Zelta stieņi. Foto no arhīva

Krievija atzīta par 2019. gada pasaules zelta iepirkumu līderi

65
(atjaunots 11:03 03.05.2019)
Maskava iepirkusi 55,3 tonnas zelta, valsts kopējais zelta rezerves daudzums sastāda vairāk nekā 2168 tonnas.

RĪGA, 3. maijs – Sputnik. Par pasaules līderi zelta iepirkumu ziņā 2019. gada pirmajā ceturksnī kļuvusi Krievija, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Pasaules zelta padomi (World Gold Council, WGC).

Saskaņā ar WGC datiem, Maskava iepirkusi 55,3 tonnas zelta. Tādējādi valsts kopējais zelta rezerves daudzums sastāda vairāk nekā 2168 tonnas. 2018. gadā Krievija iegādājās 274,3 tonnas zelta.

Tiek atzīmēts, ka Maskava, iepērkot zeltu, tiecas samazināt savu atkarību no Amerikas dolāra ASV sankciju paplašināšanas gadījumam.

Otrajā vietā ierindojusies ĶTR Centrālā Banka, kura arī cenšas diferencēt savus aktīvus, virzoties pie atteikšanās no Amerikas dolāra saspringto attiecību ar Vašingtonu fonā.

Aktīvāko zelta iepircēju skaitā 2019. gada sākumā iekļuva arī Turcija, Kazahstāna, Ekvadora, Katara un Kolumbija.

Kopumā pasaules centrālās bankas uzstādīja sešu gadu rekordu zelta iepirkšanas ziņā atskaites periodā – 145,5 tonnas zelta, kas ir par 68% vairāk nekā 2018. gada sākumā.

Krievijas zelta iepirkumi

Krievijas Banka pērn palielinājusi monetārā zelta rezerves par 14,9%, jeb gandrīz par 275 tonnām – līdz 67,9 miljoniem unču (vairāk nekā 2000 tonnu). Gada laikā tā regulāri iepirkusi to zelta un valūtas rezervju palielināšanai, tostarp, iegādājoties decembrī 9,3 tonnas.

Centrālās Bankas vadītāja Elvīra Nabiullina vairākkārt paziņojusi, ka regulators rosina starptautisko rezervju ieguldījumu diversifikācijas politiku, ņemot vērā visus riskus, tostarp finanšu, ekonomiskos un ģeopolitiskos. Piemēram, pērn pēc Vašingtonas pret Krieviju ieviestajām sankcijām CB sāka izpārdot amerikāņu valsts obligācijas. 2018. gada rudens sākumā ieguldījumi, kuri 2010. gadā sastādīja 176 miljardus dolāru, samazinājās līdz 14 miljardiem.

65
Pēc temata
Politologs: glabāt naudu ASV nacionālajā valūtā ir bīstami
Dienas ir skaitītas: dolāram prognozē 30% devalvāciju
Beigas tuvojas: pasaules ekonomikas pamatos likta 243 triljonus dolāru vērta bumba
Atvadas. Kā amerikāņu ExxonMobil kļuva par sankciju upuri