Maskava, Krimas tilts. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji aktīvi iegādājas aviobiļetes uz Krieviju

81
(atjaunots 22:22 07.04.2019)
Ceļotāji no Latvijas līdz ar Ķīnas un Turcijas pilsoņiem, šogad demonstrē īpašu interesi par Krieviju.

RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik. Aviobiļešu iegādes, viesnīcu un automašīnu nomas vietnes Skyscanner statistika liecina, ka šogad īpaši aktīvi iegādājas aviobiļetes uz Krieviju, vēsta RIA Novosti.

Skyscanner izanalizēja lidmašīnu biļešu statistiku vairāk nekā 150 valstīs un noskaidroja, ka par vispopulārāko tūrisma virzienu Krievija kļuvusi Ķīnas iedzīvotāju acīs. Tūristu plūsma no šīs valsts pirmajā ceturksnī pieaugusi vairāk nekā pusotru reizi, par 56%, salīdzinājumā ar šo periodu 2018. gadā.

Pieaugusi arī interese Turcijā – par 51%. Savukārt rezervāciju skaits no Latvijas pieaudzis par 46%.

Par Krieviju aktīvi interesējas arī Dienvidkoreja un Kipra. Starp desmit valstīm, kurās visvairāk pieaugusi interese par Krieviju, iekļuvusi Taizeme, Ukraina, Izraēla, Baltkrievija un Nīderlande.

Vanšu tilts Rīgā.
© Flickr / Antonio Bovino

Ārvalstu tūristi visbiežāk plāno apmeklēt Maskavu, Vladivostoku, Sanktpēterburgu, Irkutsku un Sočus.

2018. gada beigās Krievijas FDD robežsardzes dienesta informācija liecināja, ka ceļotāji no Latvijas ieņēmuši septīto vietu starp tūristiem, kuri Krieviju apmeklējuši no Eiropas Savienības.

2018. gada pirmo triju ceturkšņu laikā Krieviju apmeklējuši 1 129 800 tūristi – Eiropas Savienības pilsoņi. Līdera vietu ieņēma Vācijas pilsoņi – gandrīz 400 tūkst. cilvēku. No Lielbritānijas atbrauca vairāk nekā 114 tūkstoši tūristu, no Itālijas – vairāk nekā 106 tūkstoši, no Francijas – aptuveni 95 tūkstoši, no Spānijas – apmēram 77 tūkstoši.

No Nīderlandes ieradās 30 tūkstoši, no Latvijas – 29 tūkstoši, no Austrijas – 26 tūkstoši, no Polijas – 22 tūkstoši tūristu.

Jāpiebilst, ka, saskaņā ar servisa OneTwoTrip reitingu, kas tika sastādīts 2018. gadā, starp Krievijas tūristiem pieejamākajām valstīm Jaungada brīvdienās Latvija ieņēma otro vietu. Lētākās Jaungada brīvdienas ārvalstīs piedāvāja Bulgārija.

Tikšanās ar Latviju Jaunajā gadā tūristiem no Krievijas (divatā) izmaksāja aptuveni 640 eiro.

81
Pēc temata
Nevēlas doties turp, kur par Krieviju domā slikti: uz Baltiju tūristi tagad brauc retāk
Vācija apsteigusi Krieviju pēc tūristu skaita Latvijā
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

5
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

5
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju
Krievijas Federācijas karogs

Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par KF bruņojuma izmēģinājumiem

2
(atjaunots 11:02 05.07.2020)
Krievijas "Poseidon", "Burevestņik" un citiem ieročiem nav nekāda sakara ar incidentu. Krievijas ĀM norāda, ka pieņēmumi par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, ir absolūti izdomājumi.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, vēsta RIA Novosti.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs norādīja, ka visi apgalvojumi par to, ka KF veiktie perspektīvo ieroču izmēģinājumi varējuši ietekmēt radiācijas fonu, ir absolūti nepamatoti. Diplomāts savā paziņojumā izteica loģisku pieņēmumu par to, no kurienes un ar kādu mērķi tamlīdzīga ziņa varējusi parādīties.

Jāatgādina, ka iepriekš medijos parādījās informācija: jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas teritorijā atmosfērā  fiksēta mazliet paaugstināta tā saucamās reaktoru izcelsmes radioaktīvo izotopu koncentrācija.

Vēlāk Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas Sagatavošanas komisijas izpildsekretārs Lassina Zerbo savā lapā Twitter publicējis karti, kurā atzīmēts rajons, kurā konstatēti radioaktīvie izotopi cēzijs-134, cēzijs-137 un rutēnijs-103.

Norādītais rajons ietver Baltijas jūru, Eiropas ziemeļu daļu un reģionu Krievijas rietumos Sanktpēterburgas rajonā. Atzīmēts, ka izotopi atrasti 22.-23. jūnijā.

Nīderlandes Nacionālais veselības un apkārtējās vides institūts (RIVM) uzskata, ka izotopi nākuši no Krievijas teritorijas. Tur pieļāva, ka kādas AES reaktorā Krievijā notikusi degvielas elementa dehermetizācija.

Taču Krievijas atomelektrostaciju operators "Rosenergoatom" norādīja, ka nekādi incidenti Ļeņingradas un Kolas AES nav fiksēti. Visas iekārtas darbojas ierastajā režīmā, iemeslu satraukumam nav.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka nav saņemta nekāda informācija par draudiem vai avārijas situācijām, kuru rezultātā valstī varētu augt radiācijas līmenis.

Šķita, ka jautājums ir izsmelts. Nekā nebija. Atradās spēki, kuri sāka izvērst sižetu. Rietumu mediji laida klajā pavisam muļķīgus pieņēmumus par to, ka radiācijas līmenis Ziemeļeiropā pieaudzis tādēļ, ka Krievija izmēģinājusi ieročus "Poseidon" un "Burevestņik".

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs stingri atspēkoja nepamatotos pieņēmumus – viņš tos kategoriski noliedz. Tamlīdzīgu informāciju diplomāts uzskata par propagandu un amerikāņu centienu elementu ar mērķi sēt bažas, it īpaši eiropiešu vidū.

Rjabkovs uzsvēra, ka no ASV puses iespējami arī tālāka līdzīga veida ziņu noplūde, kas attiecas uz Krievijas darbu kodolsavaldīšanas jomā. Pie tam to var nodrošināt gan anonīmas personas, gan augstu stāvoši ierēdņi.

Lieta tāda, ka amerikāņi apņēmušies atbrīvoties no bruņošanās savaldīšanas važām un nevēlas apstāties nekādu šķēršļu priekšā.

Interesanti ir arī tas, atzīmēja Rjabkovs, ka ASV ir informētas par Krievijas bažām, Maskava regulāri iesaka tām nodarboties ar perspektīvo bruņojuma sistēmu tēmu plašākā kontekstā, ņemot vērā virkni faktoru, kas ietekmē stratēģisko stabilitāti, pievēršot uzmanību amerikāņu perspektīvajām sistēmām, kas ārkārtīgi destabilizē situāciju.

Tomēr pagaidām, šķiet, adekvāta reakcija uz Krievijas ierosinājumiem nav sagaidāma.

2
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Eksperts: Krievijas atbilde uz ASV aizsardzības stratēģiju būs negatīva
Kādu scenāriju izmanto ASV, lai demontētu bruņojuma kontroles sistēmu pasaulē