Pleskavas kremlis. Foto no arhīva

Plānots dāvāt Latvijas iedzīvotājiem bezvīzu režīmu Pleskavas apgabalā uz 72 stundām

286
(atjaunots 09:56 25.04.2019)
Pleskavas apgabals cer piesaistīt tūristus no kaimiņvalstīm, pateicoties tiešai dzelzceļa satiksmei un bezvīzu režīmam uz 72 stundām.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Pleskavas apgabala gubernators Mihails Vedjorņikovs nodevis Krievijas valdībai ierosinājumu par trīs dienas ilgu uzturēšanos ārvalstu tūristiem reģiona teritorijā bez vīzas, vēsta Sputnik Igaunija.

Iepriekš politiķis pauda pārliecību, ka Pleskavas apgabalam, kas robežojas ar Latviju, Igauniju un Baltkrieviju, ir liels potenciāls tūrisma jomā. Ārvalstu ceļotāju piesaistīšanai Pleskava cer ieviest tādu pašu sistēmu, kāda izstrādāta Primorskas novadā – bezvīzu režīms tūristiem no kaimiņvalstīm.

"Ļoti daudzi Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji ir gatavi un vēlas ierasties pie mums, taču vīza maksā divas vai trīs reizes vairāk nekā brauciens uz Pleskavu. Pašlaik vienreizējā vīza ārzemniekiem maksā aptuveni 80 eiro, tas ir nopietns šķērslis," teica reģiona Tūrisma komitejas priekšsēdētāja Olga Kačnova.

Pleskavas valdība rēķina, ka bezvīzu režīma ieviešana reģionā 72 stundas ilgiem apmeklējumiem ļautu trīskārt palielināt tūristu plūsmu no pierobežas valstīm – Igaunijas un Latvijas.

Otrs šķērslis pierobežu tūrisma attīstībā ir komfortablas satiksmes trūkums starp Pleskavas apgabalu un kaimiņu republikām. Šī iemesla dēļ reģiona valdība plāno atjaunot starptautisko dzelzceļa satiksmi Pleskava-Rīga-Tallina.

"Pirmās pārrunas ar "Krievijas dzelzceļu" jau sākušās, un domāju, ka projekts tiks īstenots tuvākajā nākotnē," Vedjorņikovs pastāstīja žurnālistiem aprīļa vidū.

Krievijas reģiona gubernators atzīmēja: Pleskava cer, ka tūristi no Baltijas valstīm apmeklēs ne tikai muzejus, baznīcas un citas ievērības cienīgas vietas, bet arī vietējos veikalus.

"Pleskavas apgabalā ir izveidojies produktu tūrisms – pie mums bieži brauc no Baltijas valstīm uz mūsu lielveikaliem vai pēc degvielas. Vīzas cenas samazināšanās var būtiski palielināt šo plūsmu," viņš teica.

2018. gadā Pleskavas apgabals uzņēmis aptuveni vienu miljonu cilvēku ekskursiju grupu sastāvā, kā arī aptuveni 400 tūkstošus tūristu, no kuriem vien 10% atbraukuši no ārvalstīm.

286
Pēc temata
Pleskavā apsprieda Krievijas un Latvijas lietišķo sadarbību
Ziņojums Saeimā: ar Maskavu un Pēterburgu draudzēties bīstami, tad jau labāk ar Pleskavu
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

9
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

9
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
John McCain

Daily Express: trešā pasaules kara risku radījis ASV eskadras kuģis

43
(atjaunots 11:53 26.11.2020)
Britu preses izdevums konstatēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Amerkāņu kara kuģu darbības pie Krievijas krastiem draud ar bīstamām sekām, pat ar pasaules karu, uzskata britu preses izdevuma Daily Express žurnālists Pols Viterss, vēsta RIA Novosti.

Raksta autors atzīmēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki. 23. novembrī Melnās jūras akvatorijā iegāja eskadras kuģis "Donald Cook" NATO operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros ar mērķi nodrošināt "drošību jūrā". Savukārt dienu vēlāk eskadras mīnu kuģis "John McCain" pārkāpa Krievijas valsts robežu Primorskas novada dienvidos, Pētera Lielā līcī.

"Trešā pasaules kara draudi no jauna saasinājušies pēc tam, kad Krievijas kara kuģis padzina amerikaņu eskadras kuģi, kas, pēc Maskavas apgalvojuma, pārkāpis Krievijas robežu Pētera Lielā līcī," teikts rakstā.

24. novembrī eskadras kuģis pārkāpa Krievijas valsts robežas un par diviem kilometriem iedziļinājās tās teritoriālajos ūdeņos. "John McCain" tos pameta tikai pēc tam, kad lielais pretzemūdeņu kuģis "Admiral Vinogradov" brīdināja ārvalstniekus, tostarp – arī par tarāna risku.

Savienoto Valstu 7. flotes vadība apgalvoja, ka kuģis esot piedalījies "brīvas kuģošanas nodrošināšanas" operācijā.

Amerikāņi apgalvoja, ka ūdeņi, kuros iegājis viņu kuģis "nav Krievijas teritoriālā jūra, un ASV nepiekrīt paziņojumam, ka Pētera Lielā līcis ir "vēsturisks" saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina novērtēja ASV rīcību. Pēc viņas domām, tas ir Krievijas un ASV attiecību eskalācijas mēģinājums. Līdzīgu viedokli pauda arī Klusā okeāna flotes bijušais komandieris admirālis Viktors Fjodorovs. Savukārt Melnās jūras bijušais komandieris admirālis Vladimirs Komojedovs radiostacijas НСН ēterā nosauca amerikāņu militārpersonu operāciju par nekaunību un aicināja Krievijas vadību rūpīgāk pārdomāt valsts robežu aizsardzību.

43
Tagi:
Krievija, ASV
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievijas iznīcinātāju uzbrukums ASV eskadras kuģim: feļetons no kuģa klāja
ASV rada Melnajā jūrā vēl vienu spriedzes zonu
Eiropas Padome ēka

Eiropas Parlaments aicina ieviest sankcijas pret Turciju

0
(atjaunots 10:20 27.11.2020)
Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju, ņemot vērā valsts viedokli Kipras problēmas jautājumā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz EP preses relīzi.

"Deputāti aicināja Eiropas Padomi saglabāt vienprātību attiecībā pret Turcijas vienpusējām un nelikumīgajām darbībām un noteikt stingras sankcijas," teikts dokumentā.

Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

Rezolūcijā norādīts, ka "konflikta ilgtermiņa noregulēšana būs iespējama dialoga, diplomātiskā darba un pārrunu rezultātā". Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka Kipras problēmas risinājums jāpanāk, balstoties uz salā dzīvojošo turku un grieķu kopienu vienotās federācijas pamata.

"Deputāti aicina ES aktīvāk strādātu, lai stimulētu pārrunas ANO paspārnē," pauž rezolūcija.

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem ir jāizskata jautājums par attiecībām ar Ankaru gaidāmajā samitā, kas ieplānots 10.-11. decembrī.

Kipras problēma

1974. gadā, pēc mēģinājuma pievienot Kipru Grieķijai notika Turcijas bruņots iebrukums salā. Rezultātā tā sadalījās pēc nacionālās pazīmes. Aptuveni 37% Kipras teritorijas izrādījās okupēti, 1983. gadā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkipras Turku Republika. To atzina tikai Turcija.

15. novembrī Turcijas līderis Tajips Erdogans apmeklēja Ziemeļkipru – nesen apmeklējumiem atklato Varoša kvartālu Flamagustā. Atēnas un Nikosija uzskata šo soli par "bezprecedenta provokāciju". Varošu aizsargā ANO Drošības Padomes rezolūcija no 1984. gada, tā ir slēgta apmeklējumiem no 1974. gada.

Savukārt Erdogans uzskata, ka pārrunas Kipras konflikta noregulēšanai jārisina, balstoties uz divu valstu pastāvēšanas salā.

0
Tagi:
sankcijas, Turcija, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Erdogans – pret visiem. Turcija veic ģeopolitisku eksperimentu
Redžeps Erdogans prognozē Eiropas galu
EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi