NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

Krievijas ĀM: valsts sadarbība ar NATO ir pārtraukta

92
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianse ir aizgājusi pārāk tālu konfrontācijas eskalācijā ar Krieviju.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Krievija un NATO ir pilnībā pārtraukušas sadarbību civilajā un militārajā aspektā, intervijā RIA Novosti pastāstīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

"NATO pati ir atteikusies no pozitīvas dienas kārtības attiecībās ar Krieviju. Tā vairs nepastāv. Un pagaidām nekas neliecina, ka NATO zinātu, kā iziet no šī strupceļa," – viņš atzīmēja.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks nosauca par absurdu alianses lēmumu pārtraukt normālus darba sakarus militārajā jomā, - viņš atgādināja, ka no Krievijas un NATO attiecībām lielā mērā ir atkarīga arī drošība Eiropā.

Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianse ir aizgājusi pārāk tālu konfrontācijas eskalācijā ar Krieviju.

Žurnālists Jurijs Svetovs
из личного архива Юрия Светова

"Paradokss, ka Krievijas un NATO šīsdienas attiecības visvairāk atgādina "parasto" stāvokli, uz kura pamatiem tika veidota NATO – auksto karu. Atkal notraukti putekļi no Armela doktrīnas: dialogs un savaldīšana. Taču patlaban šajā doktrīnā ir daudz savaldīšanas un maz dialoga," – piebilda diplomāts.

Viņš atgādināja, ka NATO valstu kopējie militārie izdevumi pagājušajā gadā pārsnieguši triljonu dolāru – šī summa 22 reizes pārsniedz Krievijas izdevumus aizsardzībai.

Pie tam Gruško uzsvēra, ka Maskava neplāno piedalīties militāro budžetu audzēšanas sacensībās ar NATO, tā pievērš uzmanību "ekonomiskiem, individuāliem un efektīviem līdzekļiem".

"Jautājumā par bruņotu konfliktu ar NATO visi veselīgi domājoši cilvēki cer, ka tas nenotiks. Tā būtu katastrofa visai cilvēcei. Esmu pārliecināts, ka to saprot gan Vašingtonā, gan Briselē," – piebilda politiķis.

A.Gruško uzsvēra, ka NATO atjaunošanās būtu iespējama, veidojot neliekuļotas stratēģiskās partnerattiecības ar Krieviju.

"Tāds solis tika sperts Krievijas un NATO samitā Lisabonā 2010. gadā, taču patiesībā NATO nāktos mazināt savu "izcilību", atklāt kompromisa un līdztiesīga darba mākslu, pievērsties nevis grupu, bet gan kopējām interesēm. Tas nenotika," – atgādināja diplomāts.

Pēdējos gados Krievija saskaras ar bezprecedenta aktivitāti no alianses puses pie savām robežām. NATO to dēvē par "Krievijas agresijas savaldīšanu", lai arī Kremlis uzsver: valsts neapdraud citas valstis, taču atbildēs uz darbībām, kas apdraud Krievijas intereses.

92
Pēc temata
Politologs: NATO "spēles" pie Krievijas robežas nebeigsies labi
ASV uzlielījušas Baltiju un atvērušas Krievijai acis uz NATO
NATO kuģi Melnajā jūrā pastaigājas Krievijas kuģu tēmēklī
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju
Aleksejs Navaļnijs

Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju

28
(atjaunots 10:40 23.09.2020)
Diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu, aplūkota virkne objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls.

RĪGA, 23. septembris - Sputnik. Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs komentēja Vācijas varasiestāžu prasību izmeklēt incidentu ar Alekseju Navaļniju, - viņš atzīmēja, ka krimināllietas ierosināšanai nepieciešamas blogera analīzes, vēsta RIA Novosti.

"Vācijā apgalvo, ka Krievijas iestādēm jāveic izmeklēšana Krievijā, tur it kā esot pielietota kaujas kķīmiskā viela. Mums ir vajadzīgi paraugi, lai vispār būtu iespējams sākt kriminālizmeklēšanas procesu. Saskaņā ar likumu mēs nevaram sākt nozieguma izmeklēšanu bez pierādījumiem," Ņečajevs konstatēja intervijā avīzei Berliner Zeitung.

Pie tam diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu. "Viņi aplūkojuši virkni objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls," informēja diplomāts.

Vienlaikus vēstnieks akcentēja, ka pilnvērtīgai izmeklēšanai vajadzīgi konkrēti pierādījumi. "Tas ir likuma augstākās varas princips, tam jādarbojas visās valstīs, arī pie mums," norādīja Ņečajevs un piezimēja, ka patlaban Berlīne nevēlas sadarboties ar Maskavu situācijā ar Navaļniju.

Diplomātiskās misijas vadītājs atgādināja, ka Krievija nepieņem ultimātus un sankciju draudus, un apstiprināja, ka diplomāti pieprasījuši konsulāro piekļuvi blogerim.

Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, ĀM uzsvēra, ka Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu šajā situācijā, taču atbilde nav saņemta. Prokuratūra un policija sāka pārbaudes jau Navaļnija hospitalizācijas dienā.

28
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Navaļnijs, Vācija
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Vladimirs Putins

Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju

59
(atjaunots 08:03 23.09.2020)
Sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieminēja "Latvijas pēdas" Navaļnija lietā, raksta Le Monde.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins Sarunā ar Francijas valsts vadītāju Emanuelu Makronu septembra vidū ieteica pievērst uzmanību arī citām versijām incidentā ar blogeri Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām, kas ved uz Latviju – tur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem, portāls RIA Novosti pārpublicēja franču avīzes Monde materiālu.

Makrona un Putina tālruņa saruna notika 14. septembrī. Makrons informēja, ka, saskaņā ar Francijas veiktās analīzes datiem, Navaļnijs saindēts ar "Novičok". Par to liecināja Elizejas pils komunikē. Francijas prezidents aicināja Krieviju ieviest skaidrību incidenta izmeklēšanā.

Kremļa preses dienests pastāstīja, ka Putins sarunā ar Makronu akcentēja, ka pret Krieviju vērstās nepamatotās apsūdzības situācijā ar Navaļniju ir nepiemērotas. Patieso lietas apstākļu noskaidrošanai nepieciešama Vācijas apkopoto materiālu nodošana Krievijai, paziņoja Krievijas valsts vadītājs.

Saskaņā ar Monde sniegto informāciju, KF prezidents sarunā atgādināja, ka Navaļnijs iepriekš jau simulējis sliktu pašsajūtu.

"Viņš (Putins – red.) paskaidroja, ka oficiāla izmeklēšana nav sākta tāpēc, ka Krievijas speciālistiem nav nodoti franču un vācu analīžu dati," vēsta franču izdevums.

"Putina kungs uzskata, ka jāizpēta arī citas versijas, piemēram, versija, kas ved uz Latviju, jo "Novičok" izgudrotājs dzīvo tur," stāsta franču žurnālisti.

Saskaņā ar Monde avotu versiju, Putins pieļāvis, ka Navaļnijs varēja saindēties, un norādīja, ka "Novičok" nav tik sarežģīta viela, kā pieņemts uzskatīt. Savukārt Makrons noraidījis versiju par Latvijas pēdām un pieņēmumu par to, ka Navaļnijs varējis saindēties pats.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, ĀM uzsvēra, ka Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu šajā situācijā.

59
Tagi:
Putins, Navaļnijs, Latvija, Krievija, Francija
Pēc temata
Kopā ar Navaļniju Vācija saņēmusi "netīro bumbu": zaudējumi būs milzīgi
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
Politologs: Eiropa nevar atļauties atzīt patiesību Navaļnija lietā
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Baltkrievija

"Meklē kaut kādu naudu": baltkrievu muitnieki atver kravas mašīnas no Baltijas

0
(atjaunots 11:21 24.09.2020)
Kravas automašīnu vadītāji sūdzas par to, ka nākas vairākas diennaktis stāvēt pie Baltkrievijas robežas muitas apskatei, turklāt muitnieki taujā, vai viņi kabīnē vai kravas kastē neved naudu. Kādu naudu meklē baltkrievu muitnieki?

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Jau vairāk nekā nedēļu pie Baltkrievijas robežām ar Eiropas Savienības valstīm veidojas gara kravas automašīnu rinda. Iebraucēji no Latvijas, Lietuvas un Polijas sūdzas par ilgām pārbaudes procedūrām. Dažkārt tās ilgst pat diennakti. Dažas automašīnas stāv rindā jau no piektdienas.

Iepriekš vēstīts, ka no 10. septembra starptautiskie pārvadātāji saņēma paziņojumus: kravas automašīnas ar kravu no Baltijas valstīm un Baltijas valstu reģistrācijas numuriem tiks aizturētas uz robežas rūpīgākai pārbaudei.

Kāda loģistikas kompānija Sputnik Baltkrievija pastāstīja, ka tagad pie robežas pārbauda visas kravas automašīnas, nejaušā kārtībā atver kravas. Pārstāvis konstatēja, ka tas ir jautājums – kā paveiksies: dažu palaiž ātri, citu vairākas reizes dzenā cauri rentgeniem. Loģistikas kompānija atzīmēja, ka katra kravas mašīnas dīkstāves diena nes zaudējumus 100 eiro apmērā.

Tagad noskaidrojies, ka, pārbaudot kabīnes un no Eiropas ievestās preces, muitnieki īpaši interesējas, vai tālbraucēji neved līdzi naudu. Šī informācija raisa interesi, jo nesen ES apsolīja piešķirt 53 miljonus eiro baltkrievu tautas atbalstam, bet Baltkrievijas Tieslietu ministrija norādīja, ka valsts teritorijā nereģistrētu fondu darbība ir nelikumīga. Nav gan zināms, vai starp abiem notikumiem ir kāda sakritība.

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gada 17. septembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja, ka slēgs valsts robežu no rietumiem, ar Poliju un Lietuvu, kā arī pastiprinās drošību pie Ukrainas robežas.

Šajā laikā Baltkrievijas telekanāls pastāstīja, ka redakcija saņēmusi virkni atsauksmju par "nopietno kratīšanu" uz Baltkrievijas robežas ar Poliju, Latviju un Lietuvu. Rūpīgi pārbauda kravas transportā, dažkārt pārbaude ilgstot vairākas diennaktis. Ziņots, ka daži autovadītāji, kas steigušies šķērsot robežu, izmetuši pašu nopirktās preces, lai izvairītos no ilgas kavēšanās.

0
Tagi:
automašīnas, kravas, Baltija, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju