Marija Zaharova

Krievijas ĀM stingri atbildēja uz Grībauskaites vārdiem par "konfrontāciju ar patiesību"

101
(atjaunots 16:12 30.03.2019)
Krievijas ĀM informācijas departamenta direktore Marija Zaharova sniedza komentāru par Lietuvas prezidentes izteikumiem par to, ka tiesas process Viļņā par 1991. gada notikumiem kļuvis par "konfrontāciju ar patiesību".

RĪGA, 30. marts – Sputnik. Viļņas apgabaltiesa aizejošajā nedēļā pasludināja spriedumus lietā par notikumiem 1991. gada 13. janvārī Lietuvā. Ar formulējumu "vainīgi kara noziegumos un noziegumos pret cilvēcību" notiesāti 67 Krievijas pilsoņi. Lielākajai daļai apsūdzēto tiesa aizmuguriski piesprieda brīvības atņemšanu.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja: "Šī lieta ir konfrontācija ar patiesību".

"Grībauskaites kundze, uz jūsu konfrontāciju patiesība nav ieradusies," – viņai atbildēja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa uzsvēra, ka procesa gaitā tika ignorēti taisnas tiesas pamatprincipi: par to, ka nav pieļaujama agriezeniska spēka piešķiršana tiesiskajām normām, kā arī ignorētas liecības, kas apgāž apgalvojumus par padomju karavīru dalību civilpersonu bojāejā tajā traģiskajā dienā.

"Varasiestāžu mēģinājumi sagrozīt acīmredzamus faktus, varasvīru motivācija un nepārprotamā ietekme uz tiesu iestādēm, acīmredzamās tiesu manipulācijas tikai atspoguļo Lietuvas tagadējās valdības destruktīvo kursu attiecībā pret Krieviju," – atzīmēja diplomāte.

Zaharova vērsa uzmanību uz Krievijas vēstnieka Lietuvā Aleksandra Udaļcova vārdiem par to, ka Krievijas diplomāti un mediju pārstāvji netika pielaisti sēdē, lai arī lieta bija vērsta pret Krievijas pilsoņiem un daļa no viņiem klātienē piedalījās sēdē.

"Lai arī tika paziņots, ka sēde ir atklāta, Krievijas vēstniecības diplomātiem, tostarp arī pašam vēstniekam tika liegtas tiesības tajā piedalīties. Netika sniegti nekādi saprotami paskaidrojumi. Pārkāpjot vispārpieņemtās starptautiskās normas par tiesu procesu norisi ar ārvalstu pilsoņu dalību, ar izdomātiem ieganstiem tiesas zālē netika ielaisti oficiālie pārstāvji," – uzsvēra Zaharova.

Viņa paziņoja, ka Krievija pievērsīs uzmanību un reaģēs uz notiekošo.

Tiesa par 1991. gada 13. janvāra notikumiem: lietas būtība

Trešdien Viļņas apgabala tiesa pasludināja pirmos spriedumus lietā par notikumiem 1991. gada 13. janvāri – vienā no vērienīgākajām krimināllietām Lietuvas valsts vēsturē. Vairāk nekā 60 figurantiem, pārsvarā – Krievijas pilsoņiem, piespriesta brīvības atņemšana uz laiku no 4 līdz 14 gadiem par viņiem inkriminētajām darbībām pirms nepilniem 30 gadiem.

Divi apsūdzētie tika notiesāti klātienē: padomju armijas pulkvedis rezervē Jurijs Meļs, kurš tika aizturēts Lietuvā 2014. gadā, saņēma brīvības atņemšanu uz 7 gadiem, viņa dienesta biedrs, Lietuvas iedzīvotājs Genādijs Ivanovs – četrus gadus. Bijušais PSRS aizsardzības ministram Dmitrijam Jazovam un bijušajam VDK virsniekam Mihailam Golovatovam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 10 un 12 gadiem aizmuguriski.

1990. gada 11. martā Lietuvas Augstākā Padome paziņoja, ka tiek atjaunota PSRS sastāvā bijušās republikas neatkarība. 1991. gada janvārī Lietuvā sākās nesankcionētas protesta akcijas, tās teritorijā tika pārdislocēti speciālo uzdevumu vienību karavīri. 12. janvāra naktī padomju bruņutehnikas kolonna devās uz Viļņas centru, un sadursmēs pie televīzijas centra gāja bojā 14 cilvēki, vairāk nekā 600 tika ievainoti.

Lietuvas prokuratūra apgalvo, ka pie Viļņas televīzijas torņa bojāgājušos cilvēkus nogalinājuši padomju karavīri, taču nesniedz nekādus pierādījumus. Notikumu dalībnieki (no PSRS puses) norāda, ka notikusi provokācija un cilvēki apšaudīti no māju jumtiem.

101
Pēc temata
Rīgas OMONa komandieris: es būtu varējis kļūt par diktatoru
Izglābt ierindnieku Ņikuļinu: vai ir cerība uz atbrīvošanu
Lietuvas tiesa aizmuguriski notiesājusi bijušo OMON darbinieku par "agresiju" pret valsti
Labas gribas cilvēkus visā pasaulē aicina atbalstīt sirdsapziņas gūstekni Lietuvā
Saskaņā ar mācību scenāriju pretinieks ne tikai nopostīja ķīmisko ražotni, bet, spriežot pēc karodziņiem, arī pielietoja kodolieročus

Eksperts: Krievija norāda kodolieroču pielietošanas noteikumus, lai "ienaidnieks" dzirdētu

0
(atjaunots 18:51 08.08.2020)
Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba informācija par kodolieroču pielietojuma noteikumiem pilda savaldīšanas uzdevumu un palielina potenciālā pretinieka atbildību, paziņoja Stratēģiskās konjunktūras centra eksperts Oļegs Ponomarenko.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Krievija izmantos savu kodolpotenciālu raķešu uzbrukuma gadījumā valsts teritorijā, informēja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

"Jebkura trieciena raķete tiks uzskatīta par raķeti ar kodolgalviņu. Informācija par raķetes startu automātiskā režīmā tiks nosūtīta Krievijas militāri politiskajai vadībai, kas atbilstoši situācijai pieņemts lēmumu par kodolspēku atbildes darbību mērogu," teikts KF BS Ģenerālštāba pārstāvju rakstā, ko publicēja avīze "Krasnaja zvezda".

"Šādi paziņojumi un tamlīdzīgu jautājumu konceptuāla izstrāde ir lēmumu pieņemšanas pamatos. Acīmredzot, labāk, ja iespējamie pretinieki ir brīdināti par to, kā konkrēti darbosies mūsu valsts militārā mašīna kaut kādās ekstraordinārās situācijās. Tādai (informācijas – red.) atklāšanai vai konkretizēšanai ir uzdevums savaldīt. Tas ir, nekavējoties likt saprast, kas var notikt, un tādējādi palielināt pretējās puses atbildību par kaut kādām darbībām," teica Ponomarenko intervijā Sputnik Latvija.

Viņš atzīmēja, ka kodoluzbrukuma pielietošanas publiskotā koncepcija ir tikai bāzes algoritms, kam pieļaujami dažādi izņēmumi. Piemēram, ja pretējā puse paspēs informēt Krievijas militārpersonas par to, ka palaistā raķete nav plānots uzbrukums, iespējama kaut kāda atsevišķa nejaušība. "Konkrētas situācijas var paredzēt izņēmumus," secināja eksperts.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija
Pēc temata
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
Krievijas prezidents apstiprinājis valsts politiku kodolsavaldīšanas jomā
Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR
ASV nolēmušas izspiest Krieviju no kodoltehnoloģiju tirgus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Vladimirs Putins: Krievijas un pēcpadomju valstu intereses lielā mērā sakrīt

10
(atjaunots 15:04 08.08.2020)
Krievijas prezidents konstatēja, ka situācija Krievijas tuvākajās kaimiņvalstīs ir viena no Maskavas ārpolitikas prioritātēm.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieteicis KF Drošības padomes locekļiem apspriest situāciju pasaulē, īpašu uzmanību pievēršot situācijai pēcpadomju teritorijā, atzīmējot, ka tā ir viena no Maskavas ārpolitikas prioritātēm. Par to vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Protams, parunāsim par situāciju pasaulē kopumā, īpaši pievēršoties situācijai pēcpadomju teritorijā, - tie ir mūsu tuvākie kaimiņi, pārsvarā – mūsu sabiedrotie, lielā mērā mums sakrīt intereses, gan ekonomiskās, gan politiskās. Tā neapšaubāmi ir viena no mūsu ārpolitiskajām prioritātēm," Putins teica sanāksmē ar DP locekļiem.

Tāpat Krievijas līderis plāno apspriest, kā palīdzēt Libānai pēc sprādziena, vēsta ziņu aģentūra.

"Jūs zināt, ka pēc mana rīkojuma saformēts Ārkārtas situāciju ministrijas grupējums, tam piešķirti papildspēki no KF Veselības ministrijas. Mūsu kolēģi jau sākuši darbu Libānas galvaspilsētā pēc sprādziena ostā. Padomāsim, ko vēl iespējams paveikt, lai palīdzētu cilvēkiem Libānā," teica prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas Drošības padomes locekļi sanāksmē apspriedīs situāciju valstī un pasaulē.

4. augusta vakarā Beirutas ostā atskanēja spēcīgs sprādziens. Varasiestādes informēja, ka detonējušas 2750 tonnas amonija salpetra, ko muitas dienesti konfiscēja 2014. gadā un uzglabāja noliktavā. Jaunākie dati liecina, ka sprādzienā gājuši bojā 154 cilvēki, aptuveni 5 tūkstoši guvuši ievainojumus. Valstī izsludinātas sēras. Libānas galvaspilsēta atzīta par katastrofas rajonu, uz divām nedēļām pilsētā ieviests ārkārtējā stāvokļa režīms.

10
Tagi:
Krievija, Vladimirs Putins
Pēc temata
ASV atzina Krieviju par pēcpadomju telpas etalonu
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
"Pēcpadomju Sadraudzība 2020": jauns starts vai paliatīvais režīms?