Krievijas un ASV karogi

Krievijas vēstniecība aicina ASV izkliedēt "Krievijas iejaukšanās" mirāžu

56
(atjaunots 12:32 20.04.2019)
Krievijas vēstniecība ASV komentēja speciālā prokurora Roberta Millera izmeklēšanas rezultātus un aicināja Amerikas varasiestādes spert nākamo loģisko soli, atzīstot uzskatu nepamatotību par "Krievijas iejaukšanos" prezidenta vēlēšanās.

RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Krievijas vēstniecība ASV publicējusi 120 lappušu ziņojumu, kurā izanalizētas apsūdzības par Krievijas "iejaukšanos" 2016. gada prezidenta vēlēšanu gaitā, vēsta Sputnik Igaunija.

Dokuments veltīts ASV speciālā prokurora Roberta Millera atskaites publikācijai, kurš savas izmeklēšanas rezultātā neatrada nekādus pierādījumus Trampa "sazvērestībai" ar Maskavu. Savā ziņojumā diplomātiskā misija norāda, ka Amerika varētu apzināties arī pārējo paziņojumu samākslotību par "Krievijas iejaukšanos".

"Mēs ceram, ka Millera sāgas beigas veicinās turpmāku mirāžu kliedēšanu saistībā ar šo tematu. Pirmais solis – atteikšanās no "sazvērestības teorijas" – tika sperts," teikts ziņojumā.

Vēstniecība norāda, ka ja jau apsūdzības Trampa štābam izrādījušās, kā pierādījis Millers, nepamatotas, tad "kāpēc lai nespertu nākošo loģisko soli attiecībā uz "Krievijas iejaukšanās" fakta pārbaudi un neatzītu visu pārējo uzskatu nepamatotību sakarā ar šo tematu.

Kā jau iepriekš ziņots, kārtējās prezidenta vēlēšanas ASV notika 2016. gadā. Pēc Donalda Trampa uzvaras tajās, viņa politiskie pretinieki paziņoja, ka kļūt par valsts vadītāju viņam palīdzēja "Krievijas iejaukšanās". Par apsūdzību Trampam rezultātu kļuva izmeklēšana, kuru vadīja speciālais prokurors Roberts Millers.

2019. gada martā Millers pabeidza lietas izmeklēšanu, nonākot pie secinājuma, ka nekādas sazvērestības vai ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa komandas koordinācijas ar Krieviju priekšvēlēšanu kampaņas laikā 2016. gadā nebija.

Iepriekš Tramps vairākkārt noliedza uzskatus, ka viņa uzvara vēlēšanās bija iespējama ar "Maskavas atbalstu". Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja uz šādu apsūdzību absurdumu.

"Krievijas valsts nekad nav iejaukusies Amerikas politiskajos procesos un negrasās to darīt. Mēs esam gatavi izskatīt dokumentus par šo tematu, ja tie tiks sniegti," paziņoja Putins preses konferencē pēc tikšanās ar Trampu 2018. gada jūlijā.

56
Pēc temata
NATO gaida beigas: Kremļa slepenais ierocis jau pielādēts
Jau divus gadus amatā: Trampa prezidentūras skumjā gadadiena
"Iejaukšanās" izmeklēšana ASV noslēgusies bez sensācijām
Krievijas gaisa desanta karspēka vienības parādes laikā, foto no arhīva

Bijušais Krievijas gaisa desanta komandieris pastāstīja, kas notiks ar KF pāridarītājiem

32
(atjaunots 16:42 02.08.2020)
Pēc bijušā Gaisa desanta karspēka komandiera Vladimira Šamanova sacītā, Krievijas gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas bruņoto spēku karaspēks, un pāridarītājiem nāksies kārtot lietas ar desantniekiem.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs pastāstīja intervijā izdevumam "Izvestija" par to, kas notiks ar tiem, kas centīsies nodarīt pāri Krievijai.

Atgādināsim, ka 2. augustā Krievijas gaisa desanta karaspēks atzīmēja 90 gadu jubileju.

Šamanovs paziņoja, ka, saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (CSTO) kārtības rulli, uzbrukums jebkurai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkuru draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas uzdrīkstēties nodarīt ļaunumu Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, atzīmēja Šamanovs un pastāstīja, ka "Rjazaņas Gaisa desanta arodskolā var ieraudzīt plakātu: "Kurš nodarīs pāri Krievijai, kārtos lietas ar Gaisa desanta karaspēku."

"Tā nav parasta bravūra, bet gan konkrēts brīdinājums: kārtosies lietas ar mums," uzsvēra Šamanovs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pašlaik Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki ideoloģijas un kaujas spēju ziņā pārspēj visus.

Šamanovs izskaidroja arī starpību starp Krievijas Gaisa desanta karaspēku un ASV jūras kājniekiem. Viņš atzīmēja, ka amerikāņu jūras kājnieki par savu uzdevumu sauc nacionālo interešu aizsardzību visā pasaulē, savukārt Krievijas Gaisa desanta karaspēks pirmām kārtām nodarbojas ar aizsardzības uzdevumu risināšanu Krievijas teritorijā, kā arī sadarbojas ar CSTO sabiedrotajiem. Un tikai nepieciešamības gadījumā desantnieki izpildīs uzdevumus ārzemēs.

"Kur pavēlēs augstākais virspavēlnieks, tur arī mēs dosimies sadarbībā ar Krievijas GKS," konstatēja Šamanovs.

32
Pēc temata
"Kas cits, ja ne mēs": Krievija formē jaunu gaisa desanta pulku Krimā
Gaisa desantnieku mācības pie Latvijas un Krievijas robežas
NATO tas ne sapņos nerādās: 150 tūkstoši Krievijas karavīru pārbauda cīņas gatavību
Laboratorijā, foto no arhīva

Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus

22
(atjaunots 12:45 02.08.2020)
Gamaleja vārdā nosauktais pētnieciskais centrs noslēdza vakcīnas pret koronavīrusu klīniskos pētījumus: jau ir zināms, kad Krievijā varēs ķerties klāt iedzīvotāju masveida vakcinācijai.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Par N. Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskā centra izstrādātās vakcīnas pret koronavīrusu klīnisko izmēģinājumu pabeigšanu paziņoja Krievijas Veselības ministrijas vadītājs Mihails Muraško, vēsta RIA Novosti.

Muraško paskaidroja, ka pašlaik notiek dokumentu sagatavošana preparāta reģistrācijai. Pēc reģistrācijas plānots veikt masveida iedzīvotāju vakcināciju. Vakcīnas pielietošanas sākums jau ir ieplānots uz oktobri.

Pirmām kārtām tiks veikta īpašo grupu vakcinācija: mediķi un skolotāji, paziņoja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka pēc vakcinācijas cilvēku stāvokli uzraudzīs mediķi.

Tāpat Muraško uzsvēra, ka Veselības ministrija sagaida, ka tuvāko pusotra-divu mēnešu laikā Krievijā ķersies klāt vēl dažu vakcīnu pret Covid-19 klīniskajiem pētījumiem.

Pasaulē pirmās vakcīnas pret koronavīrusu, kuru izstrādāja N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskais centrā, klīniskie pētījumi sākās 18. jūnijā.

Zinātnes labā pētījumam pieteicās militārpersonas un civilās personas. Viņi tika iedalīti divās grupās. Pirmā saņēma vienu vakcīnas devu, otrā grupa – divas.

Universitātes Translācijas medicīnas un biotehnoloģiju institūta direktors Vadims Tarasovs paziņoja, ka izņemot ķermeņa temperatūras celšanos pirmajās dienās pēc vakcinācijas, vairs nekādas negatīvas reakcijas cilvēka organismā netika atklātas.

Iepriekš Muraško ziņoja, ka Krievija piedalās pārrunās ar Šanhajas Sadarbības organizācijas valstīm par vakcīnas pret Covid-19 piegādēm. Apspriešana aktivizēsies pēc tam, kad vakcīna tiks piereģistrēta.

Ministrs atzīmēja, ka paralēli notiek gatavošanās vakcīnas ražošanas paplašināšanai.

22
Tagi:
koronavīruss, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Krievijas Aizsardzības ministrija vēsta: pirmā vakcīna pret Covid-19 ir gatava
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli
Remonts dzīvoklī, foto no arhīva

Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā

0
(atjaunots 11:40 03.08.2020)
Saskaņā ar jūnijā veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, 22% aptaujāto pašizolācijas laikā izvēlējās nodarboties ar mājas remontu.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Saskaņā ar būvmateriālu tirgotāja "Knauf" veiktās aptaujas datiem, 22% iedzīvotāju izvēlējās netērēt lieki laiku pašizolācijā un nolēma ķerties klāt mājas remontam, raksta Bb.lv.

Tātad visvairāk laika un resursu pašizolācijas laikā mājas remontdarbiem bija jauniešiem, viņi sastādīja 27% no to cilvēku skaita, kuri pašizolācijā izvēlējās nodarboties ar remontu.

Ar sava mājokļa remontu nodarbojās 28% vīriešu un 17% sieviešu. Visaktīvāk pandēmijas laikā savus dzīvokļus remontēja Vidzemes iedzīvotāji (35%), vismazāk aktīvi bija Rīgas iedzīvotāji (17%).

Aptaujas gaitā trešā daļa respondentu piekrita tam, ka ierobežojumi Covid-19 pandēmijas laikā noveda pie lielāka brīvā laika daudzuma remontam. Par to paziņoja katrs trešais jaunietis vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr cilvēkiem vecumā no 40 līdz 49 gadiem bija attiecīgi mazāk brīvā laika (25%). Visvairāk brīvā laika Covid-19 pandēmijas laika parādījās Latgales iedzīvotājiem, kur par laika parādīšanos remontam paziņoja katrs trešais iedzīvotājs.

Apgalvojumam, ka pandēmijas laikā viņiem parādījās vairāk brīvu līdzekļu ieguldīšanai remontam piekrita 17% respondentu, lielākā daļa no kuriem bija jaunieši.

Tai pat laikā puse respondentu paziņoja, ka nevar remontēt savus mājokļus brīvo līdzekļu trūkuma dēļ. Visbiežāk šādu atbildi sniedza vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šādu atbildi sniedza 45% respondentu no Rīgas, 46% - no Vidzemes un 58% - no Latgales.

Taču 38% respondentu paziņoja, ka necenšas veikt remontdarbus pašu rokām, uzticot remontu tikai un vienīgi profesionāļiem. Šis rādītājs ir aptuveni vienāds gan vīriešiem, gan sievietēm. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, jaunieši biežāk cenšas veikt remontdarbus savām rokām – pie profesionāliem vēršas tikai katrs ceturtais jaunietis. Visbiežāk remontu profesionāļiem uztic rīdzinieki (46%), visretāk – Zemgales iedzīvotāji (28%).

Aptauja tika veikta pēc "Knauf" pasūtījuma šī gada jūnijā. Tajā piedalījās tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

0
Tagi:
aptauja, Latvija, iedzīvotāji, karantīna
Pēc temata
Aptauja: daudzi Latvijas iedzīvotāji neuzskata, ka dzīve Rīgā dāvātu priekšrocības
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas