Mihails Švidkojs

Atbilde Rinkēvičam: Krievijai nav vajadzīgs tilts uz Rietumiem

97
(atjaunots 08:08 20.03.2019)
Daudzas valstis gribētu kļūt par vidutājiem starp Krieviju un Rietumiem, taču Krievija ir Eiropas valsts, norādīja Krievijas bijušais kultūras ministrs Mihails Švidkojs.

RĪGA, 20. marts — Sputnik. Krievijai nav vajadzīgi tilti un starpnieki attiecību veidošanai ar Rietumiem, norādīja Krievijas bijušais kultūras ministrs, mākslas zinātnieks Mihails Švidkojs intervijā radio Baltkom.

Savu viedokli viņš pauda, komentējot Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča interviju. Diplomāts stāstīja, ka pēc neatkarības iegūšanas Latvija uzskatījusi sevi par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kura simbols cita starpā bija transports un finanšu pakalpojumi.

"Mēs runājam angliski un krieviski, mums bija zināšanas par bijušās Padomju Savienības telpu, un mums bija attīstīta banku sistēma," - atzīmēja ministrs.

Taču, pēc viņa vārdiem, pēc skandāla ar banku ABLV Latvija pārvērtējusi savu vietu starptautiskajā arēnā.

"Es augstu vērtēju Latvijas Ārlietu ministriju, taču Krievijai nav vajadzīgs tilts starp to un Rietumiem. Daudzas valstis gribētu kļūt par starpniekiem. Piemēram, es atgriezos no Berlīnes – mums nav vajadzīgs tilts ar Vāciju. Nav vajadzīgs tilts starp mums un Franciju, ASV. Tā ir ilūzija. Krievijas intereses meklējamas gan Austrumos, gan Rietumos, tomēr mēs esam Eiropas valsts. Mana ilggadējā pieredze saziņā ar dažādiem partneriem liecina, ka starpnieki mums nav vajadzīgi. Ja mums ir problēma ar Lielbritāniju, mums nepalīdzēs nekāds starpnieks," – paskaidroja Švidkojs.

97
Pēc temata
Pabriks: labākais kandidāts ārlietu ministra postenim – Edgars Rinkēvičs
Kā piedāvājums "ieraut" varētu glābt Latvijas ekonomiku
Rinkēvičs: Latvija vairs nebūs tilts starp Krieviju un Rietumiem
Uzvaras parāde Maskavā

Uzvaras parāde Maskavā notiks 24.jūnijā. Putins devis rīkojumu gatavoties pasākumam

8
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli gatavoties Uzvaras parādei, kas notiks Maskavā un citās pilsētās 24.jūnijā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Uzvaras parāde notiks Maskavā 24.jūnijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli gatavoties pasākumam. Gājiens "Nemirstīgais pulks" tiks organizēts 26.jūlijā pēc Jūras kara flotes parādes, taču, ja epidemioloģiskā situācija to nepieļaus, pasākums tiks atlikts uz vēlāku laiku, stāsta RIA Novosti.

"Pavēlu sākt gatavoties militārajai parādei par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75.gadadienai Krievijas galvaspilsētā Maskavā un citās pilsētās," paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc darba tikšanās ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.

Viņš paskaidroja, ka 24. jūnijs izraudzīts tāpēc, ka šajā dienā 1945.gadā notika leģendārā vēsturiskā uzvarētāju parāde, "kad pa Sarkano laukumu soļoja kareivji, kas cīnījās pie Maskavas n aizsargāja Ļeņingradu, kāvās pie Staļingradas, atbrīvoja Eiropu un ieņema triecienā Berlīni".

Valsts vadītājs uzdeva ievērot drošības pasākumus parādes sagatavošanas un norises laikā. "Riski visiem tās dalībniekiem jābūt minimizētiem, bet vislabāk – izslēgtiem," norādīja Putins.

Savukārt gājienu "Nemirstīgais pulks" valsts vadītājs ieteica atlikt līdz 26.jūlijam, jo tā norises gaitā nav iespējams ievērot sociālo distkanci. Šajā dienā notiks arī tradicionālā jūras kara parāde valsts jūras kara flotes galvenajās bāzēs.

"Tāpēc iesaku organizēt gājienu arī pēc parādes, tikai pēc citas, mēnesi vēlāk, 26.jūlijā. Tā ir vēl viena mūsu kara slavas diena – Jūras kara flotes diena," teica Putins.

Viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja līdz tam laikam, pēc speciālistu domām, vēl saglabāsies kaut kādi riski un nebūs iespējams garantēt drošību, varētu tikt pieņemts lēmums par gājiena "Nemirstīgais pulks" atlikšanu uz vēlāku laiku.

Viņš uzsvēra, ka prioritāra valdībai ir cilvēku dzīvība, veselība un drošība.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas dēļ šogad maijā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumu. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formatā.

8
Tagi:
Uzvaras 75. gadadienas svētki, Lielais Tēvijas karš, Krievija
Pēc temata
"Nemirstīgā pulka" tiešraidei pieslēdzās vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku
Trieciennieki iekrāsoja Maskavas debesis Krievijas valsts karoga krāsās
Putins pastāstīja par Krievijas nacionālo ideju
Lidmašīna debesīs. Foto no arhīva

Kas notiks, ja Latvija nodos Atvērto debesu līguma ietvaros saņemtos datus ASV

44
(atjaunots 13:19 26.05.2020)
Datu nodošana, ko NATO valstis saņēmušas inspekcijas lidojumos virs Krievijas, Savienotajām Valstīm pēc to izstāšanās no Atvērto debesu līguma būs līguma pārkāpums, norāda Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Atvērto debesu līguma dalībvalstu saņemto datu nodošana trešajām valstīm nozīmē līguma "burta un gara" rupju pārkāpumu, tas ir jāizslēdz, sarunā ar RIA Novosti norādīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

Viņš paskaidroja, ka, saskaņā ar līguma noteikumiem, jebkura līguma dalībvalsts var pieprasīt no citas dalībvalsts informāciju par lidojumu, tas ir, fotofilmu. "Protams, trešajām valstīm, kas līgumā nepiedalās, tas nav paredzēts," atgādināja diplomāts.

Pēc viņa vārdiem, ņemot vērā līguma burtu un garu, tas (datu nodošana trešajām valstīm) ir jāizslēdz. Pretējā gadījumā tas būs dalībvalstu saistību rupjš pārkāpums, uzsvēra Gruško.

Viņš norādīja, ka Atvērto debesu līguma likteni pēc ASV paziņojuma par izstāšanos no vienošanās tālāk lems konference, ko 30-60 dienu laikā plāno sasaukt līguma depozitāriji (valstis, kas uzņēmušās saistību glabāt starptautiskā līguma tekstu un dokumentus par tā ratifikāciju) – Ungārija un Kanāda.

"Acīmredzot tas būs galvenais posms līguma likteņa izlemšanai apstākļos, kas viena no valstīm no tā izstājas un atbilstoši ar šo izstāšanos izved no līguma darbības zonas lielu rajonu, tas ir, ASV teritoriju," konstatēja diplomāts.

Pagaidām informācija par konferences sasaukšanu netiek sniegta, viņš piebilda.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Krievija jau vairākkārt ir atspēkojusi ASV pārmetumus par Līguma pārkāpumu. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Līgumu, tikai uz savstarpējas vienošanās pamata, un jebkādi ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

44
Tagi:
Atvērto debesu līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma

ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis

0
(atjaunots 17:17 27.05.2020)
ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Jautājumā par Eiropas iekšējo robežu atvēršanu ES nevar paļauties uz tā saucamajām imunitātes pasēm, norādīja ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida, tiekoties ar ES veselības ministriem, vēsta Politico.

"Mūsu pilsoņi ir pelnījuši atpūtu, svaiga gaisa malku, iespēju ceļot, apciemot ģimeni un draugus. Mums jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi to var droši darīt," konstatēja Kirjakida.

Tomēr viņa uzsvēra, ka "imunitātes pases" nav uzticamas. To vietā jāievieš preventīvi pasākumi, tādi kā sociālā distance un testu skaita palielināšana, kā arī jāpārliecinās, vai veselības aprūpes sistēmas ES, it īpaši tūristu acīs pievilcīgās valstīs, darbojas labi.

Pēc viņas vārdiem, kontaktu fiksēšanas paņēmieni, ieskaitot mobilās lietotnes, arī ir nozīmīgi, tomēr tiem nāktos strādāt mijiedarbībā, lai cilvēki saņemtu brīdinājumu neatkarīgi no tā, kādu lietotni izmanto.

Viņa uzsvēra, ka pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšanai jānotiek, koordinējot reģionos ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju, kā arī atzinīgi novērtēja tā saucamo Baltijas "burbuli" – robežu atvēršanu starp trijām Baltijas valstīm.

"Es aicinu jūs sekot situācijai un ziņot kaimiņvalstīm par visām epidemioloģiskās situācijas izmaiņām," viņa teica.

Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins aicināja nesekot Baltijas valstu piemēram un neradīt pašiem savas "mini Šengenas", jo tas, pēc viņa domām, ved pie diskriminācijas un vienotā tirgus vājināšanas.

Tāpat Kirjakida lūdza visus veselības ministrus savlaicīgi sniegt datus Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Līdz šim to visas valsts nav darījušas, tāpēc ECDC maija sākumā neizdevās izstrādāt Covid-19 izplatības interaktīvo karti Eiropas Komsijas vajadzībām.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs neiesaka Latvijai atjaunot aviosatiksmi, bet iedzīvotājiem – apmeklēt ES valstis, kurās Covid-19 saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. To vidū ir Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta.

0
Tagi:
koronavīruss, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā
Latvija atver robežu ES un dažu citu valstu iedzīvotājiem
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa