Lidmašīnas Su-27. Foto no arhīva

Krievijas Su-27 divas reizes viesmīlīgi uzņēmuši ASV bumbvedējus virs Baltijas jūras

102
(atjaunots 23:28 23.03.2019)
ASV GKS stratēģiskās aviācijas lidmašīnas aizvien biežāk lido Baltijas jūras gaisa telpā. Krievijas Su-27 bija spiesti divas reizes dienā pacelties gaisā, lai pavadītu amerikāņu bumbvedējus.

RĪGA, 24. marts — Sputnik. Krievijas iznīcinātāju un ASV bumbvedēju tikšanās Baltijas jūras gaisa telpā kļūst aizvien biežākas. Aizvadītās diennakts laikā Su-27 divas reizes pacēlās gaisā, lai pavadītu ASV GKS bumbvedējus B-52H, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

Šo informāciju sestdien sniega Krievijas Nacionālais aizsardzības pārvaldes centrs. Atzīmēts, ka lidmašīnas pārvietojušās virs akvatorijas neitrālajiem ūdeņiem. B-52H pavadīšanai gaisā pacēlās iznīcinātāji Su-27 no pretgaisa aizsardzības dežurējošajiem spēkiem.

Ziņots, ka Krievijas iznīcinātāju piloti nepieļāva ASV GKS stratēģisko bumbvedēju tuvošanos KF valsts robežām. Tāpat ziņojumā piebilsts, ka laikā kopš 14. marta ASV GKS stratēģiskās aviācijas lidmašīnas izpildījušas jau septiņus lidojumus virs Baltijas jūras.

Iepriekš vēstīts, ka 20. martā ASV GKS stratēģiskais bumbvedējs B-52H pietuvojās Krievijas robežām ziemeļrietumu zonā un izpildīja relatīvu uzbrukumu Baltijas flotes bāzei Kaļiņingradas apgabalā. Stratēģiskais bumbvedējs pārvietojās aptuveni astoņu tūkstošu metru augstumā.

Pēdējos gados ASV un citu NATO bloka valstu kara aviācija paplašina aktivitāti Krievijas robežu tuvumā. Savas darbības rietumvalstis pamato ar nepieciešamību "savaldīt" draudus, ko it kā radot Krievija.

Krievijas vadība jau vairākkārt ir apliecinājusi, ka valsts nelolo agresīvus nodomus un neplāno uzbrukt jebkādai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību par to, ka NATO tas ir labi zināms, taču tā izmanto ieganstu, lai paplašinātu tehnikas un bruņoto spēku vienības pie Krievijas robežām.

 

 

102
Pēc temata
Notikumi ar Su-27 saistīti ar NATO spēku izvietošanu Baltijas valstīs
Su-27 pilots "salutēja" amerikāņiem B1 pārtveršanas laikā virs Baltijas
Krievijas Su -27 "padzinis" NATO iznīcinātāju no Šoigu lidmašīnas
Krievijas AM demonstrējusi gaisa kauju no iznīcinātāja Su-27 kabīnes
Kaļiņingradas panorāma, foto no arhīva

Kaļiņingrada ir gatava pieņemt kravas no Baltkrievijas un sagaida Lietuvas šantāžu

12
(atjaunots 14:49 25.09.2020)
Kaļiņingrada ir gatava pieņemt pārkraušanai kravas no Baltkrievijas, taču Lietuva uz to rēķina nopelnīs tik un tā, tikai ne par apkalpošanu Klaipēdas ostā, bet gan ar tarifiem par dzelzceļa pārvadājumiem līdz Krievijas eksklāvam.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Kaļiņingradas jūras ostas uzņēmumi ir gatavi pieņemt pārkraušanai kravas no Baltkrievijas, ja to īpašnieki izlems mainīt eksporta plūsmas no Baltijas ostām uz Krieviju, pastāstīja uzņēmumu pārstāvji. Pie tam Lietuva varēs kompensēt vismaz daļu zaudējumu pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas no Klaipēdas – peļņu nesīs tarifi par tranzītu līdz Kaļiņingradai.

Kaļiņingradas jūras tirdzniecības osta un Kaļiņingradas jūras zivju osta ir gatavas pārkraut Baltkrievijas kravas eksportam, aģentūru "Interfaks" informēja uzņēmumu pārstāvji.

Šis jautājums tiek diskutēts jau ilgus gadus, ne tikai pēc Viļņas un Minskas attiecību nesenās saasināšanās.

AS "Kaļiņingradas jūras tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētājs Andrejs Koļesņiks konstatēja, ka runa pārsvarā bija par kālija minerālmēslu eksportu. Osta bija gatava ieguldīt lielus līdzekļus specializētā termināļa attīstībā, tomēr projekti netika īstenoti.

"Tomēr arī šodien jautājums ir atrisināms. Pat ņemot vērā faktu, ka baltkrievu kravas ies tranzītā caur Lietuvu uz Kaļiņingradu, nevis uz Klaipēdas ostu. Partneri var pacelt dzelzceļa tarifu, atbildot uz Baltkrievijas lēmumu. Taču tad Lietuva zaudēs ne tikai ieņēmumus no dzelzceļa tranzīta, bet arī ieņēmumus no kravu apstrādes Klaipēdā, ja brālīgā republika atteiksies no eksporta caur šo ostu," norādīja Koļesņiks.

Arī "Kaļiņingradas jūras zivju osta" ir gatava nodarboties ar Baltkrievijas minerālmēslu, naftas produktu, saldētu zivju kravām, informēja ostas direktors Aleksandrs Gromovs.

"Jautājums par Baltkrievijas kravu pārkraušanu caur Kaļiņingradas ostu lielā mērā ir atkarīgs no loģistikas, kurā ir daudz politikas. Ja Baltkrievija atteiksies no kravu pārkraušanas Klaipēdā, diezin vai Lietuva piekritīs to tranzītam uz Kaļiņingradu. Taču šajā gadījumā ienākumus zaudēs ne tikai Klaipēdas osta, bet arī dzelzceļš. Ja tranzīts uz Kaļiņingradu tiks atļauts, Lietuvas dzelzceļknieki varēs kompensēt valsts finansiālos zaudējumus," atzīmēja Gromovs.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas pret viņu un virkni amatpersonu, norādīja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, arī kravu tranzīta pārorientāciju uz Krieviju.

Naftas plūsmu pārorientēšanu uz Krievijas ostām, piemēram, Ustjlugu 3. septembrī apsprieda Krievijas un Baltkrievijas premjerministri Mihails Mišustins un Romāns Golovčenko. Vēlāk KF enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks norādīja, ka Baltkrievija var pārorientēt 3-4 milj. tonnu naftas produktu no Baltijas ostām uz Krieviju. Savstarpēji izdevīgi sadarbības noteikti tiks izstrādāti septembrī.

Pērn aptuveni pietā daļa Latvijas dzelzceļa pārvadāto kravu nāca no Baltkrievijas vai devās uz Baltkrieviju – kopā apmēram 7 milj. tonnu, bet šī gada astoņu mēnešu laikā – gandrīz 3 milj. tonnu. Pārsvarā tiek pārvadāti naftas produkti.

Neoficiāli dati liecina, ka no 40 milj. tonnu lielā kravu gada apgrozījuma Klaipēdas ostā aptuveni 8 milj. tonnu veido kālija minerālmēsli, ko Baltkrievija piegādā pa dzelzceļu, aptuveni 4-5 milj. tonnu – naftas produkti.

12
Tagi:
Lietuva, Baltkrievija, kravas, tranzīts, Kaļiņingrada
Pēc temata
Miljardiem dolāru: eksperts novērtēja Viļņas zaudējumus pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas
"Tā būs vienkāršāk": eksperts pastāstīja par Krievijas tarifiem Baltkrievijas tranzītam
Baltkrievu robežsargi stāsta, kas notiks ar kravas automašīnām pēc robežu slēgšanas
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Profesors, ķīmisko zinātņu doktors Leonīds Rinks

"Novičok" izstrādātājs salīdzināja efektivitāti ar kodolbumbu

20
(atjaunots 13:01 25.09.2020)
Izstrādātāju uzdevums bija panākt, lai ķīmiskais ierocis būtu maksimāli efektīvs kaujas laukā, taču ar īsu dzīves ciklu – lai tā kaitīgo ietekmi neizjustu uzbrūkošās padomju armijas vienības.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Indīgā kaujas viela "Novičok" efektivitātes ziņā salīdzināma ar tāda paša apjoma vai svara kodolbumbu, intervijā RIA Novosti pastāstīja vielas izstrādātājs Leonīds Rinks.

"Taču tas ("Novičok" – red.) bija daudz lētāka, un, to pielietojot, visa pretinieka materiālā daļa paliktu neskarta. Visas ēkas, visa tehnika. Atliktu to tikai nomazgāt un varētu pielietot saviem mērķiem," paskaidroja zinātnieks.

Izstrādātāju uzdevums bija panākt, lai ķīmiskais ierocis būtu maksimāli efektīvs kaujas laukā, taču ar īsu dzīves ciklu – lai tā kaitīgo ietekmi neizjustu uzbrūkošās padomju armijas vienības.

Aģentūras sarunbiedrs pastāstīja, ka karaspēks varēja ieiet teritorijā pēc "Novičok" pielietošanas, šķērsot to un "nodarboties ar nākamajiem uzdevumiem".

Iepriekš Rinks pastāstīja: pēc tam, kad uz ASV aizbraukušais Vils Mirzajanovs publicēja grāmatu, kurā aprakstīja "Novičok", to varēja izgatavot jebkura ķīmiskā laboratorija pasaulē.

Vācijas valdība apgalvo, ka Aleksejs Navaļnijs, kurš 20. augustā tika steidzami hospitalizēts no lidmašīnas Omskā, bet pēc tam nogādāts klīnikā "Charite" Berlīnē, saindēts ar vielu no grupas "Novičok". Tomēr Vācija atsakās publicēt veikto ekspertīžu rezultātus.

Pie tam zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND kopš 90. gadiem bija piekļuve "Novičok". Vielu pētīja arī aptuveni 20 rietumvalstis, taču Krievija jau 1992. gadā pārtrauca darbus ķīmisko ieroču jomā, savukārt 2017. gadā iznīcināja visas tamlīdzīgu vielu rezerves OPCW uzraudzībā.

20
Tagi:
Novičok
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs komentēja Mirzajanova atvainošanos Navaļnijam
"Novičok" izstrādātājs vērtē "saindētas" pudeles parādīšanos Navaļnija lietā
Vācijā paziņoja, ka Navaļnijs esot saindēts ar "Novičok" indi
Laboratorija Lielbritānijā nav identificējusi "Novičok" izcelsmi
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā