Pleskavas kremlis. Foto no arhīva

Londonas vietā par 80 eiro brauks pie mums: Pleskava pacīnīsies par Latvijas tūristiem

116
(atjaunots 15:27 26.04.2019)
Krievijas vīzas cena pielīdzināma biļešu cenai no Rīgas un Londonu un atpakaļ; trīs dienu bezvīzu režīma ieviešana palīdzēs palielināt tūristu plūsmu Pleskavas apgabalā, uzskata reģiona valdībā.

RĪGA, 26. aprīlis – Sputnik. Trīs dienu bezvīzu režīma ieviešana Pleskavas apgabalā pozitīvi ietekmēs tūrismu, Baltijā dzīvo liels skaits krievvalodīgo un ceļojums uz kaimiņu reģionu viņiem ir iespēja pieskarties krievu kultūras pirmsākumiem, paziņoja Pleskavas apgabala Tūrisma industrijas savienības priekšsēdētāja Svetlana Baranova "AiF - Pskov" intervijā.

Iepriekš ziņots, ka Pleskavas apgabala gubernators Mihails Vederņikovs iesniedza Krievijas valdībai piedāvājumu ieviest ārvalstu tūristiem trīs dienu bezvīzu uzturēšanos reģiona teritorijā. Tāpat reģiona valdība plāno atjaunot starptautisko dzelzceļa satiksmi "Pleskava – Rīga – Tallina".

Svetlana Baranova atzīmēja, ka braucieni uz kaimiņu reģioniem ir populārākais tūrisma veids.

"Un mēs, pleskavieši, to veiksmīgi pierādām, izmantojot tos vīzu atvieglojumus, kurus mums sniedz Latvijas un Igaunijas konsulāti: daudzkārtējas ilgtermiņa vīzas mēs noformējam bez jebkādiem šķēršļiem," pateica Baranova.

Attiecībā uz tūristu plūsmu Krievijā, – tā palielinājusies, ņemot vērā eiro valūtas kursu. Taču šodien šo priekšrocību mazina Krievijas vīzas augstā cena – sākot ar 80 eiro. Ņemot vērā, ka par šo naudu var nopirkt biļeti turp un atpakaļ no Rīgas līdz Londonai, Baltijas iedzīvotāju izvēle ir acīmredzama, norāda Baranova.

Baltijā dzīvo ļoti liels skaits krievvalodīgo, un ceļojums uz Pleskavas apgabalu viņiem tā ir iespēja pieskarties krievu kultūras pirmsākumiem, noslēgumā norāda eksperte.

Iepriekš Krievijas reģiona gubernators norādīja, ka Pleskava cer, ka tūristi no Baltijas ne vien apmeklēs muzejus, baznīcas un citas apskates vietas, bet arī vietējos veikalus.

"Pleskavas apgabalā pastāv pārtikas tūrisms – pie mums bieži brauc no Baltijas uz mūsu lielveikaliem vai pēc degvielas. Vīzas cenu samazināšana šo plūsmu var ievērojami palielināt," pateica gubernators.

Pleskavas apgabals 2018. gadā pieņēma apmēram vienu miljonu cilvēku ekskursiju grupu sastāvā, kā arī apmēram 400 tūkstošus tūristu, no kuriem vien 10% atbrauca no ārzemēm.

116
Pēc temata
Plānots dāvāt Latvijas iedzīvotājiem bezvīzu režīmu Pleskavas apgabalā uz 72 stundām
Ziņojums Saeimā: ar Maskavu un Pēterburgu draudzēties bīstami, tad jau labāk ar Pleskavu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Putins ierosinājis pasākumus spriedzes mazināšanai Eiropā

11
(atjaunots 20:09 26.10.2020)
INF līgums bija svarīgs elements starptautiskās drošības un stratēģiskās stabilitātes arhitektūrā, uzskata Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedzis paziņojumu par papildu soļiem situācijas deeskalācijai Eiropā apstākļos, kad darbību pārtraucis Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm (INF), vēsta RIA Novosti

"Līgums INF bija svarīgs elements starptautiskās drošības un stratēģiskās stabilitātes arhitektūrā. Īpaša loma Līgumam bija prognozējamības un savaldības uzturēšanas aspektā raķešu jomā Eiropas teritorijā," teikts dokumentā, ko publicēja Kremļa preses dienests.

Pagājušajā gadā ASV ar vienpusēju lēmumu izstājās no INF, pie tam pārmetot Krievijai līguma pārkāpumus. Maskava noliedza visas apsūdzības un bija gatavi nodemonstrēt raķeti, kas radījusi šaubas, tomēr Vašingtona nenāca pretī.

Putins uzskata līguma laušanu par kļūdu, kas "pastiprina raķešu bruņojuma sacensību izvēršanās, konfrontācijas potenciāla pieauguma risku un tālāku ceļu pie nekontrolējamas eskalācijas".

Valsts vadītājs atzīmēja, ka, ņemot vērā spriedzi Krievijas un NATO attiecībās acīmredzami arī draudi Eiropas drošībai.

"Šajos apstākļos nepieciešami aktīvi centieni mazināt uzticības deficītu, stiprināt reģionālo un globālo stabilitāti, kā arī mazināt riskus, ko rada savstarpēja nesapratne un domstarpības raķešu bruņojuma jomā," viņš uzsvēra.

Ierosinājumi

Prezidents ieteica izstrādāt instrumentus, kas ļautu mazināt spriedzi un satraukumu.

"Piemēram, runa varētu būt par pārbaudes pasākumiem kompleksiem "Aegis Ashore" ar starta iekārtām Mk-41 ASV un NATO bāzēs Eiropā, kā arī raķetēm 9M729 Krievijas Federācijas BS objektos Kaļiņingradas apgabalā," teikts paziņojumā.

Uzsvērts, ka visu darbību pamatā jābūt abpusēju soļu principam: Maskava ir gatava atteikties no raķešu 9M729 izvēršanas Krievijas Eiropas teritorijā, taču ar noteikumu, ja NATO spers līdzīgus soļus.

"Mēs apstiprinām gatavību pieturēties pie Krievijas Federācijas iepriekš izsludinātā moratorija sauszemes bāzes vidēja un maza darbības rādiusa raķešu izvēršanai, kamēr atbilstošajos reģionos neparādīsies analoģiskas klases ASV ražots raķešu bruņojums," paziņoja Putins un piezīmēja, ka Krievija vēl aizvien cer uz atbildes moratoriju.

Noslēgumā viņš vēlreiz uzsvēra, ka Maskava ir gatava kopīgam darbam, un pauda cerību, ka arī tās partneri meklēs iespējas, kā uzturēt stabilitāti un novērst raķešu krīzes pasaulē bez INF.

11
Tagi:
Eiropa, Putins, NEW START līgums
Pēc temata
Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
Ziemeļu jūras ceļš

"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā

18
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas atzīt Krievijas monopolu – valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

RĪGA, 26. oktobris - Sputnik. Rietumvalstis ir sašutušas par Krievijas politiku Ziemeļu jūras ceļa jautājumā, taču neko nevar izdarīt, stāsta žurnālists Fēlikss Aiks rakstā vācu avīzei Die Welt.

Autors atgādināja, ka martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis jauno Arktisko stratēģiju laika periodam līdz 2035.gadam, kas paredz reģiona aktīvu ekonomisko apgūšanu, vēsta RIA Novosti.

"Pie tam Kremlis vēlas apdzīvot sniegotos un ekonomiskajai darbībai tik tikko pielāgotos Galējos Ziemeļus un rūpēties par militāro aizsardzību savām robežām, kas paplašinās, pateicoties globālajai sasilšanai," apgalvoja Aiks.

Žurnālists stāsta: kaut arī Krievijai nevarot pretendēt uz Arktiku, tā izmanto "vietu manevram" – pieprasa maksu par Ziemeļu ledus ceļa izmantošanu un plāno nākotnē dot atļauju braukt pa to tikai "pašmāju flotes" kuģiem, tas ir, Krievijas kuģubūvētavās būvētiem kuģiem, kas reģistrēti Krievijā.

"Rietumi ir sašutuši, taču neko nevar padarīt. Maskava kontrolē šo tirdzniecības ceļu. Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas tikai atzīt tās faktisko monopolu, tostarp arī tāpēc, ka reģionā dislocēti Krievijas bruņotie spēki," raksta autors. Viņš atgādināja, ka Krievijas ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tirdznieciskās kuģošanas kodeksa grozījumi, kas paredz: Krievijā reģistrētiem kuģiem tiek piešķirtas eksluzīvas tiesības veikt Krievijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu pārvadājumus, kas iekrauti kuģos Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, līdz pirmajam izkraušanas vai pārkraušanas punktam. Tas pats attiecas arī uz naftas, dabasgāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes, gāzes kondensāta un ogļu pārvadājumiem.

Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu, ko prezidents parakstīja 2018. gadā, kravu pārvadājumiem pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 2024. gadam jāsasniedz 50 milj. tonnu gadā. Ar mērķi nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija aktīvi attīsta atomledlaužu floti, kam nav analogu visā pasaulē. 21. oktobrī darbu sāka atomledlauzis "Arktika". Vēl divi šī projekta kuģi sāks darbu 2021. un 2022. gadā.

Pērn ASV Aizsardzības ministrija iesniedza Kongresā "Arktisko doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu. Dokumentā teikts, ka Arktika "ir tieši saistīta ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabililāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurētspēju šajā nozīmīgajā reģionā".

2020. gada maijā pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā ieradās ASV Jūras kara spēku 6. flotes karakuģu grupējums. Pentagons oficiāli ziņoja, ka šāds solis sperts "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un sabiedroto navigācijas brīvības un nepārtrauktas mijiedarbības atbalstam".

Iepriekš Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO dalībvalstis, aizbildinoties ar pārmetumiem Krievijai par Arktikas "militarizāciju", turpināja audzēt tur militāro potenciālu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO tieksme demonstrēt spēku, audzējot izlūkošanas darbības intensitāti pie Krievijas robežām, rada bažas Maskavā.

18
Tagi:
Rietumvalstis, Ziemeļu jūras ceļš, Arktika
Pēc temata
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu
ASV "Arktikas doktrīna: Ziemeļu jūras ceļš tiks bloķēts

Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā

0
(atjaunots 21:01 26.10.2020)
Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze. Vai tagad pandēmija parakstīs nāves spriedumu ofisa ēku tirgum Rīgā? Uz šo jautājumu izdevumā Dienas Bizness centās atbildēt nekustamo īpašumu kompānijas "Vestabalt" eksperte Līga Uzkalne.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās, eksperte atgādinaja. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās. Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Pirms krīzes biroju telpām un to atrašanās vietai bija svarīga un izšķiroša loma. Daudzi vadītāji uzskatīja, ka biroja telpas ir arī uzņēmuma statusa un panākumu apliecinājums apkārtējiem un, ka biroja telpām ir būtiska loma tajā, cik darbinieki ir produktīvi, efektīvi.

Diemžēl dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, taču nevar noliegt, ka darbs attālināti ir samazinājis iespēju komunicēt, sadarbošanos komandā un dalījumu starp darbu un personīgo dzīves telpu.

Tagad dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, kā arī konstatējuši faktu- cik pārvērtēta ir bijusi biroja telpu loma un nepieciešamība pēc aiz vien lielākām, greznākām telpām.

Līdz pat 70% no uzņēmumiem uz šodienu izskata iespēju arī turpmāk pēc Covid-19 pandēmijas beigām saglabāt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, bet 60% aptaujāto uzņēmumu šobrīd izskata jautājumu par biroja telpu maiņu un kopējās platības samazināšanu līdz ar to arī samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar biroju telpu nomu un uzturēšanu.

Vairāki uzņēmumi, kurus visspēcīgāk ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, ir pieņēmuši lēmumu uz laiku vispār atteikties no biroja telpām. Tas ir redzams tirgū, kā jaunu brīvu biroja telpu nomas piedāvājuma klāsta paplašināšanās.

Kad darbs nāk pie cilvēka

Tiesa, raksta eksperte, attālināts darbs neder visiem. Daudzi nevar esošajā mājvietā iekārtot kvalitatīvu darba vietu un arī ģimenes locekļu un bērnu klātesamība var kaitēt darba efektivitātei.

Daudziem ir vajadzīga saziņa ar kolēģiem, biroja rutīna un disciplīna, ko sniedz ofisa vide un biroja dienas kārtība. Daudzu profesiju pārstāvji nevar strādāt attālināti – ražošanas, veselības aprūpes, kultūras jomās, pārtikas tirdzniecībā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārdošanā strādājošie darbinieki. Ļoti svarīga ir tieša saskarsme ar klientu pārdošanas jomā.

Aptuveni 60% uzskata par pieņemamu, ja darba devējs piedāvā darbiniekiem izvēles iespēju sadalīt darbu, daļēji strādāt no mājām un daļēji klātienē birojā.

Interesanti arī, kā krīze ietekmējusi attieksmi pret nomnieku vidū modīgo atvērtā tipa un coworking telpu koncepciju. Pandēmijas apstākļos ir svarīgi, lai biroja telpās būtu vairāk noslēgtu, norobežotu kabinetu.

Attālinātais darbs palielina uzņēmumu iespējas atrast jaunus darbiniekus un talantus, jo netiek prasīta ierašanās birojā katru dienu un noteikta piesaiste konkrētai darba vietai un darba laikam.

Par cik pēdējos gados jaunu, motivētu un spējīgu darbinieku atrašana daudziem uzņēmumiem bija viens no galvenajiem izaicinājumiem. Tagad vairāki uzņēmumi, meklējot jaunus darbiniekus, norāda, ka iespējams strādāt attālināti. Šobrīd notiek biroja darbības maiņa no "cilvēks uz darbu" uz "darbs pie cilvēka", uzsvēra eksperte.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nesola neko labu ofisa telpu tirgum Latvijā. Ofisa ēku īpašniekiem iesaka reaģēt operatīvi, būt atsaucīgiem un nodrošināt nomniekiem elastīgus piedāvājumus.

0
Tagi:
nekustamais īpašums, koronavīruss
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums