sasniegt tādus izaugsmes tempus, kā lielais kaimiņš.

"Jebkurš cilvēks, kurš pabraukājis pa bijušo PSRS, zina, ka mūsu valsts izskatās vislabāk attīstīta no visām. Vai nu viņi neapciemo kaimiņus, vai baidās viņus aizkaitināt," konstatēja žurnāliste.

Viņa atklāja, ka pēdējo 15 gadu laikā bijusi visās bijušās PSRS valstīs, un Krievija, pēc viņas domām, izskatās visprogresīvāk. Žurnāliste norādīja pat uz kontrastu apģērbā, piemēram Rīgas ielās, ar Krievijai raksturīgo manieri. Viņasprāt, Baltijas valstu iedzīvotāji ģērbjas vecmodīgi.

Pēc tam viņa atgādināja virkni kļūmju, ko pieļāvušas Baltijas valstis.

Žurnālistes ieskatā, veikali Latvijā varētu būt daudz labāki un nav ne salīdzināmi kārtības un tīrības ziņās ar veikaliem Krievijā. "Lielveikals nabagajiem Rīgā ir netīrāks nekā Permā," viņa konstatēja.

Arī izdevniecības, avīzes un interneta mediji Krievijā izskatās mūsdienīgāki, viņa atzīmēja. Pie tam viņa uzsvēra, ka par reklāma mēstules Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir tādas, kā bija Krievijā pirms vairāk nekā 10 gadiem.

Žurnāliste asi kritizēja arī televīziju: "Nomācošs iespaids: grafika, ievada attēls, montāža, vadītāju apģērbs, reklāma neizskatās tik mūsdienīga, kā pie mums... Visi Baltijas mediji patiešām izskatās ļoti nabadzīgi un pieticīgi, it kā pie tiem strādātu provinciāļi. It kā skaties Krievijas rajona centra telekanālu."

Viņa zemu novērtēja tehnoloģijas visās pēcpadomju valstīs, izņemot Igauniju. No Krievijas atpaliek gan interneta ātruma, gan lietotāju ērtību ziņā, pēc viņas vārdiem, klibo pat interneta piegādes caur postamātiem.

Vecrīgas jumti. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Песня

"Šķērso robežu ar Latviju, un it kā melnajā caurumā ties. Tas pats ir ar Lietuvu. 2018. gadā iebraucu Kauņā: jau pili var redzēt, bet tīmekļa nav!" Mironova bija sašutusi.

Starp citu, par publikāciju Facebook, kurā Mironova pastāstīja, kā braukusi mašīnā uz Latviju atpūsties, FB bloķēja viņas lapu uz 30 dienām.

Viņa jau apliecināja lasītājiem, ka uz Latviju vairs nebrauks ceļu kvalitātes, vistu kuņģīšu trūkuma un vietējo alkoholisma dēļ. Piedevām rakstā "Latvija: tīri, skaisti, nabadzīgi un pavisam maz cilvēku" viņa stāstīja, ka ielas pilsētās ir tukšas un visbiežāk Rīgā sastopami bērni un pensionāri.

Šoreiz Mironova atsauca atmiņā Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas publikāciju, kurš Twitter tīklā pat ierunājās krieviski, mēģinādams pārliecināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par to, ka MRT kabinets Latvijā ir.

Mironova piezīmēja, ka Baltijas valstis labprāt salīdzina ar savām galvaspilsētām Krievijas laukus.

"Vai tad tik sen norībēja skandāls, kad Latvijas politiķis publicēja MRT kabineta fotogrāfiju rajona centrā, bet viņam atsūtīja novazātas fotogrāfijas no mūsu provinces 2000. gados, iebiedēšanai nez kāpēc papildināja ar tualetes fotogrāfiju no Osvencimas un paziņoja, ka tā esot slimnīca Krievijā. skaists gājiens, nekas cits. Toties sanāk muļķības, ja salīdzināt salīdzināmo. Manā rajona centrā, Puškina apdziedātajā Lugā, piedzēruši uz ceļiem nevāļājas, bet Latvijā – vāļājas, es viņus te pati cēlu kājās, bet vietējie gāja garām. Un es pati esmu redzējusi, ka Tartu nomales izskatās daudz depresīvākas nekā nomales Toboļskā, kur es tāpat esmu bijusi," uzsvēra žurnāliste.

Viņa secināja: ja Baltijas valstīs pavadīt ilgu laiku, sāc manīt detaļas, tāpēc rodas iespaids, ka viņi būtiski atpalikuši no Krievijas. "Atpalicēji" – tā Baltijas valstis nokristīja Mironova. Tāpēc ka "viņu tradīcija ir pastāvīgi atskatīties uz Krieviju," uzskata žurnāliste.

Kā piemēru Mironova atgādināja atbalsi, ko Latvijā radīja viņas raksts par sliktajiem ceļiem, un atzīmēja – viņas publikācija FB toreiz piesaistījusi piecu Saeimas deputātu uzmanību, "jo tas ir notikums".

Savu rakstu Mironova noslēdza ar interesantu secinājumu: "Mēs esam nejaukā stāvoklī: mūs ielenc valstis, kas uzskata: tām personīgi būs vieglāk dzīvot, ja mēs dzīvosim sliktāk. It kā viņi no tā pumpas iznīdēs un iemācīsies lietot chromakey."

91
Tagi:
žurnālists, Krievija, Baltija
Pēc temata
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
Šeit cilvēki nav sātīgi paēduši: žurnāliste no Krievijas apmeklējusi Latviju
"Latvijā dzer visi": Krievijas žurnāliste par alkohola reibumu Baltijā
ASV karavīrs, foto no arhīva

"Fīrera fani": ko neonacisti sarīkojuši amerikāņu armijā

0
(atjaunots 13:11 18.04.2021)
Iebiedēšanas akcijas, atklāts rasisms un uzbrukumi valdībai – Pentagons ir nopietni noraizējies par ekstrēmisma pieaugumu armijā.

Pārskats liecina, ka ASV Bruņotajos spēkos strauji aug radikāli noskaņotu karavīru skaits – viņi apdraud valdību un civiliedzīvotājus. Komandieri pagaidām nespēj atrisināt problēmu. Par to, pie kā tas viss var novest, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Problēma Nr. 1

Bruņotajos spēkos esošo precīzu radikāļu skaitu pārskata autori nav minējuši, tomēr uzsver, ka aktīvā dienesta karavīrus ļoti augstu vērtē ekstrēmiskie grupējumi, jo viņu pieredzei un zināšanām ir liela nozīme tā saucamo militāro operāciju panākumiem pret pašu valsts iedzīvotājiem.

Jau desmitiem reižu karavīri un virsnieki turēti aizdomās vai apsūdzēti par sakariem ar ekstrēmistiem. Piemēram, 2018. gadā policija aizturēja Nacionālās gvardes kareivi – neonacistiska grupējuma locekli. Viņš ne tikai bija aizliegtās organizācijas rindās, bet arī nodarbojās ar sprāgstvielu nelegālu noietu un glabāšanu. Gvardam piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Viņa domubiedri plānoja pārveidot esošo sabiedrisko sistēmu par labu "baltajai rasei". Izstrādāja vairāku uzbrukumu scenārijus un pastrādāja piecas slepkavības. Ekstrēmisti plānoja nodarīt bojājumus ūdens apgādes un elektropadeves sistēmās vairākās ASV pilsētās. Līdz izformēšanai 2020. gadā grupējumā bija aptuveni 80 aktīvi biedri. 2018. gadā varasiestādes aizturēja Bruņoto spēku veterānu, kurš trenēja nacistisko grupējumu – viņš mācīja radikāļus šaut, apieties ar šaujamieročiem un tuvcīņā. Bijušais karavīrs ieteica organizācijas locekļiem dienēt armijā, lai iegūtu speciālās iemaņas un izmantot tās vardarbīgās akcijās pret ASV valdību.

Vēl vienā ekstrēmiskā organizācijā, kas izrādījās populāra amerikāņu karavīru vidū, apmēram 500 locekļi. Dibinātājs – bijušais jūras kājnieks. Tās locekļi, karavīri, propagandē radikālu ideoloģiju dienesta biedru vidū, lasa "lekcijas" studentiem. Mērķis – rasu segregācija un labāka pasaule baltajiem. Līdzekļi – cita starpā arī legāla iespiešanās ASV politiskajā sistēmā, mediju pārstāvju vervēšana. Organizācijas locekļi sazinās sociālajos tīklos un slēgtajās tērzētavās, cenšoties ievērot konspirāciju. Zināms, ka grupējuma filiāles darbojas 36 štatos.

Īpašas pazīmes

Par ekstrēmisma problēmu armijā sākās runas, kad vairāki desmiti bijušo un aktīvā dienestā esošo karavīru tika apsūdzēti par dalību nekārtībās Kapitolija pakalnā 6. janvārī. FIB klasificēja uzbrukumu Kongresam kā iekšējo terorismu.

Nav nemaz tik vienkārši identificēt ekstrēmistus bruņotajos spēkos. Rasisti, nacionālisti rūpīgi slēpj savus uzskatus un plānus atklāj vienīgi pārbaudītiem cilvēkiem. Lai atpazītu viens otru, viņi nēsā apģērbu ar noteiktiem logotipiem vai tetovējumus, kas nezinošiem cilvēkiem nerada nekādas aizdomas. Piemēram, kāda neonacistiska grupējuma locekļi uz apakšdelma tetovē grozītu Trešā reiha divīziju emblēmu.

Vēl nopietnāka armijas ekstrēmisma problēma ir vientuļie fanātiķi. Viņi neatšķiras no sabiedrības, tomēr pieturas pie ekstrēmiskiem un rasistiskiem uzskatiem, apmeklē nacionālistu forumus un sapulces, aģitē internetā.

Piemēram, tā saucamie boogaloo boys gatavojas otrajam pilsoņu karam un valdības gāšanai. "Bugalo" bruņojas, iegādājas munīciju un ekipējumu, daudziem ir veseli šaujamieroču arsenāli. Viņi mācās izdzīvot ekstremālos apstākļos, apgūst tuvcīņu un karadarbības taktiku.

Dažus šāda veida ekstrēmistus – veterānus un aktīvā dienesta kareivjus – policija arestējusi par melnādaino slepkavībām, sprāgstvielu glabāšanu un pat slepenas informācijas nodošanu teroristiem par armijas vienību dislokāciju un uzdevumiem.

Viņi ies līdz galam

Ekstrēmisms amerikāņu armijā ir sens stāsts. Daudzi radikāļi savas idejas ir īstenojuši vai bijuši pavisam tuvu mērķim.

Piemēram, bijušais jūras kājnieks, pēc tam – Krasta apsardzes leitnants Kristofers Pols Hesons smēlās iedvesmu norvēģa Andersa Breivika teroraktā. Viņš sapņoja pārvērst visus ASV ziemeļrietumus par reģionu tikai baltajiem. Šim nolūkam viņš plānoja likvidēt gandrīz visus Zemes iedzīvotājus. Ekstrēmistam piederēja milzīgs daudzums ieroču – viņa mājās atrasti desmitiem automātisko šauteņu, skrotenes un pistoles. Viņš izstrādāja arī bioloģisko uzbrukumu plānus – iecerēja izplatīt spāņu gripas, mēra un Sibīrijas mēra vīrusus.

2009. gadā Huda fortā kara psihiatrs majors Nidals Maliks Hasans nošāva 13 un ievainoja 30 dienesta biedrus. Palestīnas izcelsmes mediķis bija musulmanis un kritizēja ASV armijas militārās operācijas pret viņa ticības biedriem. Kad sabruka cerības uz to, ka Baraks Obama izvedīs bruņoto kontingentu no Irākas un Afganistānas, Hasans izdarīja asiņainu teroraktu medicīnas centrā, kur karavīri izgāja medicīnisko komisiju pirms komandējumiem uz Tuvajiem Austrumiem.

Daži nokļūst radikālo islāmisko grupējumu ietekmē. Piemēram, ASV armijas seržants Akaika Kengs, kurš dienēja Irākā un Afganistānā, mēģināja nodot islāmistiem dienesta biedru personas datus un informāciju par gaisa telpas kontroles sistēmu, instrukcijas par karavīru apmācības metodēm un dažādu tehnisko dokumentāciju. Noskaidrojās, ka viņš jau sešus gadus, pat būdams kara dienestā, atbalstīja teroristu idejas.

Neskatoties uz aizliegumu piedalīties radikālās kustībās, ir ļoti sarežģīti atlaist no ASV armijas ekstrēmistiski noskaņotu karavīru. Šī iemesla dēļ Pentagonam atliek tikai atsijāt radikāļus karadienesta atlasē. Rūpīgākas pārbaudes vajadzībām plānots izstrādāt papildu testus un piesaistīt specdienestus.

0
Tagi:
neonacisms, Krievija, aizsardzība, drošība, Pentagons, ASV