Zelta stieņi. Foto no arhīva

Krievija atzīta par 2019. gada pasaules zelta iepirkumu līderi

77
(atjaunots 11:03 03.05.2019)
Maskava iepirkusi 55,3 tonnas zelta, valsts kopējais zelta rezerves daudzums sastāda vairāk nekā 2168 tonnas.

RĪGA, 3. maijs – Sputnik. Par pasaules līderi zelta iepirkumu ziņā 2019. gada pirmajā ceturksnī kļuvusi Krievija, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Pasaules zelta padomi (World Gold Council, WGC).

Saskaņā ar WGC datiem, Maskava iepirkusi 55,3 tonnas zelta. Tādējādi valsts kopējais zelta rezerves daudzums sastāda vairāk nekā 2168 tonnas. 2018. gadā Krievija iegādājās 274,3 tonnas zelta.

Tiek atzīmēts, ka Maskava, iepērkot zeltu, tiecas samazināt savu atkarību no Amerikas dolāra ASV sankciju paplašināšanas gadījumam.

Otrajā vietā ierindojusies ĶTR Centrālā Banka, kura arī cenšas diferencēt savus aktīvus, virzoties pie atteikšanās no Amerikas dolāra saspringto attiecību ar Vašingtonu fonā.

Aktīvāko zelta iepircēju skaitā 2019. gada sākumā iekļuva arī Turcija, Kazahstāna, Ekvadora, Katara un Kolumbija.

Kopumā pasaules centrālās bankas uzstādīja sešu gadu rekordu zelta iepirkšanas ziņā atskaites periodā – 145,5 tonnas zelta, kas ir par 68% vairāk nekā 2018. gada sākumā.

Krievijas zelta iepirkumi

Krievijas Banka pērn palielinājusi monetārā zelta rezerves par 14,9%, jeb gandrīz par 275 tonnām – līdz 67,9 miljoniem unču (vairāk nekā 2000 tonnu). Gada laikā tā regulāri iepirkusi to zelta un valūtas rezervju palielināšanai, tostarp, iegādājoties decembrī 9,3 tonnas.

Centrālās Bankas vadītāja Elvīra Nabiullina vairākkārt paziņojusi, ka regulators rosina starptautisko rezervju ieguldījumu diversifikācijas politiku, ņemot vērā visus riskus, tostarp finanšu, ekonomiskos un ģeopolitiskos. Piemēram, pērn pēc Vašingtonas pret Krieviju ieviestajām sankcijām CB sāka izpārdot amerikāņu valsts obligācijas. 2018. gada rudens sākumā ieguldījumi, kuri 2010. gadā sastādīja 176 miljardus dolāru, samazinājās līdz 14 miljardiem.

77
Pēc temata
Politologs: glabāt naudu ASV nacionālajā valūtā ir bīstami
Dienas ir skaitītas: dolāram prognozē 30% devalvāciju
Beigas tuvojas: pasaules ekonomikas pamatos likta 243 triljonus dolāru vērta bumba
Atvadas. Kā amerikāņu ExxonMobil kļuva par sankciju upuri
Covid-19

Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19

33
(atjaunots 10:18 15.10.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par otrās Krievijā izgudrotās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Otrā Krievijas vakcīna pret koronavīrusu tika izgudrota Novosibirskas centrā "Vektor", vēsta RIA Novosti.

Par jaunās vakcīnas reģistrāciju sanāksmes laikā ar KF valdības locekļiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Covid-19 testi, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Preparāts saucās "EpiVacCorona". Tiek atzīmēts, ka tas ir drošs.

Putins paziņoja, ka vicepremjere Tatjana Goļikova un "Rospotrebnadzor" vadītāja Anna Popova jau ir potējušās ar jauno vakcīnu klīnisko pētījumu ietvaros.

Goļikova paziņoja, ka pirmo 60 tūkstošu dozu ražošana ir ieplānota tuvākajā laikā.

Paralēli Krievijas Zinātņu akadēmijas Čumakova vārdā nosauktais Imunbioloģisko preparātu pētniecības un izstrādes centrs veic trešās dzīvās vakcīnas pret Covid-19 izstrādi.

Atgādināsim, ka 11. augustā Krievijā piereģistrētā pasaulē pirmā vakcīna pret koronavīrusu, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais centrs un kurai tika dots nosaukums "Sputnik V", netika radīta "no nulles", īsā laika posmā, bet gan kļuva par vairākas desmitgades ilgušo pētījumu rezultātu. Sākot ar adenovīrusu vektoru tehnoloģiju izstrādes brīdi līdz tās ieviešanai praksē pagāja aptuveni 40 gadu.

Pēcreģistrācijas "Sputnik V" izmēģinājumi ilgs no diviem mēnešiem līdz pusgadam.

Plašāku informāciju par pirmo vakcīnu pret Covid-19 "Sputnik V" iespējams atrast tās mājaslapā www.sputnikvaccine.com.

33
Tagi:
Krievija, vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu
ASV apsūdz Krieviju par mēģinājumiem kavēt Covid-19 vakcīnas izstrādi
ASV neizdodas izstrādāt vakcīnu pret koronavīrusu. Vainīga Krievija
Vladimirs Norvinds, foto no arhīva

KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas

79
(atjaunots 16:07 13.10.2020)
KF ĀM paziņoja, ka 75 gadu vecā bijušā Kara pensionāru biedrības vadītāja Vladimira Norvinda izraidīšana no Latvijas ir provokācija, šis incidents nepaliks Rīgai bez sekām.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca par "izrēķināšanos" iepriekš ar Latvijas tiesas lēmumu likvidētās republikas veterānu biedrības vadītāja Vladimira Norvinda deportēšanu no Latvijas. Pēc viņas sacītā, KF neatstās šo incidentu bez atbildes.

6. oktobrī Latvijas iekšlietu ministrs pieņēma lēmumu par Vladimira Norvinda atzīšanu par persona non grata Latvijas teritorijā. Viņam liegta iebraukšana Latvijas teritorijā uz nenoteiktu laiku. 9. oktobrī Norvinds tika aizturēts deportācijas dēļ – viņš tika apsūdzēts par "nacionālo apdraudējumu".

Pēc tam, kad veterāns uzzināja, ka viņam tiek atņemta Pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un viņu izsūta no valsts, viņam notika infarkts. Rīgā viņu aizveda uz Stradiņa slimnīcu, taču kolīdz stāvoklis stabilizējās, veterānu aizsūtīja uz Krieviju, kur viņš tika nosūtīts uz Militāri medicīnisko akadēmiju Sanktpēterburgā.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot situāciju, paziņoja, ka "izrēķināšanās, kuru sarīkoja Rīga pār gados vecu un slimu cilvēku", izraisa galēju sašutumu.

"Acīmredzama visu vispārpieņemto morāli ētisko un humanitāro normu neievērošana. Acīmredzami, ka rusofobijas pārņemtās Latvijas varasiestādes, kas ārkārtīgi aizspriedumaini uztver krievvalodīgās diasporas centienus aizstāvēt savas tiesības saglabāt vēsturisko atmiņu, ir gatavas izmantot jebkādus rīkus, lai apspiestu citādu domāšanu un nelojalitāti sabiedrībā," teikts Zaharovas komentārā KF ĀM mājaslapā.

Diplomāte piebilda, ka "šī provokatīvā akcija attiecībā pret vienu no tautiešu kustības pārstāvjiem uzskatāmi parādīja latviešu nacionālisma necilvēcīgo bardzību".

"Rīgā var būt droši, ka šis incidents netiks atstāts bez sekām," nobeigumā sacīja viņa.

Krievijas vēstniecība Latvijā jau izteikusi protestu sakarā ar Vladimira Norvinda deportāciju – tās komentārā Facebook norādīts, ka šim incidentam būs negatīvas sekas Krievijas un Latvijas attiecību kontekstā.

Pats viņš arī uzskata, ka iemesls ir tieši tajā. "Acīmredzot, runa ir par to, ka vadu lielāko veterānu organizāciju Latvijā, kas apvieno militāros pensionārus, viņu atraitnes, ģimenes locekļus. Tie ir aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku visā valstī. Acīmredzot, tagad viņiem (valdībai – red.) vajadzēja izvēlēties upuri, lai parādītu savu attieksmi gan pret Krieviju, gan pret mums," tā situāciju komentēja pats Norvinds.

79
Tagi:
Vladimirs Norvinds, Krievija, Ārlietu ministrija
Pēc temata
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Dolāri, foto no arhīva

SVF izdomājis, izglābt pasauli: fonda metodes Krievijai draud ar nabadzību

0
Spriežot pēc SVF vadītājas paziņojumiem, lielākā pārnacionālā finanšu organizācija labprāt gribētu atgriezties 1944. gadā vai vismaz atkārtot to, aizbildinoties ar Covid-19 pandēmiju.

Aiz SVF vadības skaņajiem vārdiem par to, ka pasaulei jāpalīdz pārvarēt epidēmijas ekonomiskās un humānās sekas, domājams, slēpjas kaut kas vairāk, pie tam jaunattīstības valstīs pavisam negatīvu reputāciju guvušās finanšu struktūras līderu humānismam noticēs tikai pavisam naivs cilvēks, kurš nekad nav redzējis, kā Vašingtonas organizācijas kārtējie parādnieki apšņāpj sociālās programmas un par grašiem izpārdod valsts uzņēmumus, lai izpildītu "SVF prasības ekonomikas atveseļošanas mērķiem", portālā RIA Novosti konstatēja Ivans Daņilovs. 

Atliek noņemt cepuri amerikāņu priekšā: lai kā valstis, kas nav uzņemtas elitārajā neokoloniālajā klubā G7, censtos pārņemt kontroli pār Starptautisko Valūtas fondu, pagaidām tām neveicas. Zināmi panākumi vērojami – aug Ķīnas (vai pat Krievijas) ietekme lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr pārsvarā jaunattīstības posmā esošo valstu galvenais kreditors (patiesībā – planētas galvenais Šeiloks) vēl joprojām popularizē to pašu "globālisma" versiju, ko nekādi nevar nosaukt par taisnīgu.

Covid-19 epidēmijas sākumā Rietumu mediji un eksperti baidījās no deglobalizācijas, bet tagad "globālais Šeiloks" konstatē: tam vajadzīga vēl viena Bretonvudas konference, tātad pašreizējā (līdz ar paša fonda dibināšanu 1944. gadā tapusī) globalizācijas shēma mirusi epidēmijā, un, kamēr līķis vēl silts, pasaulē steigšus jāpalaiž jauna versija ar uzlabotu imidžu, liekot pamatā solījumus neizplatīt pavisam kanibālisku versiju.

Oficiālajā ziņojumā, kas formāli izskanēja par godu Andoras iekļaušanai fondā, SVF direktore Kristalina Georgijeva paziņoja, ka esot pienācis vēsturisks brīdis:

"Laikā, kad mēs nepacietīgi gaidām iespēju sveikt Andoru kā mūsu 190. locekli, SVF darbs parāda sadarbības un solidaritātes vērtības, uz kuru pamata celta cilvēces brālība. Šodien mūsu priekšā nostājies jauns Bretonvudas moments. Pandēmija, kas aiznesusi jau vairāk kā miljonu dzīvību. Ekonomiskā katastrofa, kas mazinās pasaules ekonomiku par 4,4% šogad un novedīs pie ražošanas lejupslīdes 11 triljonu dolāru apmērā nākamgad. Neaprakstāmais cilvēku izmisums par milzīgajiem satricinājumiem un augošo nabadzību pirmo reizi gadu desmitu laikā. Atkal mūs sagaida divi vērienīgi uzdevumi: cīnīties ar krīzi šodien un būvēt labāku rītdienu."

Tēze par to, ka šodien jācīnās ar globālo ekonomisko krīzi, nav apstrīdama, tomēr koncepcija, ka "labāku rītdienu" visai cilvēcei cels SVF, gan ir apšaubāma. Arī 1944. gada Bretonvudas konferences pieredze izskatās laba un pārliecinoša tikai ierēdņiem Vašingtonā. Pietiks ar vienu apokrifisku epizodi no tālaika konferences, kurā 44 dažādu valstu pārstāvji parakstīja SVF statūtus. Padomju diplomāti pameta konferenci, kad bija iepazinušies ar jaundzimušā globālā kreditora darba noteikumiem, - viņi paziņoja organizatoriem, ka tāda struktūra būs vienkārši "Volstrītas filiāle". Prognoze piepildījās, turklāt tādās formās, kas diezin vai varēja pat sapņos rādīties padomju diplomātiem.

Ir pamats aizdomām, ka "Bretonvuda 2.0" strādās saskaņā ar tiem pašiem principiem. Piemēram, epidēmijas un postošās ekonomiskās katastrofas fonā SVF direktorei nez kāpēc šausmīgi rūp valstu jau saņemto parādu pārskatāmība. Lai aptvertu bažu patieso iemeslu, nāksies patulkot no Vašingtonas birokrātu mēles cilvēciskā valodā un mazliet ieskatīties vēsturē.

Lūk, ko SVF piedāvā:

"Mums jāiet uz priekšu pie lielākas parāda pārskatāmības un jāpastiprina kreditoru koordinācija. Mūs iedvesmo G20 diskusijas par suverēnā parāda noregulēšanas kopējo pamatu un mūsu aicinājums uzlabot suverēnā parāda noregulēšanas arhitektūru, ieskaitot privāto sektoru. Mēs atbalstām šo politiku kopā ar savām dalībvalstīm."

It kā jau "par visu to labāko un pret visu to siltāko". Tomēr, tāpat kā frāze "uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības ievērošana" amerikāņu diplomātu mutē nozīmē "Krievijai jāatdod Krima", tā arī šajā gadījumā šifrā "parāda pārskatāmība" runa ir par Ķīnu nevis pārskatāmību. Februārī Japānas ekonomiskais izdevums Quartz rakstīja par SVF un Pasaules bankas cīņu ar Ķīnas augošo ietekmi jaunattīstības valstīs:

"(SVF un Pasaules banka – red.) norūpējušies arī par Ķīnas ietekmi, kas, lai arī nebūdama lielākā kreditore, ir kļuvusi par ārkārtīgi ietekmīgu kapitāla avotu Āfrikas valstīs, kam variantu ir maz vājo ekonomikas parametru dēļ. (..) Ķīna piedāvā ērtu finansēšanas paketi un atbalstu savos valsts uzņēmumos nepieciešamajiem infrastruktūras projektiem visā kontinentā. Pasaules bankas prezidents Deivids Malpass paziņoja, ka problēmu rada pārskatāmības trūkums. "Viena no praktiskajām problēmām, ar ko tagad saskaramies, ir tā, ka daži jaunie kreditori nav Parīzes kluba locekļi, tāpēc, manuprāt, kad mēs par to runājam, cilvēkiem ar to jāsaprot Ķīna, - teica Malpass. – Viņi (Ķīnas struktūras – aut.) ir palielinājuši kreditēšanas apjomu. Zināmā mērā tas ir labi. Mēs gribam vairāk kreditēt jaunattīstības valstis. Taču (..) bieži vien viņu kontraktos ir punkts par neizpaušanu, kas liedz Pasaules bankai vai privātajam sektoram redzēt, kādi ir līguma noteikumi."

Patiesībā SVF gribētu, lai jautājumu par to, kam Ķīna - gan valsts struktūru vai banku, gan privāto kompāniju līmenī – atlaidīs parādus, lemtu nevis pati Ķīna divpusējās sarunās, bet gan kaut kādā daudzpusējā formātā, kopā ar SVF un rietumvalstīm. Tas nav mēģinājums būvēt jaunu vispasaules finansiālo brālību, bet gan vēlme par katru cenu aizsargāt pašreizējo jaunattīstības valstu kreditēšanas neokoloniālo shēmu, kam ļoti traucē Pekina. Vēl vairāk: kāpēc gan, ņemot vērā tos pašus apsvērumus,  fonda vadība nevarētu pieprasīt Krievijai "atlaist" tos trīs miljardus dolāru, ko tai parādā Ukraina? Apsūdzēt Maskavu par pārskatāmības trūkumu un nevēlēšanos palīdzēt epidēmijā smagi cietušai valstij? Tas patiešām būs Vašingtonas fonda stilā.

Vēl viens princips, ko SVF plāno likt gaišās globālās nākotnes pamatos, tieši apdraud Krievijas ekonomisko drošību un budžetu:

"Tieši tāpat kā pandēmija ir parādījusi, ka mēs vairs nevaram ignorēt drošības pasākumus veselības aprūpes jomā, mēs vairs nevaram atļauties ignorēt klimata pārmaiņas. Tas ir mūsu trešais imperatīvs.

Īpašu uzmanību mēs pievēršam klimata pārmaiņām, jo tām ir izšķiroša nozīme makrolīmenī un tās nopietni apdraud izaugsmi un labklājību. Tas ir ļoti nozīmīgi planētas iedzīvotājiem. (..)

Mūsu pētījumi liecina, ka, pareizi kombinējot zaļās investīcijas un augstākas ogļūdeņraža cenas, mēs varam panākt izmešu samazināšanu līdz nullei līdz 2050. gadam un palīdzēt radīt miljoniem jaunu darba vietu. Mums ir vēsturiska iespēja uzbūvēt ekoloģiski drošāku pasauli – plaukstošāku un darba vietām bagātu. Ar zemām procentu likmēm pareizās investīcijas šodien var nest četrkāršas dividendes rīt: novērst zaudējumus nākotnē, stimulēt ekonomiskos labumus, glābt dzīvības un nest sociālos un ekoloģiskos labumus visiem."

Lūk, ko tas nozīmē patiesībā: Rietumi, kam bijusi iespēja 150 gadus izbaudīt strauja tehnoloģiskā progresa rezultātus, kas bija iespējams, pateicoties plašajam ogļūdeņražu pielietojumam, saglabās savas bagātības, bet visa pārējā pasaule tiks pazemojoši piespiesta mūžīgi nīkt nabadzībā ar "klimata aizsardzības" lozungiem, kas patiesībā nozīmē aizliegumu iegūt lētu elektroenerģiju, pieejamu benzīnu, pieejamas cenas par apkuri ziemā un pat elementāru iespēju nodrošināt netraucētu elektroenerģijas apgādi.

Aktīvistu pikets pie Ukrainas prezidenta administrācijas ēkas
© Foto : Центр Противодействия коррупции

Vienīgās darba vietas, ko radīs zaļā enerģētika, ir darba vietas starptautiskajiem ierēdņiem, ekoaktīvistiem un peļņa Eiropas un Amerikas zaļās enerģētikas kompāniju akcionāriem, kuri var ar varu pārdot savu produkciju par augstākām cenām uz valsts un patērētāju rēķina. "Augstas ogļūdeņraža cenas", par ko runā SVF vadītāja, ir to pašu "ogļūdeņraža trafiku" priekšvēstnesis, ko Eiropas Savienība periodiski draud noteikt Krievijai atriebībā par to, ka tā ir pārāk nekaunīga – tai ir pašai sava lēta gāze un lēta nafta.

Ja tiks ieviesti ogļūdeņražu tarifi, Krievijas kompānijas (un Krievijas budžets līdz ar tā sociālajām programmām) zaudēs desmitiem miljardu dolāru gadā, toties Grētas Tūnbergas fani un zaļās ekonomikas piekritēji būs laimīgi. SVF tēlotā gaišā nākotne – tā ir Orvela valodas cienīga antiutopija: ekoloģija ir nabadzība, pārskatāmība – pakļaušanās Vašingtonai un SVF. Mūsu priekšā patiešām ir vēsturisks brīdis, taču ne "Bretonvudai 2.0", bet gan tam, lai galīgi piebeigtu globalizācijas monstru, kas dzimis ASV 1944. gadā.

0
Tagi:
koronavīruss, ekonomika, Ukraina, Eiropas Savienība, Krievija, Starptautiskais Valūtas fonds