Maskavas kremlis. Foto no arhīva

Iebraukšana Krievijā kļūst dārgāka: cik izmaksās vīza Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem

251
(atjaunots 21:44 26.01.2019)
No 2019. gada februāra augs Krievijas vīzas cena visiem, izņemot valstu pilsoņus, kam noslēgtas starptautiskās vienošanās ar Krievijas Federāciju.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. No 2019. gada 3. februāra pieaugs Krievijas vīzas cena, vēsta Krievijas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.

Krievijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta lapā Facebook publicēta informācija par izmaiņām iebraukšanas vīzu cenās.

"Šī gada 3. februārī stājas spēkā Krievijas Ārlietu ministrijas pavēle no 2018. gada 17. decembra Nr. 24320 "Par konsulāro darbību veikšanas faktisko izdevumu segšanai paredzēto nodevu likmju aprēķina vienotās metodikas apstiprināšanu"," – paziņoja departamenta pārstāvji.

Tagad ārvalstu pilsoņiem un personām bez pilsonības vienreizējā Krievijas vīza izmaksās 80 ASV dolārus (70,14 eiro), divkārtējā vīza maksās 128 ASV dolārus (122,22 eiro), daudzkārtējā vīza – 240 ASV dolārus (210,41 eiro).

Tāpat ziņots, ka par ārpuskārtas vīzu noformēšanu tiek iekasēta dubulta likme.

"To valstu pilsoņi, ar kurām Krievijas Federācija noslēgusi starptautiskās vienošanās, kas paredz vīzu nodevu likmes (ES valstis, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice, Japāna, ĶTR), iemaksā līgumā atrunātās nodevas," – informēja Krievijas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.

Jāpiebilst, ka ES valstis norādītas kā valstis, ar kurām Krievija noslēgusi starptautisko vienošanos. Tātad vīzu cenas Latvijas iedzīvotājiem nemainīsies.

251
Pēc temata
Krievijā parādījusies jauna ieceļošanas vīza
Eiropas Savienība gandarīta par to, kā darbojas vienkāršotais vīzu režīms ar Krieviju
Visi nepilsoņi varēs ieceļot Krievijā bez vīzas
Krievijas Melnās jūras flotes mācības pie Krimas krastiem

"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO

8
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pārmet Krievijai militārā spēka audzēšanu Krimā. Krievija devusi aliansei stingru atbildi.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. NATO nolēmusi, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, bet maskēts uzbrukums ir vēl labāks, tāpēc apsūdzēja Krieviju par militārā spēka audzēšanu Krimā, vēsta RIA Novosti.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses sēdē paziņoja, ka Krievija "joprojām pārkāpj Gruzijas un Ukrainas teritoriālo vienotību" un "aktīvi izvērš spēkus Melnās jūras reģionā".

Izrādās, pašas alianses agresīvās provokācijas un augošā klātbūtne uz sauszemes, jūrā un gaisā pie Krievijas pussalas – tā vienkārši esot atbilde uz Krievijas darbībām, kura, starp citu, jau informējusi, ka neplāno neko militārā plānā, kā vien aizsargāt savu teritoriju.

Aiz maskas slēpta nekaunība un agresija

Krievija asi atbildēja uz NATO ģenerālsekretāra nepamatotajiem pārmetumiem. Senators no Krimas Sergejs Cekovs norādīja, ka NATO vienkārši aizbildinās ar pārmetumiem Krievijai, lai pati varētu paplašināt savu klātbūtni Melnajā jūrā.

Savukārt Krievija Krimas rajonā un Melnās jūras reģionā rīkojas ar mērķi parūpēties par savu drošību, uzsvēra Cekovs.

"Alianse paplašina bruņojumu, izturas ārkārtīgi nekaunīgi un agresīvi. Krievija sper soļus tikai atbildei uz NATO agresīvo politiku," paziņoja senators.

Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins tāpat komentēja Stoltenberga izteikumus. Viņš norādīja, ka NATO vajadzīgs pamats, lai palielinātu izdevumus aizsardzībai. Viņi vienkārši uzskata Krieviju par pietiekami ērtu, lai ieceltu to ienaidnieka lomā un nesodīti apsūdzētu.

Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs NATO ģenerālsekretāra vārdus nosauca par demagoģiju. Pēc viņa domām, tamlīdzīgu izteikumu galvenais mērķis ir attaisnot alianses spēku klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā.

Aksjonovs uzsvēra, ka Krievijas Bruņoto spēku grupējuma spēks Krimā atbilst esošajiem draudiem. Tas ir pietiekams, lai droši un pilnā apjomā nodrošinātu Krimas reģiona un tā iedzīvotāju drošību.

Neveiksmīgs pārsteigums

ASV un Rumānijas karavīri organizējuši raķešu šaušanas mācības netālu no Krimas. Mācību starti notika kopīgo mācību Rapid Falcon ("Straujais vanags") ietvaros Melnās jūras krastā. Karavīri izmantoja divas tālā darbības rādiusa zalves uguns reaktīvās sistēmas M142 HIMARS. Īpaši šiem nolūkiem tās uz dažām stundām nogādātas Rumānijas poligonā no Vācijas.

© Sputnik / Алексей Куденко

Rietumu mediji manevrus dēvēja par "raķešu pārsteigumu" Krievijas kareivjiem, tomēr Maskava šādam formulējumam nepiekrīt. Eksperti uzskata, ka nav ne runas ne par kādu pārsteigumu – militārās tehnikas pārdislokācijai vienmēr seko. Pie tam Melnās jūras reģionā Krievijas rīcībā ir radiotehniskās izlūkošanas stacija. Organizētie manevri ir tikai amerikāņu kārtējā provokācija, un faktiski tā apdraud nevis Krieviju, bet gan pašas ASV un to sabiedrotos.

Krimas Sabiedriskās palātas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Formančuks uzsvēra, ka Krima spēj ne tikai atvairīt raķešu triecienus – tās arsenālā ir mūsdienīgi pretraķešu kompleksi, un pussalas teritorija ir droši aizsargāta.

Krievijas Krima

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā rezultāti parādīja, ka 96,77% plebiscīta dalībnieku Krimas Republikā un 95,6% - Sevastopolē atbalsta reģiona iekļaušanos Krievijas Federācijā.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievijas valdība jau vairākkārt atgādinājusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins atgādināja, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas nonākušas pie vienprātīga slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu, balstoties uz tautas gribas likumīgas izpausmes, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

8
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, aizsardzība, Krima, Krievija, NATO
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā

33
(atjaunots 11:14 04.12.2020)
Sputnik un Baltnews žurnālistiem izvirzītas apsūdzības par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas varasiestāžu darbības pret portālu Baltnews un Sputnik Latvija krievvalodīgajiem žurnālistiem, pie kuriem notikušas kratīšanas, pavēstīja RIA Novosti.

Iepriekš vēstīts, ka minēto mediju darbiniekiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai.

Facebook
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Latvijas Valsts drošības dienesta agresīvās darbības 3. decembrī pret Sputnik biroja darbiniekiem Rīgā un krievvalodīgajiem žurnālistiem uzskatām par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju brīvības un viedokļa paušanas brīvības – pārkāpumu kliedzošu piemēru. Atgādināsim, ka žurnālisti tika aizturēti, nopratināti, pārmeklēti, viņiem izvirzītas kriminālas apsūdzības," teikts ĀM paziņojumā resora vietnē.

Resors atzīmēja, ka apsūdzības par ES sankciju režīma pārkāpšanu no Sputnik Latvija kolektīva puses ir kategoriski nepieļaujamas.

"Minētās restrikcijas ir individuālas, attiecas personīgi uz starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu," uzsvēra ministrijā.

ĀM konstatēja, ka vienlaikus sākusies izrēķināšanās ar ziņu aģentūras Baltnews krievvalodīgajiem žurnālistiem un vairākiem sabiedriskajiem darbiniekiem Latvijā.

"Tā ir īsta soda akcija, kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu. Jautājums tiks izskatīts EDSO Ārlietu ministru padomē," norādīja resors.

ĀM pauda cerību, ka EDSO jaunais pārstāvis mediju brīvības jautājumos pievērsīs uzmanību notiekošajam un norādīs Latvijai, ka tamlīdzīgi uzbrukumi plašsaziņas līdzekļiem ir nepieņemami, turklāt ir jāpilda starptautiskās saistības vārda brīvības nodrošināšanas jomā.

"Ceram uz adekvātu vērtējumu arī no ES puses,"  piezīmēja Krievijas ĀM. Savukārt ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana savā Telegram kanālā pauda cerību, ka Krievija atbildēs uz Baltnews un Sputnik Lavija darbinieku vajāšanu.

Līdzīga situācija veidojās pērn Igaunijā – valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadība piedraudēja Sputnik Igaunija darbiniekiem ierosināt pret viņiem krimināllietas, ja viņi nepārtrauks darba attiecības ar organizāciju. Savus soļus viņi skaidroja ar ES sankcijām no 2014. gada 17. marta pret vairākām fiziskām un juridiskām personām. ES restrikcijas tomēr nav vērstas pret aģentūru "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā Sputnik, bet gan pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.

EDSO pārstāvis mediju brīvības jautājumos Arlems Dezīrs iepriekš uzsvēra, ka Tallinas centieni attiecināt ES individuālās sankcijas pret Sputnik Igaunija kolektīvu rada problēmas mediju brīvības jomā.

Komentējot situāciju ap Sputnik Igaunija, Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka valdība darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Sputnik darbu citās valstīs.

33
Tagi:
Drošības dienests, Ārlietu ministrija, Krievija, Latvija
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
EDSO apsolīja tikt skaidrībā, uz kāda pamata Latvija bloķēja Baltnews portālu