Krimas Apvienošanās ar Krieviju dienas svinības

"Es arī balsotu par Krieviju": amerikāņi beidzot uzklausījuši Krimas iedzīvotāju viedokli

67
(atjaunots 10:32 06.05.2019)
Sabiedrisko aktīvistu delegācija no ASV vairākas dienas pavadīja Krimā un, uzklausot pussalas iedzīvotājus, atzina Krimas iedzīvotāju tiesības uz savu izvēli.

RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Sabiedrisko aktīvistu delegācijas no ASV pavadīja piecas dienas Krimā, vēsta RIA Novosti Krima.

Delegācija sastāvēja no apmēram 20 cilvēkiem. Viņu vidū bija Lielbritānijas, Zviedrijas, Izraēlas un Nepālas pārstāvji. Svētdien, 5. maijā, sabiedrisko aktīvistu vizīte pussalā noslēdzās.

Tilts pāri Kerčas šaurumam ir 19 kilometrus garš, garākais Krievijā un Eiropā. Tas savieno Krimu un Kubaņu. Automašīnu satiksme pa Krimas tiltu tika atklāta 2018. gada 15. maijā
© Sputnik / Official information site of the construction of the Crimean bridge

Pēc piecas dienas ilgās vizītes Krimā delegāti atzina, ka beidzot aptvēruši: pussala pilnībā integrējusies Krievijas Federācijas sastāvā kā pilntiesīgs subjekts.

Organizācijas "Globālais tīkls pret ieročiem un kodola spēku kosmosā" loceklis Džo Makintairs vizītes beigās paziņoja, ka Krimas iedzīvotāju izvēlē par pievienošanos Krievijai 2014. gada referendumā bijusi pašu reģiona iedzīvotāju interešu izvēle.

"Krima pilnībā integrējusies Krievijā. Paviesojoties Krimā, mēs tagad zinām, kāpēc cilvēki nobalsoja tieši tā. Tas bija viņu interesēs – kļūt par Krievijas daļu. Mēs sapratām, kāpēc tas notika. Ja es būtu Krimas iedzīvotājs, darītu tāpat," uzsvēra Makintairs RIA Novosti intervijā.

Notici savām acīm

2018. gadā Krimā viesojās delegācija no ASV četru cilvēku sastāvā. Vizītes noslēgumā advokāte Silvija Demaresta, kura bija delegācijas sastāvā, paziņoja, ka Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata, un notikušo referendumu nosauca par pašnoteikšanās tiesību paušanu.

Ukrainas varasiestāžu darbības Krimā, kuras pēc pussalas atkalapvienošanās ar Krieviju sarīkoja vairākas blokādes, advokāte nosauca par cilvēktiesību pārkāpumu.

Demaresta solīja, ka pēc atgriešanās ASV pastāstīs līdzpilsoņiem par reālo situāciju Krimā.

Празднование Дня воссоединения Крыма с Россией
© Sputnik / Pavel Lisitsyn
Krimas Apvienošanās ar Krieviju dienas svinības

Kā jau stāstīts, Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā.

Ukraina joprojām uzskata Krimu par savu, taču īslaicīgi okupētu teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".

67
Pēc temata
Vācu politiķis iesaka rietumu medijiem apmeklēt Krimu, pirms rakstīt par to
Svētku demonstrācijā Krimā piedalījās delegācija no Savienotajām Valstīm
EDSO delegāciju aicina nevilcināties ar Krimas vizīti
ASV delegācija pastāstījusi par vizīti Krimā

Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm

30
(atjaunots 14:07 25.11.2020)
Jaunā vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu starpposma datu analīze rāda, ka preparāta efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Krievijā noteikuši vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V dozas cenu starptautiskajos tirgos.

Vakcīna Sputnik V, ko sadarbībā ar Krievijas Tiešo investīciju fondu izveidoja Gamaleja centrs, ietilpst desmit pasaulē izstrādājamo vakcīnu sarakstā, kuras ir vistuvāk trešās izmēģinājumu fāzes noslēgumam un masveida ražošanas uzsākšanai. Krievijas pilsoņiem pote būs bez maksas.

"Vienas Sputnik V vakcīnas dozas cena starptautiskajos tirgos būs zemāka par 10 dolāriem, vakcīna sastāv no divām dozām. Tādējādi, vakcīnas Sputnik V cena būs divas vai vairāk reižu lētāka par vakcīnām uz mRNS bāzes ar līdzīgu efektivitāti," teikts vakcīnas Twitter mikroblogā.

​Precizēts, ka vakcīnas cena būs spēkā no 2021. gada februāra.

Precizēta efektivitāte

Jaunā vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu starpposma datu analīze rāda, ka preparāta efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%, 28. dienā tā sastāda 91,4%. Tiek ziņots, ka aprēķini veikti pēc 18 794 brīvprātīgo datu izpētes, kuriem veica Sputnik V poti vai iedeva placebo.

"Ļoti svarīgi, ka otrā vakcīnas Sputnik V efektivitātes starpposma analīze apstiprināja vērtējumu, kas tika dots pirmajā posmā, tātad mēs varam runāt par preparāta efektivitāti 91-92% apmērā," paziņoja preparātu izstrādājušā Gamaleja centra direktors Aleksandrs Gincburgs.

Saskaņā ar pētījumu protokolu, preparāta starpposma efektivitāti aprēķina trijos statistiski nozīmīgos reprezentatīvajos kontroles punktos: sasniedzot 20, 39 un 78 koronavīrusa inficēšanās gadījumus izmēģinājumu dalībnieku vidū gan kontroles grupā, gan grupā, kura saņēma pašu vakcīnu.

Jauno analīzi veica uz 39 apstiprinātu gadījumu pamata abās grupās (31 saslimušais ar Covid-19 starp placebo saņēmušajiem pluss 8 – starp vakcinētajiem). Kontroles grupas attiecība pret vakcinēto sastāda viens pret trīs.

Pēc Gincburga sacītā, trešo starpposma datu analīzi plāno veikt pēc 78 Covid-19 inficēšanās gadījumu apstiprināšanas brīvprātīgo vidū.

"Un mums ir pamats uzskatīt, ka rezultāts pārsniegs mūsu sākotnējās cerības. Galīgais preparāta efektivitātes vērtējums būs pieejams pēc III klīnisko izmēģinājumu fāzes beigām," paskaidroja zinātnieks.

Savukārt Gamaleja epidemioloģijas un mikrobioloģijas nacionālā pētnieciskā centra direktora vietnieks zinātniskajā darbā Deniss Logunovs norādīja, ka vakcīnas Sputnik V otrās starpposma analīzes rezultāti atbilst cerētajam un prognozēm.

"Vakcīnas augstās efektivitātes demonstrācija ir svarīga stabilas imunitātes veidošanās pazīme pret koronavīrusa infekciju pētījuma dalībniekiem," uzsvēra Logunovs.

Pirmā pasaulē

Krievijas Veselības ministrija augustā piereģistrēja pasaulē pirmo Covid-19 profilakses vakcīnu ar nosaukumu Sputnik V. Vakcīna tika radīta uz izpētītas un pārbaudītas cilvēka adenovīrusa vektoru bāzes. Tās svarīgākās priekšrocības ir drošums, efektivitāte un ilgstošu negatīvu seku trūkums.

Vasarā preparāts veiksmīgi izgāja divas izmeklējumu stadijas uz brīvprātīgajiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuriem beigās izveidojās imūnā atbilde un antivielas pret SARS-CoV-2. Pēcreģistrācijas izmēģinājumu fāze startēja septembrī. Neskaitot Krieviju, pētījumus veic AAE, Venecuēla, Indija un Baltkrievija.

Trešajā pētījumu stadijā piedalās 40 tūkstoši brīvprātīgo, no tiem ar pirmo injekciju vakcinēja vairāk nekā 22 tūkstošus cilvēku, vēl 19 tūkstoši pētāmo saņēma pirmo un otro injekciju.

Gamaleja centrā paziņoja, ka pēc vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu trešās fāzes beigām sniegs piekļuvi pilnai atskaitei par klīniskajiem izmēģinājumiem.

Pašlaik izmēģinājumu fināla stadiju iziet arī Amerikas ražotāja Pfizer un Vācijas ražotāja BioNTech Covid-19 profilakses vakcīna (BNT162b2, efektivitāte novērtēta 95% apmērā), kā arī kompānijas Moderna vakcīna (mRNA-1273, 94,5% efektivitāte) un kompānijas AstraZeneca vakcīna (vidējā efektivitāte – 70%).

30
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Jau pēc dažiem mēnešiem: kas pirmais saņems Covid-19 vakcīnas Latvijā
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
Krievijas GS lidmašīna AN-30B, kas piedalās Atvērto debesu programmā, foto no arhīva

Vai Latvija spēs atteikt ASV: KF gaida garantijas Atvērto debesu līguma saglabāšanai

23
(atjaunots 11:26 25.11.2020)
Maskava neizslēdz iespēju izstāties no Atvērto debesu līgumu līdz ar Vašingtonas izstāšanos, paziņoja Sergejs Rjabkovs.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Krievija varētu izstāties no Atvērto debesu līguma, ja citas līguma dalībvalstis neizpildīs līgumā paredzētās saistības, paziņoja RIA Novosti Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Es neizslēdzu šo variantu. Es neizslēdzu arī nekādus citus, tai skaitā starpposma lēmumus," sacīja Rjabkovs.

Viņš atzīmēja, ka no "līgumā paliekošo valstu, pirmām kārtām ASV sabiedroto, kooperācijas spēju" pakāpes ir atkarīga Maskavas turpmākā rīcība.

"Tām ir jādara skaidrs sev: katra minstināšanās vai neskaidrību diena attiecībā uz to, ka tās nenodos novērošanas lidojumu gaitā ievākto informāciju valstij, kas nav līguma dalībniece, jeb ASV, ka viņi neliks šķēršļus mūsu lidojumiem virs Amerikas militārajiem objektiem viņu teritorijā – katra minstināšanās diena šajā jautājumā no viņu puses pastiprina to atbildību par turpmāko līguma likteni," paskaidroja Rjabkovs.

Atgādināsim, ka ASV, izstājoties no līguma, cenšas nezaudēt labumus, kurus tas sniedza, uz tajā paliekošo sabiedroto rēķina. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, Vašingtona aktīvi "apstrādā" visus partnerus un pieprasa sniegt rakstiskas garantijas par datu sniegšanu par to virs Krievijas veikto lidojumu rezultātiem. Taču pats līgums paredz informācijas nodošanu tikai tā dalībniekiem.

Turklāt ASV pieprasa, lai partneri aizliedz Krievijas lidmašīnām līguma ietvaros lidot virs to objektiem Eiropā, kur viņiem ir lielas militārās bāzes, tai skaitā ar bumbām, kas aprīkotas ar mazas jaudas kodollādiņiem. Tas, pēc Lavrova sacītā, arī pārkāpj līguma kārtību.

Krievijas uzstāj uz tā, lai līguma dalībnieki juridiski apliecina, ka viņi nenodos ASV datus par saviem lidojumiem virs KF un nepieņems amerikāņu lūgumus aizliegt Krievijas novērotāju lidojumus virs savām bāzēm.

Tāpat Sergejs Rjabkovs komentēja jautājumu par ASV iespējamo atgriešanos Atvērto debesu līgumā. Pēc Krievijas diplomāta sacītā, Vašingtonai nāksies rēķināties ar to, ka atgriešanās notiks ar mazāk labvēlīgiem nosacījumiem.

"Ja ASV nobriedīs jautājums par atgriešanos līgumā, tām nāksies to darīt uz vispārīgiem nosacījumiem, jāiziet visas procedūras, tai skaitā jāpiekrīt tiem Atvērto debesu konsultatīvās komisijas lēmumiem, kuri, kā mēs domājam, tiks pieņemti bez ASV. Savukārt ASV nāksies vienkārši tiem piekrist," sacīja Rjabkovs.

ASV prezidents Donalds Tramps maija vidū paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Taču viņš neizslēdza jaunu vienošanu izstrādi.

Krievija vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības līguma pārkāpumos. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Atvērto debesu līgumu, tikai uz savstarpēja pamata, savukārt jebkāda veida ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992. gadā Helsinkos. Šobrīd līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēšanu virs EDSO dalībvalstu teritorijām ar mērķi iegūt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt uzticības stiprināšanu starp valstīm, pilnveidojot militārās darbības un ieroču kontroles jomā spēkā esošo līgumu ievērošanas kontroles mehānismus.

23
Tagi:
Krievija, ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ
Krievija atbildēs, nešaubieties: KF ĀM par ASV mēģinājumiem gūt militāro priekšrocību
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0