Botāniskais dārzs Krimā, foto no arhīva

ASV delegācija pastāstījusi par vizīti Krimā

91
(atjaunots 10:26 05.05.2019)
Viesi uzskata, ka Krima nav pelnījusi šādu Vašingtonas attieksmi, savukārt ASV sankcijas un militārās provokācijas pret republiku "ir bezatbildīgas un bezjēdzīgas".

RĪGA, 5. maijs – Sputnik. ASV sabiedrības aktīvistu delegācijas pārstāvji pastāstīja par savu viesošanos Krimā, vēsta RIA Novosti.

"Mums iepatikās Krima, mēs iemīlējāmies tajā. <…> Mēs esam ļoti pārsteigti, ka ASV politika ir visnotaļ radikāla attiecībā pret Krimu. Es neredzu iemeslu, kāpēc mana valdība nevar kļūt par labu draugu Krimai un Krievijai," pateica RIA Novosti Džo Makintairs, organizācijas "Globālais tīkls pret ieročiem un kodola spēku kosmosā" loceklis.

Pēc viņa domām Krima nav pelnījusi šādu Vašingtonas attieksmi, savukārt ASV sankcijas un militārās provokācijas pret republiku "ir bezatbildīgas un bezjēdzīgas". Taču parastie amerikāņi nezina, kādā situācijā nonākuši Krimas iedzīvotāji, jo viņus nesasniedz "nosvērta informācija" par situāciju pussalā, piebilda Makintairs.

Krima
© Sputnik / Александр Полегенько

Tai pašā laikā sabiedrības aktīvists paziņoja, ka delegācijas locekļi nespēja izmantot savas bankas kartes Krimā. "Tā ir problēma tūristiem," uzsvēra aģentūras sarunbiedrs.

Savienoto Valstu sabiedrības aktīvistu delegācija ieradusies piecu dienu vizītē Krimā. Tās sastāvā ir apmēram 20 cilvēku, tostarp Lielbritānijas, Zviedrijas, Izraēlas un Nepālas pārstāvji.

Viņi uzturēsies pussalā līdz 5. maijam.

91
Pēc temata
Svētku demonstrācijā Krimā piedalījās delegācija no Savienotajām Valstīm
Vācu politiķis iesaka rietumu medijiem apmeklēt Krimu, pirms rakstīt par to
Krimu apmeklē delegācija no Francijas
Vācu uzņēmēji un politiķi apmeklēs Vācu kultūras dienas Krimā
Pirmo reizi kopš 2014. gada Baltijas valstu delegācija apmeklēs Krimu
Sputnik V

Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem

43
(atjaunots 16:19 26.02.2021)
Krievijas Tiešo investīciju fonda direktors konstatēja, ka patlaban iespējams runāt ne tikai par vakcīnas "Sputnik V" starptautisku atzīšanu, bet arī par tās līdera vietu pasaulē.

RĪGA, 26. februāris - Sputnik. Krievijā izstrādātās vakcīnas "Sputnik V" koronavīrusa profilaksei pretinieki cenšas vājināt uzticību preparātam pasaulē, jo tas ir viens no labākajiem, un viņi no tās vienkārši baidās, konstatēja Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) direktors Kirils Dmitrijevs, vēsta RIA Novosti.

"Es domāju ka patlaban iespējams runāt ne tikai par vakcīnas "Sputnik V" starptautisku atzīšanu, bet arī par tās līdera vietu pasaulē... Mums jābūt pieticīgiem, tomēr godīgiem. Mums ir vienas no labākajām vakcīnām pasaulē, tas ir liels Krievijas zinātnieku varoņdarbs, ar to jālepojas," paziņoja Dmitrijevs izstādē, kas veltīta Krievijas līdera vietas vēsturei virusoloģijas jomā. Izstāde tapusi uz Krievijas vēstures biedrības bāzes.

"Daudzi Krievijas ienaidnieki centušies mazināt uzticēšanos Krievijai, tomēr mēs saprotam, ka viņi šķiež tādas pūles, lai grautu uzticību Krievijas vakcīnai, jo tā ir viena no labākajām pasaulē un viņi no tās vienkārši baidās," viņš ir pārliecināts.

Iepriekš zinātniskais žurnāls Lancet publicēja "Sputnik V" klīnisko pētījumu trešās fāzes rezultātus, kas apstiprina tās augsto efektivitāti un drošību. Klīnisko izmēģinājumu III fāzes gaitā "Sputnik V" parādīja izcilus efektivitātes un drošības, kā arī imunogēnos rādītājus – vakcīnas efektivitātes sastādīja 91,6%. Vakcīna pilnā mērā pasargā no jaunās koronavīrusa infekcijas smagas gaitas. Vakcīnas "Sputnik V" pielietojums apstiprināts vairāk nekā 30 valstīs. Valstīs, kurās tā apstiprināta, kopā dzīvo vairāk nekā 1,1 miljards cilvēku.

43
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Varat būt mierīgi: "Sputnik V" ir efektīva pret koronavīrusa jaunajiem štammiem
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
Lietuvā izskanējis "sensacionāls" pieņēmums par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

61
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

61
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Spilve

Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas

0
(atjaunots 11:55 27.02.2021)
Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Rīgas brīvostas valde strādā pie potenciālo investoru piesaistīšanas Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā, stāsta avīze Diena.

Teritorijas platība – aptuveni 450 hektāri.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Vēlamies redzēt ostā zaļu, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ostas valde izskatīs iespējamos biznesa attīstības virzienus Spilves teritorijā, noteiks ekonomiski izdevīgus attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldes mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādās piedāvājumus un rīcības plānu vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Projekta attīstības ieceri plānots realizēt sadarbojoties ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA)

“Pēdējos gados industriālajai apbūvei paredzētās teritorijas Rīgā ir samazinājušās, tādēļ Spilves teritorijas attīstībai ir augsts potenciāls. Šajā vietā varētu attīstīt viedo specializāciju industriālo parku, kurā apvienotu zinātnisko izpēti ar ražošanu, bet pastāv arī citas alternatīvas," konstatēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa domām, šajā teritorijā varētu plesties industriālais parks ar "intelektuālu specializāciju", kas apvienotu zinātniskos pētījumus ar ražošanu. Taču ir arī citas alternatīvas, viņš piezīmēja.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par janvārī, Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedzis 1,7 milj. tonnu kravu. 2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar ogļu kravu – 4 tūkstošus tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri sastāda 99%.

Lielākās Latvijas ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 milj. tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā dāvājusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi iegulda līdzekļus kravu apstrādes tehnoloģijās, papildu noliktavu platību būvē un IT risinājumos.

0
Tagi:
osta, investīcijas, kravas
Pēc temata
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu