Maskava

Kas apdraud pasauli: Krievijas Federācijas padome apstiprinājusi paziņojumu

35
(atjaunots 18:53 14.03.2019)
Krievijas Federācijas padome publicējusi paziņojumu, kurā izvērtēja traģiskos notikumus, kas satricināja pasauli pirms divdesmit gadiem, un norādīja, kāds ir globālās drošības apdraudējuma galvenais avots.

RĪGA, 14. marts — Sputnik. 1999. gadā militāri politiskais bloks NATO galīgi pārvērtās par lielākajiem draudiem visai pasaulei, norādīts Krievijas Federācijas Padomes paziņojumā, kas pieņemts, izvērtējot pret Dienvidslāviju vērsto alianses agresiju traģisko notikumu priekšvakarā.

Paziņojumā atzīmēts, ka 1999. gada 24. martā sāktie uzlidojumi Dienvidslāvijas Sociālistiskajai Federatīvajai Republikai (DSFR) kļuva par atklātas agresijas aktu pret suverēnu valsti Eiropā. KF Padome ir pārliecināta, ka alianses agresija nodarījusi milzīgu kaitējumu visām starptautiskās drošības sistēmām.

"Pēc raķešu un bumbu uzbrukumiem 1999. gadā NATO pilnībā pārvērtās par galveno globālās un reģionālās drošības apdraudējumu pasaulē," – teikts dokumentā, kas publicēts Krievijas parlamenta augšpalātas vietnē.

Paziņojumā norādīts, ka Maskava saglabājusi nemainīgu viedokli šajā jautājumā: NATO dalībvalstu darbības pret DSFR tiek kvalificētas kā agresija pret suverēnu valsti. Senatori ir pārliecināti, ka visi uzbrukuma Dienvidslāvijai iniciatori un noziedzīgo pavēļu izpildītāji ir jāsauc pie starptautiski tiesiskās atbildības.

Tuvojoties traģisko jnotikumu 20. gadadienai, Krievijas Federācijas Padome aicināja Eiropas Parlamenta deputātus, kolēģus no citu valstu parlamentiem, ANO un citas starptautiskās organizācijas nosodīt NATO agresiju pret Dienvidslāviju un darīt visu iespējamo, lai pārvarētu tās sekas.

Iepriekš vēstīts, ka laikā no 1999. gada 24. marta līdz 10. jūnijam NATO militārā aviācija veica virkni uzlidojumu pilsētām Dienvidslavijā, ko tolaik veidoja Serbija un Melnkalne. Tādējādi alianse atbalstīja albāņu separātistu, tā saucamās "Kosovas atbrīvošanas armijas" kareivju bruņoto dumpi pret likumīgo valdību Kosovā.

Serbijas valdība vērtēja, ka apšaudēs un uzlidojumos gājuši bojā aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku, arī 89 bērni. Ievainojumus guvuši 12,5 tūkstoši cilvēku. Dažādi dati liecina, ka valstij nodarīti materiālie zaudējumi no 30 līdz 100 miljardu dolāru apmērā.

35
Pēc temata
Krievijas militārais eksperts: mēs nevaram rīkoties tāpat, kā amerikāņi
Lavrovs ANO: Rietumvalstis pasludinājušas sevi par "pasaules līderiem"
NATO valstīm jāstājas tiesas priekšā – iemesli ir pietiekami