Karoja ar vāciešiem 40 dienas pēc pazušanas: Baltijas jūrā meklē mīklainu zemūdeni

136
(atjaunots 17:55 20.03.2019)
Krievijas meklētāju komandas cer atrast četras zemūdenes, kas palikušas Baltijas jūras dzīlēs kopš Otrā pasaules kara laikiem un "pabeigt zemūdens karu".

RĪGA, 20. marts — Sputnik. Lielā Tēvijas kara gados Baltijas flote zaudēja 46 zemūdenes. 24 no tām gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos. Patlaban atlicis sameklēt četras zemūdenes, pastāstīja starptautiskā zemūdens meklējumu projekta "Gods Lielās Uzvaras kuģiem" vadītājs Konstantins Bogdanovs preses konferencē starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

Viņš atklāja, ka šogad meklējumu dalīnieki nosprauduši mērķi sameklēt un identificēt visas zemūdenes, kas palikušas Baltijas dzīlēs.

"Tādējādi mēs vēlamies pabeigt zemūdens karu Baltijā – atrast visu Baltijas zemūdens jūrnieku bojāejas vietas, iemūžināt viņu piemiņu," – pavēstīja Bogdanovs.

Kara vēsturnieks Miroslavs Morozovs atzīmēja, ka ilgus gadus mērķtiecīgi zemūdeņu meklējumi bija neiespējami, jo ar to bojāeju saistītie dokumenti bija aizslepenoti. Taču situācija mainijusies pēc 2007. gada, kad tika dāvāta piekļuve arhīviem, un izdevies sameklēt daudzas zemūdenes. Nezināma palikusi zemūdenes M-98 atrašanās vieta, kas gāja bojā 1941. gada novembrī, nav atrasta M-96, kas nogrimusi 1944. gada septembrī. Meklētājiem vēl nav izdevies atrast zemūdeni "Kalev", ko igauņi būvēja Anglijā par tautas līdzekļiem. Šīs zemūdenes meklējumi jau ir sākti, taču tās vietā meklētāji atrada pavisam citu kuģi – eskadras mīnu kuģi "Kaļiņin", kas nogrimis Baltijas flotes traģiskajā Tallinas pārgājienā 1941. gadā. Bet "Kalev" vēl joprojām nav atrasta.

Īpaši interesanta ir ceturtā neatrastā zemūdene – Š-302, pastāstīja Morozovs. Tā devās kaujas reisā 1942. gada 11. oktobrī. Baltijas flotes komandieriem šķita, ka zemūdene nogrimusi drīz pēc kaujas reisa sākuma, un viņi iekļāva to bojāgājušo kuģu sarakstā. Taču saņemti dati, ka zemūdene cīnījusies pret vāciešiem vēl 40 dienas vēlāk.

"Ir vācu dati par to, ka tā novērota gan Somu līcī, gan atklātā jūrā, pat pozīciju rajonā vācieši fiksējuši vienu tās uzbrukumu. Taču pie tam tā ne reizi nestājās sakaros ar bāzi. Ja tagad tā tiks atrasta pie mīnu robežas Seeigel Lielā Titersa salas rajonā, tā, protams, būs vēsturiska sensācija, ka zemūdene 40 dienas turpinājusi kaujas pēc tam, kad tika uzskatīta par bojāgājušu," – konstatēja Morozovs.

Bogdanovs atgādināja, ka neviena no atrastajām zemūdenēm vēl nav pacelta no dzīlēm, nav plānots izcelt dienas gaismā arī tālākos iespējamos atradumus. Iemesli – Baltijas jūras ūdens ir ļoti "nedraudzīgs" metālam, un zemūdenes vienkārši sabruks mēģinājumos tās izcelt. Turklāt pieņemts katru līdz ar ekipāžu bojāgājušo kuģi uzskatīt par jūrnieku brāļu kapiem, tāpēc to skart ir aizliegts.

Tā vietā meklētāji uzņem video ierakstu par katru atrasto zemūdeni un veido nogrimušā kuģa virtuālo muzeju, 3D memoriālu, kas pēc tam tiek publicēts tīmeklī. Daiveri nostiprina pie bojāgājušā kuģa memoriālo plāksni, kurā norādīti visu līdz ar kuģi bojāgājušo jūrnieku vārdi.

136
Pēc temata
Kazaņā apglabātas Latvijā bojāgājušā sarkanarmieša atliekas
Baltkrievijā atrasts simtiem Otrā pasaules kara laika cilvēku mirstīgās atliekas
Muzeja "Ebreji Latvijā" direktors: Cukuram nav vietas Brāļu kapos
Mediji: SS zviedru veterāni saņem dāsnas "Hitlera pensijas"
Covid-19

Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19

55
(atjaunots 10:18 15.10.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par otrās Krievijā izgudrotās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Otrā Krievijas vakcīna pret koronavīrusu tika izgudrota Novosibirskas centrā "Vektor", vēsta RIA Novosti.

Par jaunās vakcīnas reģistrāciju sanāksmes laikā ar KF valdības locekļiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Covid-19 testi, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Preparāts saucās "EpiVacCorona". Tiek atzīmēts, ka tas ir drošs.

Putins paziņoja, ka vicepremjere Tatjana Goļikova un "Rospotrebnadzor" vadītāja Anna Popova jau ir potējušās ar jauno vakcīnu klīnisko pētījumu ietvaros.

Goļikova paziņoja, ka pirmo 60 tūkstošu dozu ražošana ir ieplānota tuvākajā laikā.

Paralēli Krievijas Zinātņu akadēmijas Čumakova vārdā nosauktais Imunbioloģisko preparātu pētniecības un izstrādes centrs veic trešās dzīvās vakcīnas pret Covid-19 izstrādi.

Atgādināsim, ka 11. augustā Krievijā piereģistrētā pasaulē pirmā vakcīna pret koronavīrusu, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais centrs un kurai tika dots nosaukums "Sputnik V", netika radīta "no nulles", īsā laika posmā, bet gan kļuva par vairākas desmitgades ilgušo pētījumu rezultātu. Sākot ar adenovīrusu vektoru tehnoloģiju izstrādes brīdi līdz tās ieviešanai praksē pagāja aptuveni 40 gadu.

Pēcreģistrācijas "Sputnik V" izmēģinājumi ilgs no diviem mēnešiem līdz pusgadam.

Plašāku informāciju par pirmo vakcīnu pret Covid-19 "Sputnik V" iespējams atrast tās mājaslapā www.sputnikvaccine.com.

55
Tagi:
Krievija, vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu
ASV apsūdz Krieviju par mēģinājumiem kavēt Covid-19 vakcīnas izstrādi
ASV neizdodas izstrādāt vakcīnu pret koronavīrusu. Vainīga Krievija
Vladimirs Norvinds, foto no arhīva

KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas

91
(atjaunots 16:07 13.10.2020)
KF ĀM paziņoja, ka 75 gadu vecā bijušā Kara pensionāru biedrības vadītāja Vladimira Norvinda izraidīšana no Latvijas ir provokācija, šis incidents nepaliks Rīgai bez sekām.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca par "izrēķināšanos" iepriekš ar Latvijas tiesas lēmumu likvidētās republikas veterānu biedrības vadītāja Vladimira Norvinda deportēšanu no Latvijas. Pēc viņas sacītā, KF neatstās šo incidentu bez atbildes.

6. oktobrī Latvijas iekšlietu ministrs pieņēma lēmumu par Vladimira Norvinda atzīšanu par persona non grata Latvijas teritorijā. Viņam liegta iebraukšana Latvijas teritorijā uz nenoteiktu laiku. 9. oktobrī Norvinds tika aizturēts deportācijas dēļ – viņš tika apsūdzēts par "nacionālo apdraudējumu".

Pēc tam, kad veterāns uzzināja, ka viņam tiek atņemta Pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un viņu izsūta no valsts, viņam notika infarkts. Rīgā viņu aizveda uz Stradiņa slimnīcu, taču kolīdz stāvoklis stabilizējās, veterānu aizsūtīja uz Krieviju, kur viņš tika nosūtīts uz Militāri medicīnisko akadēmiju Sanktpēterburgā.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot situāciju, paziņoja, ka "izrēķināšanās, kuru sarīkoja Rīga pār gados vecu un slimu cilvēku", izraisa galēju sašutumu.

"Acīmredzama visu vispārpieņemto morāli ētisko un humanitāro normu neievērošana. Acīmredzami, ka rusofobijas pārņemtās Latvijas varasiestādes, kas ārkārtīgi aizspriedumaini uztver krievvalodīgās diasporas centienus aizstāvēt savas tiesības saglabāt vēsturisko atmiņu, ir gatavas izmantot jebkādus rīkus, lai apspiestu citādu domāšanu un nelojalitāti sabiedrībā," teikts Zaharovas komentārā KF ĀM mājaslapā.

Diplomāte piebilda, ka "šī provokatīvā akcija attiecībā pret vienu no tautiešu kustības pārstāvjiem uzskatāmi parādīja latviešu nacionālisma necilvēcīgo bardzību".

"Rīgā var būt droši, ka šis incidents netiks atstāts bez sekām," nobeigumā sacīja viņa.

Krievijas vēstniecība Latvijā jau izteikusi protestu sakarā ar Vladimira Norvinda deportāciju – tās komentārā Facebook norādīts, ka šim incidentam būs negatīvas sekas Krievijas un Latvijas attiecību kontekstā.

Pats viņš arī uzskata, ka iemesls ir tieši tajā. "Acīmredzot, runa ir par to, ka vadu lielāko veterānu organizāciju Latvijā, kas apvieno militāros pensionārus, viņu atraitnes, ģimenes locekļus. Tie ir aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku visā valstī. Acīmredzot, tagad viņiem (valdībai – red.) vajadzēja izvēlēties upuri, lai parādītu savu attieksmi gan pret Krieviju, gan pret mums," tā situāciju komentēja pats Norvinds.

91
Tagi:
Vladimirs Norvinds, Krievija, Ārlietu ministrija
Pēc temata
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju

0
(atjaunots 12:10 22.10.2020)
Finanšu ministrijas projekts paredz, ka 32 tagadējie mikrouzņēmumu darbinieki pārstās strādāt vai kļūs par pašnodarbinātajiem; taču ir vēl arī desmitiem tūkstošu autortiesību honorāru saņēmēju un pašnodarbināto, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ja mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) režīma reorganizācija tiks īstenota pēc Finanšu ministrijas plāna, šajā režīmā turpinās strādāt tikai 16 tūkstoši, jeb 21%, no tagad tajā reģistrētajiem 80 tūkstošiem darbinieku. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no viņiem, 31 tūkstoši kļūs par algotiem darbiniekiem. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kuri spēs turpināt darbu mikrouzņēmumu režīmā, neklāsies saldi: viņiem nodokļu slogs pieaugs par 67%-100%, atkarībā no apgrozījuma apmēra, raksta Neatkarīgā.

Miljonus budžetā

MUN tika ieviests Latvijā pirms desmit gadiem, lai palīdzētu mazajam biznesam uzsākt uzņēmējdarbību un pamudinātu tos, kas strādā pelēkajā zonā, legalizēt savu darbību. Sākumā MUN sastādīja 9% no apgrozījuma. Pirmajā gadā valsts šādā veidā saņēma aptuveni 40 tūkstošus eiro, pēc tam jau daudzus miljonus katru gadu. Pirms dažiem gadiem nodokļu likmi pacēla līdz 15%. Pērn budžeta ienākumi no šī nodokļa pārsniedza 81 miljonu eiro.

Šobrīd mikrouzņēmuma nodoklis ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro gadā sastāda 15%, savukārt virs 40 000 eiro – 20%. Nodoklis ir jāmaksā četras reizes gadā no katra ceturkšņa apgrozījuma. Mikrouzņēmuma darbinieka (ieskaitot tā īpašnieka) ienākumi nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī.

No nākamā gada Finanšu ministrija plāno ierobežot mikrouzņēmumu režīmu. Turpmāk tas būs piemērojams tikai uz tā īpašnieku, pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro vispārējais nodokļu režīms. Tas nozīmē, ka pat ģimenes uzņēmumā, kur strādā vairāk nekā viens cilvēks, darbaspēka nodokļu slogs būs tikpat liels, kā lielos uzņēmumos.

Vai visi mikrouzņēmumu darbinieki turēs līdzšinējo darbinieku skaitu, ja viņiem nāksies maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā? Visticamāk, ka nē.

Arī īpašniekiem neklāsies saldi

Nodoklis mikrouzņēmuma īpašniekam arī ievērojami pieaugs – ja gada apgrozījums ir mazāks par 25 000 eiro, likme būs 25%, savukārt virs šīs summas – 40%. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu 40 000 eiro, kuri šobrīd maksā 6000 eiro nodoklī, pie jaunās kārtības maksās teju 2 reizes vairāk – 12 500 eiro. Turklāt, ja mikrouzņēmuma īpašnieka alga būs zemāka par minimālo, viņam nāksies piemaksāt obligāto valsts obligātās apdrošināšanas iemaksu.

Finanšu ministrijas projekts paredz, ka mikrouzņēmuma režīmā nevarēs strādāt PVN maksātājs, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tiesa, mikrouzņēmuma darbinieka algas ierobežojuma vairs nebūs.

Grozījumiem jāstājas spēkā no nākamā gada, taču tiem, kas piereģistrēsies kā MUN maksātāji līdz 2020. gada 31. decembrim, līdz 2021. gada 1. jūlijam būs spēkā esošā kārtība.

Projekts iekļauts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Tas vēl ir jāapstiprina Saeimai.

Ierobežos darba iespējas

Finanšu ministrijas darba tirgus prognozes ir visnotaļ optimistiskas: iestāde uzskata, ka 32 tūkstoši esošo MUN maksātāju kļūt par parastiem algotiem darbiniekiem. Tas būs iespējams, ja daļa mikrouzņēmumu spēs maksāt nodokļus par saviem darbiniekiem vispārējā režīmā vai ja šie cilvēki atradīs darbu citā uzņēmumā.

Vēl 32 tūkstoši cilvēku, saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, pēc nodokļu izmaiņām vai nu vispār paliks bez darba, vai arīdzan kļūs par saimnieciskās darbības subjektiem. Taču ir svarīgi ņemt vērā, ka reforma skars gan saimnieciskās darbības subjektus, gan autoru honorāru saņēmējus. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, no 92 tūkstošiem saimnieciskās darbības subjektu paliks tikai 28 tūkstošie, jeb 30%, savukārt 32 tūkstoši kļūs par parastiem algotiem darbiniekiem vai arī strādās uz līguma pamata. Tāpat Finanšu ministrija sagaida, ka aptuveni 12% esošo autoru honorāru saņēmēju pēc reformas pāries vispārējā nodokļu režīmā.

Tātad kopumā, saskaņā ar iestādes aprēķiniem, pēc izmaiņām aptuveni 69 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pretendēs uz algota darbinieka pozīciju. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras portālā 20. oktobrī bija vien 3650 vakances, CV-Online portālā bija 6792 darba sludinājumi.

Ko darīs pašreizējie mikrouzņēmumu darbinieki, kuru darba devēji nespēs maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā un būs spiesti atlaist viņus? Ko darīs autoru honorāru saņēmēji un pašnodarbinātie, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams? Vai tiešām viņiem visiem atradīsies darbavietas? Tie ir jautājumi, uz kuriem šobrīd nav atbildes.

0
Tagi:
Latvija, nodokļi, nodokļu reforma, MUN
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus