Lidmašīnas Su-27. Foto no arhīva

Krievijas Su-27 divas reizes viesmīlīgi uzņēmuši ASV bumbvedējus virs Baltijas jūras

99
(atjaunots 23:28 23.03.2019)
ASV GKS stratēģiskās aviācijas lidmašīnas aizvien biežāk lido Baltijas jūras gaisa telpā. Krievijas Su-27 bija spiesti divas reizes dienā pacelties gaisā, lai pavadītu amerikāņu bumbvedējus.

RĪGA, 24. marts — Sputnik. Krievijas iznīcinātāju un ASV bumbvedēju tikšanās Baltijas jūras gaisa telpā kļūst aizvien biežākas. Aizvadītās diennakts laikā Su-27 divas reizes pacēlās gaisā, lai pavadītu ASV GKS bumbvedējus B-52H, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

Šo informāciju sestdien sniega Krievijas Nacionālais aizsardzības pārvaldes centrs. Atzīmēts, ka lidmašīnas pārvietojušās virs akvatorijas neitrālajiem ūdeņiem. B-52H pavadīšanai gaisā pacēlās iznīcinātāji Su-27 no pretgaisa aizsardzības dežurējošajiem spēkiem.

Ziņots, ka Krievijas iznīcinātāju piloti nepieļāva ASV GKS stratēģisko bumbvedēju tuvošanos KF valsts robežām. Tāpat ziņojumā piebilsts, ka laikā kopš 14. marta ASV GKS stratēģiskās aviācijas lidmašīnas izpildījušas jau septiņus lidojumus virs Baltijas jūras.

Iepriekš vēstīts, ka 20. martā ASV GKS stratēģiskais bumbvedējs B-52H pietuvojās Krievijas robežām ziemeļrietumu zonā un izpildīja relatīvu uzbrukumu Baltijas flotes bāzei Kaļiņingradas apgabalā. Stratēģiskais bumbvedējs pārvietojās aptuveni astoņu tūkstošu metru augstumā.

Pēdējos gados ASV un citu NATO bloka valstu kara aviācija paplašina aktivitāti Krievijas robežu tuvumā. Savas darbības rietumvalstis pamato ar nepieciešamību "savaldīt" draudus, ko it kā radot Krievija.

Krievijas vadība jau vairākkārt ir apliecinājusi, ka valsts nelolo agresīvus nodomus un neplāno uzbrukt jebkādai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību par to, ka NATO tas ir labi zināms, taču tā izmanto ieganstu, lai paplašinātu tehnikas un bruņoto spēku vienības pie Krievijas robežām.

 

 

99
Pēc temata
Notikumi ar Su-27 saistīti ar NATO spēku izvietošanu Baltijas valstīs
Su-27 pilots "salutēja" amerikāņiem B1 pārtveršanas laikā virs Baltijas
Krievijas Su -27 "padzinis" NATO iznīcinātāju no Šoigu lidmašīnas
Krievijas AM demonstrējusi gaisa kauju no iznīcinātāja Su-27 kabīnes
Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā, foto no arhīva

Latvijas prezidentu neielūgs: kādi ārvalstu līderi apciemos Uzvaras parādi Maskavā

39
(atjaunots 12:31 28.05.2020)
Ielūgumi ierasties Uzvaras parādē Maskavā tiks nosūtīti atkārtoti NVS valstu līderiem, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Pagaidām plānots nosūtīt ielūgumus uz Uzvaras parādi Maskavā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstu līderiem, pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Uzvaras parāde notiks Maskavā 24. jūnijā. Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt sagatavošanās darbus.

"Pagaidām mēs pieturamies pie kritērija, ka ielūgumi apmeklēt Uzvaras parādi tiks atjaunoti NVS valstu vadītājiem," teica Peskovs.

Viņš vēl nevarēja pateikt, vai ielūgums tiks nosūtīts arī Ukrainas prezidentam Vladimiram Zeļenskim. "Es jums jau teicu, kāds princips darbojas," konstatēja Peskovs, atbildot uz žurnālistu jautājumu. Lūgts precizēt, vai Ukraina nav izstājusies no NVS, Kremļa pārstāvis attrauca: "Ja jums tas nav skaidrs, kā tad mēs to varam zināt?"

Iepriekš virkne valstu vadītāju apstiprināja nodomu ierasties Maskavā uz Uzvaras parādi. Piemēram, ielūgumu pieņēma Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, Moldovas prezidents Igors Dodons, tāpat parādi vēlas apmeklēt Palestīnas prezidents Mahmuds Abass un Dienvidosetijas vadītājs Anatolijs Bibilovs.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā šogad maijā Sarkanajā laukumā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumus. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formātā.

39
Tagi:
Maskava, Uzvaras 75. gadadienas svētki
Pēc temata
Latvijas prezidents paziņoja, ka patriotiem nav jāatzīmē 9. maijs
Pilotāžas grupu aviācijas šovs Uzvaras dienā Maskavā
Kopīgā Uzvara: kā 9.maiju nosvinēja citas valstis
Krievijas Nacionālās enerģētikas institūta direktors Sergejs Pravosudovs, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"

29
(atjaunots 12:08 28.05.2020)
Ar kārtējām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" ASV vadība vēlas demonstrēt vēlētājiem, kā viņi "sodījuši" Krieviju, taču pie tam neaizvainot sabiedrotos Eiropā.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. ASV varētu tuvākajā laikā pieņemt jaunu sankciju paketi pret topošo gāzes cauruļvadu "Ziemeļu straume 2", ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels pastāstīja vācu izdevumam Handelsblatt. Pēc viņa vārdiem, papildu ierobežojumu mērķis ir kavēt cauruļvada ekspluatācijas sākumu. Diplomāts neprecizēja, kādi tieši soļi tiks sperti.

Ar sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" Vašingtona vēlas kaitēt Krievijai, pie tam neaizvainojot sabiedrotos Eiropā, sarunā ar Sputnik Latvija savu viedokli pauda Krievijas Nacionālās enerģētikas institūta direktors Sergejs Pravosudovs.

"ASV notiek vēlēšanu kampaņa, Krievija ir pasludināta par ienaidnieku, un valdība domā, ko vēl sliktu tai nodarīt. Tomēr "Ziemeļu straume 2" ir Krievijas un Eiropas kopprojekts, un šajā aspektā Vašingtonai ir svarīgi nekaitēt partneriem Eiropā, attiecības viņiem jau tagad nav īpaši sirsnīgas. ASV valdība vēlas demonstrēt vēlētājiem, kā viņi sodījuši Krieviju, taču pie tam neaizvainot sabiedrotos Eiropā" paskaidroja Pravosudovs.

Eksperts atzīmēja, ka eiropieši ir ieguldījuši līdzekļus šajā projektā un būs neapmierināti, ja "Ziemeļu straume 2" netiks pabeigta. "Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" darbā ir ieinteresēts ne tikai Krievijas "Gazprom", bet arī virkne Eiropas kompāniju. Neviens nemetīs pie malas vairāk nekā par 90% pabeigtu gāzesvadu, kad visa tam vajadzīgā nauda jau ir savākta," uzsvēra Pravosudovs.

"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.

ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.

29
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume" uz 20 gadiem atbrīvota no ES Gāzes direktīvas normām
Baltijas jūrā ienācis kuģis, kurš spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Aviokompānijas Finnair lidmašīna, foto no arhīva

Baltijas debesīs atgriežas lidmašīnas

0
(atjaunots 00:26 29.05.2020)
Latvijas un Lietuvas Satiksmes ministrijas atļāvušas vairākām aviokompānijām atsākt reisus uz Eiropas valstīm.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija izsniegusi atļauju Somijas nacionālajai kompānijai Finnair atļauju reisiem starp Rīgu un Helsinkiem, vēsta Tvnet.

Covid-19 pandēmijas rezultātā aviokompānija Finnair pārtrauca reisus uz Baltijas valstīm vairāk nekā pirms diviem mēnešiem. Iepriekš aviokompānijas lidmašīnas veica septiņus reisus diennaktī uz Tallinu, vienu – uz Tartu un pa trim reisiem uz Rīgu un Viļņu.

Pie tam aviosatiksme starp Rīgu un Helsinkiem tika atjaunota pirms dažām dienām – Latvijas aviokompānija airBaltic atsāka tiešos reisus uz Somijas galvaspilsētu 25. maijā. Helsinku lidosta publicēja piezemējušās airBaltic lidmašīnas fotogrāfiju savā lapā Twitter.

Vienlaikus Lietuvas valdība atzinīgi novērtēja Ārlietu ministrijas piedāvājumu atjaunot gaisa satiksmi ar Vāciju un Nīderlandi, vēsta Sputnik Lietuva.

No 28. maija aviokompānija airBaltic sāka reisus no Viļņas uz Berlīni un Amsterdamu, bet aviokompānija Wizzair atsāks reisus no Viļņas uz Dortmundi, kā arī no Viļņas un Kauņas uz Einhovenu.

0
Tagi:
Baltija, koronavīruss, aviācijas pārvadājumi
Pēc temata
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Maksātnespēju neizsludināsim: Gauss pastāstīja, kā airBaltic plāno izdzīvot
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju