Karoja ar vāciešiem 40 dienas pēc pazušanas: Baltijas jūrā meklē mīklainu zemūdeni

135
(atjaunots 17:55 20.03.2019)
Krievijas meklētāju komandas cer atrast četras zemūdenes, kas palikušas Baltijas jūras dzīlēs kopš Otrā pasaules kara laikiem un "pabeigt zemūdens karu".

RĪGA, 20. marts — Sputnik. Lielā Tēvijas kara gados Baltijas flote zaudēja 46 zemūdenes. 24 no tām gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos. Patlaban atlicis sameklēt četras zemūdenes, pastāstīja starptautiskā zemūdens meklējumu projekta "Gods Lielās Uzvaras kuģiem" vadītājs Konstantins Bogdanovs preses konferencē starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

Viņš atklāja, ka šogad meklējumu dalīnieki nosprauduši mērķi sameklēt un identificēt visas zemūdenes, kas palikušas Baltijas dzīlēs.

"Tādējādi mēs vēlamies pabeigt zemūdens karu Baltijā – atrast visu Baltijas zemūdens jūrnieku bojāejas vietas, iemūžināt viņu piemiņu," – pavēstīja Bogdanovs.

Kara vēsturnieks Miroslavs Morozovs atzīmēja, ka ilgus gadus mērķtiecīgi zemūdeņu meklējumi bija neiespējami, jo ar to bojāeju saistītie dokumenti bija aizslepenoti. Taču situācija mainijusies pēc 2007. gada, kad tika dāvāta piekļuve arhīviem, un izdevies sameklēt daudzas zemūdenes. Nezināma palikusi zemūdenes M-98 atrašanās vieta, kas gāja bojā 1941. gada novembrī, nav atrasta M-96, kas nogrimusi 1944. gada septembrī. Meklētājiem vēl nav izdevies atrast zemūdeni "Kalev", ko igauņi būvēja Anglijā par tautas līdzekļiem. Šīs zemūdenes meklējumi jau ir sākti, taču tās vietā meklētāji atrada pavisam citu kuģi – eskadras mīnu kuģi "Kaļiņin", kas nogrimis Baltijas flotes traģiskajā Tallinas pārgājienā 1941. gadā. Bet "Kalev" vēl joprojām nav atrasta.

Īpaši interesanta ir ceturtā neatrastā zemūdene – Š-302, pastāstīja Morozovs. Tā devās kaujas reisā 1942. gada 11. oktobrī. Baltijas flotes komandieriem šķita, ka zemūdene nogrimusi drīz pēc kaujas reisa sākuma, un viņi iekļāva to bojāgājušo kuģu sarakstā. Taču saņemti dati, ka zemūdene cīnījusies pret vāciešiem vēl 40 dienas vēlāk.

"Ir vācu dati par to, ka tā novērota gan Somu līcī, gan atklātā jūrā, pat pozīciju rajonā vācieši fiksējuši vienu tās uzbrukumu. Taču pie tam tā ne reizi nestājās sakaros ar bāzi. Ja tagad tā tiks atrasta pie mīnu robežas Seeigel Lielā Titersa salas rajonā, tā, protams, būs vēsturiska sensācija, ka zemūdene 40 dienas turpinājusi kaujas pēc tam, kad tika uzskatīta par bojāgājušu," – konstatēja Morozovs.

Bogdanovs atgādināja, ka neviena no atrastajām zemūdenēm vēl nav pacelta no dzīlēm, nav plānots izcelt dienas gaismā arī tālākos iespējamos atradumus. Iemesli – Baltijas jūras ūdens ir ļoti "nedraudzīgs" metālam, un zemūdenes vienkārši sabruks mēģinājumos tās izcelt. Turklāt pieņemts katru līdz ar ekipāžu bojāgājušo kuģi uzskatīt par jūrnieku brāļu kapiem, tāpēc to skart ir aizliegts.

Tā vietā meklētāji uzņem video ierakstu par katru atrasto zemūdeni un veido nogrimušā kuģa virtuālo muzeju, 3D memoriālu, kas pēc tam tiek publicēts tīmeklī. Daiveri nostiprina pie bojāgājušā kuģa memoriālo plāksni, kurā norādīti visu līdz ar kuģi bojāgājušo jūrnieku vārdi.

135
Pēc temata
Kazaņā apglabātas Latvijā bojāgājušā sarkanarmieša atliekas
Baltkrievijā atrasts simtiem Otrā pasaules kara laika cilvēku mirstīgās atliekas
Muzeja "Ebreji Latvijā" direktors: Cukuram nav vietas Brāļu kapos
Mediji: SS zviedru veterāni saņem dāsnas "Hitlera pensijas"
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

Zaharova novērtēja Venēcijas komisijas pozīciju attiecībā uz valodas reformu Latvijā

26
(atjaunots 08:58 10.07.2020)
ES Pamattiesību harta paredz visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm, atgādināja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēc KF ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas sacītā, Maskava uzmanīgi izpētījusi Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām, plašāk pazīstamās kā Venēcijas komisija, slēdzienu attiecībā uz grozījumiem, kuri tika veikti Latvijas likumdošana attiecībā uz izglītību nacionālo minoritāšu valodās.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Vienlīdzības un nediskriminācijas komiteja decembrī palūdza Venēcijas komisijai sniegt vērtējumu Latvijas likumdošanai jautājumā par izglītību nacionālo minoritāšu valodās.

"Diemžēl, Venēcijas komisijas eksperti, kuri pārsvarā pārstāv ES dalībvalstis, nodemonstrēja angažētu pozīciju un faktiski atbalstīja Latvijas politiku, kas tiek virzīta uz piespiedu valsts derusifikāciju, tur dzīvojošās krievvalodīgo kopienas valodas un izglītības tiesību pārkāpumiem," paziņoja Zaharova brīfingā.

Pēc viņas sacītā, īpašu neizpratni izraisa Venēcijas komisijas locekļu centieni attaisnot krievu valodas diskrimināciju Latvijā attiecībā pret citām minoritātēm, kuras runā ES valstu valodās.

"Mēs esam pārliecināti, ka vienas vai otras valsts dalība ES neattaisno tā saucamā elitārā kluba izveidošanu, kurā tiek garantētas noteiktas personu grupas tiesības uz citu apspiešanas rēķina," uzsvēra Zaharova.

Maskava uzstājīgi aicina Rīgu pieturēties pie universālām un reģionālām normām un mehānismiem nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā, kuras ir pieņemtas ANO, Eiropas Padomes un EDSO ietvaros.

"ES Pamattiesību harta deklarē visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm," atgādināja diplomāte.

Latvijas varasiestādes konsekventi izstumj krievu valodu no izglītības jomas. Reforma paredz pilnu vidējās izglītības pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tāpat ir ieviesta prasība par obligātu latviešu grupu organizēšanu visās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs. KF ĀM jau atzīmēja, ka iespējams mācīties dzimtajā valodā likvidēšana ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

26
Tagi:
Latvija, krievu skolas, Zaharova
Pēc temata
Kāpēc Latvijai kārtējais izlēciens attiecībās ar Krieviju? Lindermans par ideoloģisko indi
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
KF ĀM aicina Latviju sniegt iespēju krievu skolēniem mācīties krievu valodā
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ

20
(atjaunots 13:12 09.07.2020)
RT vadības lēmums aizstāvēt savas tiesības tiesā būs absolūti likumsakarīgs un pamatots, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents Timurs Šafirs.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija, sekojot Latvijas piemēram, vakar aizliedza vairāku RT telekanālu brīvu retranslāciju un izplatību Internetā. Par ieganstu aizliegumam Lietuvā nosauca to pašu, ko Latvijā – RT it kā atrodas mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektora Dmitrija Kiseļova kontrolē, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Krievijas Žurnālistu savienības (KŽS) vērtējums Baltijas demaršam attiecībā pret RT nav mainījies, atzīmēja KŽS viceprezidents, Starptautiskās Žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis Timurs Šafirs.

"Latvijas un Lietuvas varasiestāžu rīcība nekādā veidā neatbilst žurnālistikas un vārda brīvības aizsardzības principiem, kuri tiek deklarēti Eiropā. Pamatojumi šādam lēmumam – ka RT it kā kontrolē Dmitrijs Kiseļovs – izraisa neizpratni: acīmredzot, cilvēki jauc RT un mediju grupu "Rossija segodņa". Taču tas pat nav svarīgi, jebkurā gadījumā šāda rīcība nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam, tas ir tieša spiediena un tiešas cenzūras akts," paziņoja Šafirs Sputnik Latvija.

Pēc viņa sacītā, būs absolūti likumsakarīgi, ja RT vadība nolems aizstāvēt savas tiesības tiesā.

"Veikt kaut kādus līdzvērtīgus atbildes pasākumus šeit ir neefektīvi, un Lietuvas mediji arī neraida tādā apjomā Krievijā. Nekādu līdzvērtīgu pasākumu nevar būt, šajā gadījumā tajos nav nepieciešamības. Ir pārkāptas žurnālistu un telekanāla intereses un tiesības, tās ir jāaizstāv likumdošanas lauciņā," paskaidroja Šafirs.

Viņš atzīmēja, ka RT lēmums vērsties tiesā būs absolūti normāla prakse, turklāt tāpēc, ka paziņojumos par retranslācijas aizliegumu bija nevīžīgi aicinājumi Eiropas valstīm rīkoties tādā pašā veidā.

 RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

20
Tagi:
vārda brīvība, tiesa, aizliegums, Lietuva, Latvija, RT
Pēc temata
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

0
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

0
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ