Vēsturnieks, fonda Vēsturiskā atmiņa direktors Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atgādināja par Baltijas kolaboracionistu dalību Ļeņingradas blokādē

145
(atjaunots 08:50 25.01.2019)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs informēja, ka 1942. gada janvārī un februārī blokādē piedalījās no latviešiem un igauņiem veidotie policijas bataljoni, no 1943. gada blokādē tika iesaistīta arī Waffen SS brīvprātīgo brigāde.

RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Vēsturnieks, fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs apņēmies apspriest jautājumu par Baltijas kolaboracionistu dalību Ļeņingradas blokādē.

"Baltijas kolaboracionistu dalība Ļeņingradas blokādē parasti mums paliek kaut kur perifērijā, taču tā bija pietiekami nozīmīga," – Djukovs pastāstīja Ļeņingradas blokādes laušanas 75. gadadienai veltītajā pasākumā, vēsta RIA Novosti.

Viņš atgādināja, ka 1942. gada janvārī un februārī blokādē piedalījās no latviešiem un igauņiem veidotie policijas bataljoni, no 1943. gada blokādē tika iesaistīta arī Waffen SS brīvprātīgo brigāde.

Viņš piebilda, ka latviešu vienības aktīvi piedalījās Ļeņingradas blokādē, taču gandrīz neviens no tās dalībniekiem nav saņēmis sodu: "Kad mēs skatāmies uz padzīvojošo esesiešu gājieniem 16. martā (Latvijā – red.), mēs nevaram pateikt, iespējams, kāds no šiem cilvēkiem piedalījies Ļeņingradas blokādē," – viņš piebilda.

"Mēs plānojam tuvākajā laikā izdot īpašu krājumu, kurā tiks izskatīts jautājums par latviešu un igauņu kolaboralcionistu atbildību par dalību Ļeņingradas blokādē, kā arī aprakstītas rekomendācijas sabiedriskajām organizācijām, Krievijas izpildu un likumdošanas varai par to, ko iespējams darīt šajā jomā, lai noziedznieki saņemtu pelnīto sodu," – atklāja vēsturnieks.

27. janvārī Sanktpēterbuga atzīmēs Ļeņingradas pilnīgu atbrīvošanu no fašistiskās blokādes Lielā Tēvijas kara laikā.

Ļeņingradas blokāde, kas sākās 1941. gada 8. septembrī, ilga gandrīz 900 dienas. Vienīgais ceļš – "Dzīvības ceļš", pa kuru uz pilsētu tika nogādāta pārtika, veda pa Lādogas ezera ledu. Blokāde tika pārrauta 1943. gada 18. janvāri, taču līdz tās pilnīgai laušanai 1944. gada 27. janvārī palika vēl vesels gads. Dažādi dati liecina, ka blokādes gados pilsētā gājuši bojā no 400 tūkstošiem līdz 1,5 miljonam cilvēku. Tikai 3% no viņiem gāja bojā uzlidojumos un artilērijas apšaudēs, pārējie miruši badā.

Jāpiebilst, ka 2012. gadā vēsturnieks Aleksandrs Djukovs un viņa kolēģis Vladimirs Simindejs pasludināti par persona non grata Latvijā. Tolaik viņi gatavojās atvest uz Rīgu izstādi "Aizdzītā bērnība: uz Latvijas teritoriju aizdzīto bērnu liktenis, 1943.-1944. gg." Valsts Ārlietu ministrija nekavējoties nosodīja pasākumu kā "vēstures falsifikāciju". 2014. gada augustā Djukovam tika liegta iebraukšana Viļņā, kad vēsturnieks gatavoja grāmatas "Holokausta priekšvakarā" prezentāciju. Tā ir dokumentu izlase par padomju represijām 1940.-41.gg. Lietuvā un lietuviešu aktīvistu darbībām.

Latvijas pārstāvji pūlējās slēgt vēsturniekam iebraukšanu arī Eiropas Savienības valstīs. 2014. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī komunistiskās partijas biedre Inese Vaidere lūdza priekšsēdētāju pasludināt Djukovu persona non grata visās ES valstīs. viņu aizkaitināja vēsturnieka grāmata, kas veltīta cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā 2014. gadā. Krievu zinātnieks iepazīstināja EP ar savu darbu. I.Vaidere bija sašutusi par to, ka Lietuvā un Latvijā "aizliegtais" Djukovs ielaists Eiropas Parlamentā.

145
Pēc temata
Krievijas vēstniecību Latvijā pārsteigusi Waffen SS līdzskrējēju stūrgalvība
"Labie puiši" SS formastērpos: kā veidojies somu leģionāru tēls
Sergejs Lavrovs: nacisma glorifikācija Latvijā kļūst atbaidoša
PVO galvenā mītne Ženēvā, foto no arhīva

Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO

6
(atjaunots 12:53 31.05.2020)
ASV attiecību izbeigšana ar Pasaules Veselības organizāciju ir neveikls Trampa solis vēlētāju acu novēršanai, uzskata KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Piektdien, 29. maijā, ASV prezidents Donalds Tramps informēja pasauli, ka Amerika izbeidz sadarbību ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), savukārt līdzekļi, kuri iepriekš tika piešķirti PVO darbam, tiks novirzīti citiem "lieliem darbiem", jeb, precīzāk sakot, "steidzamām veselības aprūpes vajadzībām visai pasaulei".

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis nosauca šo Trampa gājienu par "neveiklu soli", kurš tika sperts, lai iepatiktos vēlētājiem priekšvēlēšanu cīņas ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Sluckis atzīmēja, ka Amerikas administrācijas problēmas, kura nespēja veiksmīgi tikt galā ar Covid-19, Trampam nākas tagad novelt uz Pasaules Veselības organizācijas pleciem, lai vēlētāji neskrien prom pie citiem kandidātiem.

Tostarp KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs uzskata, ka PVO, paliekot bez ASV atbalsta, neizbeigs savu pastāvēšanu. Pēc Slucka domām, veidu, kā atbalstīt organizāciju atradīs citi tās dalībnieki.

Iepriekš ASV prezidents paziņoja par PVO finansēšanas izbeigšanu, jo organizācija it kā neesot savlaicīgi sniegusi Amerikai informāciju par koronavīrusu, kā arī nepaziņoja patiesību par vīrusu pasaules sabiedrībai. Tāpat viņš apsūdzēja organizāciju par to, ka tā neizmeklēja ticamību raisošas ziņas no Uhaņas, kuras bija pretrunā ar Ķīnas varasiestāžu oficiālo informāciju.

PVO uz to atbildēja, ka neko neslēpa no ASV vai citām valstīm. Savukārt ASV Slimību profilakses un kontroles centru (CDC) speciālisti strādāja ar PVO kopš pirmās pandēmijas dienas.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot situāciju, atzīmēja, ka, laužot attiecības ar PVO, ASV iedragā mijiedarbības starptautiski tiesiskos pamatus veselības aprūpes jomā. Un tas tiek darīts visnepiemērotākajā laikā, kad visai pasaulei, tieši pretēji, ir jāapvienojas efektīvai cīņai ar Covid-19 izplatību.

6
Tagi:
ASV, Pasaules Veselības organizācija
Pēc temata
PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV
Ārsts: dīvaini pieprasīt no PVO ārstēšanas recepti pandēmijas karstumā
Donalds Tramps izvirzījis ultimātu PVO
PVO izsludinājusi jaunā koronavīrusa pandēmiju
Akcijas Nemirstīgais pulks tiešraide, foto no arhīva

"Nemirstīgais pulks" noslēdza virtuālo gājienu

8
(atjaunots 13:21 30.05.2020)
Akcijas "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" translāciju 20 dienu laikā visā pasaulē noskatījās aptuveni 25 miljoni cilvēku.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Divdesmit dienas ilgusī akcija "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" noslēdzās piektdien, 29. maijā, paziņoja virtuālā gājiena organizatori.

Akcija "Nemirstīgais pulks", kas vieno miljoniem cilvēku visā pasaulē, šogad koronavīrusa izplatības draudu dēļ pirmo reizi notika tiešsaistes formātā. Dalībai projektā iesūtīti aptuveni trīs miljoni pieteikumu. Divdesmit dienu laikā gājiena translāciju visā pasaulē noskatījās aptuveni 25 miljoni cilvēku.

"Galvenais iemesls tam, ko mēs darām, ir cilvēku apvienošanās. Lai netiktu pārtraukta dzīvā laiku saikne, lai nekad neaiziet piemiņa par kritušajiem kareivjiem, lai parādītu, ka uzvarēt mēs varējām un varēsim tikai kopā. Tas, kā cilvēki atsaucās, kārtējo reizi parādīja, ka mīlestība pret veterāniem, pret mūsu varoņiem-uzvarētājiem ir dzīva, nekur nav zudusi, ka mēs visi esam bijuši un turpinām būt Lielās Uzvaras mantinieki," sacīja Vasīlijs Lanovojs.

PSRS Tautas skatuves mākslinieks, KF Darba varonis ir Viskrievijas sabiedriskās pilsoņu patriotiskās kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" Centrālā štāba līdzpriekšsēdētājs.

Virtuālā gājiena translācija gandrīz trīs nedēļas notika "Krievijas Nemirstīgā pulka" mājaslapā polkrf.ru un Starptautiskā "Nemirstīgā pulka" mājaslapā polk.press, kā arī sociālajos tīklos VK un Odnoklassniki un tiešsaistes kinoteātrī Okko. Vislielāko popularitāti dalībniekiem akcija guva tieši sociālajos tīklos.

Katrs, kurš iesniedza pieteikumu "Nemirstīgais pulks tiešsaistē", saņēma paziņojumu par to, kurā laikā viņš var ieraudzīt savu varoni tiešsaistes gājienā. Līdz 31. maijam translācijas lapās ir iespēja atgriezties pie meklētās dienas un laika.

No 1. jūnija dalībnieku dati būs pieejami resursā "Atmiņas banka". Portāla privātajā profilā varēs papildināt sava veterāna stāstu, kā arī atrast informāciju par viņa kaujas vietām vai pulka biedriem.

8
Tagi:
Uzvaras 75. gadadienas svētki, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ilgs līdz pēdējam dalības pieteikumam
Nacistu foto un hakeru uzbrukumi: kā mēģināja izjaukt "Nemirstīgo pulku tiešsaistē"
"Nemirstīgā pulka" tiešraidei pieslēdzās vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

0
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

0
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods