Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs

Krievijas politiķis atbildējis uz Igaunijas ministra vārdiem par "okupācijas" zaudējumiem

146
(atjaunots 13:14 04.02.2019)
Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs komentēja Igaunijas tieslietu ministra Urmasa Reinsalu vārdus par "padomju okupācijas" laikā valstij nodarīto "zaudējumu" kompensāciju.

RĪGA, 4. februāris — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs sarunā ar RT Igaunijas tieslietu ministra Urmasa Reinsalu prasību nosauca par tik bezjēdzīgu, ka tai pat nav vērts pievērst uzmanību.

"Cik vien pastāv neatkarīgā Igaunija, tik ilgi dzirdu runas par to, ka mēs tai esam kaut ko parādā... Ļoti skumji, kad cenšas konjunktūras jautājumus saistīts ar pašreizējo mūsdienu vēsturi un vēl prasīt par to naudu. Tā ir absolūta bezjēdzība, mesli politiskajai konjunktūrai, nodeva mūsdienu informācijas kariem un rusofobijai, kas šodien diemžēl dominē Igaunijas sabiedriski politiskajā laukumā. Nav vērts tam pievērst nopietnu uzmanību," – norādīja politiķis.

Iepriekš vēstīts, ka 2. februārī, kad Igaunija atzīmēja Tartu miera līguma parakstīšanas 99. gadadienu, valsts tieslietu ministrs Urmass Reinsalu no jauna sāka cilāt kompensāciju tēmu. Intervijā izdevumam Eesti Päevaleht viņš kārtējo reizi apsūdzēja Padomju Savienību par Igaunijas "okupāciju" un 1920. gadā noslēgtā līguma pārkāpumu, kas nosprauda robežu starp abām valstīm.

"Krievijai kā PSRS tiesību pārņēmējai tas jāatzīst, un faktiski tai, ņemot vērā starptautiskās tiesības, ir jākompensē tās nodarītie zaudējumi," – teica ministrs.

Aizvadītā gada oktobri Igaunijas Tieslietu ministrijas komisija novērtēja bēdīgi slaveno "zaudējumu" 1,2 miljarda eiro apmērā.

Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību nacionālā pētnieciskā institūta Eiropas pētījumu centra eksperts Vladimirs Oļenčenko pauda viedokli, ka Igaunijas atgriešanās pie "padomju okupācijas" nodarītajiem zaudējumiem ir tieši saistīta ar debatēm par ES finanšu plānu nākamajiem septiņiem gadiem, tas ir, līdz 2027. gadam. Šis plāns paredz būtiski samazināt Baltijas valstīm paredzētās dotācijas, kas sastāda gandrīz ceturto daļu nacionālo budžetu, tāpēc valstis jau tagad pārdomā, kur ņemt naudu.

Krievija uzskata par absurdu un nepieņemamu spriedelēšanu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas "padomju okupāciju". Maskavas viedoklis šajā jautājumā pausts jau vairākkārt. Piemēram, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka idejas par kompensācijām izsaka cilvēki ar "jau nelabojamu psihi".

Krievijas ĀM iepriekš norādījusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautisko tiesību normām.

146
Pēc temata
Lavrovs: kompensācijas prasītāju psihi labot neizdosies
Viļņā apgalvo, ka Lietuva pēc kara bijusi PSRS "finansiālais donors"
Igaunijā novērtējuši "padomju okupācijas" radītos zaudējumus
Baltija atzinusi: saņemt naudu par "padomju okupāciju" nav iespējams
Igaunijas tieslietu ministrs pieprasījis no Krievijas kompensāciju par "padomju okupāciju"
Zenītraķešu komplekss S-400 Triumf Krimā. Foto no arhīva

Nosaukta Krievijas domājamā atbilde pēc Ukrainas uzbrukuma Krimai

51
(atjaunots 11:36 07.07.2020)
Eksperts atgādināja, ka PSRS sabrukuma laikā Ukrainai bija milzīgs militārais potenciāls. "Taču tas viss ir izpārdots un izlaupīts," viņš konstatēja.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Militārais eksperts Jurijs Knutovs apšauba, vai Ukrainai ir potenciāls karam ar Krieviju, un pastāstīja, ar ko Kijevai draud uzbrukums Krimai, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Ukrainas kara flotes komandieris kontradmirālis Aleksejs Ņeižpapa paziņoja intervijā avīzei "Dumskaja", ka valsts Jūras spēki gatavojas pilnvērtīgai karadarbībai ar Krieviju, un apgalvoja: Ukraina plāno "atgūt" Krimu, kā arī gatavojas karam ar Krieviju.

"Būs lieli zaudējumi – gan mūsu karavīru, gan civiliedzīvotāju vidū," Ņeižpapa paziņoja.

Jurijs Knutovs kontradmirāļa izteikumus par gatavošanos triecienam pussalai nosauca par "politisku bravūru". Eksperts ir pārliecināts: UBS uzbrukuma gadījumā Krievijas armija atbildēs ne tikai tiem, kas uzbruks pussalai, bet arī pretinieka bāzēm un štābiem.

"Bāze Ļvovā un citas būs iznīcinātas pilnībā," precizēja eksperts.

Speciālists atgādināja, ka PSRS sabrukuma laikā Ukrainai bija milzīgs militārais potenciāls. "Taču tas viss ir izpārdots un izlaupīts. Šodien Ukrainas armijai nav tādu iespēju kā padomju periodā," viņš konstatēja sarunā ar avīzi "Večerņaja Moskva".

Pie tam eksperts norādīja, ka pēdējos gados ar Ukrainas armijas attīstību nodarbojas ASV un NATO. Tās īstenojušas nopietnu UBS sagatavošanu.

"Tā vairs nav armija, kāda tā bija 2014. gadā. Ukrainas armijai jāpilda tāds pats uzdevums, kā savulaik Afganistānai no Padomju Savienības viedokļa: radīt spriedzi, izvilkt resursus aizsardzībai no sociāli ekonomiskā sektora," paskaidroja Knutovs.

Viņš precizēja, ka tā ir amerikāņu "Trojas zirga" stratēģijas elements attiecībā pret Krieviju, un Kijevas kareivīgie izteikumi atspoguļo NATO Krievijai naidīgo noskaņojumu.

Speciālists piebilda, ka ar aizsardzības bruņojuma aizsegu Ukrainai piegādā uzbrukuma ieročus, bet padomju ieroči tiek izvesti no ekspluatācijas.

"Ieroči tiek piegādāti ne tikai UBS, bet arī nacistiskajām vienībām, kuru uzdevums ir iztīrīt Donbasu un Krimu," piebilda eksperts.

Viņš pastāstīja, ka poligonos Ukrainā regulāri tiek izspēlēts uzbrukums, spēka ziņā UBS ir salīdzināmi ar Grieķijas armiju. Turklāt ar vietējiem pastāvīgi strādā amerikāņu un britu padomnieki. Knutovs uzskata, ka pēdējos gados Ukrainas armija pārgājusi NATO kontrolē.

Eksperts novērtēja arī Neižpapas paziņojumu par raķešu "Neptun" nozīmi Ukrainas armijai. Viņš uzsvēra, ka pieejami tikai daži raķetes eksemplāri.

"Es noskatījos video, kurā redzams "Neptun" pielietojums pret kuģi, un varu teikt, ka tam nav pieteikto īpašību. Tādu raķeti mēs ar savām PGA sistēmām varam iznīcināt," viņš vērtēja.

Ukrainas kara flotes komandieris Aleksejs Ņeižpapa paziņoja: ja Krievija uzbruks Hersonas apgabalam, Ukraina sāks pilna mēroga karadarbību. Pēc viņa vārdiem, Krievijai it kā esot vajadzīga piekļuve reģionā, lai novirzītu Dņepras ūdeni uz Krimu. Viņš piedraudēja ar raķešu kompleksu "Neptun", kas varot sasniegt Sevastopoli.

Militārpersonas izteikumus Kremlis nosauca par muļķību un histērijas vairošanu. Senators no Krimas, viceadmirālis Valērijs Kuļikovs ieteica ukraiņu militārpersonām "atvēsināt galvas", savukārt Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins norādīja, ka Neižpapas izteikumi ir absolūti nepamatoti.

51
Tagi:
Ukraina, Krievija, Krima
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

59
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

59
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju
Ryanair kompānijas lidmašīna lidostā Rīga

"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni

0
(atjaunots 00:48 08.07.2020)
Latvijā apbalvojumus saņēmuši uzņēmumi par "dzīvotspēju" un "noturību". Pasniegtas platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta balvas. Kas tie par uzņēmumiem, ko paveikuši un kas aiz tā visa slēpjas.

Latvijā ir tā saucamais "Ilgtspējas indekss" – dzīvotspējas, noturības rādītājs. Ir pat Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tas nodibināts 2011. gadā ar mērķi "stiprināt un padziļināt", uzlabot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu darbību, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību. Un tā tālāk tādā pašā garā. Tā stāsta, kad grib iestāstīt, kur likta sponsoru naudiņa.

Šogad un pērn nominantu rindās iespraucās uzņēmumi, kuru dzīvotspēju liek apšaubīt nesenie notikumi, problēmas ekonomikā, Covid-19 radītā krīze, bankroti un tehnogēnās katastrofas.

Aizejot izslēdziet gaismu

Platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta (jaunums) balvas tika pasniegtas 11. jūnijā. Bet divas dienas iepriekš Rīgā un tās apkaimē notika īsts blackout – avārijas dēļ bez elektrības palika 160 000 mājsaimniecību un uzņēmumu. Taču šausmīgākais ir tas, ka cilvēki palika gluži kā vecene pie sasistas siles – bez interneta, elektrības.

Aū-ū-u! Kur ir jūsu pilsoniskā atbildība?

Lai nu būtu kā būdams, kā jau parasti starp ilgtspējīgākajiem ir "Latvenergo" un tā meitiņas: "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls". Labi, avārija, elektrības nebija, kam negadās. Taču to, ka uzņēmumi savlaicīgi neinformēja par iemesliem un sekām, daudzi uzskata par ideālu bezatbildību.

Veļas mazgātava bākā? Oriģināli

Vēl viens interesants piemērs. Par uzņēmumu, kas veicinājis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stiprināšanos, 2019. gadā kļuvusi "PNB Banka". Tās dzīvotspēja pēc balvas saņemšanas ilga vēl divus mēnešus – pēc tam Eiropas Centrālā banka atņēma licenci par "neuzticamību un aizdomīgiem darījumiem".

Starp citu, laimīgo uzvarētāju vidū regulāri redzamas zviedru banku Swedbank un SEB filiāles Latvijā. Līdz ar dažādiem cēlsirdīgiem darbiem tās demonstrē biznesam un iedzīvotājiem piemēru atbildīgai attieksmei pret biznesu un sabiedrību.

Vārdu sakot, tikumības etaloni. Tomēr jau pērn noskaidrojās, ka Swedbank un Danske Bank nodaļas Baltijā astoņus gadus spēlējušās ar aizdomīgiem darījumiem par kopsummu 3,8 miljardu eiro apmērā. Tātad veicinājušas naudas atmazgāšanu īpaši astronomiskos apmēros.

Šī gada jūnijā Zviedrijas finanšu inspekcija piesprieda sodu SEB banku grupai 1 miljarda kronu (95 miljoni eiro) apmērā par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Baltijas valstīs.

Lai nu būtu naudas atmazgāšana. Kam negadās. Taču Latvijas banku kopējie finansiālie rādītāji, kad no tām ar rūdītu dzelzs skrāpi izskrāpēja nerezidentu, pārsvarā – NVS valstu uzņēmēju – naudu, rada bažas par sistēmas stabilitāti.

Šī gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijas banku peļņa sarukusi 4,3 reizes – tā demonstrē aizvainojošus 28,6 miljonus eiro.

Gar logiem vilcieni nebrauks

Un visbeidzot, kādreizējais Latvijas ekonomikas flagmanis, čempions nodarbinātā personāla skaita un budžetā iemaksāto nodokļu ziņā. "Latvijas dzelzceļš".

Diemžēl Krievijas tranzīta novirzīšana (nevar būt, ka ilgtspējas indeksa sastādītāji neko nezināja par šo faktoru) uz pašmāju ostām LDz daudzmiljonu peļņu ir pārvērtusi par zaudējumiem 9,328 milj. eiro apmērā saskaņā ar pērnā gada rezultātiem.

Savukārt koronakrīze lika uzņēmumam ar izstieptu roku iet pie valsts (trūkst naudas infrastruktūras kvalitātes un drošu pārvadājumu nodrošināšanai) un ziņot, ka tiks atlaists 1,5 tūkstotis darbinieku. Uzņēmums pat izdomājis iznomāt savu staciju telpas košļeņu, saldējuma un limonādes pārdevējiem – tāpat kā jau labu laiku rīkojas lidosta.

Arī Rīgas lidosta un valsts aviopārvadātājs "airBaltic" no koronakrīzes izgājuši paplucināti, tomēr airBaltic uz nodokļu maksātāju rēķina valsts palielināja kapitālu par 286 miljoniem eiro. Interesanti, ka aviokompānijas prezidents gadā saņem miljonu eiro, 30 reizes vairāk nekā Latvijas prezidents.

Šogad nominantu un laureātu rindās nekādu īpašu izmaiņu nav. Paldies Dievam, tajās nav slēgtās PNB Bankas, toties ir LDz kravu pārvadātājs "LDz Cargo", "Rīgas siltums" un lielākie tirdzniecības tīkli (kamēr cilvēkiem vēl ir nauda, viņi maksās par siltumu un ēdienu), "Latvenergo" un tā meitasuzņēmumi, SEB, Swedbank, starptautiskā lidosta "Rīga".

Un vēl viena odziņa – psihoneiroloģiskā slimnīca "Strenči". Tagadējās politikas un ekonomikas apstākļos šī profila uzņēmumi patiešām var būt droši par savu nākotni.

Apbalvojums pasniegts pēc nāves

Protams, gribētos šo to pavaicāt indeksa sastādītājiem. Indekss atgādina "apbalvojumu, kas varonim piešķirts pēc nāves". Tomēr viņus var saprast. Ja izsvītrot no sarakstiem visus uzņēmumus, par kuru ilgtermiņa stabilitāti ir pamatotas šaubas, nepaliks neviens. Varbūt tikai iepriekšminētā slimnīca.

Un vēl. Kas tas ir – "ilgi"? Tas ir relaltīvs jēdziens. Senajiem grieķiem un pārējiem actekiem divi tūkstoši gadu ir tīrais sīkums. Bet Latvijai, kas pavisam nesen atguvusi neatkarību, pat 15 gadi ir milzīgi ilgs laiks. Protams, labāk gan būtu bez mantas konfiskācijas, tas ir, nezaudējot lielākos uzņēmumus un veselas perspektīvas nozares, par kādām Latvijā sevi vēl nesen uzskatīja banku joma un tranzīts.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Īstam biznesam nekas neliek šķēršļus – ne laiks, ne attālums. Nesen Latvija parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

Cerēsim, ka izdosies nopelnīt vismaz uz kosmosa rēķina. Ja tik Latvijai orbītā atkal nespraudīs spieķus riteņos kaut kādi nerezidenti un dažu valstu tīkojumi pēc latviskā miermīlīgā kosmosa.

0
Tagi:
Latvija, ekonomika