Studenti auditorijā. Foto no arhīva

Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā

159
(atjaunots 16:01 02.05.2019)
Tradicionāli dārgākās ir specialitātes ekonomikā. Pērn studijas Maskavas Ekonomikas skolas Ekonomikas fakultātē izmaksāja gandrīz 5700 eiro gadā.

RĪGA, 2. maijs — Sputnik. Pavasarī vidusskolu absolventi, tuvojoties eksāmeniem, jau ir izlēmuši, kam veltīs savu tālāko dzīvi. Budžeta vietu augstskolās visiem nepietiek, tātad jauniešu vecāki izvērtē maksas studijas. Portāla RIA Novosti korespondents Aleksandrs Ļesnihs noskaidroja, kāda ir studiju maksa augstskolu Top-10 saskaņā ar starptautisko reitingu Round University Ranking.

Lomonosova vārdā nosauktā Maskavas valsts universitāte

Maskavas valsts universitāte vēl nav publicējusi cenas nākamajam mācību gadam, taču tās var aplēst: parasti valsts universitātes palielina studiju maksu saskaņā ar inflācijas rādītāju aizvadītajā gadā. 2018. gadā inflācija Krievijā sasniedza 4,3%.

Tradicionāli dārgākās ir specialitātes ekonomikā. Pērn studijas bakalauriātā fakultātē Biznesa augstskola Menedžmenta kursā maksāja gandrīz 8400 eiro gadā. Maskavas Ekonomikas skolas Ekonomikas fakultātē izmaksāja gandrīz 6300 eiro gadā. aptuveni tikpat – Jurisprudences fakultātē un Ekonomikas fakultātē menedžmenta un ekonomikas novirzienos. Mazliet lētāks ir bakalauriāts Valsts audita augstskolā, kur studija ekonomikas un jurisprudences novirzienos maksā 5800 eiro gadā. Lēta nav arī fundamentālās medicīnas fakultāte, kur mācības piecu gadu programmā "Ārstniecība" un "Farmaceitika" maksā aptuveni 6200 eiro.

Studijas pārējās specialitātēs izmaksā aptuveni 5500 eiro gadā. Par tādu maksu iespējams kļūt par kosmisko pētījumu, bioinženierijas, fundamentālās un lietišķās ķīmijas speciālistu vai saņemt bakalaura diplomu starptautiskajās attiecībās, valsts un pašvaldību pārvaldē, mākslā, žurnālistikā vai psiholoģijā.

Maskavas inženierzinātņu un fizikas institūts

MIFI Nacionālais kodolpētījumu institūts arī vēl nav noskaidrojis studiju cenas, taču, spriežot pēc pērnā gada, ir daudz lētāk kļūt par atomstaciju speciālistu, nekā par ekonomistu.

MIFI dārgākās specialitātes saistītas ar universitātes pamata profilu. Specialitāte un bakalaura grāds kodolfizikā, reaktoru un materiālu zinātnēs, atomstaciju, tehnoloģisku plazmas un enerģētisko iekārtu projektēšanā – aptuveni 2500 eiro gadā. Nanoelektronika, lietišķā matemātika un fizika, fotonika un informācijas drošība – apmēram 2000 eiro gadā.

MIFI institūtos mašīnbūves, ķīmisko tehnoloģiju, atomstaciju celtniecības, informācijas tehnoloģijas un robotehnikas studijas izmaksā aptuveni 1100-1500 eiro gadā.

Tomskas valsts universitāte

Sibīrijas augstskola cenas jau ir publicējusi. Visdārgāk – gandrīz 4000 eiro gadā – izmaksās piecus gadus ilgas studijas radošās specialitātēs: literārajā daiļradē, simfoniskā orķestra vadība, mūzikas un teātra māksla utt. Tikpat maksā bakalauriāta programma dizainā.

Pieejamākās specialitātes – matemātika, informātika, datorzinātnes – aptuveni 2200 eiro. Tikpat izmaksās humanitāro zinātņu studijas – ekonomika, menedžments, psiholoģija, politoloģija, žurnālistika, starptautiskās attiecības utt.

Maskavas fizikas un tehnikas institūts

MFTI dzīve ir vienkārša. Tehniskā fizika – aptuveni 4900 eiro, viss pārējais – lietišķā matemātika, informātika un fizika, skaitļošanas tehnika, biotehnoloģijas, sistemātiskā analīze un datordrošība – apmēram 4200 eiro.

Novosibirskas valsts universitāte

NVU vēl nav publicējusi jaunās cenas, tāpēc publicēsim pērnā gada piedāvājumu. Visdārgāk izmaksās menedžments – 2600 eiro,

Ar matemātiku, informātiku, filoloģiju, vēsturi un lingvistiku saistītās specialitātes – apmēram 2000 eiro. 2300 eiro – jurisprudence, ekonomika, psiholoģija, fundamentālā un lietišķā ķīmija un ārstniecība.

Sanktpēterburgas valsts universitāte

Arī šeit cenas vēl nav atjaunotas. Pērn visdārgākais bija starptautiskais menedžments (7500 eiro gadā), menedžments (6600 eiro) un jurisprudence (6700 eiro). jurisprudence ar padziļinātu ķīniešu un japāņu valodas un jurisprudences apguvi – 5400 un 5300 eiro atbilstoši.

3000 eiro izmaksāja tūrisma, arheoloģijas, vēstures, reliģijas, aktiermākslas, politoloģijas un konfliktoloģijas studijas. Vislētākās bija žurnālistikas (2200) un sabiedrisko attiecību (2400) studijas klātienē un neklātienē.

Tomskas politehniskais institūts

Pērn TPI dizaina, atomstaciju projektēšanas, fizisko iekārtu elektromehānikas un kodolfizijas studijas izmaksāja aptuveni 4000 eiro gadā. Lielākā daļa citu novirzienu, piemēram, nanoelektrotehnika, mašīnbūve, siltumenerģētika, robotehnika – apmēram 3000 eiro, bet lietišķā informātika – 2500 eiro.

Krievijas tautu draudzības universitāte

Krievijas tautu draudzības universitāte (RUDN) nākamajā mācību gadā visdārgākās būs stomatoloģijas studijas – 6000 eiro. Pārējie kursi ir lētāki.

Pasaules ekonomika — 5100 eiro, starptautiskās tiesības – 5000 eiro, starptautiskā ekonomiskā drošība – 4600 eiro, televīzija – 4600 eiro.

Pieejamākās ir specialitātes ar fizikas un matemātikas novirzienu. Aviokosmisko sistēmu, plazmas un nanomateriālu fizika – 3200 eiro. Tikpat izmaksās studijas celtniecības, pārtikas produkcijas drošības un kvalitātes, kā arī medmāsu specialitātē.

Matemātiskā un datormodelēšana, industriālā matemātika un izglītības psiholoģija – 3000 eiro. Starp citu, par dažādiem sasniegumiem (valsts vienotā eksāmena punktu summa, dalība olimpiādēs utt.) universitātē paredzētas atlaides līdz 50% apmērā.

Sanktpēterburgas nacionālajā informācijas tehnoloģiju, mehānikas un optikas pētniecības universitāte ITMO pērn visdārgākās bija studijas kodolenerģētikas un siltumfizikas, tehniskās fizikas, saldētavu, kriogēnās tehnikas un dzīvības nodrošināšanas sistēmu jomās – 4200 eiro.

Lietišķā matemātika un informātika, intelektuālās sistēmas humanitārajā sfērā, ekonomika un menedžments 2900 eiro, pārējie kursi – aptuveni 3150 eiro.

Maskavas tērauda un sakausējumu valsts institūts

Starp Nacionālās pētniecības tehnoloģiskās universitātes "MISiS" piedāvātajiem kursiem visdārgāk izmaksās nanomateriāli, nanotehnoloģijas un mikrosistēmu tehnika – 3900 eiro (pērnā gada dati).

Lētākās ir ekonomikas, menedžmenta, personāla vadības, tirdzniecības, lingvistikas, valsts un pašvaldību pārvaldes studijas – 2900 eiro. Pārējie kursi – no 3000-3400 eiro, ieskaitot trīs specialitātes programmas: kalnrūpniecība, fiziskie procesi kalnrūpniecībā vai naftas un gāzes ražotnē un sauszemes transporta un tehnoloģiskie līdzekļi.

*Round University Ranking (RUR) reitings

Starptautiskais augstskolu reitings RUR novērtē 700 vadošās mācību iestādes pasaulē saskaņā ar četriem kritērijiem. Kopējā indeksa pamatā 40% apmērā ir mācību rādītāji (mācībspēku un studentu skaita proporcija, pasniedzējiem piešķirto zinātnisko grādu skaits utt.)

Studenti
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Vēl 40% - universitātēs veiktā pētījumu darba rādītāji. Atlikuši 20% tiek sadalīti uz pusēm starp daudzveidības rādītājiem (ārvalstu studentu skaits un viņu dalība zinātnisko darbu sagatavošanā) un iestādes finansiālo stabilitāti.

Reitinga sagatavošanai tiek izmantoti InCities dati (institūtu produktivitātes vērtējuma analītiskais instruments) un Thomson Reuters ikgadējie pētījumi projekta Global Institutional Profiles Project ietvaros.

159
Dmitrijs Medvedevs

Medvedevs: bijušās PSRS valstu vidū ir "neizdevušās valstis"

55
(atjaunots 08:20 25.10.2020)
Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Dmitrijs Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. KF Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka pēcpadomju telpā ir "neizdevušos valstu" piemēri, kuras nespēj uzbūvēt stabilu politisko sistēmu un nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu, vēsta RIA Novosti.

Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

"Pats Veimāras republikas dramatiskās pārdzimšanas Trešajā reihā piemērs skaidri parādīja, ka plašāku demokrātisko brīvību sniegšana, kas nav nodrošināta ar ekonomisko izaugsmi, rūpēm par pilsoņiem, valsts spēju reāli pretoties ekstrēmistiskām izpausmēm, neizbēgami ved pie politiskās dienas kārtība marginalizācijas, noziedzības viļņa, demokrātisko institūtu ievainojamības un, rezultātā, pie valsts izjukšanas draudiem vai ieslīkšanas diktatūrā. Diemžēl, arī Krievija divas reizes pagājušajā gadsimtā (1917. un 1991. gadā) stāvēja uz anarhijas un valsts izjukšanas sliekšņa. Un abas reizes valsts izjukšanu pavadīja lozungi par vispārēju brīvību un demokrātiju," atzīmēja viņš.

"Un šodien mēs redzam "neizdevušos valstu" (failed states) piemērus, kuras nespēj uzbūvēt stabile politisku sistēmu, nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu (tostarp arī pēcpadomju telpā)," uzrakstīja Medvedevs.

55
Tagi:
Dmitrijs Medvedevs
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši": Putins par konfliktu Karabahā
Putins vērsies pie ASV sakarā ar stāvokli informatīvās drošības jomā
Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc
KF prezidents Vladimirs Putins

Par pandēmiju, ekonomiku, sankcijām. Putins uzstājās kluba "Valdai" sēdē

34
(atjaunots 18:01 23.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka interešu kopīgums izsitīs ceļu pie attiecību atdzimšanas ar bijušās PSRS valstīm, lai cik sarežģītas tās šobrīd nebūtu.

 

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Krievijas valsts vadītājs ar video sakaru starpniecību uzstājās diskusiju kluba "Valdai" sēdē, kā arī aktīvi piedalījās diskusijā. "Valdai" sēdes norisinājās no 20. līdz 22. oktobrim Maskavā. Šī gada temats - "Pandēmijas mācība un jauna dienas kārtība: kā pārvērst pasaules krīzi pasaules iespējā". Pirmo reizi kluba vēsturē medijiem un plašai publikai tika atvērta visa sēdes programma, vēsta RIA Novosti.

Par tiem, kas gaida "Krievijas pagrimumu"

KF prezidents Vladimirs Putins skarbi atbildēja valstīm, kuras gaida "Krievijas pagrimumu", un aicināja nenoliegt valstu interešu kopīgumu pēcpadomju telpā.

"Stiprinot mūsu valsti, skatoties uz to, kas notiek pasaulē, citās valstīs, vēlos pateikt tiem, kas vēl gaida pakāpenisku Krievijas pagrimumu: mūs šajā gadījumā uztrauc tikai viens – kā lai nesaaukstējas jūsu bērēs," sacīja Putins.

Krievijas līderis uzsvēra, ka valsts tiks galā ar pret to ieviestajām sankcijām.

"Mēs taču esam vērsušies arī no ANO platformas vismaz humanitāros apsvērumu dēļ, vismaz uz laiku atcelt visus ierobežojumus ekonomikā un humanitārajā vidē. Es šobrīd pavisam nedomāju ar to sankcijas attiecībā pret Krieviju – dievs ar viņām, mēs tiksim galā ar to," atzīmēja Putins.

Viņš aicināja citas valstis sakarā ar Covid-19 pandēmiju būt godīgākām starpvalstu attiecībās un atteikties no dubulto standartu politikas. Kādas interešu grupas nepastāvētu un neparādītos nākotnē, pasaules sabiedrībai neiztikt bez kopīga, universāla starptautiskas dzīves karkasa, norādīja KF prezidents.

Savukārt attiecībās ar bijušās PSRS valstīm pārsvars ir jāgūst interešu kopīgumam, pārliecināts Putins.

"Mēs dzīvojām vienas valsts ietvaros nevis vienkārši daudzus gadus, gadsimtiem dzīvojām kopīgas valsts ietvaros. Mums ir kolosāli sakari, mums ir ļoti dziļa kooperācija ekonomikā, humanitārie sakari, mēs visi runājam vienā valodā… Mēs, pēc būtības, visi esam vienas kultūras telpas cilvēki, es jau nerunāju par vēsturi – mums ir kopīga vēsture, kopīga uzvara pār nacismu. Mūsu senči, mūsu tēvi, mūsu vectēvi ar savām asinīm nostiprināja mūsu īpašās attiecības," uzsvēra Krievijas līderis.

"Lai vai kas šodien nenotiktu, lai vai kā neveidotos politiskā konjunktūra, dotajā brīdī, esmu pārliecināts, ka šis interešu kopīgums – tas izsitīs ceļu pie mūsu attiecību atdzimšanas ar visām valstīm, lai cik grūtas nebūtu attiecības ar tām," paziņoja Putins.

Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši: Putins par konfliktu Karabahā
Ruptly / Sputnik / TV Artsakh / Минобороны Армении

Viņaprāt, kaimiņiem vienmēr ir ne tikai sakrītošas intereses, bet arī interešu atšķirības.

"Kurš nav ieinteresēts tajā, lai mēs ekonomiski integrētos? Tikai mūsu konkurenti. Bet visas pēcpadomju telpas valstis nevar nesaprast, visādā gadījumā, gudri cilvēki nevar nesaprast, ka spēku apvienošana, izmantojot gudru infrastruktūru, kopīgu transportu, enerģētikas sistēmu, kopīgu valodu un tā tālāk – tās ir spilgti izteiktas konkurences priekšrocības, par kuru iegūšanu atsevišķās ekonomiskās apvienībās un struktūrās cīnās desmitgadēm, bet mums to visu ir devuši mūsu senči," konstatēja Putins.

Par pandēmiju

Runājot par Covid-19 pandēmiju, Putins atzīmēja, ka koronavīruss nav atkāpies, un pasaule stāv uz "tektonisku kustību" robežas visās dzīves jomās.

"Pandēmija atgādināja par cilvēka dzīves trauslumu. Bija grūti iedomāties, ka mūsu tehnoloģiski attīstītajā XXI gadsimtā, pat vislabklājīgākajās, turīgākajās valstīs cilvēks var palikt neaizsargāts, kā likās, ne tik fatālas infekcijas, ne tik baisa drauda priekšā," sacīja Putins.

Prezidents konstatēja, ka starptautiskā sabiedrība cīņā ar koronavīrusu izdarījusi nebūt ne visu, ir garām palaistas iespējas.

Par valstu patstāvību

Runājot par valsts iekārtu, prezidents atzīmēja, ka censties akli kādu kopēt – tas ir nepareizi.

"Mēs redzam, kā funkcionē šādi ievestie demokrātijas modeļi. Tā ir vienkārši čaula, fikcija, vairumā gadījumu. Fikcija, kurai nav nekāda iekšējā satura, pat līdzīga suverenitātei.  Tautai, kur tiek īstenotas šādas shēmas, reāli neko neprasa, bet vadītāji ir attiecīgi – viņi nav nekas vairāk, kā vien vasaļi. Savukārt vasaļa vietā, kā zināms, visu lemj kungs," teic Krievijas līderis.

Pēc viņa sacītā, nav nozīmes, kā tiek dēvēta politiskā iekārta, kura katrā valstī ir sava, sava politiskā kultūra, tradīcijas, savs skatījums uz attīstību.

"Rodas jautājums: kas tad ir stipra valsts? Kur slēpjas tās spēks? Protams, ne totālā kontrolē vai tiesībsargājošo iestāžu nežēlīgumā, ne privātas iniciatīvas izstumšanā vai pilsoņu aktivitātes apspiešanā, pat ne bruņoto spēku un aizsardzības potenciāla varenumā. Lai gan, domāju, jūs saprotas, cik šī sastāvdaļa ir svarīga Krievijai no ģeogrāfijas, vesela ģeopolitisko izaicinājumu kompleksa viedokļa. Un, protams, mūsu kā pastāvīgā ANO Drošības Padomes locekļa vēsturiskās atbildības viedokļa globālās stabilitātes uzturēšanai. Taču esmu pārliecināts, ka valsts spēks ir pirmām kārtām uzticībā no tās pilsoņu puses. Lūk, kur slēpjas valsts spēks," sacīja prezidents.

Putins uzsvēra, ka varas avots ir cilvēki, tas izpaužas viņu "gatavībā deleģēt ievēlētajai varai plašas pilnvaras", redzot valstī savus pārstāvjus,  no kuriem ir jāpieprasa stingra atskaite par viņu darbu.

Par ieroču kontroli

Runājot par ieroču kontroli, Putins norādīja, ka bez ierobežojumiem šajā jomā pasaulei nav nākotnes. Viņš atgādināja, ka Vašingtona pakāpeniski izstājās no šādām vienošanām.

"Visiem ir labi zināms – iziešana no Pretraķešu aizsardzības, pēc tam no Līguma par vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetēm, pēc tam "Atvērto debesu", nu, iziešanas vēl nav, taču Amerikā paziņoja, ka viņi uzsākuši izstāšanās procedūru no šī līguma. Kāpēc? Uz kāda pamata? Pat nepaskaidro kāpēc, vienkārši nepaskaidro kāpēc," paziņoja Putins.

Prezidents atzīmēja, ka Maskava neiebilst pret Ķīnas piesaisti START līgumam, taču uzsvēra, ka Vašingtonai pašai ir jārosina dialogs ar Pekinu, nevis jāuzveļ tas Krievijai.

Tāpat Putins uzstājās par visu kodola lielvalstu iekļaušanu šajā vienošanā.

"Mums eiropieši saka, lai viņi (ASV – red. piez.) izstājas, bet jūs neizstājieties. Es saku: labrīt, tas gan ir labs kino. Jūs taču visi esat NATO locekļi, tātad, jūs lidosiet, nodosiet amerikāņiem informāciju, bet mēs nespēsim to darīt, jo mēs paliekam šajā līgumā. Tādēļ netēlosim muļķus, runāsim godīgi viens ar otru. (…) Taču patiesībā, es tā saprotu, ka arī ASV partneri Eiropā vēlētos, lai ASV paliktu šajā līgumā un lai tur nekas nesabruktu," teic Krievijas līderis.

Par situāciju ar Navaļniju

Atbildot uz kāda diskusijas dalībnieka jautājumu par situāciju ar Alekseju Navaļniju, Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava veikt notikušā izmeklēšanu, taču tam ir nepieciešams apstiprinājums, ka viņu saindēja, bet šāda informācija netiek sniegta.

Prezidents atzīmēja, ka uzdeva Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt pacienta izbraukšanas iespēju ārstēšanās nolūkos ārzemēs, ar to domājot ierobežojumus krimināllietā, uzreiz pēc viņa sievas iesnieguma saņemšanas.

"Turklāt vienā no sarunām ar kādu Eiropas līderi es piedāvāju, lai mūsu speciālisti atbrauc uz Vāciju kopā ar franču, zviedru speciālistiem, pastrādā uz vietas, saņem kaut kādus materiālus. Un šos materiālus varētu ielikt krimināllietas ierosināšanas pamatos, ja tas patiešām ir krimināls notikums, izmeklēt to. Bet neko taču nesniedz," sacīja Putins.

Tāpat Putins piebilda, ka pastāv šaubas par paziņojumiem, ka Navaļnija organismā tika atklātas "Novičok" pēdas.

"Pateica, ka tur atrada "Novičok" pēdas. Pēc tam tas viss tika nodots ĶIAO (…), un pēkšņi mums saka: tas nav "Novičok", tas ir kaut kas cits. (…) Tad vai tas ir "Novičok" vai nav "Novičok"? Jau rodas šaubas par to, kas bija pateikts sākumā," piebilda prezidents.

Par apkārtējo vidi

Prezidents atzīmēja, ka šodien ir jāapspriež atteikšanās no neierobežotas patērēšanas par labu saprātīgai pietiekamībai.

"Ja mēs vēlamies saglabāt mūsu kopīgās mājas nākošajām paaudzēm, ir jāsakopj sava planēta. Apkārtējās vides aizsardzības temats – tas jau sen un stabili ir iegājis pasaules dienas kārtībā," nobeigumā sacīja Putins.

 

34
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem

Pirmo reizi aprakstīta baismīgākā katastrofa Zemes vēsturē

0
(atjaunots 16:42 25.10.2020)
Zinātnieki detalizēti aprakstījuši katastrofu, kuras rezultātā uz Zemes izmiruši 95% jūras un 75% sauszemes dzīvnieku.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Okeāna pētījumu centra un Helmholca vārdā nosauktā Ģeoloģijas pētījumu centra (Vācija) zinātnieki pirmo reizi detalizēti aprakstījuši globālo katastrofu, kas notikusi uz Zemes pirms 252 miljoniem gadu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Portālu EurekaAlert.

Katastrofas rezultātā uz Zemes izmiruši 95% jūras un 75% sauszemes dzīvnieku. Valda uzskats, ka to izraisīja vulkāniskā aktivitāte tagadējās Sibīrijas teritorijā perma un triasa periodu mijā, tomēr līdz šim tam nebija nekādu precīzu pierādījumu, stāsta izdevums.

Pētījumu gaitā zinātnieki izmantoja pārakmeņojušos brahiopodu gliemežvākus, kuru pēdas atstātas pirms 252 miljoniem gadu Tetisa okeāna seklo šelfa jūru dibenā. Izmērot bora izotopus pārakmeņojošos gliemežvāku sastāvā, zinātniekiem izdevās fiksēt jūras ūdens pH lieluma izmaiņas pirms un pēc sugu masveida izzušanas. pH līmeni ietekmē ogļskābās gāzes līmenis atmosfērā, pētniekiem radās iespēja rekonstruēt arī šos datus.

Izrādījās, ka plaši magmas izverdumi atbrīvoja milzīgu daudzumu siltumnīcu gāzes. Tās uzkrāšanās atmosfērā ilga vairākus gadu tūkstošus un noveda pie ūdens temperatūras un skābuma līmeņa pieauguma okeānā. Galu galā izzuda kalcificējošie jūras organismi.

Siltumnīcas efekta ietvaros cēlās temperatūra un ķīmiskā dēdēšana uz sauszmes. Okeānos nokļuva liels daudzums uzturvielu, tos pārlieku barojot, pieauga mirušās zonas, kurās zuda skābeklis. Vairāki faktori vienlaikus iznīcināja dažādu grupu dzīvniekus.

Metāna hidrātu šķīšana – vēl viens potenciālais katastrofas iemesls – atzīts par mazticamu.

Pētnieku grupas vadītāja Hana Jurikova paskaidroja, ka senos vulkānu izvirdumus nevar salīdzināt ar antropogēnajiem ogļražu izmešiem – pat visas fosilās degvielas sadegšana nenovedīs pie tāda ogļskābās gāzes apjoma pieauguma atmosfērā, kāds notika perma un triasa periodu mijā.

"Vienlaikus bažas rada fakts, ka siltumnīcas gāzes uzkrāšānās patlaban 14 reizes pārsniedz tempus, kādi bija novērojami lielākās bioloģiskās katastrofas laikā Zemes vēsturē," piezīmēja zinātniece.

0
Tagi:
katastrofa, zinātnieki
Pēc temata
Zinātnieki noskaidrojuši, kāda temperatūra bija uz Zemes ledus laikmetā
Jūras ledus platība Arktikā sasniegusi gada minimālo rādītāju
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Bija vēl kāds – cilvēka genomā atrastas nezināma priekšteča pēdas