Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs

Krievijas politiķis atbildējis uz Igaunijas ministra vārdiem par "okupācijas" zaudējumiem

146
(atjaunots 13:14 04.02.2019)
Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs komentēja Igaunijas tieslietu ministra Urmasa Reinsalu vārdus par "padomju okupācijas" laikā valstij nodarīto "zaudējumu" kompensāciju.

RĪGA, 4. februāris — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs sarunā ar RT Igaunijas tieslietu ministra Urmasa Reinsalu prasību nosauca par tik bezjēdzīgu, ka tai pat nav vērts pievērst uzmanību.

"Cik vien pastāv neatkarīgā Igaunija, tik ilgi dzirdu runas par to, ka mēs tai esam kaut ko parādā... Ļoti skumji, kad cenšas konjunktūras jautājumus saistīts ar pašreizējo mūsdienu vēsturi un vēl prasīt par to naudu. Tā ir absolūta bezjēdzība, mesli politiskajai konjunktūrai, nodeva mūsdienu informācijas kariem un rusofobijai, kas šodien diemžēl dominē Igaunijas sabiedriski politiskajā laukumā. Nav vērts tam pievērst nopietnu uzmanību," – norādīja politiķis.

Iepriekš vēstīts, ka 2. februārī, kad Igaunija atzīmēja Tartu miera līguma parakstīšanas 99. gadadienu, valsts tieslietu ministrs Urmass Reinsalu no jauna sāka cilāt kompensāciju tēmu. Intervijā izdevumam Eesti Päevaleht viņš kārtējo reizi apsūdzēja Padomju Savienību par Igaunijas "okupāciju" un 1920. gadā noslēgtā līguma pārkāpumu, kas nosprauda robežu starp abām valstīm.

"Krievijai kā PSRS tiesību pārņēmējai tas jāatzīst, un faktiski tai, ņemot vērā starptautiskās tiesības, ir jākompensē tās nodarītie zaudējumi," – teica ministrs.

Aizvadītā gada oktobri Igaunijas Tieslietu ministrijas komisija novērtēja bēdīgi slaveno "zaudējumu" 1,2 miljarda eiro apmērā.

Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību nacionālā pētnieciskā institūta Eiropas pētījumu centra eksperts Vladimirs Oļenčenko pauda viedokli, ka Igaunijas atgriešanās pie "padomju okupācijas" nodarītajiem zaudējumiem ir tieši saistīta ar debatēm par ES finanšu plānu nākamajiem septiņiem gadiem, tas ir, līdz 2027. gadam. Šis plāns paredz būtiski samazināt Baltijas valstīm paredzētās dotācijas, kas sastāda gandrīz ceturto daļu nacionālo budžetu, tāpēc valstis jau tagad pārdomā, kur ņemt naudu.

Krievija uzskata par absurdu un nepieņemamu spriedelēšanu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas "padomju okupāciju". Maskavas viedoklis šajā jautājumā pausts jau vairākkārt. Piemēram, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka idejas par kompensācijām izsaka cilvēki ar "jau nelabojamu psihi".

Krievijas ĀM iepriekš norādījusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautisko tiesību normām.

146
Pēc temata
Lavrovs: kompensācijas prasītāju psihi labot neizdosies
Viļņā apgalvo, ka Lietuva pēc kara bijusi PSRS "finansiālais donors"
Igaunijā novērtējuši "padomju okupācijas" radītos zaudējumus
Baltija atzinusi: saņemt naudu par "padomju okupāciju" nav iespējams
Igaunijas tieslietu ministrs pieprasījis no Krievijas kompensāciju par "padomju okupāciju"
Dmitrijs Kiseļovs

"Nekrītiet kaunā!" Kiseļovs aicina Latviju pārtraukt savu pilsoņu vajāšanu

13
(atjaunots 08:42 05.12.2020)
Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs uzskata: Latvijas soļi pret krievvalodīgajiem žurnālistiem atgādina "sīku dūrienu Krievijai", - jāsaprot, ka inidividuālas sankcijas un ierobežojumi pret organizācijām nav analogs.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas valsts drošības dienests 3. decembrī organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu, kuri cita starpā publicē materiālus portālos Baltnews un Sputnik Latvija. VDD darbinieki aizturēja, nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu un ziņu neizpaušanu sešus autorus. Viņu vidū ir portāla Baltnews.lv bijušais galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, publicists Vladimirs Lindermans, žurnālisti Andrejs Solopenko  un Alla Berezovska.

Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu. Runa ir par individuālajām sankcijām, kas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu 2014. gadā.

Latvijā nez kāpēc nolemts, ka šīs sankcijas attiecas ne tikai personīgi uz Kiseļovu, bet arī uz viņa vadīto mediju grupu, ar ko saistīti portāli Baltnews un Sputnik (to pašu "triku" pastrādāja igauņu varasiestādes ar portālu Sputnik Igaunija). Taču patiesībā tāda situācijas interpretācija ir kļūdaina pašos pamatos.

"Lieciet mierā cilvēkus Rīgā"

Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, komentējot situāciju intervijā RIA Novosti, uzsvēra, ka pret konkrētu personu vērstas sankcijas un ierobežojumi pret Krievijas organizācijām un kompānijām – nepavisam nav viens un tas pats.

Viņš apstiprināja, ka ES sankcijas attiecas uz viņu personiski, kā pret privātpersonu. Taču pret "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā arī ziņu aģentūra Sputnik, sankcijas nav vērstas.

"Varētu domāt, elementāri. Latvija, tā sakot, grib būt svētāka par pāvestu un individuālās sankcijas interpretē kā sankcijas pret organizāciju. Te meklējams kaut kāds ļauns nodoms," atzīmēja Kiseļovs.

Viņš aicināja Latvijas varasiestādes nevajāt savus pilsoņus, kuri neko sliktu nav darījuši. Iznāk, ka žurnālistus un sabiedriskos darbiniekus soda vienkārši par to, ka viņi īsteno savas pašizpausmes tiesības.

Kiseļovs uzskata, ka tamlīdzīgus soļus var uzskatīt par sīku dūrienu Krievijai, taču no pašas Krievijas puses "tas viss izskatās mazliet mežonīgi".

"Kāpēc pie tam aizturēt Latvijas pilsoņus un draudēt viņiem ar kriminālvajāšanu? Viņi neko sliktu nav darījuši. Tie ir brīvi žurnālisti, autori, stringeri, sabiedriskie darbinieki, kuri, nebūdami aģentūras Sputnik štatā, vienkārši rakstījuši tai materiālus vai sūtījuši fotogrāfijas, īstenojot savas pašizpausmes tiesības. Kas tur slikts? Par ko vajāt cilvēkus? Mums Krievijā tas viss šķiet mežonīgi. Nekas tamlīdzīgs pie mums netiek izmantots. Visi raksta, kur grib un ko grib. Nevienam ne prātā neienāks cilvēkus par to vajāt. Lieciet mierā cilvēkus Rīgā un nekrītiet kaunā! Tas viss izskatās muļķīgi," uzsvēra Kiseļovs.
13
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, sankcijas, žurnālists, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām
Krievijas Melnās jūras flotes mācības pie Krimas krastiem

"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO

31
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pārmet Krievijai militārā spēka audzēšanu Krimā. Krievija devusi aliansei stingru atbildi.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. NATO nolēmusi, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, bet maskēts uzbrukums ir vēl labāks, tāpēc apsūdzēja Krieviju par militārā spēka audzēšanu Krimā, vēsta RIA Novosti.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses sēdē paziņoja, ka Krievija "joprojām pārkāpj Gruzijas un Ukrainas teritoriālo vienotību" un "aktīvi izvērš spēkus Melnās jūras reģionā".

Izrādās, pašas alianses agresīvās provokācijas un augošā klātbūtne uz sauszemes, jūrā un gaisā pie Krievijas pussalas – tā vienkārši esot atbilde uz Krievijas darbībām, kura, starp citu, jau informējusi, ka neplāno neko militārā plānā, kā vien aizsargāt savu teritoriju.

Aiz maskas slēpta nekaunība un agresija

Krievija asi atbildēja uz NATO ģenerālsekretāra nepamatotajiem pārmetumiem. Senators no Krimas Sergejs Cekovs norādīja, ka NATO vienkārši aizbildinās ar pārmetumiem Krievijai, lai pati varētu paplašināt savu klātbūtni Melnajā jūrā.

Savukārt Krievija Krimas rajonā un Melnās jūras reģionā rīkojas ar mērķi parūpēties par savu drošību, uzsvēra Cekovs.

"Alianse paplašina bruņojumu, izturas ārkārtīgi nekaunīgi un agresīvi. Krievija sper soļus tikai atbildei uz NATO agresīvo politiku," paziņoja senators.

Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins tāpat komentēja Stoltenberga izteikumus. Viņš norādīja, ka NATO vajadzīgs pamats, lai palielinātu izdevumus aizsardzībai. Viņi vienkārši uzskata Krieviju par pietiekami ērtu, lai ieceltu to ienaidnieka lomā un nesodīti apsūdzētu.

Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs NATO ģenerālsekretāra vārdus nosauca par demagoģiju. Pēc viņa domām, tamlīdzīgu izteikumu galvenais mērķis ir attaisnot alianses spēku klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā.

Aksjonovs uzsvēra, ka Krievijas Bruņoto spēku grupējuma spēks Krimā atbilst esošajiem draudiem. Tas ir pietiekams, lai droši un pilnā apjomā nodrošinātu Krimas reģiona un tā iedzīvotāju drošību.

Neveiksmīgs pārsteigums

ASV un Rumānijas karavīri organizējuši raķešu šaušanas mācības netālu no Krimas. Mācību starti notika kopīgo mācību Rapid Falcon ("Straujais vanags") ietvaros Melnās jūras krastā. Karavīri izmantoja divas tālā darbības rādiusa zalves uguns reaktīvās sistēmas M142 HIMARS. Īpaši šiem nolūkiem tās uz dažām stundām nogādātas Rumānijas poligonā no Vācijas.

© Sputnik / Алексей Куденко

Rietumu mediji manevrus dēvēja par "raķešu pārsteigumu" Krievijas kareivjiem, tomēr Maskava šādam formulējumam nepiekrīt. Eksperti uzskata, ka nav ne runas ne par kādu pārsteigumu – militārās tehnikas pārdislokācijai vienmēr seko. Pie tam Melnās jūras reģionā Krievijas rīcībā ir radiotehniskās izlūkošanas stacija. Organizētie manevri ir tikai amerikāņu kārtējā provokācija, un faktiski tā apdraud nevis Krieviju, bet gan pašas ASV un to sabiedrotos.

Krimas Sabiedriskās palātas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Formančuks uzsvēra, ka Krima spēj ne tikai atvairīt raķešu triecienus – tās arsenālā ir mūsdienīgi pretraķešu kompleksi, un pussalas teritorija ir droši aizsargāta.

Krievijas Krima

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā rezultāti parādīja, ka 96,77% plebiscīta dalībnieku Krimas Republikā un 95,6% - Sevastopolē atbalsta reģiona iekļaušanos Krievijas Federācijā.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievijas valdība jau vairākkārt atgādinājusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins atgādināja, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas nonākušas pie vienprātīga slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu, balstoties uz tautas gribas likumīgas izpausmes, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

31
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, aizsardzība, Krima, Krievija, NATO
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

Smadzeņu karsonis Krimas dēļ: NATO sapņo aizliegt Krievijas armiju

0
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
Ziemeļatlantijas alianses vadītājs kārtējo reizi ar izdomātiem ieganstiem mēģina pamatot militārā bloka un tā sabiedroto darbības Melnās jūras reģionā.

Jenss Stoltenbergs apgalvo, ka NATO paplašina militāro klātbūtni Melnajā jūrā, atbildot uz Krievijas analoģiskiem soļiem. Tomēr Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs neprecizēja, ko militārā bloka spēki īsti dara pie Krievijas robežām un kāpēc Krievijai nav tiesību veidot aizsardzību pašai savā teritorijā atbilstoši NATO radītajiem draudiem.

Pēdējā laikā alianses agresīvās darbības pie Krievijas robežām ir manāmi augušas, tāpēc Krievija ir spiesta parūpēties par savu drošību.

0