Krievijas ĀM ēka. Foto no arhīva

Sistemātiski uzbrukumi toksiskā vidē. KF ĀM atmaskoja Parīzes spiedienu uz Sputnik

89
(atjaunots 10:57 08.03.2019)
Nav iespējams no vienas puses cīnīties ar viltus ziņām, bet no otras – uzbrukt plašsaziņas līdzekļiem, uzsvēra Krievijas ĀM Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova.

RĪGA, 8. marts – Sputnik. Parīze iegremdējusi RT un Sputnik toksiskuma un neuzticības atmosfērā, Maskava pievērsīs EDSO uzmanību šādai nepieņemamai rīcībai, paziņoja brīfingā ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Kārtējo reizi mēs kļūstam par lieciniekiem tam, ka franču varasiestādes cenšas visādi ierobežot Krievijas mediju darbību valstī, vienkārši izdarot tiešu spiedienu uz to franču partneriem un veidojot apkārt Krievijas presei toksiskuma un neuzticības atmosfēru," - paziņoja viņa.

Zaharova raksturoja franču varasiestāžu uzvedību kā sistemātisku uzbrukumu Krievijas medijiem.

"Acīmredzot runa jau ir par sistemātisku uzbrukumu Krievijas medijiem Francijā. Nav iespējams no vienas puses cīnīties ar viltus ziņām, dezinformāciju, bet no otras – uzbrukt plašsaziņas līdzekļiem. Tā nemēdz notikt," - pateica diplomāte.

Viņa atgādināja, ka franču regulators pieprasa radiostacijai "Aligre FM" paātrināt vienošanās laušanas procesu ar Sputnik France. Maskava gaida vērtējumu šādai rīcībai no profila starptautisko organizāciju puses, paziņoja Zaharova.

"Mēs vēlētos dzirdēt komentārus par šo situāciju arī no profila starptautiskajām struktūrām, tiesībsargājošajām NVO. Tāpat mēs iesniegsim šo materiālus EDSO. Mēs gaidām vērtējumu, cik likumīga ir tieša spiediena izdarīšana uz neatkarīgu radiostaciju, piespiešana paātrināt partnerattiecību laušanu ar Krievijas medijiem, vai tas ir vārda brīvības principa un preses neatkarības cieņas ievērošana," - uzsvēra Zaharova.

Iepriekš Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka viens no "dzelteno vestu" kustības līderiem Eriks Druē ir "sociālo tīklu produkts, kura aktivitāti atbalsta "pērkami profili sociālajos tīklos un troļļi", tostarp RT un Sputnik.

Maskava pauda nesaprašanu saistībā ar Makrona paziņojumu, paužot uzskatu, ka izdevumi varēja sagrozīt Francijas līdera sacīto. KF ĀM nosūtīja notu Francijas vēstniecībai ar lūgumu komentēt prezidenta sacīto. Sputnik un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana sakarā ar šo situāciju paziņoja, ka Krievijas mediji nepērk profilus sociālajos tīklos, apstiprinot, ka "dzeltenās vestes" patiešām mīl RT: protestu video tiek skatīti miljoniem reižu, savukārt telekanāla korespondenti iziet tiešraidē klātesošo ovāciju pavadījumā.

89
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (63)
Pēc temata
Francijas prezidenta kandidāta komanda apsūdz Sputnik un RT
Francijā televīzijas raidījums bērniem uzbrūk Krievijai
Francija ievieš cenzūru. Kāpēc Makrons bīstas no RT un Sputnik
Aleksejs Navaļnijs

Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju

28
(atjaunots 10:40 23.09.2020)
Diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu, aplūkota virkne objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls.

RĪGA, 23. septembris - Sputnik. Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs komentēja Vācijas varasiestāžu prasību izmeklēt incidentu ar Alekseju Navaļniju, - viņš atzīmēja, ka krimināllietas ierosināšanai nepieciešamas blogera analīzes, vēsta RIA Novosti.

"Vācijā apgalvo, ka Krievijas iestādēm jāveic izmeklēšana Krievijā, tur it kā esot pielietota kaujas kķīmiskā viela. Mums ir vajadzīgi paraugi, lai vispār būtu iespējams sākt kriminālizmeklēšanas procesu. Saskaņā ar likumu mēs nevaram sākt nozieguma izmeklēšanu bez pierādījumiem," Ņečajevs konstatēja intervijā avīzei Berliner Zeitung.

Pie tam diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu. "Viņi aplūkojuši virkni objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls," informēja diplomāts.

Vienlaikus vēstnieks akcentēja, ka pilnvērtīgai izmeklēšanai vajadzīgi konkrēti pierādījumi. "Tas ir likuma augstākās varas princips, tam jādarbojas visās valstīs, arī pie mums," norādīja Ņečajevs un piezimēja, ka patlaban Berlīne nevēlas sadarboties ar Maskavu situācijā ar Navaļniju.

Diplomātiskās misijas vadītājs atgādināja, ka Krievija nepieņem ultimātus un sankciju draudus, un apstiprināja, ka diplomāti pieprasījuši konsulāro piekļuvi blogerim.

Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, ĀM uzsvēra, ka Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu šajā situācijā, taču atbilde nav saņemta. Prokuratūra un policija sāka pārbaudes jau Navaļnija hospitalizācijas dienā.

28
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Navaļnijs, Vācija
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Vladimirs Putins

Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju

62
(atjaunots 08:03 23.09.2020)
Sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieminēja "Latvijas pēdas" Navaļnija lietā, raksta Le Monde.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins Sarunā ar Francijas valsts vadītāju Emanuelu Makronu septembra vidū ieteica pievērst uzmanību arī citām versijām incidentā ar blogeri Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām, kas ved uz Latviju – tur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem, portāls RIA Novosti pārpublicēja franču avīzes Monde materiālu.

Makrona un Putina tālruņa saruna notika 14. septembrī. Makrons informēja, ka, saskaņā ar Francijas veiktās analīzes datiem, Navaļnijs saindēts ar "Novičok". Par to liecināja Elizejas pils komunikē. Francijas prezidents aicināja Krieviju ieviest skaidrību incidenta izmeklēšanā.

Kremļa preses dienests pastāstīja, ka Putins sarunā ar Makronu akcentēja, ka pret Krieviju vērstās nepamatotās apsūdzības situācijā ar Navaļniju ir nepiemērotas. Patieso lietas apstākļu noskaidrošanai nepieciešama Vācijas apkopoto materiālu nodošana Krievijai, paziņoja Krievijas valsts vadītājs.

Saskaņā ar Monde sniegto informāciju, KF prezidents sarunā atgādināja, ka Navaļnijs iepriekš jau simulējis sliktu pašsajūtu.

"Viņš (Putins – red.) paskaidroja, ka oficiāla izmeklēšana nav sākta tāpēc, ka Krievijas speciālistiem nav nodoti franču un vācu analīžu dati," vēsta franču izdevums.

"Putina kungs uzskata, ka jāizpēta arī citas versijas, piemēram, versija, kas ved uz Latviju, jo "Novičok" izgudrotājs dzīvo tur," stāsta franču žurnālisti.

Saskaņā ar Monde avotu versiju, Putins pieļāvis, ka Navaļnijs varēja saindēties, un norādīja, ka "Novičok" nav tik sarežģīta viela, kā pieņemts uzskatīt. Savukārt Makrons noraidījis versiju par Latvijas pēdām un pieņēmumu par to, ka Navaļnijs varējis saindēties pats.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, ĀM uzsvēra, ka Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu šajā situācijā.

62
Tagi:
Putins, Navaļnijs, Latvija, Krievija, Francija
Pēc temata
Kopā ar Navaļniju Vācija saņēmusi "netīro bumbu": zaudējumi būs milzīgi
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
Politologs: Eiropa nevar atļauties atzīt patiesību Navaļnija lietā
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins izvirzīts Nobela miera prēmijai

0
(atjaunots 17:17 24.09.2020)
Miera prēmija ir viens no pieciem apbalvojumiem, ko XIX gadsimta beigās nodibināja zviedru rūpnieks un izgudrotājs Alfrēds Nobels. To piešķir cilvēkam vai organizācijai par izcilu ieguldījumu miera stiprināšanā.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzīts 2021. gada Nobela miera prēmijai. Pieteikumu Nobela prēmijas komitejai Oslo jau 9. septembrī nosūtījis rakstnieks Sergejs Komkovs, vēsta RIA Novosti.

"Šodien faktiski jau ceturto reizi nosūtu pieteikumu Nobela miera prēmijai. Tas nosūtīts šī gada 9. septembrī, un jau 10. septembrī pieteikums nonāca Nobela miera komitejā Oslo, Nobela komitejas galvenajā mītnē," Komkovs pastāstīja preses konferencē "Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina izvirzīšanu Nobela miera prēmijai 2021. gadā".

Akadēmiķis pastāstīja, ka vērīgi sekojis ierakstītās vēstules ceļam.

"Pl. 15:07 pēc vietējā laika ierakstītā vēstule tika saņemta Oslo (..) un parakstījās viens no Nobela komitejas sekretāriem. Pēc šī pieteikuma sākās burtiski ārprātīga reakcija no amerikāņu puses. Vakarpusē, pēc pl. 16:00 pēc vietējā laika amerikāņu pārstāvis Oslo (..) teju vai ar roku uzrakstīja pieteikumu un tūlīt pat iegrūda pieteikumu par Trampa izvirzīšanu Nobela miera prēmijai – kaut kādus niekus par kaut kādas konfliktsituācijas noregulēšanu starp Arābu Emirātiem un Izraēlu," atzīmēja rakstnieks.

Komkovs norādīja, ka pieteikumu pieņemšana sākas septembrī un beidzas oktobrī. Līdz martam komiteja tos izskatīs, bet martā vai aprīlī visiem, kas nosūtījuši savus ierosinājumus, nosūtīs paziņojumus par to, ka pieteikums pieņemts, izskatīts un reģistrēts.

Miera prēmija ir viens no pieciem apbalvojumiem, ko XIX gadsimta beigās nodibināja zviedru rūpnieks un izgudrotājs Alfrēds Nobels. To piešķir cilvēkam vai organizācijai par izcilu ieguldījumu miera stiprināšanā.

0
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju