Krinica-Morska. Polija.

Krievija atgādināja Polijai, kādas sekas nesīs kanāla izbūve pāri Baltijas strēlei

125
(atjaunots 12:22 27.02.2019)
Krievija ir norūpējusies par iespējamo Baltijas reģiona ekosistēmas apdraudējumu, ņemot vērā Polijas lēmumu izbūvēt kuģniecības kanālu pāri Baltijas strēlei.

RĪGA, 27. februāris - Sputnik. Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padome aicināja Polijas valdību atteikties no unikāla dabas objekta iznīcināšanas, pie kā novedīs kuģošanas kanāla celtniecība pāri Baltijas strēlei.

"Krievijas Federācijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību padome ir norūpējusies par to, kā apkārtējo vidi ietekmēs Baltijas kuģošanas kanāla būvdarbi pāri Baltijas (Vislas) strēlei, ko plāno Polijas Republikas valdība," - vēsta padome.

Baltijas strēle līdz ar Vislas līci ir unikāls dabas objekts, uzsvēra ziņojuma autori. Biologi vēsta, ka Krievijai piederošajā strēles teritorijā mīt vairāk nekā desmit retu un izmirstošu dzīvnieku un augu sugu pārstāvji. Kanāla izbūves rezultātā ne tikai būs nepieciešama mežu izciršana (mediji vēsta, ka tā jau ir sākusies), bet arī mainīsies līča ūdens režīms un pastāv liels risks, ka tā kaitēs esošajām ekosistēmām, vēsta CTP.

Padome pauda pārliecību, ka pirms tamlīdzīgas iejaukšanās nepieciešams starptautisks apkārtējās vides ietekmes vērtējums saskaņā ar ESPO konvencijas "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā" prasībām.

Padome atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas viedokli, kura izteica Polijai brīdinājumu sakarā ar kanāla celtniecības darbu sākumu, aicināja Polijas valdību uzklausīt sabiedrības un ekologu viedokli un nepieļaut unikāla dabas objekta iznīcināšanu.

Unikālā Baltijas strēle

Baltijas strēle (kāpa) – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.

Jau 2018. gada oktobra vidū Polijas valdība aizsāka simbolisku kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.

Eksperti uzskata, ka kuģniecības kanāla izbūve pāri Baltijas strēlei prasīs vērienīgus krasta nostiprināšānas un dibena padziļināšanas darbus, lai nodrošinātu iespēju nokļūt Elblongas ostā lielas tonnāžas kuģiem.

Baltijas strēles dabas komplekss ir ļoti jutīgs pret jebkādu antropogēno ietekmi un naftas piesārņojumu.

Baltijas strēles rajons veido koridoru lielam skaitam migrējošo putnu sugu, kuri no Krievijas ziemeļrietumiem, Somijas un Baltijas valstīm lido uz Eiropas vidusdaļu un dienvidiem. Ik gadus pavasarī un rudenī pāri strēlei lido līdz 20 miljoni putnu, daudzi no tiem šeit apstājas atpūsties.

Polija ir ESPO konvencijas puse, tāpēc valsts ir atbildīga par savām saistībām, ko uzņēmusies, to parakstot. Tās pienākums ir veikt visus pienācīgos pasākumus, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu būtisku kaitīgu pārrobežu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Krievija nav ESPO Konvecijas puse, faktiski tai nav tiesību pieprasīt no Polijas dokumentā iekļauto procedūru izpildi. Taču Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) ietvaros Polijas pienākums bija informēt Krieviju par plānojamo būvdarbu potenciālajām nelabvēlīgajām sekām, kā arī garantēt darbību veikšanu ar mērķi mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi un saglabāt Kaļiņingradas līča rajona bioloģisko daudzveidību.

 

 

125
Pēc temata
Krievija paskaidroja Polijai ar ko draud kanāla rakšana cauri Baltijas strēlei
Polija izsludinājusi konkursu kanāla būvdarbiem pāri Baltijas strēlei
Polija iecerējusi paplašināt savu teritoriju – uzbūvēt salu Kaļiņingradas līcī
Ekologi sašutuši par meža izciršanu Polijā pāri Baltijas strēlei būvējamā kanāla zonā
Sukhoi Superjet 100

"Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt reisus uz Rīgu

13
(atjaunots 07:21 14.07.2020)
"Aeroflot" cer no 1. augusta atsākt regulāru satiksmi ar Rīgu, Tallinu un Viļņu. Sākusies biļešu pārdošana.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Krievijas aviokompānija "Aeroflot" sākusi biļešu pārdošanu reisiem uz Rīgu no 1. augusta, liecina informācija pārvadātāja vietnē.

Plānots veikt trīs reisus dienā – no rīta un vakarā ar "Aeroflot" lidmašīnām un vēl vienu no rīta sadarbībā ar Latvijas aviokompāniju airBaltic. Līdzīga shēma paredzēta arī atpakaļceļa maršrutiem.

Tāpat "Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt regulārus reisus maršrutā Maskava-Tallina-Maskava. Atbilstošos plānus apstiprinājusi arī Tallinas lidosta.

"Mēs neesam pārliecināti, vai lidojumi uz Maskavu sāksies jau 1. augustā, jo koronavīrusa infekcijas līmenis Krievijā vēl ir visai augsts. Tā patlaban ir galvenā problēma," ziņu portālam ERR pastāstīja Tallinas lidostas komercdirektors Ēro Pērgmaje.

Regulārus reisus plānots atjaunot arī ar Viļņu. Biļešu pārdošana jau sākusies.

Iepriekš Krievijas vicepremjere Tatjana Goļikova paziņoja, ka no 15. jūlija sāksies starptautisko lidojumu ierobežojumu atcelšanas process. Pirmajā posmā tiks atklāti reisi uz valstīm ar labvēlīgākajiem sanitāri epidemioloģiskajiem apstākļiem. Darbs starptautisko aviopārvadājumu atjaunošanai veidosies uz sadarbības pamatiem, informēja "Rosaviacija".

Savukārt Eiropas Savienības valstu padome ieteica pakāpeniski atcelt ierobežojumus braucieniem uz ES, saskaņojot valstu sarakstu, kam robežas var sākt atvērt no 1. jūlija. Piedāvāts atcelt ierobežojumus braucieniem uz 14 valstīm: Alžīru, Austrāliju, Kanādu, Gruziju, Japānu, Melnkalni, Maroku, Jaunzēlandi, Ruandu, Serbiju, Dienvidkoreju, Taizemi, Tunisiju, Urugvaju. Ķīna var iekļūt šajā sarakstā, apstiprinot sadarbību robežu atvēršanas jautājumā.

Pie tam Andoras, Monako, Sanmarino un Vatikāna iedzīvotāji tiek uzskatīti par ES rezidentiem šīs rekomendācijas izpratnē.

Ar Šengenu asociētās valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice pievienojušas ES rekomendācijām par robežu atvēršanu no 1. jūlija.

13
Tagi:
Baltija
Pēc temata
Lietuvā atsāksies reisi no Viļņas uz Rīgu un Frankfurti
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Uz Londonu caur Minsku: Latvijas iedzīvotājus nekavē slēgtās robežas
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ

23
(atjaunots 13:48 13.07.2020)
Krievijas prezidents atgādināja notikumu hronoloģiju un paskaidroja, ka Krievijas un Ukrainas vadības viedokļi atšķīrās jau pirms Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nav saistīta ar Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā. To viņš pastāstīja telekanāla "Rossija 1" ēterā.

"Taču tikai pēc tam Krima atgriezās Krievijas sastāvā, ne otrādi," prezidenta teikto citēja Sputnik Lietuva.

Krima nolēma atgriezties Krievijas sastāvā pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Pussalas teritorijā tika organizēts referendums. Atkalpievienošanos Krievijai atbalstīja 96,7% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Krievijas prezidents jau vairākkārt ir uzsvēris, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem un ne par kādu Krievijas vēsturiskās teritorijas "atgriešanu" Ukrainai nevar būt ne runas.

23
Tagi:
Vladimirs Putins, Krima, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Krimā nosvinēja sesto atkalapvienošanās gadadienu ar Krieviju
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju
Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši kā slota"
 Covid-19

PVO nosaukusi četrus koronavīrusa izplatības scenārijus pasaulē

0
(atjaunots 12:35 14.07.2020)
Pasaules veselības organizācijas vadītājs konstatēja, ka koronavīrusa infekcija dažādās valstīs veidojas saskaņā ar četriem scenārijiem.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas attīstību dažādās valstīs iespējams aprakstīt saskaņā ar četriem scenārijiem, brīfingā pastāstīja Pasaules veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā grupā viņš iekļāva Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna, Karību baseina un Āfrikas valstis, "kuras bija brīdinātas un informētas" par infekcijas uzliesmojumu. PVO vadītājs konstatēja, ka to līderi "saņēmuši situācijas kontroli savās rokas", tāpēc bija iespējams efektīvi informēt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt drošības pasākumus.

"Eiropas scenārijā" bija plaši uzliesmojumi, ko izdevās kontrolēt, pateicoties varasiestāžu darbībām un iedzīvotāju reakcijai..

Trešais scenārijs veidojas valstīs, kurās valdība ieviesa ierobežojošus pasākumus, taču to vēlāka vājināšana noveda pie saslimstības pieauguma. Gebrejesuss pieļāva, ka "šīs valstis padodas, jo savu efektivitāti parādījušie pasākumi netiek ievēroti vai izpildīti". PVO vadītājs nenosauca valstis, kurās darbojas šis scenārijs.

Ceturtajā gadījumā, pie kura viņš pieskaita Ziemeļameriku un Dienvidameriku, Dienvidāziju un dažas Āfrikas valstis, bija vērojams straujš inficēto skaita pieaugums. Pēc viņa domām, par koronavīrusa pandēmijas epicentru uzskatāmas abas Amerikas.

PVO dati liecina, ka Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 13 miljonus. Pandēmija aiznesusi vairāk nekā 566 tūkstošu cilveku dzīvības.

0
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Jau sen pielietojam: akadēmiķis novērtēja "izrāvienu" Covid-19 ārstēšanā
Pasaulē iestājas jauna bīstama fāze: PVO vadītājs paudis viedokli par Covid-19